Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien sākam publicēt interesantākos fragmentus no otrdien prezentētās Valsts policijas (attēlā - Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis) attīstības koncepcijas. Šodien - ar kādām metodēm un kādā veidā tiek plānots panākt, lai policija turpmāk būtu pieejamāka iedzīvotājiem.

- Policijas reaģēšanas laiks un operatīvo vadības struktūrvienību darba organizācija;

- Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura "112" attīstības projekta virzība;

- Iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pamatpienākumu likumpārkāpumu prevencijā prioritārā statusa nodrošināšana.

Plaši interpretējot policijas pakalpojumu pieejamības jēdzienu, tajā būtu ietilpināmi pilnīgi visi policijas kompetencē esošie uzdevumi, sākot ar iepriekšējā nodaļā minēto policijas patruļdienesta darbību un beidzot ar tiesu ekspertu darbību, operatīvo darbību, sūdzību par policijas darbinieku rīcību izskatīšanu, utml. Taču, iedzīvotājiem aktuālāko drošības vajadzību un likumpārkāpumu novēršanas kontekstā par primārajām policijas pieejamību raksturojošām pazīmēm ir atzīstami:

- policijas pieejamība un spēja sniegt palīdzību tieša apdraudējuma un neatliekamas nepieciešamības gadījumā;

- policijas gatavība risināt (un šai risināšanai atbilstoši piemērotu policijas amatpersonu pieejamība un spēja palīdzēt) vispārējas un individuālas iedzīvotāju ikdienas drošības problēmas, kas neaprobežojas ar likumpārkāpuma izskatīšanu administratīvo pārkāpumu procesā vai kriminālprocesā.

[policijas reaģēšanas laiks un operatīvo vadības struktūrvienību darba organizācija]

Līdz ar 2012.gada 20.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" izstrādi un ieviešanu Valsts policija disciplinēja tās ierobežotos resursus, kategorizēja visus iespējamos notikumus un piemēroja policijas reaģēšanas faktiskās spējas notikumā iesaistīto personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei. Minētā regulējuma ieviešana ļāva nostiprināt neatliekami nepieciešamo policijas pakalpojumu pieejamības līmeni un perspektīvā, uzlabojoties policijas personāla un materiāltehniskajiem resursiem, radīt tādas kā "izejas pozīcijas" reaģēšanas uz notikumiem un izsaukumiem laika samazināšanai.

Pašlaik kopumā 49,7% iedzīvotāju ir apmierināti ar policijas ierašanās laiku notikuma vietā. Šī apmierinātības līmeņa paaugstināšana, protams, ir atkarīga arī no iepriekš minētajiem patruļpolicijas personāla resursiem un tā mobilitātes un profesionālisma. Taču ne mazāk būtiska ir šo resursu vadības organizācija, kas ir tieši atkarīga no Valsts policijas operatīvās vadības struktūrvienību (tā saukto "dežūrdaļu") darba un tā, cik racionāli un pareizi tās īsteno pakļautībā esošo policijas spēku izmantošanu, ienākošās informācijas saņemšanu, reģistrēšanu un nodošanu pēc piekritības, sakaru uzturēšanu ar blakusesošajām teritoriālajām operatīvās vadības struktūrvienībām un pašvaldību policiju, diennakts informatīvā notikumu kopsavilkuma sagatavošanu, kā arī nepārtrauktu visu neatliekamo policijas funkciju izpildes nodrošināšanu.

