Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kad bezgoži ir celti godā

Jānis Miezītis
10.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc pie mums Latvijā deputātu kandidāti ļoti labi spēj saprast visas tautas vajadzības un māk saskatīt risinājumus daudziem sasāpējušiem jautājumiem, bet, tikko viņi kļūst par deputātiem, tā vairs neko nespēj ne saprast, ne saskatīt? Kāpēc mūsu valstsvīri apzināti melo tautai un vēl dusmojas, ja tauta viņiem netic? Vai tad godīgums un atklātība nav tie principi, pēc kuriem viņi ir solījušies vadīties savā darbībā?

Lai atbildētu uz šiem un līdzīgiem jautājumiem, mums vispirms ir jāparunā par tādiem jēdzieniem kā “gods” un “godīgums”. Tie, kuri vēl mūsdienās lasa grāmatas, zina, ka senajos laikos cilvēki ļoti augsti vērtēja godu. Un ne tikai savu godu, bet arī to aprindu vai kārtas godu, kam viņi piederēja. Katrs amatnieks ļoti rūpējās, lai neapkaunotu savas ģildes, korporācijas vai cunftes godu. Un tas arī ir saprotams, jo cilvēku auglīgai sadarbībai nepieciešama savstarpēja uzticēšanās, bet negodīgiem cilvēkiem uzticēties nevar. Tādēļ tā laika sabiedrība negodīgus cilvēkus nicināja, izstūma no sava vidus un bargi sodīja par izdarītajiem noziegumiem. Savukārt godīgie cilvēki iemantoja sabiedrības cieņu un par saviem nopelniem saņēma dažādus pagodinājumus, uzslavas un apbalvojumus. Viņiem uzticēja pildīt sabiedrībai nozīmīgus amatus, jo zināja, ka tie ir goda vīri, kas turēs doto vārdu un apzinīgi pildīs savus pienākumus.

Gods, goda jūtas ir kaut kas tāds, kas ne tikai cilvēku padara labāku, tikumiskāku, uzticamāku un lielā mērā neitralizē cilvēkā tādas viņa sliktās īpašības kā alkatība, skaudība, nenovīdība. Godīgums, cieņa, patiesīgums uztur kārtību sabiedrībā un stiprina tās kopību. Goda jūtas savieno cilvēku ar pārējo sabiedrību, un viņš vairs nav vientuļnieks, kas viens šai pasaulē cīnās par savu izdzīvošanu. Viņš ir daļa no tādu pašu godīgu un godājamu cilvēku kopas, kurus saista savstarpējā uzticēšanās, savstarpēja cieņa un kopēja sadarbība.

Un cilvēks ir lepns par piederību šādai kopai un to vērtē augstāk par savu personīgo labklājību vai pat dzīvību. Ne velti vairāk nekā simt gadu atpakaļ latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists Rūdolfs Blaumanis savas poēmas “Tālavas taurētājs” varonim lika teikt šādus vārdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”. Padomājiet, kāda būtu izveidojusies Latvijas valsts pa šiem trīsdesmit formālās neatkarības gadiem, ja mūsu valstsvīri un politiķi savā darbībā vadītos no šāda principa.

Diemžēl, pieaugot sabiedrības materiālajai labklājībai, arvien vairāk cilvēku savu godu iemācījās visai izdevīgi pārdot par naudu vai iemainīt pret citiem materiāliem labumiem. Un tā, pavisam nemanāmi sabiedrības vienotību arvien mazāk nodrošināja kopēji ideāli, gods kalpot šiem ideāliem un gods piederēt šādai sabiedrībai, bet tā vietā stājās kopēja kalpība naudas varai. Taču, zaudējot godu, sabiedrības kopība zaudē savu garīgumu, un kā vienīgais vienojošais faktors tad pāri paliek tikai mehāniskie sabiedrības uzbūves principi, kas balstās uz varas hierarhiju, likumiem, sodiem un bailēm no soda.

