Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina ekskluzīvi publicēt izteiksmīgus fragmentus no apgādā Atēna iznākušās L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmatas Latvietis parastais, kura vietumis grāmatveikalos vēl varētu būt nopērkama. Šodien - par "izcilā tautsaimnieka" Andra Bērziņa rosību Eiropas fondu apguvē un viņa ģimenes bēdīgi slavenajām Kājiņām,

Ja palasām Andra Bērziņa slavinātāju tekstus, tajos ir viena kopēja tēma – par citām lietām, lūk, vēl var šaubīties, taču pilnīgi noteikti un nepārprotami jaunais Latvijas Valsts prezidents ir viens pieredzējis un izcils tautsaimnieks, kurš sapelnījis miljonus pats sev un arī sekmīgi pacēlis no gruvešiem un attīstījis Latvijas mērogiem izcilu un stabilu banku.

„Es personīgi balsošu par Andri Bērziņu. Uzskatu, ka viņš ir tautsaimnieks, viņam ir milzīga pieredze tautsaimniecībā,” prezidenta ievēlēšanas Saeimas plenārsēdē paziņo cits izcils tautsaimnieks Ainārs Šlesers. „Cilvēks, kurš tuvāks Latvijas tautai, kurš ar abām kājām stāv uz Latvijas zemes, kurš ir izglītots tautsaimnieks un ekonomists, kuru nevar apvārdot ar atsevišķu ekonomikas teoriju priekšrocību vai negatīvo ietekmi. Viņš to pārzina un ļoti labi orientējas. Viņu piemānīt nevarēs,” skandē deputāte Iveta Grigule. „Īsts tautsaimnieks, finansists arī,” piebalso Staņislavs Šķesteris, un kaut ko līdzīgu presei saka arī pats jaunievēlētais prezidents: „Viens no maniem tuvākajiem uzdevumiem ir saprātīga saimniekošana, protams, runa ir par valsts un pašvaldību sektoru...”

Kas tā tāda – saprātīga saimniekošana? Te Andrim Bērziņam ir pašam savs viedoklis, ko viņš, iespējams, visskaidrāk ir izteicis 2011. gada rudenī intervijā žurnālam Rīgas Laiks: „Es tomēr esmu tādas filozofijas atbalstītājs, ka tad, ja cilvēks nevar sev, viņš nevarēs arī citiem. Ja viņš var priekš sevis, tad ir iespēja, ka viņš varēs arī citiem kaut ko dot. Nē, nu, nav runa tikai par naudu, ja...” Varbūt runa arī nav tikai par naudu (un akcijām, un nekustamajiem īpašumiem, un uzņēmumiem, un atkal tomēr naudu), taču fakts: lai nu kā ar citiem, bet Andris Bērziņš patiešām sev var un grib varēt arī nākamajos gados pēc aiziešanas no Unibankas prezidenta posteņa, un viss no valsts bankas paņemtais apetīti uz šo, ja tā var teikt, „pieklājīgo kampšanu” nebūt nav mazinājis.

2003. gada 2. septembrī tobrīd 58 gadus vecais Andris Bērziņš noslēdz nomas līgumu ar... savu 31 gadu veco meitu Evu Bērziņu: iznomātājs nomniecei brīvi, bez maldības vai viltus par 50 latiem gadā nodod savu nekustamo īpašumu – „Kājiņas Drabešu pagastā, Amatas novadā, Cēsu rajonā, kurš sastāv no trīs zemes gabaliem ar kopplatību 70,3 ha, tai skaitā zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0014, platība 33,3 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0077, platība 23 ha, zemes gabala, kura kadastra apzīmējums 4246-003-0060, platība 14 ha, kā arī trīs ēkām, trīs inženierbūvēm un vienas jaunbūves”. Iznomājamā objekta lietošanas mērķis – „atpūtas kompleksa, viesu nama ierīkošana, ekspluatācija un ar to saistītās uzņēmējdarbības veikšana”.

Paiet nepilni četri mēneši, un 2004. gada 28. janvārī – trīs nedēļas pēc Andra Bērziņa pēdējās darba dienas Unibankas prezidenta amatā – Eva Bērziņa saņem iepriecinošu vēstījumu no Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieka Anda Rukmaņa: „A. god. Bērziņas kundze! Pateicamies Jums, ka iesniedzāt projektu pretendēšanai uz SAPARD finansējumu SAPARD programmas 3. atbalsta programmas 3.1. apakšprogrammas ietvaros. Darām zināmu, ka Jūsu izstrādātais projekts ir apstiprināts un tā realizācijas gadījumā Jums būs iespēja saņemt SAPARD finansējumu. Lēmums par projekta apstiprināšanu pieņemts 2004. gada 23. janvārī.

