Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cik augsta līmeņa negodprātība, meli, fikcija, netīra sirdsapziņa ir lielai daļai Saeimas deputātu, bijušo ministru un Ekonomikas ministrijas nomenklatūras, - par to var pārliecināties, lasot debates Saeimā par vienu priekšlikumu likumprojektā "Dzīvojamo telpu īres likums". Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders, gatavojot un virzot uz Saeimu šo likumprojektu, nav pat pacenties noskaidrot, cik piespiedu denacionalizēto māju īrnieki pretendē uz kompensāciju, bet uz melu datiem pieprasa naudu Finanšu ministrijai iedalīt budžetā, pat neaprēķinot, cik naudas vajag un kurām kategorijām... jau iepriekš zinot, ka tādas naudas nav ne valstij, ne pašvaldībām. Kāds absurds un "bardaks" valda šo ierēdņu galvās, kāda viltība, nekaunība! Kas notiek šajā “demokrātiskajā” Latvijas valstī? Atlaist Saeimu! (Izcēlumi tekstā – mani.)

Saeimas debates, pilns izklāsts:

Budriķis. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš būtībā bija veidots kā kompromisa variants. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates*.

VĀRDS DEPUTĀTAM ULDIM BUDRIĶIM.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Šeit ir tā, ka komisija, skatot, kāda problēmsituācija ir saistībā ar denacionalizēto ēku īrniekiem, mēģināja veidot kompromisa redakciju, kura diemžēl nav... nav pilnībā derīga. Uz ko es vēlos vērst uzmanību. Tās ir trīs lietas.

Pirmais. No pašām pirmajām debatēm komisijā Juridiskais birojs ir uzstājis uz to, ka denacionalizēto ēku īrnieku jautājums - palīdzības jautājums un pabalsti - nav šī likumprojekta jautājums, tas ir likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” jautājums. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Es atļaušos jums nolasīt jau 2006. gadā Satversmes tiesas sprieduma atziņu par denacionalizēto ēku īrnieku un citu īrnieku attiecībām. “Īpašuma reformas gaitā pirmsreformas īrniekiem nebija tiesību paļauties uz to, ka viņiem arī pēc reformas procesa beigām būs kāds īpašs, no citiem īrniekiem atšķirīgs statuss un viņi mūžīgi varēs dzīvot tajā pašā dzīvoklī, maksājot būtiski mazāku īres maksu nekā citas personas attiecīgajos namos par tādas pašas kvalitātes dzīvokļiem.”

Būtībā Satversmes tiesa jau norāda uz to, ka mums nedrīkst būt atsevišķa attieksme pret denacionalizēto ēku īrniekiem. Protams, mēs tagad labojam tās kļūdas, kas ir pieļautas 30 gadus atpakaļ, mēs to cenšamies, bet tas ir jādara citā likumā.

Pēc būtības 70. priekšlikums ir tāds, ka uz denacionalizēto ēku īrniekiem attieksies vecais regulējums, kurš īstenībā nav spēkā... bet attieksies tikai uz mazu nišas grupu, teiksim tā, un viss pārējais regulējums attieksies uz citiem... uz visiem pārējiem. Kolēģi, tas ir tiešām juridisks kāzuss, un šādi tiesiskā valstī, man liekas, nevajadzētu darīt.

Trešais ir tas, ka šo priekšlikumu mēs izveidojām tikai tāpēc, ka nebija vēl zināms par to, ka ir šie atbrīvošanas pabalsti... nauda saņemta, pat nav saņemta, bet iebudžetēta. Mēs rakstījām neskaitāmas vēstules no komisijas gan Ministru prezidentam, gan Ekonomikas ministrijai. Mums bija solījums... Kurš tas bija? 9. jūlijs, kad Ekonomikas ministrija iesniedza tieši šo kompensāciju izmaksu budžeta prioritātēs? Un tagad, šonedēļ, jāsaka: gods kas gods... vīrs, vārds... Vitenberga kungs no paņemtajiem... no atņemtajiem trīsarpus miljoniem... viņš ir iedevis sešarpus.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, netaisīsim kaut kādus pseidoregulējumus un izbeigsim šo denacionalizēto namu īrnieku stāstu, un attiecīgi arī regulēsim pārējos - kas attiecas uz pārējiem denacionalizēto ēku īrniekiem - tieši likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt 70. priekšlikumu.

Paldies.

