Kā tiesneši „godprātīgi” pilda savus pienākumus: vēstule Ministru prezidentam
Aivars Ašmanis05.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2012.gada 2.maijā uzrakstīju Jums, Ministru prezidenta V.Dombrovska kungs, iesniegumu par Gulbenes rajona tiesas apzinātu, nelikumīgu civillietas Nr. C-00579-00 novilcināšanu un materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma LVL 100 000,00 apmērā pieprasīšanu no Latvijas valsts un civillietas izskatīšanas pārcelšanu uz citu rajona tiesu Latvijā.
2012.gada 10.septembrī saņēmu Tieslietu ministrijas daļēju atbildi uz 02.05.2012. iesniegumu un atkārtoto 27.08.2012. iesniegumu. Kā redzams atbildē, tad pārbaude ir veikta formāli, ieskatoties Tiesu informatīvajā sistēmā uzkrātajos datos un no tiesneses R.Mednes paskaidrojuma. Kuras vainas dēļ arī civillieta no 24.08.2000. par apstiprināšanu mantojuma tiesībās apzināti tiek novilcināta. Tieslietu ministrijas atbildē minētajam kategoriski nepiekrītu.
Pagājuši 12 (divpadsmit) gadi, un pirmās instances Gulbenes rajona tiesa nav pieņēmusi lēmuma par mūsu apstiprināšanu mantojuma tiesībās uz likumīgi mantojamo dzimtas īpašumu Jaungulbenes pagastā, kura vērtība ir 1837,00 lati.
Iedomājaties taču, kāds absurds - 1837,00 latu dēļ tiesneši „godprātīgi” pilda savus amata pienākumus, lietā jau pieci sējumi, un valsts tiesnešiem maksā lielu mēneša algu, - tas ir viens vienīgs murgs. Salīdziniet, bērns sāk mācīties pirmajā klasē un pa šo laiku jau beidzis vidusskolu un kļuvis par studentu.
Ik pēc četriem gadiem mēs ievēlam deputātus Saeimā, daži kļūst par tieslietu ministriem un ar skaistiem plāniem, vīzijām virza mūs uz saulaino nākotni, un visi cītīgi strādā, bet Gulbenes rajona tiesā - čiks un nekā nav. Par šādu nelikumību esam no 2005.gada ar 15 (piecpadsmit) iesniegumiem griezušies Tieslietu ministrijā, pie Valsts prezidenta, Saeimā u.c., un viss atduras kā pret akmens sienu, tas ir genocīds pret latviešiem.
Jau 12 (divpadsmit) gadus Gulbenes rajona tiesas tiesnešu A.Kaupužas, R.Mednes un tiesas priekšsēdētājas G.Gulbinskas vainas dēļ liegta dzīvošana mūsu mājoklī, tātad liegta iespēja dzīvot dzimtas mājā, kura tagad ir daļēji sagruvusi un nav atjaunojama.
Civillieta nav sarežģīta, visi ir radinieki, vienkārši tiesai vajadzēja apstiprināt mantiniekus mantojuma tiesībās, ja kāds mantinieks to apstrīd, ir taču nākošās tiesu instances, tas taču ir ļoti vienkārši.
Ir miruši gandrīz visi likumiskie mantinieki, vienīgi meita Rita Ašmane (dzimusi Putniņa) vēl dzīva un ir sirmā vecumā.
2007.gadā nomira tiesnese A.Kaupuža.
2008.gadā nomira Erna Putniņa.
2010.gadā nomira Marģers Putniņš.
2012.gadā nomira Indulis Putniņš.
Es tagad esmu iekšlietu iestāžu pensionārs (majors), man ir augstākā juridiskā izglītība, un visu savu mūžu godprātīgi esmu cīnījies pret noziedzību, bandām, specvienībā pret gaisa terorismu, lidojot pasažieru lidmašīnās, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, aizsargājis un glābis cilvēkus un nu jau 62 gadus vecs.
Kad atklājās mantojums, es biju 50 gadus vecs. Mēs, mantinieki, Gulbenes rajona tiesas vainas dēļ esam daudz cietuši gan morāli, gan materiāli. Man ir 8 gadus vecs mazdēls, kurš ir invalīds no dzimšanas, mums ir grūti.
Cik mirušo vai līķu ir vajadzīgs, lai mantinieki var apstiprināties mantojuma tiesībās uz likumīgo īpašumu 1837,00 Ls vērtībā Jaungulbenes pagastā? Un tas viss notiek Gulbenes rajona tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas vainas dēļ.
Un arī šā dēļ jautāju Jums, Ministru prezidenta V.Dombrovska kungs, kad beidzot Latvijas valstī būs kārtība un arī Gulbenes rajona tiesas tiesneši godprātīgi pildīs savus amata pienākumus un iespējams nebūs uzpērkami.
Tieslietu ministrijas 2012.gada 4.septembra atbildē nav neviena teikuma, kad mūs apstiprinās mantojuma tiesībās, ir tikai atruna, ka Gulbenes rajona tiesas strādā. Neesmu saņēmis lēmumu par nodarītā materiālā zaudējumu un morālā kaitējuma LVL 100 000,00 (simts tūkstošu latu) apmērā pieprasīšanu un samaksu no Latvijas valsts.
Ja materiālo zaudējumu un morālo kaitējumu nesamaksās Latvijas valsts, tad griezīsimies Eiropas Tiesā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
