Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...
Jāzeps Baško, juniors22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
- pirmkārt, no transakcionālas pieejas vēlēšanām. Proti, es tev iedevu balsi, dod man kaut ko pretī. Šie paši cilvēki laikam arī domā, ka ziedojums partijai ir noteiktas politikas pasūtījums?!
- otrkārt, no korumpētas pārstāvniecības vērošanas. Ja vērotājam šķiet vai ir acīmredzams (un šeit – skat. attēlu – mums ir gadījums, kad deputāte atzīstas), ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses, tad vēlētājs secina, ka tāda ir iecerētā lietu kārtība un viss, kas viņam vienam kā vēlētājam ir vajadzīgs, ir savu interešu pārstāvis parlamentā.
Atrauts no konkrētiem problēmjautājumiem, domājošs cilvēks parasti spēj intuitīvi saprast, ka tiesiska demokrātija īsti nevarēs strādāt, ja tā būs. Bet, kad runa ir par nacionālām interesēm, tad šajās pašās lamatās iekrīt vēl laba daļa it kā domājošo cilvēku.
Eiropas parlamenta gadījums daudz labāk attēlo problēmas būtību. Pajautājiet cilvēkiem, vai, viņuprāt, Latvijas Eiroparlamenta deputātiem galvenais uzdevums ir pārstāvēt Latvijas intereses. Varu derēt, ka vairums teiks, ka jā.
Lai cik cēli tas skanētu, tas ir pagalam aplams priekšstats. Tas nozīmē, ka Latvijas astoņi deputāti cīnās pret simtiem citas valstis pārstāvošu deputātu. Kādu viņu “pārstāvēto” valstu interešu vārdā gan pārējiem simtiem deputātu vajadzētu ņemt vērā “mūsējo” nostāju?
Ja nu joprojām nav skaidrs, kur ir problēma ar šo formulu, tad paskaidrojiet, kurš parlamentā pārstāv bērnus, nepieskaitāmos, cilvēkus, kuriem fiziski nav izdevies aiziet uz vēlēšanām. Kurš parlamentā pārstāv tos, kuri balsoja par parlamentā neiekļuvušajām partijām?
Ja deputāts pieturas pie idejas, ka viņš pārstāv tikai savus vēlētājus, tad viņš ir potenciāls despots. Ja kāda partija vēlēšanās iegūst vairākumu, vai tā var noņemt no trases konkurentus, kā to izdarīja 62 tiesiskās demokrātijas nodevēji (Eva Mārtuža to skaitā) 2021. gada 12. novembrī?
Iedomājieties daudzbērnu ģimeni. Var teikt, ka ģimenē vecāki ir varas nesēji. Viņu rokās ir visa teikšana pār ģimeni. Vai jūs varat iedomāties, kas notiks ar ģimeni, ja šie vecāki sāks savos lēmumos balstīties tikai viņiem “mīļāko” bērnu interesēs? (Es nesaku, ka parlaments ir analogs vecākiem – tā ir pagalam slikta doma uzskatīt valsti par vecāku: tas vienkārši ir līdzīgs vecākiem tai ziņā, ka tam ir vara pār indivīdiem ar dažādām, konfliktējošām interesēm).
Deputāts šķiet pārstāvam sava vēlētāja intereses, kad viņš rīkojas tā, kā vēlētājs domā, ka būtu jārīkojas. Vislielākā iespēja, ka vēlētājs būs apmierināts ar deputāta darbu, ir tad, ja deputātam ir tādas pašas vērtības un dzīves pieredze, kas noved pie līdzīgiem secinājumiem par sabiedrības organizāciju visu tās locekļu interesēs vienlaicīgi.
Politika ir vairākumam pieņemamu LĪDZEKĻU meklēšana dažādu konfliktējošu mērķu piepildīšanai. Politika nav par vienādiem mērķiem. Politika ir par pieņemamiem līdzekļiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