Šajā sakarā pēc apstiprinājuma vēstules saņemšanas lūdzam Jūs paātrinātā kārtībā Uzņēmumu reģistrā reģistrēt jaunu uzņēmumu. Pēc uzņēmuma reģistrēšanas 5 darba dienu laikā Jums jāierodas Ziemeļvidzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pie Atbalsta daļas vadītājas Inetas Lucas līguma noformēšanai un parakstīšanai līdzi ņemot: 1) juridiskās personas reģistrācijas apliecību; 2) Uzņēmumu reģistra izziņu par dalībnieku un daļu sadalījumu un par uzņēmuma paraksttiesīgajām personām; 3) bankas izziņu par klienta kontu, kas atvērts uz juridiskas personas vārda; 4) bankas konta izrakstu, kas apliecina, ka Jūsu rīcībā ir projekta realizācijai nepieciešamie finansu resursi; 5) vēstuli par projekta apstiprināšanu; 6) pasi.”

Ko tad baņķiera meita apņemas un apsola iesniegtajā projektā? Dokuments ir pietiekami interesants, lai to palasītu rūpīgi un detalizēti – kaut vai tāpēc, ka nebūt ne tik bieži pieteikumi uz Eiropas finansējumu sākas ar Knuta Skujenieka rindām: „Cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks - tā ir dzīves diktēta nepieciešamība: uz laiku atstāt savu dzīves un darba vietu. Pēc tam viņš atgriežas, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt, viņš atrod dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās savu piederību pie zemes un tautas.”

Tieši ar šiem apsvērumiem Eva Bērziņa pamato iemeslus, kāpēc tūristi plūstin plūdīs uz Kājiņām, ja vien viņai izdosies tikt pie dažiem simtiem tūkstošu latu visa iecerētā sabūvēšanai. Un tālāk – tādā pašā garā: „Situācijā, kad Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir kļuvis par vienu no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti, kad Eiropai kā ceļojumu galamērķim pieder līderpozīcija visā pasaulē, kad ES paplašināšanās process, eiro ieviešana un visātrāk augošais pieprasījums pēc dabas un kultūras tūrisma nodrošina tālākas iespējas tūrisma tirgus izaugsmei Eiropā, Latvijas tūrisma nozares attīstība atrodas nopietna izaicinājuma priekšā. Latvijā šī ir jauna un daudzsološa tautsaimniecības nozare, nu jau droši var apgalvot, ka tūrisms šodien ir kļuvis par ikviena cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, fizisko un garīgo spēku, savstarpējo attiecību avotu, būtisku kultūras un sociālās jomas faktoru - pasaules mēroga fenomenu.

Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielu ieņēmumu no nodokļiem un sniedz ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Tūrisms sekmē liela apjoma ieguldījumu veikšanu infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Saskaņā ar PTO prognozēm tūrisma apjoms pasaulē dažādu faktoru rezultātā turpinās pieaugt, divdesmit gadu laikā dubultojot pašreizējo apjomu. Dažādojoties tūrisma produkta pieprasījumam, par lielāko pasaules tūrisma galamērķi kļūs Eiropa (717 miljoni tūristu gadā), kurā jūtami pieaugs ekonomiski īpaši aktīvā Baltijas jūras reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīme.

Mūsu valstij ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem, viesmīlīgiem cilvēkiem un labiem makroekonomiskiem priekšnoteikumiem izaugsmei ir visas iespējas kļūt par pievilcīgu zemi ārvalstu un vietējiem tūristiem. Tūrisms ir uzskatāms par vienu no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību. Neskatoties uz to, ka valsts konsekventi turpina pilnveidot ilgtspējīga tūrisma attīstības politiku un gadu no gada palielināt valsts budžeta finansējumu, jāatzīst, ka Latvijā joprojām ir lielas tūrisma attīstības iespējas, kas netiek pilnībā izmantotas. Ņemot vērā šās nozares attīstības iespējas, ir lemts par Aktīvās atpūtas centra izveidi Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās.”

Tiktāl – dzeja, bet seko arī proza: „Eva Bērziņa ar īpašuma īpašnieku (tēvu) Andri Bērziņu ir noslēgusi esošā īpašuma nomas līgumu un projekta ietvaros plāno izveidot Aktīvās atpūtas centru, kas būtu piemērots viesu uzņemšanai un kurā tiktu apvienotas sporta aktivitāšu iespējas. Īpašums atrodas Cēsu rajona, Amatas novada, Drabešu pagasta Kājiņās, Amatas upes krastā. Objektā ir dzīvojamā māja, garāža ar malkas šķūnīti, klēts, kā arī izbūvēta kalnu slēpošanas trase un gandrīz pilnīgi pabeigta guļbūve (nepieciešams ierīkot ugunsgrēka signalizāciju), kas projektēta kā viesu māja.

