Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē no interesantu dokumentu, kas skaidrāk ļauj apjaust, kā uz pasauli raugās Latvijas ierēdņi un kādiem nolūkiem viņi ierosina izmantot valsts budžeta līdzekļus. Šis dokuments ir Valsts kancelejas jaunā direktora Mārtiņa Krieviņa (attēlā pa kreisi) pārraudzībā tapušais ziņojums „Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana”.

Ziņojuma anotācijā saistībā ar iecerētajiem jauninājumiem minēts: „Plānots, ka tiktu izveidotas 2 jaunas amata vietas Valsts kancelejā. Vienas amata vietas izmaksas: Atlīdzība kopā: 27 795 EUR, no tā mēnešalga 1647 EUR (1 mēnesis), atvaļinājuma pabalsts (50%) 824, novērtēšanas prēmija (75%) 1235 EUR, aizvietošanas piemaksa (30%) 494 EUR, veselības apdrošināšanas polise 213 EUR, darba devēja soc.nod. 5265 EUR.”

Tāpat „plānots, ka ik gadu tiktu veikti divi ārēji novērtējumi par cenu, kas ir vidējās izmaksas par pēdējos trīs gados veiktajiem pētījumiem (līdzīgi pētījumi ex-post novērtējumam var tikt vērtēti kā funkciju auditu veiktie pētījumi). Ietekme uz Valsts kancelejas cilvēkresursiem ir nemainīga, jo arī līdz šim Valsts kancelejas speciālisti veikuši tehnisko specifikāciju izstrādi, ārējā novērtējuma izstrādes vadību un rezultātu ieviešanu. Ņemot vērā, ka viena novērtējuma vidējās izmaksas ir 36 117,37 EUR, divu novērtējumu vidējās izmaksas ir 72 234,74 EUR ik gadu, sākot no 2017.gada”.

Informatīvais ziņojums „Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana”

Valsts kanceleja, pamatojoties uz informatīvā ziņojuma "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai" (Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sēdes prot. Nr. 45.  45. §) 10. punktu, kas noteica "Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai normatīvajiem aktiem, kuri būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, tiktu vērtēta nepieciešamība veikt ietekmes pēcpārbaudi (ex-post novērtēšanu)", kā arī ņemot vērā pamatnostādnēs "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam" (Ministru kabineta 2014. gada 30. decembra rīkojums Nr. 827) noteikto 3.3.2. uzdevumu "Izstrādāt kārtību, kādā tiek veikts atsevišķu Ministru kabineta noteikumu ex-post novērtējums noteiktā laika periodā", ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanu izpildvaras līmenī.

I. Ietekmes pēcpārbaudes ietvars

Starptautiskajā praksē ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek definēts kā viens no būtiskajiem soļiem attīstības plānošanā un likumdošanas procesā, kas var būt kā noslēgums noteiktu reformu ieviešanai vai iniciators jaunām pārmaiņām. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veikts vairāku iemeslu dēļ, taču būtiski, ka valstis, kurās ieviesta sistēmiska ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma pieeja, to saista ar sākotnējās ietekmes (ex-ante novērtējums) izvērtējumu, lai novērtētu mērķa sasniegšanas pakāpi[1]. Līdz ar to tiek ieteikts ietekmes pēcpārbaudes analīzi veidot saiknē ar sākotnējās ietekmes izvērtēšanas sistēmu[2]. Ievērojot minēto, ietekmes pēcpārbaude pēc būtības aptver visus procesus un darbības, kas tiek veiktas, lai izvērtētu ieviesto darbību ietekmi uz tautsaimniecību, iedzīvotājiem, institūcijām u. c. Konkrētā uzdevuma ietvaros nepieciešams izvērtēt un piedāvāt risinājumu, kā ieviest ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu tiesību aktiem, kas tiek apstiprināti Ministru kabinetā.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiesību aktiem aptver šādus galvenos jautājumus:

vai tiesību akts ir sasniedzis mērķi – mērķis ir noteikts tiesību akta pieņemšanas procesā un ir skaidri noteikti mērījumi, saskaņā ar kuriem var veikt mērķa sasniegšanas analīzi;

vai tiesību akts ir sagatavots pietiekami kvalitatīvi, lai sasniegtu mērķi – visaptveroša analīze par to, vai pieņemtais tiesību akts ir tieši tāds, lai sasniegtu mērķi;

kāda ir ārējo faktoru (to, kas nav likumdošanas faktori) ietekme uz mērķa sasniegšanu;

kopējais ietekmes pēcpārbaudes ietvars – visi fakti, mērījumi, dati, kas jāaptver konkrētajam ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumam, kā arī visaptveroša analīze un secinājumi, iespējams, ieteikumi turpmākajām izmaiņām[3].

