Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina ekskluzīvi publicēt izteiksmīgus fragmentus no apgādā Atēna iznākušās L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmatas Latvietis parastais, kura vietumis grāmatveikalos vēl varētu būt nopērkama. Šodien - par "izcilā tautsaimnieka" Andra Bērziņa rosību Eiropas fondu apguvē un viņa ģimenes bēdīgi slavenajām Kājiņām,

Ja palasām Andra Bērziņa slavinātāju tekstus, tajos ir viena kopēja tēma – par citām lietām, lūk, vēl var šaubīties, taču pilnīgi noteikti un nepārprotami jaunais Latvijas Valsts prezidents ir viens pieredzējis un izcils tautsaimnieks, kurš sapelnījis miljonus pats sev un arī sekmīgi pacēlis no gruvešiem un attīstījis Latvijas mērogiem izcilu un stabilu banku.

„Es personīgi balsošu par Andri Bērziņu. Uzskatu, ka viņš ir tautsaimnieks, viņam ir milzīga pieredze tautsaimniecībā,” prezidenta ievēlēšanas Saeimas plenārsēdē paziņo cits izcils tautsaimnieks Ainārs Šlesers. „Cilvēks, kurš tuvāks Latvijas tautai, kurš ar abām kājām stāv uz Latvijas zemes, kurš ir izglītots tautsaimnieks un ekonomists, kuru nevar apvārdot ar atsevišķu ekonomikas teoriju priekšrocību vai negatīvo ietekmi. Viņš to pārzina un ļoti labi orientējas. Viņu piemānīt nevarēs,” skandē deputāte Iveta Grigule. „Īsts tautsaimnieks, finansists arī,” piebalso Staņislavs Šķesteris, un kaut ko līdzīgu presei saka arī pats jaunievēlētais prezidents: „Viens no maniem tuvākajiem uzdevumiem ir saprātīga saimniekošana, protams, runa ir par valsts un pašvaldību sektoru...”

Kas tā tāda – saprātīga saimniekošana? Te Andrim Bērziņam ir pašam savs viedoklis, ko viņš, iespējams, visskaidrāk ir izteicis 2011. gada rudenī intervijā žurnālam Rīgas Laiks: „Es tomēr esmu tādas filozofijas atbalstītājs, ka tad, ja cilvēks nevar sev, viņš nevarēs arī citiem. Ja viņš var priekš sevis, tad ir iespēja, ka viņš varēs arī citiem kaut ko dot. Nē, nu, nav runa tikai par naudu, ja...” Varbūt runa arī nav tikai par naudu (un akcijām, un nekustamajiem īpašumiem, un uzņēmumiem, un atkal tomēr naudu), taču fakts: lai nu kā ar citiem, bet Andris Bērziņš patiešām sev var un grib varēt arī nākamajos gados pēc aiziešanas no Unibankas prezidenta posteņa, un viss no valsts bankas paņemtais apetīti uz šo, ja tā var teikt, „pieklājīgo kampšanu” nebūt nav mazinājis.

2003. gada 2. septembrī tobrīd 58 gadus vecais Andris Bērziņš noslēdz nomas līgumu ar... savu 31 gadu veco meitu Evu Bērziņu: iznomātājs nomniecei brīvi, bez maldības vai viltus par 50 latiem gadā nodod savu nekustamo īpašumu – „Kājiņas Drabešu pagastā, Amatas novadā, Cēsu rajonā, kurš sastāv no trīs zemes gabaliem ar kopplatību 70,3 ha, tai skaitā zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0014, platība 33,3 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0077, platība 23 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0060, platība 14 ha, kā arī trīs ēkām, trīs inženierbūvēm un vienas jaunbūves”. Iznomājamā objekta lietošanas mērķis – „atpūtas kompleksa, viesu nama ierīkošana, ekspluatācija un ar to saistītās uzņēmējdarbības veikšana”.

Paiet nepilni četri mēneši, un 2004. gada 28. janvārī – trīs nedēļas pēc Andra Bērziņa pēdējās darba dienas Unibankas prezidenta amatā – Eva Bērziņa saņem iepriecinošu vēstījumu no Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieka Anda Rukmaņa: „A. god. Bērziņas kundze! Pateicamies Jums, ka iesniedzāt projektu pretendēšanai uz SAPARD finansējumu SAPARD programmas 3. atbalsta programmas 3.1. apakšprogrammas ietvaros. Darām zināmu, ka Jūsu izstrādātais projekts ir apstiprināts un tā realizācijas gadījumā Jums būs iespēja saņemt SAPARD finansējumu. Lēmums par projekta apstiprināšanu pieņemts 2004. gada 23. janvārī.