Šobrīd valstī ir izveidotas un darbojas 37 operatīvās vadības struktūrvienības (OVS). Vidzemes reģiona pārvaldes OVS pašlaik tiek ieviests modelis, atbilstoši kuram reaģēšanā iesaistīto policijas spēku koordinēšanu un izmantošanu attiecīgajā teritorijā īsteno viena (reģiona līmeņa) OVS ar atbilstošas resursu vadības programmas palīdzību. Taču kopumā reģionālajās Valsts policijas pārvaldēs OVS dežūrmaiņu darbs tiek organizēts atšķirīgi. Piemēram, Latgales reģiona pārvaldes 2. kategorijas iecirkņos OVS vietā ir izveidoti, tā sauktie "atbalsta punkti", kuros dienesta pienākumus pilda tikai viena policijas amatpersona. Nevienmērīgas operatīvās reaģēšanas uz notikumiem iespējas ietekmē arī tas, ka Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs nav noteikts vienots dežūrmaiņas sastāvs un katrā reģiona pārvaldē ir atšķirīga OVS darbinieku pakļautība. Piemēram, Kurzemes reģiona pārvaldē ir viena Operatīvā vadības nodaļa, kuras sastāvā ne tikai funkcionāli, bet arī personāla tiešas pakļautības veidā ir iekļautas visas, t.sk. 1. un 2. kategorijas iecirkņu, OVS. Šāda situācija ierobežo iecirkņu un Kārtības policijas struktūrvienību priekšnieku kompetenci un traucē visa iecirkņa darba organizāciju.

[Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura "112" attīstības projekta virzība]

Policijas pieejamības ārkārtas situācijās uzlabošanai Iekšlietu ministrija uzsāka sadarbību starp iestādēm savstarpējās palīdzības sniegšanā ārkārtējo situāciju novēršanā un pasākumu kompleksa realizācijā, lai turpinātu Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura "112" attīstības projekta virzību. Projekts paredz zvanu centra modernizāciju, sniedzot ārkārtas un neatliekamo palīdzību, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu zvanu pieņemšanu (izpildes termiņš – 2013.gada 30.decembris)[1]. Ministru kabinetā ir izskatīts informatīvais ziņojums „Par Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas darbības nodrošināšanas problēmām un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu”[2]. Pasākums iekļauts Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam. Jautājums izskatīts arī Ministru kabineta komitejas sēdē[3], kā arī Ministru kabinetā saistībā ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”[4], pieņemot zināšanai, ka pēc likuma "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" pieņemšanas ar tālruņa numura 112 izsaucēja atrašanās vietas informācijas sistēmu saistītās funkcijas no valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" tiek nodotas Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu funkcijas pildīšanai turpmākos gadus pēc jau definētā 2014.-2016.gada perioda risina Iekšlietu ministrija.

[iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pamatpienākumu likumpārkāpumu prevencijā prioritārā statusa nodrošināšana]

Informācijas par notiekošu likumpārkāpumu vai ārkārtas gadījumu ātras izkoordinēšanas un policijas ātras reaģēšanas spēju preventīvā ietekme uz drošas vides attīstību un iedzīvotāju drošību ir tikpat grūti izmērāma un vienlaikus vispāratzīta kā tā saukto "iecirkņa inspektoru" un "nepilngadīgo lietu inspektoru" darba ieguldījuma preventīvā ietekme. Iecirkņa inspektori un nepilngadīgo lietu inspektori ir policijas vispārējās un individuālās prevencijas pamata resurss un šo amatpersonu pieejamība un spēja palīdzēt iedzīvotājiem nodrošina nodaļas sākumā norādītās policijas pieejamības otrās raksturojošās pazīmes esamību, proti, policijas gatavību risināt arī tādas vietējo iedzīvotāju drošības problēmas, kas neaprobežojas tikai ar likumpārkāpuma oficiālu izskatīšanu un vainīgās personas saukšanu pie atbildības. Turklāt, iecirkņa inspektoriem kopumā un nepilngadīgo lietu inspektoriem bērnu tiesību aizsardzības jomā, ņemot vērā tiem noteikto pienākumu loku, ir jābūt arī par nopietnāko atbalstu teritoriālo Valsts policijas struktūrvienību vadībai koncepcijas 1.1.nodaļā izklāstītās uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešanā.

Kaut arī Valsts policijā ir izstrādāti iecirkņa inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi[5], tomēr oficiāli tādi "iecirkņa inspektoru" amati Valsts policijā neeksistē. Šo inspektoru pastāvēšana ir konstatējama, vienīgi apkopojot ziņas par to kārtības policijas inspektoru skaitu, kuru amatpersonu amatu apraksti atbilst Valsts policijas 2010.gadā izstrādātajam un apstiprinātajam iecirkņa inspektora tipveida amata aprakstam[6].

