Kad Jūrmalas deputāta sievai nākas šķirties no viena pašvaldības uzņēmuma amata, viņu ātri iekārto citā
Pietiek lasītājs19.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās valdes locekļa iecelšanai atklāts konkurss ir ar likumu (plašākā nozīmē) noteikta obligāta prasība, tad Jūrmalas pilsētas pašvaldībā tā ir izvēle. Un galvenais izvēles kritērijs ir nevis neatliekama nepieciešamība - pēkšņi atteicies no amata pienākumu pildīšanas vienīgais valdes loceklis, bet gan laulātā attiecības ar Jūrmalas pilsētas domē pārstāvētā politiskā spēka ZZS deputātu Jāni Lediņu.
Īpaši ietekmīgā ZZS deputāta Jāņa Lediņa, ietekmes izrādīšana, realizējot varas pozīcijas, ir iespaidīga.
11.10.2017 Jāņa Lediņa dzīvesbiedrene, sieva Ligita Maziņa tiek iecelta Jūrmalas pilsētas domes kapitālsabiedrībā SIA "Jūrmalas ūdens" par valdes locekli.
Tomēr, lai ieceltu dzīvesbiedreni Ligitu par valdes locekli, J. Lediņam bija jāveic mājas darbs: jāpierunā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis grozīt Jūrmalas ūdens statūtus un izveidot JAUNU, trešā valdes locekļa amata vietu.
Tā arī notiek. Ārkārtas dalībnieku sapulcē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis vienpersoniski nolemj grozīt SIA "Jūrmalas ūdens" statūtus, izveidot trešā valdes locekļa amata vietu un iecelt L. Maziņu bez konkursa un jebkādiem citiem lietderības apsvērumiem par trešo valdes locekli. Viss tas norisinās vienā dienā.
Tā kā Gata Trukšņa lēmumam nav argumentācijas, tad novērtēt tā pamatojumu un atbilstību likumam nav iespējams. Atliek tikai secināt, ka tā ir koruptīva rīcība. Kamdēļ, lai neizpalīdz čomam, ar kuru katru dienu Gatis spēlē golfu, ceļo uz Turciju un citām brīnišķīgām pasaules malām, kur golfs ir atbalstīts sporta veids, kā arī kā tad lai nepasaka paldies Jānim par Gata pozīcijas saglabāšanu ZZS rindās pēc visiem psihotropo vielu lietošanas nedarbiem.
Viss jau būtu labi, ja ne tas SIA "Jūrmalas ūdens" kolektīvs un tā modrā acs! Kura tomēr pamana, ka deputāta sieva sāk slēgt fiktīvus darījumus, pieņem darbā sava vīra labākā drauga bijušo sievu bez kompetences attiecīgā amata pienākumu veikšanai, aicina savu vīru, Jūrmalas pilsētas domes deputātu piedalīties iknedēļas darbinieku sanāksmēs ar neskaidru un likumā nenorādītu kompetenci.
Grūti iedomāties, kurā likumā ir ierakstīts, ka pašvaldības deputāts ir tiesīgs dot tiešus norādījumus kapitālsabiedrības darbiniekam, ko darbinieks drīkst teikt, ko darīt, kā pildīt savus darba un amata pienākumus, lai neiestātos negatīvas sekas.
Varas demonstrācijas norieta brīdis sākas, kad kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības uz likuma pamata tiek izņemtas no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem un pārceltas domes izpilddirektora pienākumos.
J. Lediņam nepaveicas. Izpilddirektors nespēlē golfu, iet katru dienu uz darbu un tāpat kā visas pārējās Latvijā esošās pašvaldības amatpersonas uzskata, ka valdes locekļi ir jāieceļ atklātā konkursā.
Pienāk liktenīgais 2020.gads: tiek izziņots SIA "Jūrmalas ūdens" valdes konkurss uz vakantiem 3 valdes locekļu amatiem, kur viens ir valdes priekšsēdētāja amats.
Protams, deputāta sieva piesakās, bet vienā brīdī pēkšņi izstājas no turpmākas dalības konkursā. Jo, kā izrādās, konkurss ir īsts un pavisam nopietns. Ir jāgatavojas, jāprezentē savas zināšanas un atbilstība. Ar to, ka tu esi deputāta sieva, izrādās, NEPIETIEK!
KO NU? Jāvelk konkursa norise, varbūt paveicas un līdz vēlēšanām varēs saņemt valdes locekles amata algu kā abonenta maksu. Alga kā abonenta maksa tiek saņemta faktiski līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, proti, 2021.gada 9.martam, neraugoties uz faktu, ka kopš pieteikšanās dalībai valdes konkursā L. Maziņa faktiski vairs neveica valdes locekles amata pienākumu izpildi.
2021.gada 11.marts: ieraksts Komercreģistrā, ka Ligita Maziņa atcelta no SIA "Jūrmalas ūdens" valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas.
Bet uztraukumam nav pamata. Deputāta sieva 2021.gada 9.martā tiek iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka".
Iecelšanas nodrošināšanai tiek izmantota iepriekš rezultātu guvusī shēma. Proti, 2021.gada 9.martā tiek grozīti „Veselības un sociālās aprūpes centra – Sloka” statūti, palielinot valdes locekļu skaitu no viena uz diviem. Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Komercreģistrā reģistrēto informāciju kapitālsabiedrībai kopš tās ierakstīšanas komercreģistrā (2004.gada) ir bijusi tikai viena valdes locekļa amata vieta, proti, 17 gadus varēja veiksmīgi vadīt centru viens valdes loceklis.
Jaunizveidotajā valdes locekļa amata vietā tajā pašā dienā ieceļ bez konkursa deputāta sievu L. Maziņu. Kāda neatliekama nepieciešamība to ir spiedusi darīt vienas dienas laikā - gan veikt grozījumus statūtos, gan iecelt jaunizveidotā valdes locekļa amata vietā deputāta sievu –, protams, ka nav minēts. Ja tā padomā, kāda tā varētu būt? Ja nu vienīgais valdes loceklis pēkšņi ir miris...
Bet šeit nav tas gadījums. Un konkursam bija jābūt.
Neraugoties uz faktu, ka Ligita Maziņa ir iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka" valdes locekles amatā 2021.gada 9.martā, ieraksts Komercreģistrā tiek veikts tikai 2021.gada 31.martā, tādējādi pieļaujot gandrīz mēnesi ilgu periodu, kad ir sniegtas nepatiesas ziņas trešajām personām par aprūpes centra pārstāvjiem jeb paraksttiesīgajām personām. Visu pirms valdes loceklim Prolim Guntaram mainīts pārstāvības apjoms - no valdes loceklis uz priekšsēdētājs, no tiesības pārstāvēt atsevišķi uz kopā ar visiem.
Iespējams, tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu sarakstu iesniegšanu. Jo ieraksts Komercreģistrā parādījās ar brīdi, kad ZZS iesniedz deputātu kandidātu sarakstu 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Kurā deputāta sieva nav norādīta kā bezdarbniece, bet gan kā aprūpes centra valdes locekle.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
