Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bailes un nezināšana, manuprāt, ir galvenie iemesli, kas jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā šobrīd pacēluši tik emocionāli sakāpinātā līmenī. Sākusies kā pamatota un vajadzīga diskusija par to, cik bēgļu Latvija spētu uzņemt un integrēt, patlaban diskusija publiskajā telpā kļuvusi par emocionālu ‘kliegšanu’, kurā dominē strupceļā vedošs, kategorisks sauklis „Nekādu bēgļu!”. Ņemot vērā, ka tajā iesaistās aizvien vairāk kristiešu, vēlos piedāvāt pārdomām piecus īsus argumentus, kāpēc Latvijai būtu jāuzņem šie 250 bēgļi.

1. Pats Kristus mums prasa ar žēlsirdību izturēties pret grūtībās nonākušu svešinieku, aicina to uzņemt, paēdināt, pabarot. Jēzus Kristus Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā saka: „Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši.” Ko mēs – kristieši – varēsim atbildēt uz Pestītāja jautājumu, kā esam izturējušies pret Sīrijas un Irākas pilsoņkaru bēgļiem, kuriem bija vajadzīga palīdzība?

Pāvests Francisks savā vēstījumā 2014. gada Pasaules migrantu un bēgļu dienai uzsver, ka ikviens cilvēks, arī bēglis, ir Dieva bērns, kurā iespiests Kristus attēls. „Esam aicināti ieraudzīt un palīdzēt arī citiem saskatīt imigrantos un bēgļos ne tikai problēmu, ko jāatrisina, bet arī brāli un māsu, kurus jāpieņem, jāciena un jāmīl. Dievs noliek viņus mūsu ceļā, lai mēs sniegtu savu ieguldījumu taisnīgākas sabiedrības un atvērtākas kristiešu kopienas veidošanā, dzīvojot saskaņā ar Evaņģēliju,” uzsvēra pāvests.

2. Eiropas Savienības (ES) dienvidu valstis ir skārusi ļoti nopietna bēgļu krīze, kurai risinājumu var sniegt tikai visas ES līmeņa rīcība. Ne Itālija, ne vēl jo vairāk ekonomiskās krīzes nomocītā Grieķija vienas pašas vairs nespēj uzņemt desmitiem tūkstošiem imigrantu un patvēruma meklētāju, kuri tajās ierodas no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Nepieciešama tūlītēja visas ES palīdzība. Vairāk nekā desmit gadus strādājot ar ES jautājumiem, esmu praksē pārliecinājies, ka solidaritāte ir ES darbības pamatā.

Mēs šodien par pašsaprotamu uzskatām ES dāsno finansējumu Latvijas ekonomikas un infrastruktūras attīstībai un pilnībā paļaujamies uz ES politisko un NATO militāro atbalstu. Tāpēc laikā, kad Itālijas kara lidmašīnas solidaritātes vārdā sargā Latvijas gaisa telpu, pateikt, ka mēs negribam solidarizēties ar itāļiem šajā viņiem būtiskajā jautājumā, būtu, maigi sakot, vismaz nekorekti. Vairāk vai mazāk bēgļus uzņemt ir gatavas pilnīgi visas ES dalībvalstis, izņemot Ungāriju, kuru pašu pēdējā gada laikā pārpludinājuši 80 tūkstoši bēgļu.

3. Runa ir tikai par 250 iespējamiem bēgļiem, kuri Latvijā tiktu uzņemti divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas ietvaros no Itālijas un Grieķijas, kā arī no bēgļu nometnēm t.s. trešajās valstīs ārpus ES. Runa ir tikai par 250 cilvēkiem, nevis par 2500 vai 250 tūkstošiem bēgļu. Turklāt šī ir vienreizēja bēgļu sadales programma, nevis kādas vispārējas, ilgstošas politikas sākums. Jau kopš Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājuma publiskošanas Latvija kopā ar citām Austrumeiropas dalībvalstīm ES līmenī ir sekmīgi iebildusi pret jebkādas ilgstošas, obligātas bēgļu sadales politikas izveidi, un tāda politika ir jāturpina.

Protams, šāda bēgļu pārvešana uz citām valstīm ir tikai īstermiņa risinājums, un ilgtermiņā nepieciešama gan cīņa ar cilvēku kontrabandu bēgļu izcelsmes valstīs, gan to iemeslu novēršana, kas liek cilvēkiem doties uz Eiropu. Pat, ja, piemēram, pēc diviem gadiem Eiropas Komisija atkal nāktu klajā ar citu bēgļu sadales priekšlikumu, tam atkal no jauna būtu jāsaņem ES dalībvalstu, tostarp arī Latvijas piekrišana. Iespējams, ka arī es tad teiktu, ka diemžēl Latvija nevar uzņemt vairāk par 250 patvēruma meklētājiem, ja šos cilvēkus nebūs izdevies iekļaut mūsu sabiedrībā. Tomēr vismaz patlaban arguments, ka Latvija ES programmas ietvaros nu nekādi nespētu uzņemt pat 250 cilvēku, jo tie, redz, sagraušot latviešu nāciju, neiztur nekādu kritiku.

4. Bēgļu uzņemšana ir vienkāršas, elementāras cilvēcības jautājums, ņemot vērā, ka liela to daļa bija spiesti pamest savas dzimtās mājas, lai glābtos no kara. Jā, Itālijā un Grieķijā iebraukušo vidū ir visai daudz ieceļotāju no Āfrikas, kuri uz Eiropu dodas, lai meklētu labāku iespēju nopelnīt. Tomēr ļoti liela daļa no patvēruma meklētājiem ir cilvēki, kuri glābjas no prātam neaptveramās vardarbības Sīrijas un Irākas pilsoņkaros, cilvēki, kuri šajos karos zaudējuši mājas un ģimenes locekļus.

5. Visbeidzot, pēdējais arguments, kas vismaz man ir viens no būtiskākajiem, lai izšķirtos par atbalstu šo 250 bēgļu uzņemšanai – tā varētu būt iespēja Latvijai kaut nedaudz palīdzēt Sīrijas un Irākas kristiešiem. Jo diemžēl Latvija līdz šim, pretēji Francija, Beļģijai, Polijai un Lietuvai, nav brīvprātīgi izlēmusi uzņemt šajās valstīs vajātos kristiešus. Tomēr, ņemot vērā, ka daļu no bēgļiem mūsu valsts amatpersonām būs iespēja personīgi intervēt un izvēlēties bēgļu nometnēs, man ir cerība, ka šo atlasīto cilvēku vidū būs vismaz daži asīrieši kristieši no Sīrijas un Irākas un tā arī Latvija būs sniegusi savu mazo artavu šo mūsu ticības brāļu glābšanā.

Jo tieši asīriešu kristieši ir visvairāk cietusī reliģiskā grupa Sīrijas un Irākas sunnītu un šiītu  musulmaņu pretstāvē, un tieši kristieši, kuri tur dzīvojuši tūkstošiem gadu, tiek nogalināti un izdzīti no mājām tikai un vienīgi viņu ticības dēļ. Lai iegūtu priekšstatu par Sīrijas un Irākas kristiešu šā brīža likteni, iesaku noskatīties internetā īsu dokumentālo filmu latviski „Apskaujot Krustu”:

http://www.netforgod.tv/s/permn.php?dt=14_12&lg=LV

Pārpublicēts no katolis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...