Ja godīgs cilvēks nekad nepiesavināsies kaut ko tādu, kas viņam nepieder, pat ja rodas tāda iespēja, tad negodīgs cilvēks, tieši otrādi, meklē iespēju, lai pievāktu to, kas viņam nepieder, ko viņš nav nopelnījis ar savu darbu un uz ko viņam nav tiesību. Ja godīgs cilvēks savtīgu mērķu un pašlabuma dēļ nekad nemelos, tad negodīgam cilvēkam meli un krāpšanās ir galvenais līdzeklis savu egoistisko mērķu piepildīšanai. Un tikai likuma vara un bailes no soda ierobežo bezgožu neremdināmo tieksmi apmierināt savu alkatību.

Un nav jau tā, ka cilvēks, kas zaudējis savu godu apmaiņai pret naudu vai citiem materiālajiem labumiem, justos pa īstam laimīgs. Goda jūtas ir cilvēka personības un gara spēka apliecinājums ne tikai sabiedrības priekšā, bet arī viņa paša acīs. Cilvēks var to neapzināties, bet zemapziņā viņš sava goda zaudēšanu nenovēršami izjūt kā pazemojumu, apkaunojumu un savas gara nabadzības apliecinājumu. Lai kaut kā apslāpētu šīs negatīvās izjūtas, cilvēks pazaudēto godu cenšas kompensēt ar lepnību, augstprātību un lielību.

Bezgoži lielās ar savu negodīgi iegūto bagātību, greznību, sabiedrisko stāvokli… Un tomēr viņi izjūt iekšēju nepatiku, tādu kā greizsirdību vai pat naidu pret godīgiem cilvēkiem. Tāpēc vadošos amatos iekļuvušie bezgoži bieži cenšas izmantot savu dienesta stāvokli, lai pazemotu, apkaunotu un paņirgātos par tiem cilvēkiem, kas nonākuši viņu varā. Tā viņi cenšas kompensēt savu iekšējo nepilnvērtību. Labi viņi jūtas tikai sev līdzīgo vidū. Tādēļ godu pazaudējušie, cenšas panākt, lai arī citi “sasmērējas” un zaudē savu godu.

To vislabāk var panākt, bezgožiem sagrābjot varu un visā valstī iedibinot savu, uz meliem un krāpšanu balstītu sistēmu. Iekļaujoties šādā negodīgā sistēmā, neviens nevar palikt godīgs. Godīgs cilvēks var palikt, tikai distancējoties no šādas uz meliem un krāpšanu balstītas sistēmas. Ja ne fiziski, tad vismaz garīgi. Taču, lai spētu garīgi distancēties, vispirms ir jāiemācās aiz cildinošajām runām un rakstiem saskatīt tos melus, divkosību un liekulību, kas patiesībā valda šādā sistēmā.

Sāksim ar pašiem pamatiem. Satversmē ir rakstīts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Bet kā var būt neatkarīga valsts, kura atteikusies no savas nacionālās valūtas un iestājusies Eiropas Savienībā, kur savienības likumiem un direktīvām ir prioritāte jeb pārākums pār vietējo likumdošanu un šo saistību nepildīšanas gadījumā pret valsti tiek vērstas soda sankcijas? Atliek secināt – pastāvošās valsts atbilstība Satversmē deklarētajai neatkarībai ir klaji meli.

Tālāk – par demokrātiju. Tiesības izvirzīt deputātu kandidātus uz mūsu valsts augstāko lēmējinstitūciju Saeimu ir tikai partijām. Pēc pēdējiem presē publicētajiem datiem, partijās ir tikai 1,1% Latvijas iedzīvotāju. Tātad, pat ja pieņemam, ka partiju iekšienē valda demokrātija, deputātu kandidātu izvirzīšanā dalību no katriem simt Latvijas cilvēkiem ir ņēmis tikai viens.

