Kad informācijas tablo vilcieniem izstrādā cilvēks, kuram mašīna pielipusi pie dibena
Pietiek lasītājs20.03.2024.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz visām nedienām ar jaunajiem Škoda Vagonka ražotajiem vilcieniem, šķiet, ka tie nu jau kļuvuši par ierastu parādību Latvijas sabiedriskā transporta kustībā. Nenoliegt - ērti, komfortabli, klusi, līgani. Tiešām prieks braukt tajos.
Arī informācijas ekrāni lieli un labi saskatāmi no jebkuras vietas. Tikai problēma tā, ka šie informācijas ekrāni rāda visu ko, tikai ne to, kas nepieciešams pasažieriem. Uz katru pusi ir vērsti divi ekrāni. Vienā no tiem rāda reklāmas. Skaidrs. Naudas nekad nav par daudz, un kāpēc gan nenopelnīt kādu kapeiku, ja tas ir iespējams? Otrs paredzēts informācijai par braucienu. Pa ekrānu slīd saraksts ar visām nākamajām stacijām un pulksteņa laikiem, cikos vilciens šajā stacijā piestās. Arī jauki.
Taču informācija par to, kas tad ir nākamā stacija, ekrānā parādās tikai īsu brīdi pirms piestāšanas stacijā. Respektīvi, ja cilvēkam jābrauc vilcienā tālāks gabals un viņš laiku īsina ar grāmatas lasīšanu, bakstīšanu viedierīcē vai jebko citu, kas piesaista viņa uzmanību, tad ir ļoti reāla iespēja pabraukt garām savai stacijai. Kad šāds ar kaut ko nodarbināts cilvēks uzmet aci informatīvajam ekrānam, tur rāda nevis nākamo staciju, lai varētu noorientēties, cik tālu tad esi ticis, bet slīdošo lenti ar nākamajām stacijām.
Jā, šāds saraksts informatīvi ir vērtīgs, bet tā der kā papildu informācija, nevis aktuālā informācija. Vecajos, labajos RVR ražojumos jebkurā brīdī varēja uzzināt, kas ir nākamā pietura. Arī Rīgas satiksmes un citu pilsētu autobusos, tramvajos un trolejbusos pasažieriem jebkurā brīdī iespējams uzzināt, kas ir nākamā pietura.
Cik ir nācies pārvietoties ar vilcieniem vai metro ārpus Latvijas, arī tur tik svarīgā informācija par nākamo pieturu jebkurā brīdī ieraugāma uz tablo. Pat vairāk, tur norāda arī, pa kurām durvīm - labajā vai kreisajā pusē - notiks izkāpšana, kamēr pie mums tā ir mīkla, kas jāuzmin pašam pasažierim. Turklāt Škoda Vagonka vilcienos durvis jāatver pašam pasažierim, nospiežot pogu. Mini nu - kurā pusē ir perons!
Šķiet, ka šo informācijas risinājumu jaunajiem vilcieniem izstrādājis cilvēks, kurš gadiem vai pat gadu desmitiem nav izmantojis sabiedrisko transportu. Viņam mašīna pielipusi pie dibena, un nav ienācis prātā savu ķermeni ievietot kādā vilcienā. Taču tiem, kuri pret dabu izturas saudzīgi, rūpējas, lai lieku reizi ar izplūdes gāzēm nepiesārņotu atmosfēru, un pārvietojas ar dabai draudzīgu transportu, ik reizi vilcienā jāspēlē minēšanas spēle.
Varbūt Vivi varētu painteresēties, kāda tieši un kurā brīdī pasažierim nepieciešama informācija, un parūpēties, lai tā arī būtu pieejama? Par to, ka nevienā stacijā nav norādes, no kura perona uz kuru pusi brauks vilciens, es nemaz nerunāšu. Tikai aizejot līdz perona otrā galā esošajam tablo, iespējams uzzināt, ka tev nepieciešamais vilciens brauks no cita perona. Nezin kāpēc citās valstīs man šādas mīklas netiek uzdotas. Tur ir spējuši parūpēties, lai ikvienam, arī ne pārāk attapīgam cilvēkam būtu skaidrs, kurp jādodas.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