Šajā sakarā pēc apstiprinājuma vēstules saņemšanas lūdzam Jūs paātrinātā kārtībā Uzņēmumu reģistrā reģistrēt jaunu uzņēmumu. Pēc uzņēmuma reģistrēšanas 5 darba dienu laikā Jums jāierodas Ziemeļvidzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pie Atbalsta daļas vadītājas Inetas Lucas līguma noformēšanai un parakstīšanai līdzi ņemot: 1) juridiskās personas reģistrācijas apliecību; 2) Uzņēmumu reģistra izziņu par dalībnieku un daļu sadalījumu un par uzņēmuma paraksttiesīgajām personām; 3) bankas izziņu par klienta kontu, kas atvērts uz juridiskas personas vārda; 4) bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka Jūsu rīcībā ir projekta realizācijai nepieciešamie finansu resursi; 5) vēstuli par projekta apstiprināšanu; 6) pasi.”

Ko tad baņķiera meita apņemas un apsola iesniegtajā projektā? Dokuments ir pietiekami interesants, lai to palasītu rūpīgi un detalizēti – kaut vai tāpēc, ka nebūt ne tik bieži pieteikumi uz Eiropas finansējumu sākas ar Knuta Skujenieka rindām: „Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks - tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”

Tieši ar šiem apsvērumiem Eva Bērziņa pamato iemeslus, kāpēc tūristi plūstin plūdīs uz Kājiņām, ja vien viņai izdosies tikt pie dažiem simtiem tūkstošu latu visa iecerētā sabūvēšanai. Un tālāk – tādā pašā garā: „Situācijā, kad Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir kļuvis par vienu no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti, kad Eiropai kā ceļojumu galamērķim pieder līderpozīcija visā pasaulē, kad ES paplašināšanās process, eiro ieviešana un visātrāk augošais pieprasījums pēc dabas un kultūras tūrisma nodrošina tālākas iespējas tūrisma tirgus izaugsmei Eiropā, Latvijas tūrisma nozares attīstība atrodas nopietna izaicinājuma priekšā. Latvijā šī ir jauna un daudzsološa tautsaimniecības nozare, nu jau droši var apgalvot, ka tūrisms šodien ir kļuvis par ikviena cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, fizisko un garīgo spēku, savstarpējo attiecību avotu, būtisku kultūras un sociālās jomas faktoru - pasaules mēroga fenomenu.

Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumu veikšanu infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Saskaņā ar PTO prognozēm tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.

Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem. Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Neskatoties uz to, ka valsts konsekventi turpina pilnveidot ilgtspējīga tūrisma attīstības politiku un gadu no gada palielināt valsts budžeta finansējumu, jāatzīst, ka Latvijā joprojām ir lielas tūrisma attīstības iespējas, kas netiek pilnībā izmantotas. Ņemot vērā šās nozares attīstības iespējas, ir lemts par Aktīvās atpūtas centra izveidi Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās.”

Tiktāl – dzeja, bet seko arī proza: „Eva Bērziņa ar īpašuma īpašnieku (tēvu) Andri Bērziņu ir noslēgusi esošā īpašuma nomas līgumu un projekta ietvaros plāno izveidot Aktīvās atpūtas centru, kas būtu piemērots viesu uzņemšanai un kurā tiktu apvienotas sporta aktivitāšu iespējas. Īpašums atrodas Cēsu rajona, Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās, Amatas upes krastā. Objektā ir dzīvojamā māja, garāža ar malkas šķūnīti, klēts, kā arī izbūvēta kalnu slēpošanas trase un gandrīz pilnīgi pabeigta guļbūve (nepieciešams ierīkot ugunsgrēka signalizāciju), kas projektēta kā viesu māja.

Biznesa plānu ir paredzēts realizēt trīs etapos. Pirmo un otro etapu paredzēts veikt SAPARD projekta ietvaros, bet trešā etapa realizācija notiks pašu līdzekļiem vai arī, izmantojot ES plānotos Latvijai pieejamos strukturālos fondus.

1. etapā paredzēts esošajā guļbūvē ierīkos ugunsgrēka signalizāciju.