Biznesa plānu ir paredzēts realizēt trīs etapos. Pirmo un otro etapu paredzēts veikt SAPARD projekta ietvaros, bet trešā etapa realizācija notiks pašu līdzekļiem vai arī, izmantojot ES plānotos Latvijai pieejamos strukturālos fondus.

1. etapā paredzēts esošajā guļbūvē ierīkos ugunsgrēka signalizāciju.

Māja Nr. l pēc ģenplāna ir esoša jaunbūve, kas pēc sava plānojuma atbilst viesu mājas statusam. Projekta ietvaros paredzēts veikt visu nepieciešamo, lai šīs ēka pildītu savas funkcionālās iespējas. Mājā pēc plānojuma ir septiņi divvietīgi numuriņi, kas tiks aprīkoti ar mēbelēm un dos iespēju nodrošināt ar naktsmītnēm 14 viesus. Pirmajā stāvā atpūtas telpā plānots novietot biljarda galdu (iegādāsies par pašu līdzekļiem), kur viesi brīvajā laikā varētu spēlēt biljardu. Tāpat pirmajā stāvā ir ēdamzāle ar virtuvi, kur viesiem būs iespēja pagatavot sev maltīti. Pagrabstāvā atrodas pirts komplekss ar kamīntelpu, kas būs piemērota vieta saviesīgu pasākumu rīkošanai. Lai nodrošinātu ugunsdrošību, projekta ietvaros ir paredzēts ierīkot šajā ēkā ugunsgrēka signalizāciju. Papildus, veicot cenu aptauju, paredzēts iegādāties mēbeles un aprīkojumu viesu mājai (Nr. 1 pēc tehniskā projekta ģenplāna). Pārējo nepieciešamo inventāru, kas nav iekļauts SAPARD projekta attaisnotajos izdevumos, bet tomēr ir nepieciešams pilnvērtīgai viesu izmitināšanai un labklājības nodrošināšanai, plānots iegādāties par pašu līdzekļiem.

Nomātajā īpašumā atrodas kalns, kura nobrauciena garums ir ~200m. Kalns ir aprīkots ar apgaismojumu, tajā ir izveidotas divas kalnu slēpošanas trases. Abas trases ir aprīkotas ar pacēlājiem un ir apgaismotas, kas dos iespēju piedāvāt izmantot kalnu slēpošanas pakalpojumus arī tumšajos ziemas vakaros. Kalnu slēpošana ir labs ienākumu avots ziemas periodā, kas nodrošinās viesu pieplūdumu un plānotos ienākumus ziemas mēnešos. Tādejādi, projekta ietvaros ir paredzēts jau gūt ienākumus 2003./2004.gada ziemā no kalnu slēpošanas. Lai nodrošinātu ienākumus, kas dotu dibināmajam uzņēmumam finansiālu stabilitāti, papildus paredzēts iegādāties slaloma slēpošanai nepieciešamo inventāru: slaloma slēpes pilnā komplektācijā un sniega dēļus (snowboard) pilnā komplektācijā. Tā kā ziemas mūsu klimata zonā ir nepastāvīgas, tad ir nepieciešams nodrošināties periodam, kad nav pietiekošs sniega daudzums, bet laika apstākļi ir piemēroti slēpošanai. Tāpēc, veicot cenu aptauju, ir lemts par sniega pūtēja iegādi.

2. etaps.

Tā kā centrs ir paredzēts aktīvai atpūtai, ir domāts par viesu iespējām nodarboties ar sportu, projekta otrajā etapā ir plānots izbūvēt peldbaseinu pie viesu mājas Nr. l un uzbūvēt slēgta tipa tenisa halli, kā arī atklāta tipa tenisa kortu, objekts dotu iespēju nodarboties ar tenisu un peldēšanu, gan ziemas, gan vasaras periodos. Tā kā viesu mājā nr. 1 plānots augsts labiekārtojuma līmenis, tad, domājot par alternatīvas variantu, ir plānots diferencēt naktsmītņu pakalpojuma cenas, rekonstruējot esošās saimniecības ēkas otro stāvu par lauku tūrismam izmantojamu māju (Nr.4, pēc ģenplāna). Šeit otrajā stāvā ir plānots ierīkot trīs vienvietīgas un vienu divvietīgu istabiņu, kā arī paredzēta atpūtas halle ar virtuves daļu. Papildus pirmajā stāvā tiks ierīkots sanmezgls, kā arī būs dušas telpa un sanmezgls otrajā stāvā. Tādējādi tiktu nodrošināts atpūtas komplekss vēl ar piecām gultas vietām, kuru cenas būtu demokrātiskākas. Šo istabiņu iekārtošanai par pašu līdzekļiem ir plānots iegādāties mēbeles un aprīkojumu, kā arī televizorus. Tenisa atklāto kortu ziemas periodā plānots izveidot par slidotavu. Tāpēc otrajā projekta etapā ir plānots iegādāties slidošanai nepieciešamo inventāru, kas ari tiks iegādāts par pašu līdzekļiem.