Jāatzīst, ka arī praksē šīs amatpersonas pārsvarā gadījumos (visbiežāk lielās pilsētās) nemaz nav ne redzamas, ne arī pieejamas iedzīvotājiem, izņemot iecirkņa inspektoru pieņemšanas laikus apkalpojamās teritorijas iedzīvotājiem. Amata vietu skaits šīs specializācijas amatiem pastāvīgi samazinās. Piemēram, 1993.gadā amata vietu sarakstā bija paredzēti 1426 iecirkņa inspektora amati no tiem faktiski strādāja 1131 inspektors, 2003.gadā 1081 amata vieta un faktiski strādāja 979 inspektori. Savukārt 2013.gada 1.janvārī atbilstoši Valsts policijas amata vietu sarakstam visā valstī paredzētas 883 amata vietas kārtības policijas inspektoriem ar dienesta pienākumu specializāciju iecirkņa inspektoru darba jomā, bet faktiski šo pienākumu izpildē iesaistītas 750 amatpersonas, kas ir tikai 85% no visa šai jomā paredzētā amata vietu skaita[7].

Iecirkņa inspektoru pienākumos ietilpst: - izskatīt iedzīvotāju iesniegumus; - detalizēti izzināt apkalpojamo teritoriju, veikt teritorijas apgaitu un analizēt datus par likumpārkāpumiem apkalpojamā teritorijā; - veikt vispārējo noziedzības prevenciju (pasākumus, lai novērstu sabiedriskās kārtības pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas cēloņus un veicinošus apstākļus); - veikt individuālo prevenciju (izzināt personas, no kurām var sagaidīt noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu izdarīšanu (personas, kurām ir noteikti drošības līdzekļi, piespriesti papildsodi; psihiski slimās sabiedrībai bīstamās personas; personas, kuras vēlas saņemt šaujamieroču atļaujas un personas, kurām izsniegtas šaujamieroču atļaujas, u.c.); - atklāt noziedzīgus nodarījumus; - Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības priekšnieka noteiktajā apjomā veikt neatliekamās kriminālprocesuālās darbības un izmeklēt uzsāktos kriminālprocesus par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem; - novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus apkalpojamajā teritorijā; - veikt aizturēto un apcietināto personu konvojēšanu gadījumos, kad to nevar realizēt speciālā struktūrvienība; - dežūras operatīvās vadības struktūrvienībās; - izpildīt citu izmeklētāju atsevišķos uzdevumus, u.c.

Iecirkņa inspektors vidēji 3 reizes mēnesī dežūrē operatīvās vadības struktūrvienībā, apkalpojot izsaukumus visā policijas iecirkņa apkalpojamā teritorijā dežūrmaiņas sastāvā. Līdz ar to pārējo pienākumu izpildei inspektors nav pieejams gan šo dežūru laikā, gan atpūtas laikā pēc tām. Turklāt iecirkņa inspektoriem kopš 2005.gada līdz ar jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšanu ir strauji pieaugusi slodze kriminālprocesuālo darbību veikšanā. 2005.gadā iecirkņa inspektoru lietvedībā atradās 6847 kriminālprocesi (krimināllietas), 2006.gadā - jau 11356, līdz, pastāvīgi pieaugot, 2012.gadā sasniedza jau 19647 kriminālprocesu, kas vidēji uz vienu inspektoru ir 26,2 kriminālprocesi gadā. Līdz ar to ir acīmredzami, ka iecirkņa inspektoru pieejamību iedzīvotājiem, jo īpaši spējas īstenot likumpārkāpumu vispārējās prevencijas uzdevumus apkalpojamā teritorijā vistiešāk ierobežo viņu pienākumi dažādu kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Turklāt, ņemot vērā, ka 2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā vērienīgi grozījumi Krimināllikumā, kas šīs kategorijas noziedzīgo nodarījumu loku būtiski paplašina, paredzams, ka, nekādi nerisinot šo iecirkņa inspektoru noslogojumu, to pieejamības problēmas nākotnē tikai pieaugs.