Māja Nr. l pēc ģenplāna ir esoša jaunbūve, kas pēc sava plānojuma atbilst viesu mājas statusam. Projekta ietvaros paredzēts veikt visu nepieciešamo, lai šīs ēka pildītu savas funkcionālās iespējas. Mājā pēc plānojuma ir septiņi divvietīgi numuriņi, kas tiks aprīkoti ar mēbelēm un dos iespēju nodrošināt ar naktsmītnēm 14 viesus. Pirmajā stāvā atpūtas telpā plānots novietot biljarda galdu (iegādāsies par pašu līdzekļiem), kur viesi brīvajā laikā varētu spēlēt biljardu. Tāpat pirmajā stāvā ir ēdamzāle ar virtuvi, kur viesiem būs iespēja pagatavot sev maltīti. Pagrabstāvā atrodas pirts komplekss ar kamīntelpu, kas būs piemērota vieta saviesīgu pasākumu rīkošanai. Lai nodrošinātu ugunsdrošību, projekta ietvaros ir paredzēts ierīkot šajā ēkā ugunsgrēka signalizāciju. Papildus, veicot cenu aptauju, paredzēts iegādāties mēbeles un aprīkojumu viesu mājai (Nr. 1 pēc tehniskā projekta ģenplāna). Pārējo nepieciešamo inventāru, kas nav iekļauts SAPARD projekta attaisnotajos izdevumos, bet tomēr ir nepieciešams pilnvērtīgai viesu izmitināšanai un labklājības nodrošināšanai, plānots iegādāties par pašu līdzekļiem.

Nomātajā īpašumā atrodas kalns, kura nobrauciena garums ir ~200m. Kalns ir aprīkots ar apgaismojumu, tajā ir izveidotas divas kalnu slēpošanas trases. Abas trases ir aprīkotas ar pacēlājiem un ir apgaismotas, kas dos iespēju piedāvāt izmantot kalnu slēpošanas pakalpojumus arī tumšajos ziemas vakaros. Kalnu slēpošana ir labs ienākumu avots ziemas periodā, kas nodrošinās viesu pieplūdumu un plānotos ienākumus ziemas mēnešos. Tādejādi, projekta ietvaros ir paredzēts jau gūt ienākumus 2003./2004.gada ziemā no kalnu slēpošanas. Lai nodrošinātu ienākumus, kas dotu dibināmajam uzņēmumam finansiālu stabilitāti, papildus paredzēts iegādāties slaloma slēpošanai nepieciešamo inventāru: slaloma slēpes pilnā komplektācijā un sniega dēļus (snowboard) pilnā komplektācijā. Tā kā ziemas mūsu klimata zonā ir nepastāvīgas, tad ir nepieciešams nodrošināties periodam, kad nav pietiekošs sniega daudzums, bet laika apstākļi ir piemēroti slēpošanai. Tāpēc, veicot cenu aptauju, ir lemts par sniega pūtēja iegādi.

2. etaps.

Tā kā centrs ir paredzēts aktīvai atpūtai, ir domāts par viesu iespējām nodarboties ar sportu, projekta otrajā etapā ir plānots izbūvēt peldbaseinu pie viesu mājas Nr. l un uzbūvēt slēgta tipa tenisa halli, kā arī atklāta tipa tenisa kortu, objekts dotu iespēju nodarboties ar tenisu un peldēšanu, gan ziemas, gan vasaras periodos. Tā kā viesu mājā nr. 1 plānots augsts labiekārtojuma līmenis, tad, domājot par alternatīvas variantu, ir plānots diferencēt naktsmītņu pakalpojuma cenas, rekonstruējot esošās saimniecības ēkas otro stāvu par lauku tūrismam izmantojamu māju (Nr.4, pēc ģenplāna). Šeit otrajā stāvā ir plānots ierīkot trīs vienvietīgas un vienu divvietīgu istabiņu, kā arī paredzēta atpūtas halle ar virtuves daļu. Papildus pirmajā stāvā tiks ierīkots sanmezgls, kā arī būs dušas telpa un sanmezgls otrajā stāvā. Tādējādi tiktu nodrošināts atpūtas komplekss vēl ar piecām gultas vietām, kuru cenas būtu demokrātiskākas. Šo istabiņu iekārtošanai par pašu līdzekļiem ir plānots iegādāties mēbeles un aprīkojumu, kā arī televizorus. Tenisa atklāto kortu ziemas periodā plānots izveidot par slidotavu. Tāpēc otrajā projekta etapā ir plānots iegādāties slidošanai nepieciešamo inventāru, kas ari tiks iegādāts par pašu līdzekļiem.