Un tagad par pašām vēlēšanām. Pēdējās Saeimas vēlēšanās gandrīz puse (45,44%) no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nav piedalījušies. Savukārt 12,9% no nodotajām balsīm vispār nav tikušas ņemtas vērā, jo partijas, par kurām šīs balsis nodotas, nepārvarēja noteikto 5% barjeru, bet divas partijas, par kurām savas balsis nodevuši gandrīz 30% vēlētāju, ir atstumtas no varas un atrodas opozīcijā. Rezultātā mēs esam saņēmuši valdību, kuru vada partija, kas vēlēšanās saņēmusi tikai 6,69% no nodotajām balsīm. Skaidrs, ka arī šādas pastāvošās valsts varas atbilstība Satversmē deklarētajai demokrātijai un tautas pārstāvniecībai ir klaji meli.

Kādēļ tad tik daudzi cilvēki neņem dalību partijās un neiet uz vēlēšanām? Katrai īstai politiskajai partijai vispirms jau ir nepieciešama ideoloģija, no kā vadīties savā darbībā. Un partijai būtu stingri jāseko un jākontrolē, lai par deputātiem kļuvušie partijas biedri strikti ievērotu šīs ideoloģiskās nostādnes un ar savu darbību neapkaunotu savu partiju un tās pārstāvēto ideoloģiju. Tad arī valsts pilsoņi, balsojot par jauno Saeimas sastāvu, varētu skaidri izvēlēties nevis šaubīgas personālijas, bet to politisko spēku (nacionālistisku, komunistisku, sociāldemokrātisku, liberālu…), kam viņi grib uzticēt varu savā valstī, kā arī ar savu dalību attiecīgajā politiskajā partijā šo politisko spēku atbalstīt.

Palasiet Politisko partiju likumu, un jūs tur neatradīsiet neviena vārda par ideoloģiju. Tur ir noteikts, ka, lai izveidotu partiju, jānorāda vien darbības mērķis un jāsaorganizē ne mazāk kā 200 dibinātāju. Saprotams, ka partijas nenes nekādu reālu atbildību ne par saviem izvirzītajiem mērķiem, ne priekšvēlēšanu solījumiem, ne par savu Saeimā iekļuvušo biedru tālāku darbību. Tāpēc jau arī šādas partijas var uz nebēdu sludināt viscēlākos mērķus un bārstīt viskrāšņākos priekšvēlēšanu solījumus, kurus pat nedomā pildīt. Savukārt visi ideoloģiskie saukļi tām ir tikai māneklis vēlētāju pievilināšanai. Ja kāds deputāta kandidāts pirms vēlēšanām stāsta, ka viņš vai viņa partija, iekļuvuši Saeimā, tautas labā visu uzlabos, pilnveidos, sakārotos vai attīstīs - tie ir salti meli, jo kaut ko būtiski mainīt iespējams tikai, attiecīgajai partijai Saeimā iegūstot vairāk kā 50 vietas, bet pastāvošās vēlēšanu kārtības apstākļos to panākt nav iespējams. Un to labi apzinās un saprot ne tikai visu partiju spices vīri, bet arī katrs domājošs cilvēks.

Īstenībā pēc šādiem principiem radīti veidojumi nemaz nav īstas politiskas partijas, bet gan mafiozi ekonomiskie grupējumi, kurus vieno kopēja vēlme nokļūt pie varas, lai realizētu savas vai savu “saimnieku” savtīgās intereses. Tas, ka šādas “partijas” rūpējas par tautu vai pārstāv savu vēlētāju intereses, ir klaji meli. Tāpat meli ir tie, ka par šīm partijām vēlētāji ir nodevuši savas balsis. Vēlētāji savas balsis nodeva par partiju melīgajiem solījumiem, nevis par partijām un viņu savtīgajām interesēm ko tās vēlāk realizē nokļuvušas pie varas. Tauta to redz un saprot, tādēļ godīgi cilvēki atsakās no dalības šādās partijās un daudzi pilsoņi neiet uz vēlēšanām, jo negrib sevi apkaunot, nododot balsis par šādu “partiju” izvirzītajiem kandidātiem.

