Iesaki rakstu: 
2020.gada 2.jūnijā Krievijas prezidents V.Putins parakstīja dekrētu Nr.355 “Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolieroču pielietošanas jomā”.[1] Tajā minēts, ka Krievija kodolieročus var piemērot:
- ja saņemta ticama informācija par ballistisko raķešu startu, kuru mērķis ir Krievija vai tās sabiedrotie;
- ja pret Krieviju vai tās sabiedrotiem tiek piemēroti kodolieroči vai citi masu iznīcināšanas ieroči;
- ja notiek uzbrukumi kritiski svarīgiem infrastruktūras objektiem, kuru iznīcināšanas rezultātā var tikt ietekmēta atbildes reakcija;
- agresijas gadījumā pret Krieviju, ja tiek piemērots parastais bruņojums un tiek apdraudēta valsts pastāvēšana.
Sākotnēji šķiet, ka Putins ir spēris kādu jaunu, līdz šim nebijušu soli, lai atkal demonstrētu savu varenību, bet, paskatoties pagātnē, Putinam nekas vairāk par plaģiātismu nesanāk.
Kāpēc tā saku par tik nopietnu jautājumu? Ļoti vienkārši, jau 2010.gada 5.februārī tā brīža Krievijas prezidents D.Medvedevs parakstīja Krievijas militāro doktrīnu[2]. Vienlaikus tika parakstīta arī dekrēts “Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolieroču pielietošanas jomā līdz 2020.gadam”.[3]
Jau 2010.gada Krievijas militārajā doktrīnā ir ierakstīti tie principi, kuri minēti Putina parakstītajā dekrētā. Vēl trakāk, pēc būtības Putins ir parakstījis saturiski tādu pašu dekrētu, kā 2010.gadā parakstīja Medvedevs. Vienīgā starpība, ka Medvedeva parakstītā dekrēta nosaukums bija ietverts skaitlis 2020, bet Putina parakstītajā nekāds gada skaitlis nav norādīts.
Ja tā skatās, tad Putinam jau nebija citas iespējas, ka izdot jaunu, jo iepriekšējais dekrēts bija līdz 2020.gadam. tiesa, kādēļ to viņš tagad izdeva, nevis vēlāk, jau cits stāsts, bet, visticamāk tas saistīts ar to, ka pašlaik ir pēdējais brīdis viņam celt savu reitingu Krievijas iedzīvotāju acīs.
Tas būtu, Putina rīcība un retorika ir vērtējama gaidāmā konstitūcijas balsojuma kontekstā. Lai tas viņam būtu labvēlīgs, nekas cits neatliek kā spodrināt spalvas jeb radīt šķietamu “rūpi” par Krievijas iedzīvotāju drošību un labklājību, kura realitātē viņam nemaz nerūp.
Nav mazāko šaubu, ka vienkāršo Krievijas iedzīvotāju acīs “labais tētis Putins” jau ir zaudējis savu pievilcību. Jau ilgstošo starptautisko sankciju rezultātā Krievija parādījusi, ka tā nespēj nodrošināt valsts nepieciešamību pēc augstām tehnoloģijām. Tā pat vairs nevar būvēt savas lidmašīnas, jo daudzas tehnoloģijas saviem lidaparātiem iepirka no ārzemēm.
Arī COVID-19 parādījis, ka Krievijas valdība nespēj rūpēties par saviem iedzīvotājiem, veselības aprūpes sistēma faktiski nefunkcionē. Turklāt COVID – 19 rezultātā ir samazinājušās energoresursu cenas, kuras bija Krievijas lielākais ienākumu avots. Līdz ar to – mazinājušies Krievijas budžeta ienākumi. Ja jau pirms COVID-19 uzliesmojuma Krievijā bija sasniegti Putina visu laiku zemākie reitingi, tad nav nemazāko šaubu, ka pašlaik šie reitingi ir vēl zemāki Putina īstenotās politikas COVID – 19 kontekstā.
Piekritīsiet, Putinam, viņa mērķa sasniegšanai situācija nav tā labvēlīgākā, tamdēļ viņam kas jādara. Kā to izdarīt – klasiskā recepte: radīt priekšstatu par pārākumu attiecībā uz citām valstīm, sameklēt ārējo ienaidnieku vai parādīt, ka citiem iet vēl grūtāk. Vislabāk – piemērot kompleksu risinājumu un izmantot visu iepriekš minēto.
Te nāk prātā anekdotes pirmā daļa par čukčām, kuras skanēja: Чукча не дурак! (Čukča nav muļķis). Tā arī tagad, Putins noteikti pie sevis padomāja: Путин не дурак! (Putins nav muļķis) un sāka darboties uz pilnu klapi, lai kaut cik saglābtu nesaglābjamo.
Recepte vienkārša.
Pirmkārt, radīt Krievijas sabiedrībai ilūziju, ka COVID-19 Krieviju tik smagi nemaz nav skārusi. Esot saslimušo, bet mirušo maz. Turklāt saslimušo skaits ir tik liels, jo tiek veikta plaša testēšana.
Labi, noticēsim, bet:
Kā izskaidrot, ka Krievijā uz 2020.gada 3.jūniju bija 440 538 saslimušo, bet miruši – 5376, savukārt, piemēram, Lielbritānijai ir 281 270 saslimušo, bet mirušo – 39811, Spānijai attiecīgi 240 326 saslimušo, bet mirušo – 27 128, Itālijai attiecīgi 233 836 saslimušo, bet mirušo – 33 601.
Varētu teikt – Krievijā laba medicīniskā aprūpe un cilvēki veselīgāki. Par cilvēkiem nešaubos, bet par to aprūpi gan.
