Kā tieši izpaudās Gerharda biroja vadītāja stīvēšanās ap ministra lidojumu biznesa klasē
Lato Lapsa25.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc publikācijas par to, kā Nacionālās apvienības pārstāvja, zemkopības ministra Kaspara Gerharda apakšējiem mīkstumiem ir bijis nepieciešams nedaudz vairāk nekā stundu ilgo lidojumu no Varšavas uz Rīgu par nodokļu maksātāju līdzekļiem noteikti pavadīt tieši lidmašīnas biznesa klasē, vairāki lasītāji ir izteikuši interesi – kā tieši ir izpaudusies Gerharda biroja vadītāja Jāņa Eglīša „ilgāka stīvēšanās”, sniedzot atbildes par šo ministra lidojumu. Te būs, manuprāt, pietiekami izteiksmīgā elektroniskā pasta sarakste ar ministra biroja vadītāju, - pats Gerhards uz jautājumiem atbildēt nevēlējās.
Sākotnējie jautājumi
Labdien, daži jautājumi mediju publikācijai:
1) sakiet, lūdzu, vai taisnība, ka ministrs K. Gerhards pirms dažām dienām, atgriežoties no Varšavas ar reisu BT468, lidoja biznesa klasē?
2) kāda bija vajadzība ministram lidot biznesa klasē, ņemot vērā, ka lidojums ilgst tikai nedaudz vairāk nekā stundu?
3) cik izmaksāja aviobiļete?
Lato Lapsa
Pirmā atbilde
Labdien! Paldies, jautājumi saņemti, rītdienas laikā sniegsim atbildi.
Ar cieņu, Dagnija Muceniece (Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja)
Jautājums divas dienas vēlāk
Sveiki,
kas gan atgadījās ar "rītdienu"?
L. Lapsa
Otrā atbilde
Sveicināti!
Jā, zemkopības ministrs K.Gerhards 5.septembrī , atgriežoties no Varšavas lidoja biznesa klasē, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.
Ar cieņu ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts
Norāde uz neatbildētiem jautājumiem
Sveiki.
Neredzu atbildes uz 2. un 3. jautājumu. Publikācija ir paredzēta vienā no centrālajiem medijiem otrdien. Atbildes nesaņemot līdz pirmdienas pusdienlaikam, publikācijā tiks norādīts uz ministrijas un ministra atteikumu tās sniegt.
L. Lapsa
Trešā atbilde
Labdien!
Atbildot uz Jūsu 1. un 2. jautājumu, informēju, ka zemkopības ministrs K.Gerhards šī gada 5.septembrī, atgriežoties no komandējuma Varšavā, lidoja biznesa klasē, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. Savukārt, atbildot uz Jūsu 3. jautājumu, informēju, ka minētā avioreisa noteiktā cena biznesa klasē bija 460.65 EUR, savukārt minētā avioreisa cena ekonomiskajā klasē bija noteikta 329,97 EUR.
Ar cieņu Jānis Eglīts
Atkārtots jautājums
Jūsu minētie MK noteikumi neuzliek par pienākumu amatpersonai izvēlēties dārgāko lidojuma klasi, tāpēc jautāju vēlreiz - kādu iemeslu dēļ ministrs stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē? Ja nevēlaties uz šo jautājumu atbildēt šādā formā, varu nosūtīt pa pastu oficiālu, detalizētu informācijas pieprasījumu par ministra un citu ministrijas augstāko amatpersonu lidojumiem šā gada laikā, to maršrutiem, izmaksām utt.
L. Lapsa
Ceturtā atbilde
Kā iepriekš norādīju - spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (Nr. 969. 31.punkts) paredz normatīvajā aktā norādītajām amatpersonām, t.sk. Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem, Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, tiesībsargam u.c. amatpersonām, ar komandējumu saistīto izdevumu atlīdzināšanu visos transporta veidos saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. Paskaidroju, ka minētais normatīvais akts paredz iespēju norādītajām amatpersonām izmantot darba vizīšu un komandējumu ceļa/transporta pakalpojumus, kas iekļaujas normatīvā akta robežās, t.sk. līdz biznesa klases tarifam ieskaitot.
Atkārtots jautājums
Tātad saņemsiet oficiālu informācijas pieprasījumu, plus publikācijā būs norādīts - ne minists, ne biroja vadītājs, ne preses sekretārs nav vēlējies sniegt atbildi uz jautājumu - kādu iemeslu dēļ ministrs stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē?
L. Lapsa
Piektā atbilde
L.Lapsas kungs, jānorāda, ka Jūsu norādītais par to, ka netiek sniegtas atbildes, neatbilst patiesībai, jo atbildes uz jautājumiem pēc būtības ir sniegtas, turklāt – atbildes ir pamatotas ar spēkā esošu normatīvo aktu, kas attiecināms uz virkni amatpersonu. Līdz ar to aicinu masu medijam paredzētā publikācijā norādīt patiesu informāciju (atbildes sniegtas iepriekš divos nosūtītajos e-pastos). Gadījumā, ja vēlaties saņemt informāciju rakstveidā, droši varat iesūtīt jautājumus arī drukātā formā – atbildes jums noteikti tiks sniegtas likumā paredzētajā kārtībā.
Deviņu dienu laikā pēc šīs atbildes nekas no prasītās informācijas nav saņemts.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