Priekšlikumi, kas vērsti uz policijas kopumā un jo īpaši iecirkņa inspektoru atslogošanu no šo kriminālprocesu izmeklēšanas, ir atspoguļoti koncepcijas 2.1.nodaļā. Taču, kamēr tie tiek pilnībā ieviesti, minētās Krimināllikuma izmaiņas un aizvien pieaugošā kriminālprocesu slodze prasa veikt noteiktus pasākumus Valsts policijas darba organizācijā, lai paplašinātu iecirkņa inspektoru pieejamību iedzīvotājiem un viņu darbību vispārējās un individuālās prevencijas jomā, kā arī veicinātu uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešanu Valsts policijā.

Līdzīga situācija kā ar iecirkņa inspektoriem Valsts policijā ir arī nepilngadīgo lietu inspektoru darba organizācijā. Minētās jomas inspektoru darbību Valsts policijas līmenī regulē Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi[8], kuros nostiprinātas un sīkāk reglamentētas ārējos tiesību aktos bērna tiesību aizsardzības jomā noteiktās īpašās prasības darbam ar bērniem. Tomēr arī šādi amati Valsts policijā oficiāli neeksistē. Atšķirībā no iecirkņa inspektoriem, tiem kārtības policijas inspektoriem, kuri veic pienākumus nepilngadīgo lietu inspektoru darbības jomā, nav apstiprināts vienots tipveida amata apraksts ar obligātiem un prioritāriem šo inspektoru amata pienākumos ietilpstošiem uzdevumiem. Nepilngadīgo lietu inspektoru personāla pārvaldība un metodiskā virsvadība tiek īstenota pēc līdzības ar iecirkņa inspektoriem un, balstoties nevis uz pietiekamu iekšēji normatīvo regulējumu, bet uz tradīcijām. Tas būtiski palielina atšķirības dažādos reģionos un pat iecirkņos gan šo amatpersonu noslogojumā un novirzīšanā ar dienesta specifiku nesaistītu uzdevumu izpildei, gan līdz ar to arī to pieejamībā iedzīvotājiem.

Atšķirībā no iecirkņa inspektoriem visa nepilngadīgo lietu inspektoru darbība pamatā ir orientēta uz darbu ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, riska grupu bērniem, un bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. Izņemot šo atšķirību, arī nepilngadīgo lietu inspektori strādā noteiktā apkalpojamā teritorijā, īsteno vispārējās un individuālās prevencijas pasākumus, noteiktos laikos veic iedzīvotāju pieņemšanu, kā arī izmeklē kriminālprocesus un veic atsevišķas procesuālās darbības.

Uz 2013.gada janvāri Valsts policijā bija 122 kārtības policijas inspektoru amata vienības dienesta pienākumu veikšanai nepilngadīgo lietu jomā, taču faktiski šo pienākumu izpildē iesaistīti 98 inspektori jeb 80,32 % no kopējā paredzētā amata vietu skaita[9]. Tāpat kā iecirkņa inspektoriem arī nepilngadīgo lietu inspektoriem to dienesta pienākumu izpildei jābūt apjomīgām zināšanām dažādās tiesību zinātnes nozarēs un zināšanām un iemaņām darbam ar cilvēkiem, kā arī, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas 17.punktu, speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Ņemot vērā šo pienākumu īpašo specializāciju, Valsts policijā kandidāti šiem amatiem tiek tradicionāli un pamatoti meklēti personu ar psihologa vai pedagoga izglītību vidū (pašlaik apmēram 70 % no visiem nepilngadīgo lietu inspektoriem ir augstākā izglītība pedagoģijā vai psiholoģijā). Taču vienlaikus tas rada arī problēmas, jo, kā likums, šādi izglītotas amatpersonas ir būtiski vājāk sagatavotas juridiska rakstura uzdevumu izpildei. Papildus tam šīs kategorijas amatpersonām trūkst nepieciešamo pamata zināšanu jurisprudencē, kas būtiski mazina viņu spējas un kvalifikāciju pieņemt un attiecīgi sagatavot to kompetencē esošus lēmumus. Lai uzlabotu izveidojušos situāciju un sniegtu pamata zināšanas gan jurisprudencē, gan policijas specifiskajās jomās, šobrīd visas dienestā pieņemtās amatpersonas ar augstāko izglītību pirms uzsākt pildīt dienesta pienākumus, Valsts policijas koledžā apgūst specifiskās zināšanas sešu mēnešu licencētajā profesionālās pilnveides izglītības programmā „Policijas darba pamati”, kas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem.