3. etapā (par pašu līdzekļiem).

Trešajā etapā paredzēts uzbūvēt viesu māju Nr.3 (tehniskā projekta ģenplānā), kura tiks būvēta uz esošiem pamatiem. Šajā ēkā pirmajā stāvā viesu vajadzībām plānots izvietot zāli, kas būs piemērota arī semināru organizēšanai. Ēkas otrajā stāvā atradīsies septiņas viesu istabas - trīs divvietīgas un četras vienvietīgas. Kopumā šajā viesu namā plānots izmitināt desmit viesus. Tā kā SAPARD projekta maksimālā attaisnoto izdevumu summa nedos iespēju iekļaut arī šo ēku attaisnotajos izdevumos, tad šo ēku paredzēts būvēt 2005. gadā, izmantojot pašu finansu līdzekļus.”

Tiktāl viss ļoti skaisti un pamatoti, - tāpat kā argumenti, kāpēc šī ir tūristus noteikti piesaistoša vieta (to vidū ir arī šāds: „Daudzie dabas apskates objekti, kas ir koncentrējušies šajā apvidū, noteikti spēs pievilināt tūristus, ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.”). Un kur nu vēl labumi, ko jaunais komplekss dos apkārtējai pasaulei un tās iemītniekiem – „tiks rasta iespēja radīt papildus darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem ārpus tradicionālās lauksaimniecības”, „tiks sasniegts mērķis palielināt nodarbinātību pagastā, radot jaunas darba vietas un mazinot bezdarbu”, tāpat tiks „dota iespēja apkārtējiem iedzīvotājiem realizēt tūristiem pašu ražotās preces” un visbeidzot tiks „veicināta valsts ekonomiskā attīstība – plānojot rentablu saimniecisko darbību un maksājot nodokļus no plānotās peļņas”.

It kā tie nav tikai tukši vārdi vien, jo no poētiskā SAPARD naudas dabūšanai iesniegtā projekta izriet, ka padomāts ir arī par to, kā piesaistīt klientus – kaut šo projekta sadaļu ir diezgan pagrūti nosaukt par izcili kompetentu un detalizētu: „Izmantojot LLTA Lauku ceļotājs datus, ir iegūta informācija, ka lielākā daļa ārzemju tūristu, kuri izmanto Lauku ceļotāja pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un Kanādas (8%). Tātad, lai Aktīvās atpūtas centrs kļūtu atpazīstams un piesaistītu klientus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, svarīgi dibināt sadarbības attiecības ar LLTA Lauku ceļotājs.”

Kā tieši tas notiktu? „Statistikas dati liecina, ka gan Latvijas, gan ārvalstu respondenti par visdrošāko rezervēšanas veidu uzskata tiešo rezervāciju, sazinoties ar atpūtas vietas saimniekiem (83% un 59%). Par samērā drošiem veidiem gan Latvijas, gan ārzemju respondenti uzskata rezervāciju ar ceļojuma biroja (51% un 35%) un lauku tūrisma organizācijas palīdzību (45% un 39%). 43% ārzemju respondentu uzskata, ka rezervācijas internetā ir pilnīgi drošas vai samērā droša, tad tikai 29% vietējo iedzīvotāju ir tādās pašās domās.

Lai nodrošinātu maksimālu noslogojumu plānot rezervāciju, izmantojot gan tiešo rezervāciju, gan arī rezervāciju ar ceļojuma aģentūru un interneta starpniecību. Lai rastu iespēju nodrošināt rezervācijas ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā, kā ari perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem.”

Un tas nebūtu viss: „Kvalitātes pārvaldībai ir plānots pievērst īpaši lielu uzmanību, izstrādājot uzņēmuma kvalitātes stratēģiju, kā arī tās īstenošanu, izmantojot kvalitātes plānošanu, kvalitātes vadību, kvalitātes pārraudzību un kvalitātes uzlabošanu. Tiek plānots stingri sekot, lai piedāvātie pakalpojumi būtu augstas kvalitātes un sniegto pakalpojumu kvalitātes līmenis tiek plānots atbilstoši ISO 9000:2000 līmenim, ko nākotnē varētu apstiprināt ar iegūto sertifikātu. Tāpat arī tiek plānots pēc Aktīvās atpūtas centra izveidošanas iegūt ECO sertifikātu, kam nākotnē noteikti būs pieaugoša loma. Pakalpojumu tirdzniecība tiks veicināta ar papildus reklāmas pasākumiem. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana).”