Vienlaikus tiek noteikts, ka tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums nebūtu jāveic kā monitorings (datu apkopojums konkrētā laika periodā), bet gan jāveic ar sistemātisku, analītisku pieeju, izvērtējot tieši konkrētā tiesību akta būtiskos aspektus[4].

Lai gan šis ir teorētisks ietvars ietekmes pēcpārbaudes analīzes veikšanai, tiek uzsvērts, ka līdz šim ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vairumā gadījumu tiek mērķēts tieši uz noteiktām jomām, piemēram, administratīvā sloga mazināšanu vai konkurences veicināšanu, ietekmi uz mazo vidējo uzņēmumu attīstību[5]. Tādējādi viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc tiek ieviests ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums, ir likumdošanas kvalitātes uzlabošana, kas ir viens no labāka regulējuma politikas instrumentiem.

Tāpat, lai veiktu ietekmes pēcpārbaudi tiesību aktiem, valstis ievieš noteiktus kritērijus, kurus izpildot, tiesību aktam nepieciešams veikt ietekmes pēcpārbaudes novērtējumu.

Kritēriji ietekmes pēcpārbaudes veikšanai

Valsts/institūcija

Raksturojums

Austrālija

Iestādēm ir jāizstrādā pēcieviešanas ziņojums tiesību aktiem, kuriem ir ietekme uz valsts ekonomiku. Šāds ziņojums jāizstrādā, ja tiesību akti ir ieviesti, būtiski mainīti vai tiek atzīti par spēkā neesošiem vai šādu uzdevumu dod Ministru prezidents

Igaunija

Ministru kabinets pavadvēstulē Rīgikogu (parlamentam) iekļauj informāciju par nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi gadījumā, ja normatīvā akta priekšlikums paredz būtisku ietekmi

Vācija

Ietekmes pēcpārbaude veicama, ja ir spēkā šādi kritēriji: 1 milj. EUR izmaksas iedzīvotājiem vai 100 000 darba stundu; 1 milj. EUR biznesa sektoram; 1 milj. EUR valsts institūcijām

Slovēnija

Ja tiesību akts pieņemts kā steidzams, pēc diviem gadiem tam ir jāveic ietekmes pēcpārbaudes novērtējums

Eiropas Komisija

Ieviests princips – pirms jaunu likumdošanas priekšlikumu piedāvāšanas noteiktā jomā tiek izvērtēta esošā situācija un jau ieviestie risinājumi

Lai uzsvērtu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu nozīmīgumu un veicinātu izvērtējuma kultūras attīstību, Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gadu nodēvēja par Starptautisko izvērtējuma gadu. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka likumdošanas novērtēšanā vislielāko atzinību gūst tieši sākotnējās ietekmes izvērtēšana, kamēr ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums vēl netiek plaši lietots. Tāpat ir izveidota atsevišķa platforma – forums parlamentāriešiem, lai veicinātu izvērtēšanas nozīmi ikdienas procesos un apmainītos ar labās prakses piemēriem. Daudzas valstis (piemēram, Jaunzēlande) šī gada ietvaros ir īpaši uzsvērušas uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas nozīmi politikas plānošanā.

II. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums ārvalstīs

Valstis veic dažādas darbības, lai nodrošinātu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionalizāciju, uzsverot tā nozīmi likumdošanas procesu pilnveidē, taču ievērojami atšķiras formas un veids, kādā tas tiek ieviests[6]. Tiek uzsvērts, ka jebkura tiesību akta ieviešanas gadījumā paredzētais regulējums var kļūt neaktuāls, radīt pretēju efektu vai citas vēlamas vai nevēlamas sekas. Līdz ar to tiek pieņemts, ka regulārs novērtējums jāveic, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir nepieciešams, ka tas nerada nelabvēlīgas sekas un ka tas ir atbilstošs tiesību akta izdošanas mērķim[7].