3. etapā (par pašu līdzekļiem).

Trešajā etapā paredzēts uzbūvēt viesu māju Nr.3 (tehniskā projekta ģenplānā), kura tiks būvēta uz esošiem pamatiem. Šajā ēkā pirmajā stāvā viesu vajadzībām plānots izvietot zāli, kas būs piemērota arī semināru organizēšanai. Ēkas otrajā stāvā atradīsies septiņas viesu istabas - trīs divvietīgas un četras vienvietīgas. Kopumā šajā viesu namā plānots izmitināt desmit viesus. Tā kā SAPARD projekta maksimālā attaisnoto izdevumu summa nedos iespēju iekļaut arī šo ēku attaisnotajos izdevumos, tad šo ēku paredzēts būvēt 2005. gadā, izmantojot pašu finansu līdzekļus.”

Tiktāl viss ļoti skaisti un pamatoti, - tāpat kā argumenti, kāpēc šī ir tūristus noteikti piesaistoša vieta (to vidū ir arī šāds: „Daudzie dabas apskates objekti, kas ir koncentrējušies šajā apvidū, noteikti spēs pievilināt tūristus, ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.”). Un kur nu vēl labumi, ko jaunais komplekss dos apkārtējai pasaulei un tās iemītniekiem – „tiks rasta iespēja radīt papildus darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem ārpus tradicionālās lauksaimniecības”, „tiks sasniegts mērķis palielināt nodarbinātību pagastā, radot jaunas darba vietas un mazinot bezdarbu”, tāpat tiks „dota iespēja apkārtējiem iedzīvotājiem realizēt tūristiem pašu ražotās preces” un visbeidzot tiks „veicināta valsts ekonomiskā attīstība – plānojot rentablu saimniecisko darbību un maksājot nodokļus no plānotās peļņas”.

It kā tie nav tikai tukši vārdi vien, jo no poētiskā SAPARD naudas dabūšanai iesniegtā projekta izriet, ka padomāts ir arī par to, kā piesaistīt klientus – kaut šo projekta sadaļu ir diezgan pagrūti nosaukt par izcili kompetentu un detalizētu: „Izmantojot LLTA Lauku ceļotājs datus, ir iegūta informācija, ka lielākā daļa ārzemju tūristu, kuri izmanto Lauku ceļotāja pakalpojumus, ir no Somijas (27%), Vācijas (16%), ASV (10%) un Kanādas (8%). Tātad, lai Aktīvās atpūtas centrs kļūtu atpazīstams un piesaistītu klientus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, svarīgi dibināt sadarbības attiecības ar LLTA Lauku ceļotājs.”

Kā tieši tas notiktu? „Statistikas dati liecina, ka gan Latvijas, gan ārvalstu respondenti par visdrošāko rezervēšanas veidu uzskata tiešo rezervāciju, sazinoties ar atpūtas vietas saimniekiem (83% un 59%). Par samērā drošiem veidiem gan Latvijas, gan ārzemju respondenti uzskata rezervāciju ar ceļojuma biroja (51% un 35%) un lauku tūrisma organizācijas palīdzību (45% un 39%). 43% ārzemju respondentu uzskata, ka rezervācijas internetā ir pilnīgi drošas vai samērā droša, tad tikai 29% vietējo iedzīvotāju ir tādās pašās domās.

Lai nodrošinātu maksimālu noslogojumu plānot rezervāciju, izmantojot gan tiešo rezervāciju, gan arī rezervāciju ar ceļojuma aģentūru un interneta starpniecību. Lai rastu iespēju nodrošināt rezervācijas ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā, kā ari perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem.”

Un tas nebūtu viss: „Kvalitātes pārvaldībai ir plānots pievērst īpaši lielu uzmanību, izstrādājot uzņēmuma kvalitātes stratēģiju, kā arī tās īstenošanu, izmantojot kvalitātes plānošanu, kvalitātes vadību, kvalitātes pārraudzību un kvalitātes uzlabošanu. Tiek plānots stingri sekot, lai piedāvātie pakalpojumi būtu augstas kvalitātes un sniegto pakalpojumu kvalitātes līmenis tiek plānots atbilstoši ISO 9000:2000 līmenim, ko nākotnē varētu apstiprināt ar iegūto sertifikātu. Tāpat arī tiek plānots pēc Aktīvās atpūtas centra izveidošanas iegūt ECO sertifikātu, kam nākotnē noteikti būs pieaugoša loma. Pakalpojumu tirdzniecība tiks veicināta ar papildus reklāmas pasākumiem. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana).”

