Kad baņķierim veicas sastapt atsaucīgu tiesnesi, bijušajai sievai nav izredžu
Pietiek lasītājs17.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās pāris nedēļās esmu aprakstījis gan to, kā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs spēj ietaupīt, pat paķerot līdzi uz Abū Dabī kūrortu šampanieti ar tēvzemes akcīzes marku, gan to, ka ir cilvēku suga, kuriem nevar uzticēties pat tad, ja kabatā ir viņu parakstīts līgums. Šodien vēl viens mazs apraksts – par to, kā baņķierim, pateicoties atsaucīgai tiesnesei, izdevies apķīlāt faktiski pilnīgi visu bijušās sievas mantu, ieskaitot pat bankas kontu un skaidro naudu.
Kā jau iepriekš daudzkārt aprakstīts, bijušais baņķieris un viņa sieva šķiras, un šķiršanās gaitā Oļegs Fiļs ir vērsies tiesā, pieprasot nu jau bijušajai dzīvesbiedrei atņemt virkni dāvanu, kas baņķierim izrādījušās emocionāli īpaši nozīmīgas.
Caur tiesu pieprasīto dāvanu klāstā ir divas Porsche markas automašīnas, viens skūteris, pāris dārgi pulksteņi, dažas rotaslietas un prāva naudas summa, - visu šo bijušajai sievai atņemamo kopā Fiļa kungs ir novērtējis par aptuveni 1,11 miljoniem eiro.
Par daļu no šim mantām Fiļa kungs ir līgumus pašrocīgi apliecinājis, ka neatkarīgi no tā vai dzīvesbiedre viņam būs vai nebūs pateicīga, dāvinātā manta vienalga ir viņas un tikai viņas īpašums, - tomēr tas nav traucējis tagad tās no viņas atprasīt ar tiesas palīdzību.
Taču, kā izrādās, tas vēl nav viss. Bijušais baņķieris ir ne tikai vērsies tiesā ar pieteikumu un spējis nokārtot bijušajai dzīvesbiedrei kriminālprocesu ar pamatojumu, ka viņa tālā nākotnē varētu neatdot viņam aizņēmumus, bet arī parūpējies, lai padarītu viņai nepatīkamu arī laiku līdz tiesai.
Izrādās, jau pagājušās vasaras beigās Oļegs Fiļs ir vērsies pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošinājumu. Uzskatot, ka labāk nodrošināties jau laikus, bijušais baņķieris ir lūdzis tiesnesei Sandrai Meliņai piemērot iespaidīgus un visaptverošus prasības nodrošināšanas līdzekļus:
- apķīlāt tos maksājumus, kuri bijušajai dzīvesbiedrei pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlājumu piemērojot 100 000 eiro apmērā;
- apķīlāt viņai piederošos nekustamos īpašumus, apķīlājumu piemērojot 611 522 eiro apmērā;
- apķīlāt bijušajai dzīvesbiedrei piederošo kustamo mantu, īpaši uzskaitot divu uzņēmumu kapitāldaļas, divas automašīnas un motorolleru, kā arī divus pulksteņus un rotaļlietas.
Interesanti, ka bijušais baņķieris īpaši pieprasījis apķīlāt arī bijušajai dzīvesbiedrei piederošos vīna un šampanieša krājumus, uzrādot precīzu noliktavas adresi, kur šie krājumi atrodas, un apķīlājumu piemērojot 400 eiro EUR apmērā.
Izskatot šo lūgumu, tiesnese Meliņa to ir arī gandrīz pilnībā (izņemot vienu automašīnu) apmierinājusi, cita starpā bez ilgām pārdomām atstājot eksbaņķiera bijušo dzīvesbiedri gandrīz bez iztikas līdzekļiem.
Tiesnese ar nepārsūdzamu lēmumu nolēmusi par labu Fiļam apķīlāt visus tos maksājumus, kuri bijušajai sievai „pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nosakot, ka apķīlājums piemērojams 100 000 EUR apmērā”.
Medijos ir jau aprakstīts, ka šī pati tiesnese Meliņa plašāku atpazīstamību bija guvusi, 2014. gadā goda un cieņas aizskaršanās lietā apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā.
Sprūds bija lūdzis tiesu apķīlāt žurnāla Ir izdevēja naudu un mantu nepilnu 23 tūkstošu eiro apmērā, jo tieši šādu summu viņš bija vēlējies no izdevēja saņemt par sava goda un cieņas aizskaršanu kādā publikācijā. Tiesnese Meliņa šo prasību uzskatīja par pamatotu un nolēma apķīlāt žurnāla izdevēja naudu un mantu.
Vēlāk tiesa maksātnespējas administratora prasības šajā lietā pilnībā noraidīja, bet tagad, kā redzams, tiesnese Meliņa ir izrādījusi pretimnākšanu citam turīgam cilvēkam. Turklāt lēmums par mantas apķīlāšanu nav pirmā nozīmīgā tiesneses pretimnākšana eksbaņķierim, - 2018. gada 5. decembrī viņa jau pieprasījusi bankai izsniegt Fiļa bijušās sievas bankas konta izdruku, lai to nodotu vīram. Tas arī ticis izdarīts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