Papildu minētajam Valsts policijas koledžā tiek realizētas divas profesionālās pilnveides izglītības programmas  -,, Bērnu tiesību aizsardzība” (turpmāk – BTA) 40 akadēmisko stundu apjomā (5 mācību dienas) un ”Bērnu tiesību aizsardzība 2” (resertifikācija) (turpmāk – BTA-2) 24 akadēmisko stundu apjomā (3 mācību dienas). Minēto programmu mērķauditorija nav tikai nepilngadīgo lietu inspektori, bet gan atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, Valsts policijas amatpersonas, kuras strādā ar bērniem. Programmu mērķis ir mācību procesā padziļināt zināšanas un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sekmīgu bērnu tiesību aizsardzību policijas darbā. BTA ir apstiprināta 2007.gadā, savukārt BTA-2 – 2011.gadā. Programmu saturs, esošo tēmu ietvaros tiek aktualizēts, atbilstoši novitātēm un grozījumiem tiesību aktos.  Programmu noslēguma pārbaudījumi notiek moduļa veidā – apmācāmie tiek dalīti grupās, kur veic situācijas analīzi un piedāvā pareizo risinājumu. Saskaņā ar programmu klausītāju novērtēšanas anketu apkopojumiem, BTA vidējais vērtējums ir 7,8 balles, BTA-2  - 8,9 balles. Programmu ietvaros apmācīto skaits 2012.gadā BTA – 80 amatpersonas, BTA-2 – 34 amatpersonas, līdz 2013.gada 1.septembrim  katrā no programmām tika apmācītas 42 amatpersonas.

 Atsevišķa profesionālās pilnveides izglītības programma nepilngadīgo lietu inspektoriem ir vienotās profesionālās pilnveides izglītības programmas ietvaros.

Tomēr, veicot pārrunas ar nepilngadīgo lietu inspektoriem tika saņemti arī viedokļi, ka īstenotās programmas ir teorētiskas un ne vienmēr ir piemērotas praktisku juridiska rakstura dienesta uzdevumu izpildei un bieži vien amatpersonas piedalās šajās programmās tikai lai saņemtu atbilstošu sertifikātu.

Vērtējot iecirkņa inspektoru un arī nepilngadīgo lietu inspektoru slodzes un iespējas tās sabalansēt ar pieejamajiem personāla resursiem un objektīvajām vajadzībām dienesta pienākumu izpildē, ir konstatējams, ka Valsts policijā pastāv zināma skaidrība par kritērijiem atbilstoši kādiem ir nosakāma šo inspektoru apkalpojamā teritorija[10]. Taču vienlaikus nav konstatējams, ka šiem kritērijiem ir izstrādāti un tiek izmantoti (piem., attiecīgo amata vietu skaita izvēlei un attiecīga finansējuma pieprasījumu pamatošanā) noteikti, zinātniski pamatoti kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji (piem., ir nostiprināts kritērijs „teritorijas platība”, taču nav noteikts šīs platības optimālais lielums, utml.).

Iepriekš norādītais apstāklis, ka ne iecirkņa inspektoru, ne nepilngadīgo lietu inspektoru amati faktiski neeksistē (kaut arī šādi amatu nosaukumi ir paredzēti Valsts policijas iekšējos noteikumos, kas regulē šo inspektoru darbu), kopsakarībā ar to, ka nepilngadīgo lietu inspektoriem nav apstiprināta tipveida amata apraksta, kā arī to, ka šī veida pienākumus izpildošo kārtības policijas inspektoru pamata pienākumu likumpārkāpumu novēršanā prioritizācijas pakāpe dažādos Valsts policijas reģionos un iecirkņos savstarpēji atšķiras, nopietni traucē šo darbības jomu metodisko vadību un vienveidīgas, iedzīvotājiem saprotamas iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pārvaldības ieviešanu visā valstī.