Bet vai tad tiešām risku nekādu? Arī par tiem Eva Bērziņa, kā izskatās, ir padomājusi īsti zinātniski, turklāt no projekta skaidri izriet, ka naudas, pateicoties tēva - miljonāra atbalstam, pietiks: „Risks ir iespēja ciest zaudējumus, kuru rašanos un apjomu precīzi noteikt nav iespējams, bet tā varbūtība ir prognozējama, balstoties uz informāciju par iepriekšējo periodu. Komerciālais risks tiek attiecināts uz uzņēmuma tiešo un ārējo vidi un tirgus izmaiņām. Stratēģiskās alternatīvas netieši norāda uz atšķirīgo riska pakāpi, kas piemīt katrai no tām. Šai situācijā ir būtiski izvērtēt katras alternatīvas relatīvo risku.

Plānots, ka Aktīvās atpūtas centrs spēs ieiet tirgū, izmantojot konkurētspējīgās priekšrocības jau esošajā tirgus segmentā, kas no risku faktoriem sastāda viszemāko, jo lauku tūrisms kā pakalpojums (produkts) ir atpazīstams un esošs, kā arī tirgus ir veidošanās stadijā, nav piesātināts, kas rada iespējas attīstīties iekšēji. Izmantojot plašo pakalpojumu klāstu, ko piedāvās Aktīvās atpūtas centrs (peldēšana, pirts, teniss, slēpošana un slidošana) radīs papildus konkurētspējīgas priekšrocības. Protams, nav mazsvarīgs faktors arī objekta ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam: Amatas upes un Gaujas tuvums, daudzie dabas apskates objekti.

Aktīvās atpūtas centrs Kājiņas vēlas ieiet tirgū, kuru var uzskatīt vēl par nepiesātinātu. Tomēr, lai uzņēmums spētu attīstīties, ir ļoti svarīgi ieiet šajā tirgū strauji, veicot visas nepieciešamās aktivitātes, kas saistītas ar objekta izveidošanu. Pakalpojumu klāsts, ko uzņēmums plāno piedāvāt, ir plašs, kas šajā gadījumā nesastāda draudus, jo lielāks sniegto pakalpojumu klāsts nodrošina plašāku klientu loku un lielākus uzņēmuma ienākumus. Produkti - piedāvātie pakalpojumi ir atpazīstami un to realizācija ir atkarīga no pieprasījuma, kas šajā gadījumā lielā mērā ir atkarīga no mārketinga stratēģijas.

Finanšu risku rada uzņēmuma kapitāla struktūra. Piemēram, stratēģiskā alternatīva, kura palielina uzņēmuma apgrozījumu, bet kurai nepieciešams ilgtermiņa kredīts, palielina uzņēmuma finansu risku. Finanšu risku, kas rodas, finansējot stratēģijas realizēšanu ar ilgtermiņa kredītiem, var novērtēt, pārbaudot uzņēmuma stāvokli un nulles punkta sasniegšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā šis faktors ir mazināts. Tā kā projekta realizācijai kā finansējuma avots tiks izmantots bezprocentu ilgtermiņa aizņēmums no fiziskas personas, tad šajā gadījumā nepastāv kredītprocentu likmju radītais risks.”

Ar vārdu sakot, teorētiskais pamatojums ir grandiozs (šeit mēs vēl esam izlaiduši desmitu lielākoties nedzirdētu un nepazīstamu dabas objektu uzskaitījumu, kas saskaņā ar projekta iesniedzējas pausto pārliecību atvilks uz jauno aktīvās atpūtas centru tūkstošus viesu), aprēķini – iespaidīgi, risku – gandrīz vai nekādu. Kāds tur brīnums, ja pēc atbilstošās dažu mēnešu procedūras Evas Bērziņas projekts tiek apstiprināts, Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde ar viņas brāļa Aigara Bērziņa vadīto jaundibināto SIA Kājiņas B 2004. gada 16. februārī noslēdz Līgumu par SAPARD programmas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” apakšprogrammas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” projekta „Lauku tūrisms” realizācijas un finansēšanas nosacījumu izpildi, un pār meitai formāli iznomāto mūsu varoņa īpašumu sāk līt gandrīz vai zelta lietus, kas līguma sausajā valodā izskatās šādi:

„4.3. Projekta attaisnotais finansējums ir LVL 357 500,01, no tā:

4.3.1. Privātā ieguldījuma likme - 50% no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,01.

4.3.2. Sabiedriskais finansējuma likme 50 % no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,00.

4.3.3. ES finansējuma likme 75% no kopējā sabiedriskā finansējuma, kas sastāda LVL 134062,50.

4.3.4. Latvijas valsts finansējuma likme 25% no kopējā sabiedriskā finansējuma likmes, kas sastāda LVL 44687,50.”

Ar vārdu sakot, apsoloties radīt plaukstošu uzņēmumu, jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un iespēju pārdot savu produkciju Kājiņu gaidāmajiem viesiem, Bērziņu ģimene tiek pie 134 tūkstošiem latu no Eiropas Savienības līdzekļiem un vēl nepilniem 45 tūkstošiem no Latvijas valsts naudas. Šīs summas tiek piešķirtas, pamatojoties uz projektu, kurā savukārt ir diezgan pamatīgi aprakstīts, kas viss varētu tikt sabūvēts meitai iznomātajā Andra Bērziņa īpašumā, bet kurā pagrūti atrast kaut ko, kas atgādinātu nopietnu biznesa analīzi.

Zelta lietus detaļas izskatās šādi: peldbaseina celtniecības darbi – 61 900 latu, baseina aprīkojums – 16 689 lati, vēdināšanas un apkures sistēmas peldbaseinā – 18 545 lati, slēgtā tenisa korta celtniecības darbi – 153 759 lati, vienpadsmit slaloma slēpju komplekti – 2035 lati, divi sniega dēļi – 311 lati, sniega pūtējs – 15 665 lati, mēbeļu iegāde ieplānotajai viesu mājai – 27 299 lati, kopējās aktīvās atpūtas centra būvniecības izmaksas – 310 232 lati, nu, un tā tālāk, un tā joprojām...

Visa šī nauda arī sekmīgi tiek apgūta, un nu tik vajadzētu sākties visam tam, kā dēļ šie Eiropas un pašmāju nodokļu maksātāju līdzekļi arī tikuši izsniegti. Taču tad izrādās, ka uzņēmīgās Bērziņu ģimenes pārstāvji ij negatavojas pildīt visu to, kas sarakstīts Evas Bērziņas projektā, - pat ne tajās būtiskākajās jomās, no kurām tieši atkarīgs viesu mājas un aktīvās atpūtas centra apmeklētāju skaits. Turklāt Bērziņu ģimene nepacenšas radīt kaut jel kādu iespaidu par savām pūlēm piesaistīt it kā kārotos viesus.

„Perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem,” Lauku atbalsta dienestam iesniegtajā projektā solās Eva Bērziņa. Patiesībā nekāda interneta lapa tā arī netiek izveidota, vēl vairāk – arī pašlaik mājas lapas nosaukumu kajinas.lv par nepilniem deviņiem latiem mēnesī var iegādāties jebkurš interesents. „Ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā,” – nekā tamlīdzīga. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana),” – nez vai par reklāmu var uzskatīt „ķieģeļa” zīmi un norādi par svētu privātīpašumu Kājiņu iebraucamā ceļa sākumā.

Taču vispārliecinošāk to, ka Bērziņu ģimenei gan interesējis paņemt „zemē mētājošos” (tāpat kā deviņdesmitajos gados Andrim Bērziņam – Unibankas akcijas un Vaļņu ielas apartamentus) Eiropas un Latvijas valsts naudu, taču nebūt ne laist iekšā uzbūvētajos kortos, baseinā un „viesu mājā” visus, kas pagadās, apliecina nesakritības starp plāniem un realitāti jaunā „aktīvās atpūtas kompleksa” apkalpojošā darbinieku skaita ziņā.

Evas Bērziņas naudas saņemšanas projekta pārliecinošākā un praktiskākā daļa neapšaubāmi ir tā, kurā viņa sīki un smalki apraksta – kādi cilvēki nepieciešami solītajam aktīvās atpūtas centram un ko viņi visi tajā darīs: „Lai optimāli un sekmīgi pārvaldītu Aktīvās atpūtas centru, ir nepieciešams izveidot organizatorisko struktūru. Struktūra ir organizācijas darbinieku funkciju sakārtošana, lai objektīvi, savstarpēji sadarbojoties un kontaktējoties ar ārējo vidi, mērķtiecīgi sasniegtu uzņēmuma mērķus, apmierinātu klientu vēlmes.