Izvērtējot ārvalstu prakses piemērus, secināms, ka:

nav izveidota vienota pieeja un metodoloģija ietekmes pēcpārbaudes analīzei un valstis, kas to veic, izmanto atšķirīgas metodes;

ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk – OECD) nav izstrādāta metodoloģija un prakse ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai, diskusijas par vienotām vadlīnijām ir sākuma stadijā[8];

ietekmes pēcpārbaudi veic likumdevējs, tajā izveidota struktūrvienība vai piesaistīta institūcija.

Būtiska nozīme ietekmes pēcpārbaudes analīzes veikšanā ir institūciju organizatoriskajai un administratīvajai kapacitātei. Tas nozīmē, ka ir jābūt sistēmiskai pieejai novērtējumu veikšanā. Tāpat nepieciešams uzkrāt visus datus un izvērtējumus, labos piemērus novērtējuma veikšanai, kas norāda, ka šai sistēmai ir jābūt balstītai kādā centralizētā formā, noteiktā institūcijā. Lai noteiktu potenciālās izvērtējuma jomas un tēmas, nepieciešams iesaistīt arī "ietekmētās", ieinteresētās puses.

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma ārvalstīs

Valsts

Raksturojums

Zviedrija

Riksdāga (parlamenta) Novērtēšanas un izpētes vienība atbild par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu un koordinēšanu. Vienība izveidota 2002. gadā, tajā strādā 8 amatpersonas, kas palīdz Riksdāga komitejām veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu, piesaista ārējos ekspertus un organizē pētnieku darbu, nodrošina pamata informāciju, veic dažādu projektu kvalitātes kontroli u. c.

Šveice

Novērtējuma nozīmība iekļauta konstitūcijā. Federālajā asamblejā 1992. gadā izveidota atsevišķa struktūrvienība Federālās asamblejas pakalpojumu departamentā. Tā veic atsevišķus novērtējumus Federālās asamblejas uzdevumā un nodrošina novērtējumu neatkarību

Lielbritānija

Izvērtējumu veic liels skaits dažādu speciālistu, kā arī pieaicinātie īstermiņa eksperti: akadēmiķi, pētnieki, konkrētās jomas praktiķi. Kopš 2002. gada Lordu palātā un Apakšpalātā izveidota struktūrvienība ar vidēji 18–20 darbiniekiem. Struktūrvienības darbiniekiem jāievēro politiskā neitralitāte. Struktūrvienība veic pētījumu pasūtījumus atbilstoši nepieciešamībai

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek daļēji veikts arī Latvijas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, taču saskaņā ar Lietuvā veiktā pētījuma datiem valstu pieejas šādas analīzes veikšanai ir ļoti dažādas. Kā redzams Lietuvas Seima struktūrā, tas ir atsevišķs pētniecības departaments, kurā iekļauti arī bibliotēkas resursu pārvaldītāji[9]. Sazinoties ar Lietuvas pārstāvjiem, tika konstatēts, ka Lietuvas parlamenta Pētniecības departaments vairāk fokusējas uz sākotnējās ietekmes analīzi, savukārt ietekmes pēcpārbaudes analīzi dažkārt veic Lietuvas Tieslietu ministrija[10]. Savukārt Igaunijas Rīgikogu (parlamenta) Pētniecības departamenta uzdevums ir sniegt padomu parlamentāriešiem, frakcijām un citiem speciālistiem, lai nodrošinātu uz zināšanām balstītu diskusiju[11]. Vienlaikus Pētniecības departaments sadarbībā ar nozares ekspertiem izstrādā dažādus pētījumus un ieteikumus, kas nodrošina atbalstu lēmumu pieņēmējiem[12].

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma institucionālā forma kaimiņvalstīs

Valsts

Izveidošanas gads

Struktūrvienības nosaukums

Darbinieku skaits

Funkcijas

Raksturojums

Igaunija

1995

Pētniecības departaments

14

Sniegt padomu, analīzi, izstrādāt pētījumus sadarbībā ar citām institūcijām

Nepietiekami resursi

Lietuva

1990

Parlamenta pētniecības departaments

30

Attīstīta likumdošanas sākotnējās ietekmes novērtēšana

Neatkarīgs, dažādas funkcijas, specializēts, resursiem apgādāts

Avots: Šulmane D. Tiesību normu ietekmes novērtēšana (institucionālais risinājums) ārvalstīs, http://www.juristavards.lv/doc/267421-tiesibu-normu-ietekmes-novertesana-institucionalais-risinajums-barvalstisb/ 