Identificētās problēmas:

- Valsts policijas reģionālajās struktūrvienībās iedibinātā atšķirīgā operatīvās vadības struktūrvienību darbības organizācija apgrūtina reģionālo pārvalžu dežurējošā personāla resursu vadības metodisko vadību. Atšķirīgais dežurējošo operatīvo grupu sastāvs veicina nevienmērīgu operatīvās reaģēšanas pakalpojumu kvalitāti valsts reģionos;

-  iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru amatu neesamība, kā arī šos pienākumus izpildošo kārtības policijas amatpersonu darbības nepilnīgā reglamentācija kavē vienotu un efektīvu darba metodisko vadību;

- iecirkņa inspektoru noslogojums kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā ir galvenais faktors, kas traucē viņiem veikt pamata pienākumu likumpārkāpumu vispārējās un individuālās prevencijas pasākumus apkalpojamajā teritorijā;

- iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo inspektoru apkalpojamās teritorijas noteikšanas kritēriju zinātniski pamatota kvalitatīvā un kvantitatīvā satura trūkums mazina argumentāciju attiecīgo amata vietu skaita izvēlei un tā darbībai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai;

- nepilngadīgo lietu  inspektoru zināšanu trūkums juridiska rakstura jautājumos.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

- vienādi augstas un salīdzināmas kvalitātes policijas pakalpojumu pieejamība tieša apdraudējuma un neatliekamas nepieciešamības gadījumā, neatkarīgi no dzīvesvietas piederības VP reģionālajai struktūrvienībai;

- iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pieejamības paaugstināšanās to  iedzīvotāju problēmu risināšanai, kas nav risināmas tikai administratīvo pārkāpumu vai kriminālprocesa ietvaros;

- nepilngadīgo lietu inspektoru pieņemto lēmumu tiesiskuma un kvalitātes paaugstināšanās;

- iecirkņa inspektoru atpazīstamības un policijas kopumā klātesamības un pieejamības veicināts drošības sajūtas pieaugums;

- sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ieguldīto valsts un pašvaldību resursu efektīvāks un sabalansētāks izlietojums.

Uzdevumi problēmu risināšanai

Izpildes termiņš / atbildīgās institūcijas

Nepieciešamais finansējums un tā avoti

1. Vienotas un salīdzināmas Operatīvās vadības struktūrvienību sistēmas izveide Valsts policijas reģionos izstrāde, vienlaikus nosakot vienotu dežūrmaiņas sastāvu, vienotu operatīvās vadības struktūrvienību pakļautību. (izpildāms 1.1.nodaļas 2.uzdevuma izpildes ietvaros);

2016 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

2. izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām”, paredzot vecākā iecirkņa inspektora, iecirkņa inspektora amatus, vecākā nepilngadīgo lietu inspektora un nepilngadīgo lietu inspektora amatus;

2014 /

VP

IeM

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

3. pārskatīt kriminālprocesu piekritību kārtības policijas amatpersonām, kuru pamata pienākumos ietilpst likumpārkāpumu vispārējās un individuālās prevencijas pasākumu veikšana (iecirkņa inspektoriem un nepilngadīgo lietu inspektoriem);

2016 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

4. veikt kārtības policijas amatpersonu darba ar policijas darbinieku palīgiem rezultātu un procesa kompleksu izvērtējumu. Sagatavot konkrētus priekšlikumus policijas darbinieku palīgu izmantošanai vispārējās un individuālās prevencijas pasākumos un organizēt to ieviešanu;

2014 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

5. izstrādāt zinātniski pamatotus kritērijus un to saturiskos radītājus iecirkņa inspektora un nepilngadīgo lietu inspektora apkalpojamās teritorijas noteikšanai;

2014 /

VP, VPK

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

6. izstrādāt un apstiprināt nepilngadīgo lietu inspektoru tipveida amata aprakstus;

2014/

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

7. veikt izvērtējumu par iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru tipveida amata aprakstu ieviešanu un tajos noteikto pamata pienākumu prioritātes ievērošanu Valsts  policijas struktūrvienībās;

2015.gadā un vēlāk, katru otro gadu pēc nepieciešamības /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

8. pārskatīt apmācību programmas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos saturu un īstenošanas procesu, palielinot tās piemērotību specifisko nepilngadīgo lietu dienesta pienākumu praktiskajai izpildei;

