Iesaki rakstu: 
Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs, drosmīgs, ja būtu šantažēts, biedēts, vervēts un, iespējams, arī savervēts, kā tika savervēti daudzi.
Kartītes izkaisītas, izbērtas ziņkārei, apkarošanai, karošanai, tiesāšanai, mūžīgai atgādināšanai no paaudzes paaudzē, bet ne patiesībai... Un tagad pat izglītoti ļaudis pamelš, ka nekas nav noticis, nav nekādas traģēdijas (ja pašu neskar?), ka sen to vajadzēja izdarīt! Tur jau tā lieta, ka vajadzēja sen, bet vai tagad?
Nevainības prezumpcijas jēdziens tiesiskā valstī nav staipāms vai kā citādi grozāms: ja nav tiesiska verdikta, ka esi vainīgs, tu esi nevainīgs. Un pat tiesa taisnu tiesu spriež ne vienmēr… Un politisko rēķinu kārtošanas instrumenti izlien kā īlens iz maisa.
Valsts ir rīkojusies bezatbildīgi un pret nevainības prezumpcijas burtu un garu, jo sabērusi publiskai apskatei visus vienā kaudzē - vainīgos un nevainīgos. Bez pierādījumiem un tiesas. Ar aizdomām apzīmogojot visus.
Nav grūti iedomāties, kā jūtas kartīšu īpašnieki, kuru vainas kādā nodarījumā vienkārši nav, bet kuri šodien atrodas kolēģu vidū savās darba vietās, vada vecumdienas, satiek paziņas, draugus uz ielas, citās publiskās vietās, kur neizbēgt arī no baltas acs, kas mēdz iebakstīt tieši acī: “Nu, ko tagad teiksi? Kāpēc neko nesaki? Stāsti! Pastāsti? Ko slēpies? Baidies?!”
Nav grūti iedomāties, kā palaimējies tiem, kas no kartītēm izsprukuši, bet kā čekisti, komunisti tā arī palikuši. Palaimējies un nelaimējies mirušajiem. Laimējies izsprukt no kauna, apvainojumiem un nelaimējies nespējā aizstāvēt sevi.
Sāpīgi nelaimējies kartīšu īpašnieku tuviniekiem, kuriem ar čekas uzliktu lāstu būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Laimējies pašai čekai: tāds taču tās uzdevums: spiegot, šantažēt, vervēt, naidot, nepiedot, tiesāt, arī pametot naida kaulu mūžīgai graušanai.
Taisnība tiem, kuri cietuši no komunistu, čekistu varas un kuriem tagad sāpīgi apjaust, ka taisnas tiesas nebūs, patiesība paliks puspatiesība, neizdibināta: kaut vai divu iemeslu dēļ – vairums 4500 kartītēs ierakstīto paši netiesāsies, bet izmeklēšana, tiesa patiesību kvalificēti un taisnīgi pierādīt diez vai griboša un diez vai varoša.
Kas paliek pāri? Taisnību lērumi no vienas puses, otras, trešās, sazin`, cik taisnību no visām, visām pusēm un juku jukām…
Mana attieksme pret kartītēs redzamajiem paliks tāda, kāda tā izriet no zināmās (arī Bībeles) atziņas “Netiesājiet…!” Ko darītu, ja kāda kartītes īpašnieka vietā būtu es pats?
Paziņotu publiski, kas mūsdienās nav nekāda problēma, kaut vai sociālajos tīklos, liekot roku uz sirds, kā tad īsti bija. Kā to jau sen izdarījis Georgs Andrejevs, nesen Jānis Rokpelnis, pavisam nesen vēl daži. Ar piebildi - manā varā manis paša liecība sirdsapziņas tiesā, jūsu varā ticēt vai neticēt. Tiesājiet, ja gribat un vajag, bet pats netiesāšos: ar to baltam nenomazgāties…
Visbeidzot – kā ar piedošanu? Dievs piedod visiem, ja ir grēksūdze, nožēla. Ja Dievs piedod, kāpēc mums – cilvēkiem – nepiedot?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