SĒDES VADĪTĀJA. VĀRDS DEPUTĀTAM SERGEJAM DOLGOPOLOVAM.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Poļu rakstniekam Staņislavam Ježi Ļecam ir tāda grāmatiņa “Īsi izteikumi”. Un viens no tādiem izteikumiem skan sekojoši: “Mīlēju visu cilvēci, izņemot savus kaimiņus.” Tas ir no tās operas, par ko tikko runāja cienījamais Budriķa kungs. Jā, mēs tiešām mīlam visus, izņemot konkrētu kategoriju, konkrētus cilvēkus, konkrētas ģimenes, konkrētus līdzpilsoņus un tā tālāk.

Atgādinu, ka šis juridiskais kāzuss, kas saucas Dzīvojamo telpu īres likums, ir parādījies deviņdesmito gadu sākumā ar vienu mērķi. Ar vienu vienīgu mērķi - denacionalizācijas procesā pasargāt “laimīgos” īrniekus no patvaļas, kas plašos apmēros bija no laimīgajiem mantiniekiem un jaunajiem īpašniekiem.

Es jau nerunāju par to, ka šie procesi bija saistīti ar lielu kriminalizāciju un ka to procesu skaits arī bija neskaitāms, un ka cilvēku likteņi dalījās ļoti dažādi. Bija cilvēki, kas dzīvoja pašvaldības mājās vai valsts mājās, kuriem bija tā laime privatizēt savus dzīvokļus, un bija liela daļa Latvijas pilsoņu, kam nepaveicās, un viņi turpināja dzīvot tur, kur viņi dzīvoja. Viņi nevarēja izmantot ne privatizācijas sertifikātus, neko!

Tagad parādās šis jaunais likumprojekts. Tas ir par labu kam? Vispār -īrniekiem. Nebūt ne! Tas ir par labu izīrētājiem, jo šeit, es saprotu, ka ir jābūt zināmai aizstāvībai, jo izīrētie dzīvokļi... Cilvēks, kas nodarbojas ar šāda veida biznesu, iegulda naudu garajos projektos, un šī nauda atgriežas ļoti lēni un ar lielām problēmām atšķirībā no tā, ka investors ieliek līdzekļus jaunās mājas būvniecībā ar vienu mērķi - pārdot dzīvokļus un aiziet sveikā ar iegūtajiem līdzekļiem... atgūtajiem līdzekļiem. Šī ir baigā problēma. Problēma konkrētiem cilvēkiem, no kuriem daudzi nav nodzīvojuši līdz šai laimīgajai dienai, kad valdība ir rezervējusi 3,6 miljonus eiro, lai risinātu šo problēmu.

Bet otrs jautājums ir sekojošs. VAI KĀDS ŠODIEN EKONOMIKAS MINISTRIJĀ, VALDĪBĀ, VALDOŠAJĀ KOALĪCIJĀ ZINA, CIK IR PALICIS ŠO ĪRNIEKU? VAI KĀDS ZINA, CIK REĀLI BŪS JĀPIEŠĶIR LĪDZEKĻI? TĀDAS STATISTIKAS NAV NE CENTRĀLAJĀ STATISTIKAS PĀRVALDĒ, NE EKONOMIKAS MINISTRIJĀ, JO MĒS TĀ UZ PIRKSTIEM RĀDĀM: ŠODIEN 3,5, RĪT - 6, PARĪT - VĒL KAUT KĀDI 10 MILJONI. BET PROBLĒMA NO TĀ NETIEK RISINĀTA UN NEVIRZĀS NE PAR SOLI UZ PRIEKŠU.

70. priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, tiešām ir kompromisa priekšlikums. Tas ir nosacījums, ka šis likums stājas spēkā pilnā apjomā tikai tad, ja mēs pildām savus solījumus un risinām problēmu, labojot tās kļūdas, ko pieļāvuši nevis īrnieki un nevis izīrētāji, bet ko ir pieļāvusi valsts, pieņemot brāķi likumdošanā.

Par to šodien arī ļoti daudz runāja. Tāpēc, kolēģi, es ļoti aicinātu jūs padomāt un mīlēt nevis vispārējas vērtības vispārējā kontekstā, bet runāt par konkrētiem... un domāt par konkrētiem cilvēkiem, par saviem līdzpilsoņiem, par cilvēkiem, kas vēlē un ievēlē šo varu un kas paļaujas uz to, ka viņi dzīvo likumīgā zemē, kur tiešām tiesiskums ir viena no normām, nevis deklarācija.

Aicinu atbalstīt.

SĒDES VADĪTĀJA. VĀRDS DEPUTĀTAM VIKTORAM VALAINIM.