Ieplānotajam Aktīvās atpūtas centram būs nepieciešami sekojoši darbinieki: izpilddirektors (pārvaldnieks) - viņa darbība saistās ar uzņēmuma aktivitāšu organizāciju un kontroli, kā arī ar nepieciešamo materiālu un izejvielu sagādi; klientu apkalpošanas menedžeris - atbildīgs par gultasvietu un pirts kompleksa telpu rezervāciju, kā arī par slēpošanas inventāra nomu, papildus strādā pie pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu organizācijas; tehniskie darbinieki - telpu uzkopšana - 1 darbinieks, inventāra saglabāšana, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana - 1 darbinieks; instruktori kalnu slēpošanā - 2 sezonas darbinieki.”

Īpašā tabulā vēl aprakstot arī šo darbinieku slodzes un algas (direktorei – 300 latu alga mēnesī, izpilddirektoram – 250, diviem klientu apkalpošanas menedžeriem – pa 220 latiem mēnesī, diviem tehniskajiem darbiniekiem – pa 120 latiem mēnesī, diviem sezonas slēpošanas instruktoriem – pa 180 latiem mēnesī, kopā izdevumi algām tiek plānoti 20 542 lati gadā), Eva Bērziņa secina: „Pēc tabulas aprēķina redzams, ka bez uzņēmuma direktores vēl papildus tiek plānots nodarbināt piecus darbiniekus patstāvīgā darbā un divus darbiniekus sezonas darbā. Papildus, ja būs pieprasījums, tiks izveidota tenisa instruktora štata vieta, kura atalgojums var tikt pielīdzināms kalnu slēpošanas instruktora atalgojumam. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un izaugsmi ir ļoti svarīga darbinieku motivācija, izglītība, tāpēc pastiprināta uzmanība tiks pievērsta personāla menedžmentam.”

Arī uzņēmuma Kājiņas B gada pārskatos tā vadītājs, Andra Bērziņa dēls Aigars sola, sola un atkal sola – turklāt gandrīz vienu un to pašu jau kopš 2006. gada uzņēmums gada pārskatā raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tieši tāds pats ieraksts atrodams arī Bērziņu ģimenes uzņēmuma 2007. gada pārskatā, no kura izriet – oficiāli gan par atpūtas kompleksa izveidošanu, gan par tā pakalpojumu klāsta paplašināšanu joprojām rūpējas precīzi divi uzņēmuma darbinieki.

Arī 2008. gada pārskatā Kājiņas B ziņo to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Savukārt viss 2008. gads esot pavadīts, „galveno uzmanību veltot jaunu klientu piesaistei”, un, ja ticēt Aigara Bērziņa parakstītajam gada pārskatam, un  tādās pašās pūlēs pavadīts arī 2009. gads. Savukārt 2010. gadā saskaņā ar kārtējo gada pārskatu uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2008. gadā bija palielinājies līdz trim, atkal atkritis atpakaļ uz diviem, taču, neraugoties uz to, Aigars Bērziņš joprojām plāno „paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, kā arī apgalvo, ka „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanību veltīja jaunu klientu piesaistei”...

Un arī šie ieraksti ir tikpat lielas blēņas kā iepriekšējie plāni un solījumi par viesu piesaistīšanu, vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu. Patiesībā Bērziņu ģimene pat nemēģina tos īstenot. Gan 2004., gan 2005., gan 2006., gan 2007. gadā SIA Kājiņas B gada pārskatā redzams, ka uzņēmumā tā arī ir un paliek divi darbinieki. Pastāvīgā darbā netiek pieņemti visi tie viesu namam un aktīvās atpūtas centram absolūti nepieciešamie cilvēki, kas sasolīti Evas Bērziņas projektā, - un, gluži loģiski, arī viesu nav, jo, kā izskatās, Kājiņu saimniekiem ir bijuši vajadzīgi nevis viņi, bet gan „zemē guļošā” Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Citi Vidzemes atpūtas centru saimnieki, kuri par Eiropas naudu nevis uzbūvējuši savām savrupmājām baseinus un tenisa kortus, bet tiešām attīsta tūrismu un nodrošina darba vietas, vienā balsī atbild: ja uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, var droši apgalvot, ka ne par kādu viesu uzņemšanu vai citām aktivitātēm nav pat runas.

Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. Atskaitēs parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums. Atskaitēs norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus, uzbūvētos tenisa kortus treniņu vajadzībām izmanto Cēsu tenisa klubs. Vidējie ieņēmumi no tūrisma darbības gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums īsteno projektā paredzētās aktivitātes”.

Vēl vairāk – kad Lauku atbalsta dienesta vadībai jau mūsu dienās, kad apjautājamies, vai vispār ir veikta kaut viena vienīga pārbaude par to, kā tad aktīvās atpūtas centram veicas ar sasolītā izpildīto un viesu piesaistīšanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš visā nopietnībā atbild: „Pārskatīju sējumus. Pēc projekta realizācijas uzraudzības periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārī. Ir attiecīgi sastādīts kontroles ziņojums. Ir konstatēts, ka visi iegādātie pamatlīdzekļi atrodas uz vietas un ka projekta īstenošana noris saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Lauku atbalsta dienestu.”

Ņemam acis rokās un abus sējumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktīvās atpūtas centra projektu, šķirstām vēl, vēl un vēl, līdz beidzot atrodam kuslu lapiņu, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstījis nepilnās septiņās rindiņās: „Skatīts cenrādis. Skatīta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmējs var uzrādīt visu ar projekta realizāciju saistīto dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmēja saimniecību]. Atbalsta saņēmējs mutiski apliecina, ka nav veicis darbības, kuras minētas līguma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmējs piecus gadus nedrīkst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darīt neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu īpašumā].” Un – tas arī viss. Patiešām viss.

 Un, kad pēc portāla pietiek.com iesnieguma pārbaudi veic Valsts policija, tā norit tikpat „pamatīgi” un „ieinteresēti”. Protams, nekāda Eiropas un valsts naudas savtīgas izmantošana netiek atklāta, un ļoti zīmīgi, ka policija neparko nevēlas atklāt pat pilno atteikuma sākt kriminālprocesu tekstu, kur nu vēl it kā notikušās pārbaudes materiālus:

„Informējam, ka Jūsu 2011.gada 05.septembra iesniegums (Valsts policijā reģistrēts ar Nr. L-4627 no 12.09.2011.) izskatīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Iesniegumā izteikto lūgumu par iespēju iepazīties ar pieņemto lēmumu un atteikuma materiāliem apmierināt nevaram, jo Kriminālprocesa likums neparedz tiesības iepazīties ar atteikuma materiāliem, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 5.daļu , kur noteikts, ka -„Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, ...", ir jākonstatē, ka Jūs neesat persona Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punkta izpratnē, kurai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, līdz ar ko, Jums nav tiesības pārsūdzēt VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 2011.gada 12.augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Ņemot vērā iepriekš minēto informējam, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes atbilde, kas Jums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 1. daļu tika sniegta 2011.gada 15.augustā, informējot par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veicot Jūsu iesniegumā norādīto ziņu resorisko pārbaudi, neatrodas pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.”

Tikmēr mūsu varonis, nedēļas nogalēs dodoties atpūsties uz to pašu savu Kājiņu īpašumu, lai uzspēlētu tenisu par Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudu celtajā slēgtajā tenisa kortā („Tas ir sporta veids, kura laikā var domāt tikai par spēli. Ja tā nedari, tevi sasit kāds daudz vājāks pretinieks. Tāpēc teniss ļoti labi izvēdina galvu. Protams, arī fiziski ir labums: ja pusotras stundas nospēlē tenisu, esi pamatīgi izdzīts,” viņš izjusti stāsta žurnālam Ieva, savukārt miljonārs Atis Sausnītis žurnālam Otkritij Gorod atceras, kā Andra Bērziņa vārdadienās draugu lokā ticis izspēlēts Andra kauss tenisā) vai nopeldētos par to pašu naudu izbūvētajā baseinā, vai ziemā nobrauktu no Kājiņu kalna, kur sniegts uzpūsts ar 15 665 latus vērto sniega pūtēju, kas iegādāts par tiem pašiem līdzekļiem, televīzijai par nenotiekošo viesu uzņemšanu Kājiņās īsi atbild: „Nav nekāda pamata viņai notikt...” Nu, bet meita – naudas saņemšanas projekta rakstītāja? „Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arī ir pabeigusi gandrīz četras augstskolas, nav spējīga ar kaut ko te cīnīties, tāpēc gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos,” skan atbilde žurnālam Ir...

Novērtē šo rakstu:

140
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...