Ievērojot minēto, tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veic (iepērk) atsevišķas pētniecības vienības, kuras savā izpētē neaprobežojas ar konkrētu likumu juridisko analīzi, bet iesaista arī politologus, ekonomistus, sociologus, finanšu analītiķus u. c.[13] Arī Latvijā trūkst svarīgu nozares speciālistu, kuri spētu analizēt ekonomiskos procesus daudz plašāk, kā arī izvērtēt potenciālo ietekmi. Tāpat var secināt, ka nepastāv viens vienots ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas modelis, bet katra valsts cenšas atrast efektīvāko veidu, kā nodrošināt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

III. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešana Latvijā

Latvijā šobrīd sistemātisks ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek nodrošināts attīstības plānošanas dokumentiem, ko paredz Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta septītā daļa, kas nosaka, ka "uzraudzības un novērtēšanas princips – attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem", un ko pakārtoti nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", paredzot kārtību, kādā notiek attīstības plānošanas dokumentu izvērtēšanas kārtība. Tajā pašā laikā nav vienotas pieejas tiesību aktu izvērtēšanai pēc to ieviešanas – institūcijas var pasūtīt pētījumus (tostarp ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumus), ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 1 "Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus" noteikto.

Atsevišķas iniciatīvas norisinājušās Saeimā, kurā aizsākta diskusija par sistemātisku un analītisku ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanu noteiktā laika periodā pieņemtajiem likumiem. Tomēr šīs iniciatīvas līdz šim brīdim vēl nav realizējušās konkrētā institucionālā formā, kādā tiktu veikts šis izvērtējums.

Ņemot vērā, ka Valsts kancelejai ir uzdevums ieviest ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu izpildvaras līmenī, secināms, ka tas var tikt veikts, nosakot priekšnoteikumus būtiskiem Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt likumprojekti, kas tiek virzīti apstiprināšanai Saeimā, var un tiek būtiski mainīti, tāpēc Ministru kabinetam nav iespējas pilnvērtīgi veikt likumu ietekmes pēcpārbaudes.

Lai noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokli par sistemātiska ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanas iespējām Latvijā izpildvaras līmenī, Valsts kanceleja 2015. gada 21. maijā rīkoja neformālu diskusiju ar ekspertiem (PROVIDUS), valsts pārvaldes institūcijām (Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (Sabiedrība par atklātību – DELNA, Latvijas platforma attīstības sadarbībai, Kurzemes NVO atbalsta centrs). Diskusijas rezultātā tika izvirzīti šādi galvenie secinājumi:

Ieteikums

Raksturojums

Ārējs novērtējums

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veidots kā ārējs novērtējums (publisks iepirkums), taču tas jāveic centralizēti un tam nepieciešami papildu finanšu līdzekļi

Sistēma jāveido pakāpeniski

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma sistēmu veidot pakāpeniski, sākot ar mazāku procedūru skaitu, orientējoties uz izmēģinājum­projektiem (pilotprojektiem) sistēmas ieviešanā, tādējādi attīstot labās pieredzes apmaiņu, sagatavojot ziņojumus u. c. Laika gaitā iespējams attīstīt centralizētu struktūru, kas pārvaldītu šo sistēmu un piedalītos ietekmes izvērtējumu veikšanā

Attīstīt analītisko bāzi

Pakāpeniski attīstīt iestāžu un sadarbības partneru analītisko bāzi un institucionālo atmiņu noteiktu procesu izvērtējumā

Informatīvā ziņojuma veids

Ieteikums gatavot ietekmes pēcpārbaudes analīzi informatīvo ziņojuma veidā bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē

Ieinteresēto pušu iesaistīšana

Kā obligātu priekšnosacījumu ietekmes pēcpārbaudes ziņojuma sagatavošanā noteikt sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu vai ieinteresēto pušu obligātu iesaisti ziņojuma sagatavošanā, lai nodrošinātu vispusīgu analīzi

Metodoloģijas izstrāde

Ievērojot iespējamo ziņojumu dažādo apjomu un regularitāti, jānosaka ziņojumā iekļaujamie minimālie nosacījumi un informācija

Stiprināt sadarbību ar Saeimu

Turpināt sarunas ar Saeimu par likumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtēšanas sistēmas izveidi likumdevēja varā

Ievērojot minēto, secināms, ka iespējami vairāki rīcības varianti ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai izpildvarā, taču katram no tiem ir savas stiprās puses un trūkumi. Galvenie jautājumi, kuriem nepieciešams rast risinājumu:

kādiem Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums;

kāda ir forma, kādā tiek dots uzdevums ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai;

kādā formā īsteno ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu.