2014 /

VPK, VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

9. apzināt tos nepilngadīgo lietu jomā darbojošos kārtības policijas inspektorus, kuriem nepieciešama zināšanu pilnveidošana tiesību zinātņu pamatos un juridiska rakstura praktisku iemaņu apgūšana, un organizēt to atbilstošu apmācību, paredzot apgūto zināšanu pārbaudi.

sākot ar 2014.gadu pastāvīgi/

VP, VPK

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros


[1] Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.910 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas un medicīniskā atbalsta vienību izveidošanu, uzturēšanu, apmācīšanu, finansēšanu, sociālo garantiju noteikšanu un iesaistīšanos starptautiskās palīdzības sniegšanā”, bilateriālie līgumi (Starpvalstu līgumi), Eiropas Kopienas komisijas 2007.gada 8.novembra Padomes Lēmums 2007/779/EK;  Ministru kabineta 2010.gada 17.septembra rīkojums Nr.558 "Par koncepciju Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību";

[2] Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes izskatītais informatīvais ziņojums "Par Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas darbības nodrošināšanas problēmām un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu" (prot. Nr.16, 35.§);

[3] Ministru kabineta komitejas  2013.gada 4.marta sēdē izskatītais jautājums „Rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 17.septembra rīkojumā Nr.558 "Par koncepciju Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību""(prot.Nr.9, 3.§)

[4] Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra sēdē izskatītais likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”(prot. Nr.48, 79. §);

[5] Valsts policijas 2010.gada 17.februāra iekšējie noteikumi Nr. 4 “Iecirkņa inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi”;

[6] Valsts policijas 2010. gada 18. februāra pavēle Nr.212 “Par iecirkņa inspektora tipveida amata apraksta apstiprināšanu”

[7] Rīgas reģiona pārvaldē ir 258 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 1 004 099 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 3891 iedzīvotājus. Rīgā  ir 699 203 iedzīvotāji un 176 iecirkņa inspektori (1 inspektors uz vidēji 3972 iedzīvotājiem);

Kurzemes reģiona pārvaldē ir 106 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 290 455 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 2740 iedzīvotājus;

Vidzemes reģiona pārvaldē ir 85 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 258 096 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 3036 iedzīvotājus;

Latgales reģiona pārvaldē ir 191 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 334 165 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo1749 iedzīvotājus;

Zemgales reģiona pārvaldē ir 110 iecirkņa inspektori, kuri apkalpo 324 238 iedzīvotājus. Vidēji viens iecirkņa inspektors apkalpo 2947 iedzīvotājus.

[8] Valsts policijas 2010.gada 15.decembra iekšējie noteikumi Nr. 19 „Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi”

[9] Rīgas reģiona pārvaldē ir 37 nepilngadīgo lietu inspektori uz 165609 bērniem. Vidēji viens inspektors uz  4476 bērniem;

Kurzemes reģiona pārvaldē - 19 nepilngadīgo lietu inspektori uz 50559 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 2661 bērniem;

Vidzemes reģiona pārvaldē 12 nepilngadīgo lietu inspektori uz 42027 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 3502 bērniem;

Latgales reģiona pārvaldē – 17 nepilngadīgo lietu inspektori uz 49926 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 2937 bērniem;

Zemgales reģiona pārvaldē – 13 nepilngadīgo lietu inspektori uz 55943 bērniem. Vidēji viens inspektors uz 4303 bērniem.

[10] piem., Valsts policijas 2010.gada 15.decembra iekšējo noteikumu Nr. 19 „Nepilngadīgo lietu inspektoru dienesta pienākumu izpildes organizācijas noteikumi” 2.punktā par šādiem kritērijiem ir noteikti administratīvi teritoriālais sadalījums, teritorijas platība, kriminogēnais stāvoklis, teritorijā  dzīvojošo iedzīvotāju skaits un blīvums, izglītības iestāžu, ārpusģimenes aprūpes iestāžu, izklaides vietu skaits un citi faktori, kas var ietekmēt dienesta pienākumu izpildi.  

Novērtē šo rakstu:

8
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...