Saprotams, ka uz meliem veidota valsts varas sistēma ne tikai veicina negodīgu cilvēku izvirzīšanos vadošos amatos, bet tieši pēc tādiem rada pieprasījumu. Lai pildītu noziedzīgus vai dumjus, valstij un tautai kaitējošus likumus, pavēles un norādījumus, ir vajadzīgi cilvēki, kas par naudu, karjeru un privilēģijām gatavi zaudēt savu godu. Valsts birokrātiskajā aparātā un politikā izvirzās nevis gudrākie, godīgākie un spējīgākie, bet paklausīgākie, pakalpīgākie – tādi, kurus tautā nicīgi dēvē par noderīgajiem kretīniem. Arvien vairāk bezgožu sevi dēvē par sabiedrības eliti, rīko greznus pasākumus, kur lepojas ar savu negodīgā ceļā iegūto bagātību. Bet pērkamie žurnālisti to visu cildina un apjūsmo savos rakstos. Tā negods tiek godā celts un bagātīgi atalgots par nodokļu maksātāju naudu.

Protams, godīga sabiedrība nepieļautu, ka to pārvalda bezgoži. Tādēļ varas krēslos sēdošie dara visu, lai arī katrs sabiedrības loceklis lielākā vai mazākā mērā būtu spiests rīkoties negodīgi. Pavisam nemanāmi valstī ir radīta situācija, kad cilvēks ar godīgu darbu un godīgu visu likumā noteikto prasību pildīšanu labi, ja spēj nodrošināt sev iztiku, bet par turību var nesapņot. Lielais nodokļu slogs, pārspīlētās birokrātiskās prasības, ierobežojumi un sodi spiež cilvēkus melot, mānīties, ar dažādām viltībām apiet likumā noteiktās prasības, maksāt un saņemt algas aploksnēs, meklēt pazīšanos kādā no valsts iestādēm vai ar kukuļošanu iegūt tur strādājošo amatpersonu labvēlību. Ne velti tauta mēdz ironizēt, ka taisnība Latvijas tiesā ir maksas pakalpojums.

Liekulība, lišķība, melīgums, divkosība sabiedriskajā dzīvē kļūst arvien nozīmīgāki. Cilvēki, kas aizmuguriski savā virtuvē, vai tuvāko draugu lokā nikni lamā valdības vīrus, šos pašus valdības vīrus ieraugot, ir gatavi bučot viņiem roku. Kalpība naudai un negodīgai varai atsvešina cilvēkus. Godprātību, biedriskumu un savstarpēju uzticēšanos cilvēku attiecībās nomaina piesardzība, aizdomīgums, slēpta neuzticība. Bet pērkamie žurnālisti skandina “kāda tauta, tāda valdība” un runā par ”mūsu visu vainu” pie valstī valdošajām nejēdzībām. Savukārt valstsvīri savā iedomībā un uzpūtībā kļūst arvien nekaunīgāki.

Ko es šajā rakstā gribēju pateikt? Kļūdās tie, kuri uzskata, ka melīgi, negodīgi vai dumji ir vienīgi atsevišķi valstsvīri un atliek tikai viņus nomainīt vai vēlēšanās nobalsot par “pareizo partiju” un viss būs kārtībā. Jāmaina ir pati šī uz meliem uzbūvētā varas sistēma, kas bezgožus ceļ godā, bet par godīgajiem ņirgājas, viņus apzog un pazemo! Pretējā gadījumā šai sistēmai nekad nepietrūks bezgožu, ko likt atbildīgos valsts amatos.

Ar ko aizvietot šo, sevi par partijām nodēvējušo ekonomisko grupējumu diktatūru? Nav jāizdomā nekas jauns. Vienkārši Satversmē noteiktais bez viltīgām atrunām un izvairīšanās ir godīgi jāīsteno dzīvē. Un mēs atkal kļūsim par latviešu nāciju, kam ir sava nacionāla valsts. Un katram latvietim būs gods piederēt un kalpot šai valstij un savai tautai.

Novērtē šo rakstu:

103
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...