3.1. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma noteikšana atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem

Ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, Ministru kabinets var izveidot ietekmes pēcpārbaudes risinājumu Ministru kabineta noteikumiem. Lai identificētu Ministru kabineta noteikumus, par kuriem veicama ietekmes pēcpārbaude, nepieciešams izvirzīt atlases kritērijus.

3.1.1. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums valdības deklarācijā noteiktajos prioritārajos uzdevumos

Risinājuma variants paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums būs jāveic visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti, lai īstenotu valdības deklarācijā noteiktos prioritāros uzdevumus un sasniegtu noteiktos mērķus.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis".

Stiprās puses

Vājās puses

Ministrijām viegli identificēt konkrētos Ministru kabineta noteikumus, ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veicot valdības prioritārajās darbības jomās

Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes

Ministru prezidentam un ministriem ir skaidrs, par ko izvērtējums tiks veikts, koncentrējoties uz prioritāšu īstenošanu un rezultātiem

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var būt jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulētas vispārīgi

Latvijā ir koalīciju valdības, kuras samērā bieži mainās, kas rada nepastāvību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai

3.1.2. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums saiknē ar politikas rezultātiem valdības deklarācijā noteiktajās prioritārajās jomās

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu Ministru kabineta noteikumiem, kuru īstenošanas rezultātā var tikt ietekmēti no valdības deklarācijas prioritātēm izrietošie politikas rezultāti.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot, ka tiesību aktiem var tikt identificēti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, to novērtējums pa gadiem, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". 

Stiprās puses

Vājās puses

Nodrošināta sasaiste ar valdības veicamajiem darbiem un rezultātiem

Ne vienmēr valdības deklarācijās iespējams identificēt galvenās prioritātes

Rezultāti izmērāmi

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var būt jāveic plašam jautājumu lokam, ja prioritātes formulētas vispārīgi

Ietekmes pēcpārbaudes ieviešamas tikai noteiktās jomās, kurās plānots, ka tās var ietekmēt konkrētas politikas attīstību

Latvijā ir koalīciju valdības, kuras samērā bieži mainās, kas rada nepastāvību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanai

3.1.3. Risinājuma variants – ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums saiknē ar administratīvajām izmaksām

Risinājuma variants paredz veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu tikai tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuru administratīvās izmaksas privātpersonām pārsniedz 10 000 EUR, juridiskām personām – 30 000 EUR. Administratīvās izmaksas identificē tiesību akta sākotnējās ietekmes ziņojuma (anotācijas) izstrādes posmā.

Risinājums neizslēdz iespēju, ka Ministru kabinets var noteikt nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem. Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot, ka tiesību akta projekta anotācijā tiek norādīts, vai tiks veikts ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums un kādā laika periodā tas jāveic, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis". 

Stiprās puses

Vājās puses

Skaidri noteikts finanšu ietekmes apjoms, kad Ministru kabineta noteikumiem jāveic ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums

Neprognozējams skaits Ministru kabineta noteikumu, kuriem būtu jāveic ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums

Veicot ietekmes pēcpārbaudi, ir iespējams pēc būtības izvērtēt, vai netiek uzlikts papildu administratīvais slogs un izmaksas privātpersonām un uzņēmējiem

Administratīvās izmaksas tiešā veidā nekorelē ar finansiālo ietekmi uz ekonomiku un tautsaimniecību

3.2. Ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma identificēšana

Lai nodrošinātu, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiks veikts, nepieciešama kārtība, kādā tiek noteikts un identificēts, ka šis novērtējums tiks veikts un kādā laika periodā. Lai to veiktu, tiek piedāvāti divi iespējamie risinājuma varianti.

3.2.1. Ietekmes pēcpārbaudes identificēšana tiesību akta projekta anotācijā

Lai nodrošinātu, ka informācija par iespējamo ietekmes pēcpārbaudes veikšanu būtu vispārpieejama un zināma visām iesaistītajām pusēm, nepieciešams iekļaut atsevišķu sadaļu par nepieciešamību veikt ietekmes pēcpārbaudi tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējumā.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot atbilstošu kārtību.