Bet vai tad tiešām risku nekādu? Arī par tiem Eva Bērziņa, kā izskatās, ir padomājusi īsti zinātniski, turklāt no projekta skaidri izriet, ka naudas, pateicoties tēva - miljonāra atbalstam, pietiks: „Risks ir iespēja ciest zaudējumus, kuru rašanos un apjomu precīzi noteikt nav iespējams, bet tā varbūtība ir prognozējama, balstoties uz informāciju par iepriekšējo periodu. Komerciālais risks tiek attiecināts uz uzņēmuma tiešo un ārējo vidi un tirgus izmaiņām. Stratēģiskās alternatīvas netieši norāda uz atšķirīgo riska pakāpi, kas piemīt katrai no tām. Šai situācijā ir būtiski izvērtēt katras alternatīvas relatīvo risku.

Plānots, ka Aktīvās atpūtas centrs spēs ieiet tirgū, izmantojot konkurētspējīgās priekšrocības jau esošajā tirgus segmentā, kas no risku faktoriem sastāda viszemāko, jo lauku tūrisms kā pakalpojums (produkts) ir atpazīstams un esošs, kā arī tirgus ir veidošanās stadijā, nav piesātināts, kas rada iespējas attīstīties iekšēji. Izmantojot plašo pakalpojumu klāstu, ko piedāvās Aktīvās atpūtas centrs (peldēšana, pirts, teniss, slēpošana un slidošana) radīs papildus konkurētspējīgas priekšrocības. Protams, nav mazsvarīgs faktors arī objekta ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam: Amatas upes un Gaujas tuvums, daudzie dabas apskates objekti.

Aktīvās atpūtas centrs Kājiņas vēlas ieiet tirgū, kuru var uzskatīt vēl par nepiesātinātu. Tomēr, lai uzņēmums spētu attīstīties, ir ļoti svarīgi ieiet šajā tirgū strauji, veicot visas nepieciešamās aktivitātes, kas saistītas ar objekta izveidošanu. Pakalpojumu klāsts, ko uzņēmums plāno piedāvāt, ir plašs, kas šajā gadījumā nesastāda draudus, jo lielāks sniegto pakalpojumu klāsts nodrošina plašāku klientu loku un lielākus uzņēmuma ienākumus. Produkti - piedāvātie pakalpojumi ir atpazīstami un to realizācija ir atkarīga no pieprasījuma, kas šajā gadījumā lielā mērā ir atkarīga no mārketinga stratēģijas.

Finanšu risku rada uzņēmuma kapitāla struktūra. Piemēram, stratēģiskā alternatīva, kura palielina uzņēmuma apgrozījumu, bet kurai nepieciešams ilgtermiņa kredīts, palielina uzņēmuma finansu risku. Finanšu risku, kas rodas, finansējot stratēģijas realizēšanu ar ilgtermiņa kredītiem, var novērtēt, pārbaudot uzņēmuma stāvokli un nulles punkta sasniegšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā šis faktors ir mazināts. Tā kā projekta realizācijai kā finansējuma avots tiks izmantots bezprocentu ilgtermiņa aizņēmums no fiziskas personas, tad šajā gadījumā nepastāv kredītprocentu likmju radītais risks.”

Ar vārdu sakot, teorētiskais pamatojums ir grandiozs (šeit mēs vēl esam izlaiduši desmitu lielākoties nedzirdētu un nepazīstamu dabas objektu uzskaitījumu, kas saskaņā ar projekta iesniedzējas pausto pārliecību atvilks uz jauno aktīvās atpūtas centru tūkstošus viesu), aprēķini – iespaidīgi, risku – gandrīz vai nekādu. Kāds tur brīnums, ja pēc atbilstošās dažu mēnešu procedūras Evas Bērziņas projekts tiek apstiprināts, Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde ar viņas brāļa Aigara Bērziņa vadīto jaundibināto SIA Kājiņas B 2004. gada 16. februārī noslēdz Līgumu par SAPARD programmas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” apakšprogrammas „Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” projekta „Lauku tūrisms” realizācijas un finansēšanas nosacījumu izpildi, un pār meitai formāli iznomāto mūsu varoņa īpašumu sāk līt gandrīz vai zelta lietus, kas līguma sausajā valodā izskatās šādi:

„4.3. Projekta attaisnotais finansējums ir LVL 357 500,01, no tā:

4.3.1. Privātā ieguldījuma likme - 50% no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,01.

4.3.2. Sabiedriskais finansējuma likme 50 % no kopējā attaisnotā finansējuma, kas sastāda LVL 178750,00.

4.3.3. ES finansējuma likme 75% no kopējā sabiedriskā finansējuma, kas sastāda LVL 134062,50.

4.3.4. Latvijas valsts finansējuma likme 25% no kopējā sabiedriskā finansējuma likmes, kas sastāda LVL 44687,50.”

Ar vārdu sakot, apsoloties radīt plaukstošu uzņēmumu, jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un iespēju pārdot savu produkciju Kājiņu gaidāmajiem viesiem, Bērziņu ģimene tiek pie 134 tūkstošiem latu no Eiropas Savienības līdzekļiem un vēl nepilniem 45 tūkstošiem no Latvijas valsts naudas. Šīs summas tiek piešķirtas, pamatojoties uz projektu, kurā savukārt ir diezgan pamatīgi aprakstīts, kas viss varētu tikt sabūvēts meitai iznomātajā Andra Bērziņa īpašumā, bet kurā pagrūti atrast kaut ko, kas atgādinātu nopietnu biznesa analīzi.

Zelta lietus detaļas izskatās šādi: peldbaseina celtniecības darbi – 61 900 latu, baseina aprīkojums – 16 689 lati, vēdināšanas un apkures sistēmas peldbaseinā – 18 545 lati, slēgtā tenisa korta celtniecības darbi – 153 759 lati, vienpadsmit slaloma slēpju komplekti – 2035 lati, divi sniega dēļi – 311 lati, sniega pūtējs – 15 665 lati, mēbeļu iegāde ieplānotajai viesu mājai – 27 299 lati, kopējās aktīvās atpūtas centra būvniecības izmaksas – 310 232 lati, nu, un tā tālāk, un tā joprojām...

Visa šī nauda arī sekmīgi tiek apgūta, un nu tik vajadzētu sākties visam tam, kā dēļ šie Eiropas un pašmāju nodokļu maksātāju līdzekļi arī tikuši izsniegti. Taču tad izrādās, ka uzņēmīgās Bērziņu ģimenes pārstāvji ij negatavojas pildīt visu to, kas sarakstīts Evas Bērziņas projektā, - pat ne tajās būtiskākajās jomās, no kurām tieši atkarīgs viesu mājas un aktīvās atpūtas centra apmeklētāju skaits. Turklāt Bērziņu ģimene nepacenšas radīt kaut jel kādu iespaidu par savām pūlēm piesaistīt it kā kārotos viesus.

„Perspektīvā izveidot Aktīvās atpūtas centra mājas lapu internetā, tādejādi dodot iespēju ceļotājiem iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo objektu, tur pieejamajiem pakalpojumiem, kvalitātes līmeni un izcenojumiem,” Lauku atbalsta dienestam iesniegtajā projektā solās Eva Bērziņa. Patiesībā nekāda interneta lapa tā arī netiek izveidota, vēl vairāk – arī pašlaik mājas lapas nosaukumu kajinas.lv par nepilniem deviņiem latiem mēnesī var iegādāties jebkurš interesents. „Ievietot informāciju par Aktīvās atpūtas centra piedāvātajiem pakalpojumiem un izcenojumiem LLTA Lauku ceļotājs mājas lapā,” – nekā tamlīdzīga. Kā reklāmas veids tiks izmantota vizuālā reklāma – norādes uz ceļa, kā arī informatīva reklāma - radio, avīzēs un internetā (arī mājas lapas izveidošana),” – nez vai par reklāmu var uzskatīt „ķieģeļa” zīmi un norādi par svētu privātīpašumu Kājiņu iebraucamā ceļa sākumā.

Taču vispārliecinošāk to, ka Bērziņu ģimenei gan interesējis paņemt „zemē mētājošos” (tāpat kā deviņdesmitajos gados Andrim Bērziņam – Unibankas akcijas un Vaļņu ielas apartamentus) Eiropas un Latvijas valsts naudu, taču nebūt ne laist iekšā uzbūvētajos kortos, baseinā un „viesu mājā” visus, kas pagadās, apliecina nesakritības starp plāniem un realitāti jaunā „aktīvās atpūtas kompleksa” apkalpojošā darbinieku skaita ziņā.