V. Valainis (ZZS).

Nu šis, manuprāt, ir ļoti svarīgs priekšlikums, un tiešām, BUDRIĶA KUNGS, VISU CIEŅU PAR JŪSU TĀDU BRAVŪRU ŠODIEN NO TRIBĪNES, IESTĀJOTIES “PRET” ŠO PRIEKŠLIKUMU, JO TĀ BRAVŪRA DIEMŽĒL NEBIJA KOMISIJĀ, KAD SKATĪJA TIEŠĀM KOPĀ AR ŠIEM CILVĒKIEM, UZ KO ŠIS PRIEKŠLIKUMS ATTIECAS.

Es gribētu teikt, ka tas nekādā gadījumā neizslēdz valdības labos nodomus cilvēkiem kompensēt šos izdevumus... kompensēt denacionalizēto namu īrniekiem mājokļus. Nauda ir iebudžetēta, viss ir kārtībā.

Šis priekšlikums pa lielam dotu garantiju vismaz līdz tam brīdim, kamēr vēl viņiem ir šīs īres tiesības... īres attiecības... dotu viņiem garantiju, ka viņi netiks brutāli izsviesti ārā no dzīvokļiem. DOLGOPOLOVA KUNGS JAU MINĒJA, KA VISPĀR LIKUMPROJEKTS “DZĪVOJAMO TELPU ĪRES LIKUMS” KĀ TĀDS RADĀS TIKAI UN VIENĪGI... TIKAI UN VIENĪGI ŠO DENACIONALIZĒTO NAMU ĪRNIEKU DĒĻ.

Visi jaunattīstības projekti, kurus piesauc pie šī likumprojekta, absolūti neattiecas uz denacionalizēto namu īrniekiem. Protams, ir vietas Rīgas centrā, kas varētu būt ļoti interesantas dažam labam uzņēmējam, kur gribētos attīstīt un šos cilvēkus palūgt vienkārši izvākties ārā no šiem dzīvokļiem, - viennozīmīgi šis likums dos tādas iespējas. ŠIS LIKUMS VAIRS NEAIZSTĀVĒS VIŅU INTERESES, BET ŠIS KONKRĒTAIS PRIEKŠLIKUMS - 70. - IR PAR TO, LAI ŠĪS ATTIECĪBAS, KAS IR DENACIONALIZĒTO DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKIEM, SAGLABĀTOS PĒC VECĀ REGULĒJUMA, UN ŠIS VECAIS REGULĒJUMS GLUŽI VIENKĀRŠI VAIRS NEBŪS VAJADZĪGS TAJĀ BRĪDĪ, KAD JŪS IZPILDĪSIET SAVU SOLĪJUMU.

Solījuma izpilde arī nebūs vienkārša. Tas arī nebūs vienkārši. Tas, ka jūs šodien solījāt, ka jums tā nauda ir, vēl nenozīmē to, ka atsevišķas likuma normas neapstrīdēs Satversmes tiesā. Tas nenozīmē to, ka šis process kā tāds tiešām tik ātri veiksies un ka visiem šīs kompensācijas... A ja nu otra puse, pieņemsim, Rīgas pašvaldība, atsakās piedalīties šajā procesā, kas tad notiek? Tad viņiem daļēji kompensēs un pēc tam tik un tā izliks ārā?

Te ir vēl daudzi tādi neatbildēti jautājumi. 70. priekšlikums neatmet to, ka jūs varat viņiem palīdzēt un kompensēt šos izdevumus - tas to neatmet. Tas vienkārši paredz to, ka līdz brīdim, kamēr šis jautājums ir atrisināts, darbojas vecais regulējums.

Es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, un tiešām, manuprāt, tas būtu ļoti, nu, teiksim tā, augstprātīgi un tiešām necienīgi attieksmē pret piketētājiem, kas šeit, pie Saeimas, ir piketējuši. Es domāju - necienīga attieksme pret sabiedrības iesaistīšanu procesā. Šobrīd cilvēki gadiem, kolēģi, gadiem ārā pie Saeimas piketē, izsaka savu viedokli. Viņiem ir dota iespēja piedalīties komisijas (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... Gadiem viņi tur piketē... gadiem! Kolēģi, jūs šeit neesat gadiem. Viņi tur ir jau gadiem.

Un otra lieta - attiecībā uz to... Komisijā viņus uzklausīja... komisijā viņus uzklausīja, komisijā, viņiem klātesot, vienojās par šo redakciju.