Stiprās puses

Vājās puses

Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm

Nav kontroles mehānisma, lai konstatētu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma faktu noteiktajā laika termiņā

Saskaņošanas laikā iesaistītās puses var vienoties par ietekmes pēcpārbaudes veikšanu konkrētajam tiesību aktam

3.2.2. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma identificēšana tiesību akta projekta anotācijā un Ministru kabineta protokollēmuma projektā

Risinājuma variants paredz, ka informācija par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu un laika periodu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai tiktu iekļauta ne tikai tiesību akta projekta anotācijā, bet arī Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, tādējādi nodrošinot, ka konkrētajam uzdevumam tiek nodrošināts kontroles mehānisms.

Lai risinājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", paredzot atbilstošu kārtību.

Stiprās puses

Vājās puses

Informācija pieejama visām iesaistītajām pusēm

Papildu administratīvās izmaksas Valsts kancelejai, veicot Ministru kabineta protokol­lēmumos noteikto uzdevumu kontroli

Saskaņošanas laikā iesaistītās puses var vienoties par ietekmes pēcpārbaudes veikšanu konkrētajam tiesību aktam

Ir kontroles mehānisms, lai nodrošinātu, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiešām tiek veikts

3.3. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma īstenošanas forma

Ņemot vērā citu valstu pieredzes analīzi, konstatēts, ka nepastāv vienota forma ietekmes pēcpārbaudes veikšanai. Vienlaikus valstis attīsta dažādas formas un veidus šo ziņojumu izstrādei. OECD norāda, ka vienota metodoloģija un metodoloģijas apkopojums plašākai auditorijai tiks sniegts 2017. gadā. Šis apkopojums aptvers dažādu valstu praksi, meklējot labāko risinājumu. Tāpat tiek norādīts, ka ietekmes pēcpārbaudes sistēma ir ieviešanas stadijā.

3.3.1. Risinājuma variants – iekšējais novērtējums

3.3.1.1. Ietekmes pēcpārbaude kā iekšējais novērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veic Valsts kancelejas eksperti, kas tiek speciāli atlasīti darbam jaunā struktūrvienībā. Valsts kanceleja tādā veidā attīstītu savu vispārējo analītisko kapacitāti, kas veicinātu kopējo valsts pārvaldes spēju veikt noteiktus pētnieciskus uzdevumus. Valsts kanceleja izvērtējuma ietvaros sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzētu jaunu uzdevumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu sagatavošanā.

Stiprās puses

Vājās puses

Attīstīta Valsts kancelejas analītisko kapacitāti

Papildu uzdevums Valsts kancelejai

Nodrošināts neatkarīgs un no nozares atsaistīts politikas jomas vai nozares izvērtējums

Ietekme uz cilvēkresursu skaitu valsts pārvaldē un ietekme budžetu. Šobrīd netiek atbalstīta jaunu amata vietu izveide valsts pārvaldē

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšana tiktu koncentrēta vienā valsts pārvaldes iestādē, kas ļauj attīstīt sistēmisku pieeju un vienotu praksi

Nepieciešams piesaistīt ekspertus dažādās politikas jomās, kas spētu veikt kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi

3.3.1.2. Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums kā iekšējs izvērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic ministrijas

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt ieviests kā informatīvais ziņojums, kuru sagatavo atbildīgās ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu, izstrādājot noteiktus tiesību aktus. Ministrijas novērtējuma ietvaros sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" paredz nozaru ministrijām veikt politikas ietekmes izvērtēšanu un būt par to atbildīgām. Līdz ar to nozarēs tiek attīstīta un būs izveidota kapacitāte virspusējas analīzes veikšanai.

Stiprās puses

Vājās puses

Ministrijas kā nozares politikas veidotājs vistiešāk saskaras ar nozares problēmām

Papildu uzdevumi ministrijām

Attīstīta nozaru ministriju kapacitāte politikas jomas vai nozares izvērtējuma veikšanā

Ministrijas dažādu apsvērumu dēļ var veikt birokrātisku izvērtējumu, nevis izpēti pēc būtības

Ministrijām ir pieredze ietekmes izvērtējumu veikšanā politikas plānošanas dokumentiem

Nepietiekamas iespējas piesaistīt ārējus izvērtētājus

Nevienmērīga darba noslodze, jo ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums jāveic noteiktos termiņos, taču ne visu laiku