Uz 2020.gada 19.maiju Krievijā no COVID-19 bija miruši 186 medicīnas darbinieki un tas pēc publiskotajiem datiem ir 7% no visu mirušo skaita. Savukārt Lielbritānijā tie ir tikai 0,5%, Spānijai 0,27%, bet Itālijai 0,65%. [4]
Ja skatītu saslimušo un mirušo skaitu, tad varētu pieņemt, kā jau minēju, ka Krievijā ir labāka veselības aprūpes sistēma, savukārt, ja skatās, cik procentuāli ir miruši medicīnas darbinieki, tad aina pavisam pretēja. Piekritīsiet – pretrunīgi dati. Ja tā paņem, kuru valstu datiem vairāk gribas ticēt? Nu ne jau Krievijas.
Nedrīkst aizmirst, ka jau pašā sākumā Putins informāciju par COVID-19 vēlējās pasniegt, kā ārvalstu “uzpūstu pīli”.
Skatām tālāk Putina sasolīto COVID – 19 sakarā. Proti, viņš publiski un ar pompu paziņoja, ka ārsti, kuri strādā ar COVID – 19 pacientiem saņems piemaksu 80 000 RUR (1045 euro) apmērā, bet jaunākais medicīnas darbinieks – 25 000 RUR (326 euro)[5]. Savukārt realitātē plašsaziņu līdzekļu rīcībā nonāca Komunarkas slimnīcas (kura ārstē tieši COVID – 19 pacientus) jaunāko medicīnas darbinieku parakstīta vēstule Putinam (parakstījuši ap 100 jaunākajiem medicīnas darbiniekiem), ka nekāda piemaksa viņiem nav izmaksāta.[6] Kārtējo reizi – Putins saka vienu, bet dzīvē ir pavisam savādāk.
Skatām nākamo bloku – Krievijas centienus parādīt, ka citur ir sliktāk. Te es neko jaunu neuzrakstīšu. Visnotaļ detalizēti par to jau bija rakstīts rakstā “Kāpēc Latviju sauc par neizdevušos valsti?”.[7]
Atliek tik piezīmēt, ka Krievija aktīvi publisko rakstus par to, cik slikta ir ES, NATO un citās valstīs. Tik interesanti, ja Krievijas skatījumā viss apkārt ir tik slikti, tad kamdēļ tieši Krievijas politiķi un Kremlim pietuvinātie oligarhi iegādājas īpašumus vai arī nosuta savus bērnus mācīties uz tik sliktām valstīm?
Piemēram, Putina preses sekretāra meita dzīvo Parīzē, Žirinovska mazdēls mācās Šveicē. Arī ārlietu ministra S.Lavrova meita dzimusi Ņujorkā un ASV pabeigusi augstskolu.[8] Savukārt vismaz 26 Krievijas domes deputātiem ir nekustamie īpašumi ārzemēs.[9] Tie ir tie īpašumi, kuri reģistrēti tieši uz viņu vārdiem. Cik Krievijas politiķiem ir nekustamo īpašumu uz svešiem vārdiem – to nezina neviens, bet tādu nav maz.
Savukārt, neskatoties ne uz ko, proti, neņemot vērā Krievijas ekonomisko situāciju (te jāņem vērā, ka attiecībā pret Krieviju piemērotās starptautiskās sankcijas arī ir atstājušas būtisku ietekmi), energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā iedzīvotājus nevar nodrošināt ar sociālo atbalstu, pieaugušo COVID-19 saslimušo skaitu, Putins 29.maijā paraksta pavēli par 9.maija nenotikušās parādes pārcelšanu uz 24.jūniju.
Cik izmaksās parāde jau tā infekcijas un ekonomiskās krīzes skartajai Krievijai? To pateikt nevar, bet, piemēram, 2017.gadā parāde izmaksāja 509 miljonus RURU, bet jau 2018.gadā – 615 miljonus RUR.
Kā sacīt jāsaka, Putinam dziļi vienalga kas patiesībā notiek ar Krievijas iedzīvotājiem, galvenais viņam – saglabāt varu. Putins pat nevairās parādi un kara veterānus izmantot saviem mērķiem, bet par to jau nākamajā rakstā.
[1] http://static.kremlin.ru/media/events/files/ru/IluTKhAiabLzOBjIfBSvu4q3bcl7AXd7.pdf
[2] http://kremlin.ru/supplement/461
[3] https://www.vesti.ru/doc.html?id=340283
[4] https://www.dw.com/ru/%D0%B2-%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8-%D0%BE%D1%82-covid-19-%D1%83%D0%BC%D0%B5%D1%80%D0%BB%D0%BE-%D0%B1%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B5%D1%86%D0%B5%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%BD%D0%BE%D0%B5-%D1%87%D0%B8%D1%81%D0%BB%D0%BE-%D0%BC%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%B2/a-53498278
[5] https://meduza.io/news/2020/04/08/putin-ob-yavil-o-doplate-80-tysyach-rubley-vracham-rabotayuschim-s-patsientami-s-koronavirusom
[6] https://proufu.ru/news/society/92654-mladshiy_medpersonal_bolnitsy_v_kommunarke_napisal_pismo_putinu_obeshchannuyu_im_nadbavku_snova_ne_v/
[7] https://www.tvnet.lv/6978584/kapec-latviju-sauc-par-neizdevusos-valsti
[8] https://www.forumdaily.com/v-kakix-stranax-zhivut-deti-rossijskix-chinovnikov-i-deputatov/
[9] https://www.vedomosti.ru/politics/articles/2020/03/05/824611-konstitutsionnogo-zapreta
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
