Kā tika rakstīta Satversmes preambula: publicējam Levita saraksti ar politiķiem un preambulas variantus
PIETIEK11.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien publicē tā rīcībā nonākušo e-pasta saraksti starp Egilu Levitu un virkni Vienotības, Nacionālās apvienības, Reformu partijas un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem par darbu pie Satversmes preambulas. No sarakstes redzams, ka Satversmes pārrakstīšana notikusi jau pirmsjāņu laikā tiešām neformālā atmosfērā viesnīcā Radi un draugi. Lai gan Drošības policija jau veic izmeklēšanu, kā informācija no slepenās sarakstes nonākusi pie Saskaņas centra deputāta Andreja Elksniņa, no plašā adresātu loka, kam rakstījis Levits, redzams, ka tai bijušas visas iespējas noplūst kaut vai tādēļ, ka starp e-pastu saņēmējiem ir savstarpēji politiski konkurējoši un pretēju uzskatu politiķi. Pietiek arī publicē tā rīcībā nonākušos Satversmes preambulas darba variantus, kas parāda slepenās darba grupas ceļu pretī kompromisa redakcijai, kā arī Levita apkopotos argumentus par un pret Satversmes grozīšanu.
Egils Levits: Ielūgums uz sarunu par Satversmes preambulu 22.jūlijā plkst.10
TIKAI, TEV, KĀ PĒTNEKAM!
Labdien, dāmas un kungi!
Dārgie draugi!
Labprāt ielūgtu jūs pirmdien, 22.jūlijā, plkst.10.00, viesnīcas "Radi un Draugi" telpās Vecrīgā, Mārstaļu ielā 3, neformālā atmosfērā "prāta vētras" stilā pārrunāt jautājumu par Satversmes preambulas paplašināšanu.
Vispirms varētu pārrunāt kādi varēti būt saturiskie virzieni ("bloki"), kurus varētu šādā preambulā ietvert, un tad varbūt pāriet pie iespējamiem precīzākiem formulējumiem.
Esmu sagatavojis attiecīgus priekšlikumus, kurus varētu izmantot kā sākotnējo materiālu mūsu sarunai:
1) Dokuments Nr.1: Par izvērstu Satversmes preambulu (22.7.2013), kas satur šādas trīs daļas:
A. Satversmes preambulas iespējamie satura virzieni
B. Satversmes preambulas formulējuma priekšlikum
C. Satversmes preambulas formulējuma priekšlikums ar paskaidrojumiem
2) Dokuments Nr.2: Referāta tēzes par paplašinātu Satversmes preambulu (10.6.2013)
3) Dokuments Nr.3: Iebildes pret Satversmes preambulas paplašināšanu (10.6.2013)
Būtu labi, ja jūs varētu līdz pirmdienas sarunai šos trīs dokumentus izlasīt un pārdomāt.
Ceru, ka jums būs iespējams atrast laiku šai, manuprāt, interesantajai sarunai.
Cieņā
Egils Levits
From: Eg Lv <[email protected]>
Date: 2013/9/4
Subject: Satversmes preambula: Piedāvājums
To: [email protected]
Cc: Lolita Cigane <[email protected]>, Andrejs Judins <[email protected]>, Sarmite Elerte <[email protected]>, Inga Bite <[email protected]>, [email protected], Inese Libina Egnere <[email protected]>, Valdis Liepins <[email protected]>, Valdis Liepins <[email protected]>, Stucka Artis <[email protected]>, Dana Reizniece Ozola <[email protected]>, Uldis Augulis <[email protected]>, Raivis Dzintars <[email protected]>, Raivis Dzintars <[email protected]>, Einars Cilinskis <[email protected]>, Einars Cilinskis <[email protected]>, Imants Paradnieks <[email protected]>, Imants Paradnieks <[email protected]>, Gunars Kusins <[email protected]>, "Edgars.Pastars" <[email protected]>, Egils Levits <[email protected]>
Labdien, draugi un kolēģi!
Nosūtu jums līdzšinējās sarunās ar draugiem, domubiedriem un kolēģiem dziļāk pārdomāto un noslīpēto izstrādni ar piedāvājumu, kā izvērstas Satversmes preambulas tekstā varētu ietvert Latvijas valsts pamatus. Liels, liels paldies arī jums visiem par interesantajām sarunām un vērtīgajām idejām!
Manuprāt, tagad šajā piedāvājumā ietvertās valststiesiskās un tiesībfilozofiskās idejas ir pietiekoši nobriedušas un pārdomātas, lai varētu būt par sākuma punktu plašākām publiskām diskusijām par to, kas ir Latvijas valsts pamati un kā tos vislabāk atspoguļot Satversmes tekstā.
Tuvākajā laikā sagatavošu zinātniskus komentārus šim piedāvājumam, un drīz publicēšu tos kopā ar pašu piedāvājumu "Jurista Vārdā".
Domāju, ka būtu labi, ja Saeimas Juridiskā komisija uzklausītu mani, lai varētu tuvāk izskaidrot šo piedāvājumu visiem komisijas locekļiem un interesentiem, un, ja gadījumā komisija izvērstas Satversmes preambulas ideju, kurā būtu atspoguļoti valsts pamati, uzskatītu par pietiekoši nopietnu un tālāku pārdomu vērtu, tā virzītu to tālāk uz publiskām diskusijām, it sevišķi iniciētu zinātnisku konferenci par šo tēmu.
Savu darbu pie šīs savas valststieskās un tiesībfilozofiskās izstrādnes esmu pabeidzis. Kas ar šo izstrādni tālāk notiek, ir sabiedrības un politikas rokās.
Lai gan tas ir (tikai) juridisks teksts, gan attieksme pret to kopumā, gan tā konkrēto saturu būs rādītājs par attieksmi pret Latvijas valsti, kas atklātu gan valstisko pamatnostādņu, gan to pamatojošās vai noraidošās juridiskās argumentācijas stiprās un vājās puses. Jebkurā gadījumā, visiem būs iespējas gūt labāku priekšstatu par Latvijas valsti un sabiedrību.
Jau tādēļ vien šādas diskusijas būtu nozīmīgas un darbs pie šīs izstrādnes nebūs bijis veltīgs.
Cieņā
Egils
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