Netiek veicināta vienota pieeja un prakse novērtējumu veikšanā

3.3.2. Risinājuma variants ārējais izvērtējums

Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums var tikt veikts kā ārējs izvērtējums (publisks iepirkums) Valsts kancelejas vadībā. Šādi ietekmes izvērtējumi būtu kā noteikti atsevišķi pētījumi saskaņā ar izstrādātu metodoloģiju. Valsts kanceleja izvērtējuma gala rezultātā sagatavotu informatīvo ziņojumu, kas tiktu virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešami grozījumi Valsts kancelejas nolikumā, kas Valsts kancelejai paredzētu jaunu uzdevumu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu sagatavošanā.

Stiprās puses

Vājās puses

Pilnīgi neatkarīgs novērtējums

Papildu funkcija Valsts kancelejai

Izvērtējumu veic nozares eksperti, kas specializējušies noteiktās politikas jomās

Ietekme uz budžetu ārēju novērtējumu finansēšanai un Valsts kancelejai uzdevuma īstenošanai

Tiek veicināta vispārēja Latvijas pētniecības un zinātnes attīstība

Netiek attīstīta nozaru ministriju kapacitāte

Tiek attīstīta izpildvaras analītiskā kapacitāte visa procesa vadībā, sadarbojoties ar dažādiem ārējiem ekspertiem un pētniekiem

Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) informācijas un pieredzes uzkrāšanai, vēsturiskās atmiņas veidošanai

Tiek attīstīts vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu kopīgas ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē

IV. Ietekmes izvērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Izvērtējot visu risinājuma variantu ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka gandrīz ikvienam no variantiem, kas saistīts ar ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma formas ieviešanu valsts pārvaldē, ir finanšu ietekme uz valsts budžetu:

3.3.1.1. risinājuma variants "Ietekmes pēcpārbaudes kā iekšējs novērtējums informatīvā ziņojuma veidā, ko veic Valsts kanceleja" – 55 590 EUR;

3.3.2. risinājuma variants "Ārējs izvērtējums" – 72 235 EUR (Valsts kanceleja nodrošina ārēju ekspertīzi un ziņojuma sagatavošanu (publiskais iepirkums)).

Mazāka finansiālā ietekme pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai ir risinājumam, kas paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes novērtējumu veiktu ministrijas, savukārt lielākā finansiālā ietekme ir gadījumā, ja Valsts kanceleja veic ārēju novērtējumu un nodrošina publiska iepirkuma veikšanu. Turpretim risinājuma variantam, kurš paredz, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veiktu ministrijas, ir potenciāla ietekme uz ministrijās pieejamiem cilvēkresursiem, tajā pašā laikā negarantējot pilnu darba noslodzi ministrijās šādiem darbiniekiem.

Detalizēts papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins sniegts pielikumā. 

V. Turpmākā rīcība

Ievērojot visu iespējamo risinājumu variantu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī ņemot vērā, ka nav nepieciešams palielināt amata vietu skaitu valsts pārvaldē, Valsts kanceleja kā atbilstošāko un Latvijas situācijai piemērotāko variantu ietekmes pēcpārbaudes novērtējuma ieviešanai izpildvarā uzskata 3.3.2. risinājuma variantu – ārējais novērtējums, kas garantētu pilnīgu neitralitāti novērtējuma izstrādē, kā arī nozaru ekspertīzi vispārējas analīzes veikšanai.

Šāds risinājums arī veicinātu to, ka pastāv vienots sadarbības centrs (Valsts kanceleja) ar Saeimu ietekmes pēcpārbaudes sistēmas izveidē un ieviešanā. Tādējādi tiktu nodrošināts sadarbības mehānisms starp izpildvaru un likumdevējvaru, jo Valsts kanceleja izpildvaras līmenī var nodrošināt tikai Ministru kabineta noteikumu izvērtēšanu. Tāpat jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi var tikt izvērtēti tikai saiknē ar Saeimas pieņemtajiem lēmumiem noteiktu likumu kontekstā, jo no tiem izriet būtiski Ministru kabineta noteikumi. Ieviešot šādu risinājumu, papildus tiktu nodrošināti šādi ieguvumi:

pēc iespējas nodrošināta vispusīga konsultēšanās ar ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm, kā arī nodrošināta sabiedrības līdzdalība;

