Kad “princis uz baltā zirga” iejāj Latvijas politikā, līdz galam nonāk tikai zirgs
Pēteris Sproģis27.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45. Šis ir arī mans pārdomu un jautājumu laiks. Pirms neilga laika es pavēstīju, ka esmu gatavs doties politikā, iet šo ceļu, lai piepildītu sapni par labāku Latviju. Mans mērķis bija, ir un būs meklēt iespējamo izlīgumu sašķeltajā Latvijas sabiedrībā, lai varam veidot vienotu valsti, kurā visi cilvēki jūtas droši un neatstumti. Lai tas notiktu, mums jāiemācās piedot, jāiemācās cienīt vienam otra pieredzi un viedokli, nevis dzīvot ar absurdu pārliecību, ka “tikai es zinu visu un vislabāk”. Diemžēl tas mums joprojām nākas grūti.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valsts varai ir pa spēkam veidot labāku komunikāciju ar sabiedrību un iedrošināt visus iedzīvotājus šeit, kā arī tos, kas aizbraukuši, ticēt un kopā veidot labāku Latvijas nākotni. Ir nepieciešams nospraust kopējus mērķus un tos īstenot, papildinot vienam otru, nevis savstarpēji cīnoties. Diemžēl bieži vien karojam nevis pret sliktām idejām, bet uzbrūkam tieši labajām - lai tik kāds politiskā piedāvājuma pelēcībā neizskatītos “spožāks” par citiem.
Es joprojām esmu un būšu pārliecināts, ka pozitīvas izmaiņas ir iespējamas. Kaut arī daudz lēnāk nekā gribētos, tomēr tās tuvojas. Beigsim reiz gaidīt kārtējo jauno un ideālo partiju, kurā darbosies tieši tādi paši cilvēki kā ikviens no mums. Mums jau bijuši gana daudzi “prinči uz baltā zirga”, kuri plānojuši glābt Latviju. Taču tad, kad šāds “princis” iejāj politikā, līdz galam nonāk tikai zirgs. Lai pa kuras partijas durvīm kāds izvēlētos ieiet politikā, visas durvis ved uz vienu un to pašu “politisko baseinu”, kurā ir viens un tas pats “ūdens”, kurā veidojas Latvijas politika.
Negaidīsim ideālu laiku, partiju vai apstākļus, iesaistīsimies! Katrs ienesīsim izmaiņas Latvijas politikā un līdz ar to valsts dzīvē, likumos, kas, savukārt, mainīs mūsu pašu dzīvi. Visām partijām vajadzīgi jauni cilvēki, tikai ne visi to sapratuši. Vismaz piecelsimies, aiziesim uz vēlēšanām un paudīsim savu attieksmi tur.
Ir ticami nostāsti, ka 1990. gados kāda liela un pazīstama banka maksāja pie varas esošajiem politiķiem, lai tie uzturētu sliktas attiecības ar Krieviju. Pateicoties sliktajām attiecībām, ilgstoši netika pieņemts līgums par dubulto nodokļu uzlikšanas novēršanu. Tas ļāva attiecīgiem cilvēki ar šīs Latvijas bankas palīdzību legalizēt liela apjoma finanšu līdzekļus. Kopš tā laika tika mākslīgi saasināts un uzturēts konflikts, kuram mēs esam noticējuši: valoda un okupācija. Un mēs jau gadiem turpinām “uzkurināt” šo konfliktu.
Latviešu valodu neapdraud dažas krievu privātās augstskolas, kurās studijas notiek krievu valodā, bet gan lielais emigrējušo ģimeņu skaits, kurās bērni latviešu valodā var pateikt vairs tikai: “Paldies! Un sveiki!” Nav jau ne prasmes, ne pietiekami drosmes kaut ko darīt šajā jautājumā. Toties nevajag lielu izdomu, lai pirms vēlēšanām patēlotu patriotus, jau kuro reizi pacilājot valodas jautājumu.
Mēs turpinām uzdodot vienus un tos pašus jautājumus, uz kuriem ir gandrīz neiespējami atbildēt, neaizvainojot vienu un neaizskarot otru sabiedrības daļu. Mums ne tikai jāmeklē jaunas atbildes, bet arī jāsāk uzdot būtiski jauni jautājumi.
Vēlreiz uzsveru, ka mana pozīcija ir nemainīga – es esmu par Latvijas okupācijas atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo Latvijas valsts valodu.
Es neesmu iestājies partijā “Saskaņa” un nekad neesmu bijis nevienas politiskās partijas biedrs. Es pieņēmu “Saskaņas” piedāvājumu kļūt par šīs partijas Valsts prezidenta amata kandidātu. Esmu pateicīgs par man izrādīto uzticību un augstu to novērtēju.
Partija “Saskaņa” nav ideāla, bet tā ne tuvu nav mūsu valsts lielākā problēma. Tajā ir daudz cilvēku, kuri vēlas to pašu, ko katrs no mums, - dzīvot labākā Latvijā. Nebūsim kā greizsirdīgs vīrs, kurš sievas vēlēšanos uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem uzskata par laulības pārkāpšanu.
Es neesmu par virziena maiņu uz Austrumiem. Esmu par to, ka tiek meklēts dialogs ar visiem - Austrumiem, Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem. Bet kā gan tas iespējams politikā, ja liela daļa mūsu “patriotu” pat grupu “Prāta Vētru” dēvēja par nodevējiem - tikai tāpēc, ka viņi izvēlējās koncertēt arī Krievijā. Drīzāk Latvijas prezidentam būtu jāizsaka viņiem pateicība par to, ka puiši veido pievilcīgu Latvijas tēlu nereti citādi indoktrinētajā Krievijas sabiedrībā.
Šajā procesā vara nekad nav bijis mans pašmērķis. Mana vēlme ir un būs kalpot Latvijas tautai ar to pieredzi, zināšanām un spējām, kas man ir dotas.
Es redzu, ka valstī ir daudz akūtu problēmu, kuras prasa steidzamu risinājumu. Es gribēju iet ātri un darīt, ko varu. Tomēr, lai spētu iet tālu, man nepieciešams iet lēnām. Es zinu, ka pēc šī paziņojuma atkal izskanēs dažādi viedokļi. Visi zinās par mani visu - labāk nekā es pats. Savu izvēli esmu izdarījis pats, ejot pa savas sirds ceļu. Esmu pārliecināts, ka mans sarežģītais lēmums - iet tālāk un lēnāk - ir labākā dāvana, ko varu pasniegt sev un savai ģimenei savā dzimšanas dienā.
Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās.
Paldies visiem par izrādīto atbalstu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