Evas Bērziņas naudas saņemšanas projekta pārliecinošākā un praktiskākā daļa neapšaubāmi ir tā, kurā viņa sīki un smalki apraksta – kādi cilvēki nepieciešami solītajam aktīvās atpūtas centram un ko viņi visi tajā darīs: „Lai optimāli un sekmīgi pārvaldītu Aktīvās atpūtas centru, ir nepieciešams izveidot organizatorisko struktūru. Struktūra ir organizācijas darbinieku funkciju sakārtošana, lai objektīvi, savstarpēji sadarbojoties un kontaktējoties ar ārējo vidi, mērķtiecīgi sasniegtu uzņēmuma mērķus, apmierinātu klientu vēlmes.

Ieplānotajam Aktīvās atpūtas centram būs nepieciešami sekojoši darbinieki: izpilddirektors (pārvaldnieks) - viņa darbība saistās ar uzņēmuma aktivitāšu organizāciju un kontroli, kā arī ar nepieciešamo materiālu un izejvielu sagādi; klientu apkalpošanas menedžeris - atbildīgs par gultasvietu un pirts kompleksa telpu rezervāciju, kā arī par slēpošanas inventāra nomu, papildus strādā pie pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu organizācijas; tehniskie darbinieki - telpu uzkopšana - 1 darbinieks, inventāra saglabāšana, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana - 1 darbinieks; instruktori kalnu slēpošanā - 2 sezonas darbinieki.”

Īpašā tabulā vēl aprakstot arī šo darbinieku slodzes un algas (direktorei – 300 latu alga mēnesī, izpilddirektoram – 250, diviem klientu apkalpošanas menedžeriem – pa 220 latiem mēnesī, diviem tehniskajiem darbiniekiem – pa 120 latiem mēnesī, diviem sezonas slēpošanas instruktoriem – pa 180 latiem mēnesī, kopā izdevumi algām tiek plānoti 20 542 lati gadā), Eva Bērziņa secina: „Pēc tabulas aprēķina redzams, ka bez uzņēmuma direktores vēl papildus tiek plānots nodarbināt piecus darbiniekus patstāvīgā darbā un divus darbiniekus sezonas darbā. Papildus, ja būs pieprasījums, tiks izveidota tenisa instruktora štata vieta, kura atalgojums var tikt pielīdzināms kalnu slēpošanas instruktora atalgojumam. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un izaugsmi ir ļoti svarīga darbinieku motivācija, izglītība, tāpēc pastiprināta uzmanība tiks pievērsta personāla menedžmentam.”

Arī uzņēmuma Kājiņas B gada pārskatos tā vadītājs, Andra Bērziņa dēls Aigars sola, sola un atkal sola – turklāt gandrīz vienu un to pašu jau kopš 2006. gada uzņēmums gada pārskatā raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tieši tāds pats ieraksts atrodams arī Bērziņu ģimenes uzņēmuma 2007. gada pārskatā, no kura izriet – oficiāli gan par atpūtas kompleksa izveidošanu, gan par tā pakalpojumu klāsta paplašināšanu joprojām rūpējas precīzi divi uzņēmuma darbinieki.

Arī 2008. gada pārskatā Kājiņas B ziņo to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Savukārt viss 2008. gads esot pavadīts, „galveno uzmanību veltot jaunu klientu piesaistei”, un, ja ticēt Aigara Bērziņa parakstītajam gada pārskatam, un  tādās pašās pūlēs pavadīts arī 2009. gads. Savukārt 2010. gadā saskaņā ar kārtējo gada pārskatu uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2008. gadā bija palielinājies līdz trim, atkal atkritis atpakaļ uz diviem, taču, neraugoties uz to, Aigars Bērziņš joprojām plāno „paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, kā arī apgalvo, ka „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanību veltīja jaunu klientu piesaistei”...

Un arī šie ieraksti ir tikpat lielas blēņas kā iepriekšējie plāni un solījumi par viesu piesaistīšanu, vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu. Patiesībā Bērziņu ģimene pat nemēģina tos īstenot. Gan 2004., gan 2005., gan 2006., gan 2007. gadā SIA Kājiņas B gada pārskatā redzams, ka uzņēmumā tā arī ir un paliek divi darbinieki. Pastāvīgā darbā netiek pieņemti visi tie viesu namam un aktīvās atpūtas centram absolūti nepieciešamie cilvēki, kas sasolīti Evas Bērziņas projektā, - un, gluži loģiski, arī viesu nav, jo, kā izskatās, Kājiņu saimniekiem ir bijuši vajadzīgi nevis viņi, bet gan „zemē guļošā” Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Citi Vidzemes atpūtas centru saimnieki, kuri par Eiropas naudu nevis uzbūvējuši savām savrupmājām baseinus un tenisa kortus, bet tiešām attīsta tūrismu un nodrošina darba vietas, vienā balsī atbild: ja uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, var droši apgalvot, ka ne par kādu viesu uzņemšanu vai citām aktivitātēm nav pat runas.

Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. Atskaitēs parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums. Atskaitēs norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus, uzbūvētos tenisa kortus treniņu vajadzībām izmanto Cēsu tenisa klubs. Vidējie ieņēmumi no tūrisma darbības gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums īsteno projektā paredzētās aktivitātes”.

Vēl vairāk – kad Lauku atbalsta dienesta vadībai jau mūsu dienās, kad apjautājamies, vai vispār ir veikta kaut viena vienīga pārbaude par to, kā tad aktīvās atpūtas centram veicas ar sasolītā izpildīto un viesu piesaistīšanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš visā nopietnībā atbild: „Pārskatīju sējumus. Pēc projekta realizācijas uzraudzības periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārī. Ir attiecīgi sastādīts kontroles ziņojums. Ir konstatēts, ka visi iegādātie pamatlīdzekļi atrodas uz vietas un ka projekta īstenošana noris saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Lauku atbalsta dienestu.”

Ņemam acis rokās un abus sējumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktīvās atpūtas centra projektu, šķirstām vēl, vēl un vēl, līdz beidzot atrodam kuslu lapiņu, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstījis nepilnās septiņās rindiņās: „Skatīts cenrādis. Skatīta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmējs var uzrādīt visu ar projekta realizāciju saistīto dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmēja saimniecību]. Atbalsta saņēmējs mutiski apliecina, ka nav veicis darbības, kuras minētas līguma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmējs piecus gadus nedrīkst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darīt neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu īpašumā].” Un – tas arī viss. Patiešām viss.

 Un, kad pēc portāla pietiek.com iesnieguma pārbaudi veic Valsts policija, tā norit tikpat „pamatīgi” un „ieinteresēti”. Protams, nekāda Eiropas un valsts naudas savtīgas izmantošana netiek atklāta, un ļoti zīmīgi, ka policija neparko nevēlas atklāt pat pilno atteikuma sākt kriminālprocesu tekstu, kur nu vēl it kā notikušās pārbaudes materiālus:

„Informējam, ka Jūsu 2011.gada 05.septembra iesniegums (Valsts policijā reģistrēts ar Nr. L-4627 no 12.09.2011.) izskatīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Iesniegumā izteikto lūgumu par iespēju iepazīties ar pieņemto lēmumu un atteikuma materiāliem apmierināt nevaram, jo Kriminālprocesa likums neparedz tiesības iepazīties ar atteikuma materiāliem, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 5.daļu , kur noteikts, ka -„Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, ...", ir jākonstatē, ka Jūs neesat persona Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punkta izpratnē, kurai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, līdz ar ko, Jums nav tiesības pārsūdzēt VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē 2011.gada 12.augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Ņemot vērā iepriekš minēto informējam, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes atbilde, kas Jums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 1. daļu tika sniegta 2011.gada 15.augustā, informējot par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veicot Jūsu iesniegumā norādīto ziņu resorisko pārbaudi, neatrodas pretrunā ar Kriminālprocesa likuma normām.”

Tikmēr mūsu varonis, nedēļas nogalēs dodoties atpūsties uz to pašu savu Kājiņu īpašumu, lai uzspēlētu tenisu par Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudu celtajā slēgtajā tenisa kortā („Tas ir sporta veids, kura laikā var domāt tikai par spēli. Ja tā nedari, tevi sasit kāds daudz vājāks pretinieks. Tāpēc teniss ļoti labi izvēdina galvu. Protams, arī fiziski ir labums: ja pusotras stundas nospēlē tenisu, esi pamatīgi izdzīts,” viņš izjusti stāsta žurnālam Ieva, savukārt miljonārs Atis Sausnītis žurnālam Otkritij Gorod atceras, kā Andra Bērziņa vārdadienās draugu lokā ticis izspēlēts Andra kauss tenisā) vai nopeldētos par to pašu naudu izbūvētajā baseinā, vai ziemā nobrauktu no Kājiņu kalna, kur sniegts uzpūsts ar 15 665 latus vērto sniega pūtēju, kas iegādāts par tiem pašiem līdzekļiem, televīzijai par nenotiekošo viesu uzņemšanu Kājiņās īsi atbild: „Nav nekāda pamata viņai notikt...” Nu, bet meita – naudas saņemšanas projekta rakstītāja? „Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arī ir pabeigusi gandrīz četras augstskolas, nav spējīga ar kaut ko te cīnīties, tāpēc gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos,” skan atbilde žurnālam Ir...

Novērtē šo rakstu:

140
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...