novērtējums ir neatkarīgs, un sistēma tiek ieviesta pakāpeniski;

attīstīta pētniecības un valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāte;

ievērota citu valstu labā prakse šādas ārējās ekspertīzes piesaistē (Igaunija, Vācija, Lielbritānija u. c.);

nodrošināts, ka ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiek veikts sasaistē ar vienu institūciju izpildvarā (Valsts kanceleju), tādējādi piemērojot ārvalstu pieredzi novērtējumu veikšanā (Kanāda, Austrālija, Zviedrija u. c.), kā arī nodrošināta pieredzes uzkrāšana un institucionālās atmiņas veidošana;

saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo izmaksu ziņā nebūtiski dārgāks risinājums garantē neatkarīgu, kvalitatīvu un profesionālu izvērtējumu.

Tāpat kā atbilstošāko veidu, kā noteikt Ministru kabineta noteikumus, kuriem veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu, Valsts kanceleja saskata administratīvo izmaksu barjeru noteikšanu (3.1.3. risinājums), kas paredz formālus un izmērāmus kritērijus ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma sagatavošanai. Vienlaikus šis risinājums neaptver visu iespējamo analīzes nepieciešamību ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanai (ietekme uz tautsaimniecību, maziem un vidējiem uzņēmējiem u. c.), taču tas būtu solis pretim vienotas un sistemātiskas pieejas attīstībai ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ieviešanai. Tāpat jāatstāj iespēja Ministru kabinetam pašam noteikt, vai nepieciešams konkrētajam tiesību aktam veikt ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu noteiktā laika periodā.

Vienlaikus jāuzsver nepieciešamība izstrādāt vienotu metodoloģiju un vadlīnijas ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma izstrādāšanai, jo pagaidām to iespējams veikt saiknē ar sākotnējās ietekmes ziņojumu (anotāciju), salīdzinot plānoto ar esošo. Tai pašā laikā ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma ietvaros saskaņā ar teoriju ir jāanalizē arī citi būtiski aspekti, kas minēti šā ziņojuma ievada daļā.

Tāpat Valsts kancelejas ieskatā informācija par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu identificējama gan tiesību akta projekta anotācijā, gan Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā (3.2.2. risinājums), jo tikai tādā veidā iespējama vienota kontrole par to, vai ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums tiešām tiek veikts. Šāda novērtējuma iekļaušana ārējā normatīvajā aktā (Ministru kabineta noteikumos) nav nepieciešama, jo tas vairotu normatīvismu gadījumā, ja ietekmes pēcpārbaudes izvērtējuma izstrāde ir aizkavēta.

Vienlaikus jāuzsver, ka, ieviešot šos risinājumus, Valsts kanceleja tiktu attīstīta kā vienots sadarbības centrs, kas ir atbildīgs par ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir svarīgi, jo būtiska ir sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, lai garantētu ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu veikšanu pēc vienotas metodoloģijas un prakses, jo Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti saskaņā ar pieņemtajiem likumiem.


[1] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[2] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 121. lpp.

[3]   OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 10.lpp

[4] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 124. lpp.

[5] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[6] OECD (2012), International Practices on ex-post Evaluation, OECD Publications, Paris http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/governance/evaluating-laws-and-regulations/international-practices-on-ex-post-evaluation_9789264176263-3-en#page3, 12.lpp

[7] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[8] OECD (2015), OECD Regulatory Policy Outlook 2015, OECD Publishing, Paris, 120. lpp.

[9] Lietuvas Republikas Seima struktūra, http://www3.lrs.lt/docs2/VKOLVLUF.PDF

[10] Saruna (e-pasts) ar Lietuvas Seima Pētniecības departamenta vadītāju Alvidu Lukošaiti

[11] Igaunijas parlamenta departamentu apraksts, http://www.riigikogu.ee/en/parliament-of-estonia/chancellery-riigikogu/board-and-departments/

[12] Igaunijas Parlamenta Pētniecības departamenta veiktie pētījumi sadarbībā ar nozares ekspertiem, http://www.riigikogu.ee/infoallikad/uuringud/uuringud-ja-ekspertiisid/

[13] S. Šulmane, Tiesību normu ietekmes novērtēšana (institucionālais risinājums) ārvalstīs, Jurista Vārds, 20.10.2015., Nr. 41 (893), 14.-15. lpp.

Novērtē šo rakstu:

33
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...