Šobrīd tiek piedāvāts pilnīgi atteikties no šī aizsardzības mehānisma, par ko tik daudzi no jums paši iestājās, paši to teica. Priekšlikums nav pretrunīgs, vēlreiz atkārtoju, nav priekšlikums pretrunīgs. Ja valdība ir rezervējusi naudu, lūdzu, dariet to! Ja jūs izpildīsiet to, ko solījāt, šim vecajam likumam vairs nebūs jēgas. Tas vienkārši pats par sevi pazudīs. Bet, ja jūs neizpildīsiet, tad šie iedzīvotāji paliks uz ielas.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Prezidijam ir priekšlikums turpināt darbu bez pārtraukuma līdz likumprojekta izskatīšanai. Tad slēgsim 17. septembra sēdes darba kārtību un iesim pārtraukumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

VĀRDS DEPUTĀTEI REGĪNAI LOČMELEI-LUŅOVAI DEBATĒS.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

PIRMĀM KĀRTĀM... OPONĒT BUDRIĶA KUNGAM. NEKĀDS JURIDISKAIS NONSENSS NEBŪS, JA MĒS NOBALSOSIM PAR 70. PRIEKŠLIKUMU. IR BIJUŠI PRECEDENTI, KAD, PIEŅEMOT JAUNU LIKUMU, DAĻĒJI PALIKA SPĒKĀ VECAIS LIKUMS. Un Latvijas likumdošanas sistēma no tā nav sabrukusi.

Kāpēc ir jābalso par 70. priekšlikumu? Tāpēc, ka, kā es jau teicu, kompensācijas nesaņems absolūti visi denacionalizēto namu īrnieki. Tiesa gan, kā teica Dolgopolova kungs, diemžēl Ekonomikas ministrijai nav precīzas statistikas un nav zināms šo cilvēku precīzs skaits, jo daudzi vienkārši ir miruši pa šiem gadiem un nav reģistrēti Rīgas pašvaldības reģistrā kompensācijas saņemšanai, jo nav maznodrošināti pēc sava statusa. Tiesa gan, ka šo kompensāciju izmaksa būs atkarīga arī no pašvaldības budžeta. Vai šī pozīcija tur būs?

Un pats galvenais. Kas notiks, ja mēs pieņemsim šo normu? Kas būs tie cilvēki, kas saskarsies ar šīs normas pildīšanas sekām? Tie būs daži denacionalizēto namu īpašnieki. Un es jums varu šodien pateikt vienu lietu, ka es runāju par šo normu ar vienu no ietekmīgākajiem mantiniekiem Latvijā, ar Karlsona kungu, un viņš bija “par”. Jo tieši šī norma... Jūs izlasiet, lūdzu, nobeigumu šai normai - ka paliek spēkā vecais likums, ja vien izīrētājs un īrnieks nevienojas citādi. Un tā ir iespēja tiešām godprātīgiem namu īpašniekiem beidzot vienoties ar saviem īrniekiem par civilizētu attiecību izbeigšanu.

Tātad vēlreiz - nekāds juridiskais nonsenss tas nav. Tas regulēs varbūt tikai dažu desmitu cilvēku attiecības, kur viena no pusēm ir tiešām bagāti cilvēki, jo tiem pieder nami Rīgas centrā.

UN PĒDĒJAIS. NEVIENS NEUZDEVA JAUTĀJUMU, CIK LIELA BŪS TĀ KOMPENSĀCIJA UN KO VAR NOPIRKT PAR ŠO NAUDU. Varu jūs mierināt: par to naudu, kuru dabūs šie cilvēki, viņi nevarēs nopirkt dzīvokļus Rīgas centrā un pat attālinātajos Rīgas mikrorajonos. Viss, ko cilvēki varēs atļauties par šo kompensāciju, saņemot to pilnā apmērā - gan pašvaldības daļu, gan valsts daļu -, būs dzīvoklītis kaut kur neprestižajā Pierīgā vai pat tālāk.

Tāpēc es aicinu jūs nobalsot par šo priekšlikumu. Nekāda ļaunuma no tā nebūs ne Latvijas likumdošanai, ne cilvēkiem.

Atbalstiet, lūdzu, 70. priekšlikumu!

SĒDES VADĪTĀJA. VĀRDS DEPUTĀTEI JŪLIJAI STEPAŅENKO.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pat ja notiks brīnums un koalīcija būs izturējusi visas budžeta vētras, un tik tiešām vienā brīdī sāksies kompensāciju izmaksa denacionalizēto namu īrniekiem, kā mums te kolēģi sola šodien, varbūt pat no nākamā gada, tad nav jau nekādas garantijas šiem cilvēkiem, ka viņu kārta pienāks pirmā, nevis... nākamgad. Jo jūs arī, es domāju, esat iepazinušies ar šo problēmu un saprotat, ka ar viena gada šo iebudžetēto naudu jūs nevarēsiet atrisināt visu īrnieku problēmas. Ir vismaz uz trim vai četriem gadiem tas jāizstiepj. Tātad šī problēma nav tāda, kas būtu atrisināma viena gada laikā.

LĪDZ AR TO, KOLĒĢI, JA JŪS NOBALSOSIET PRET ŠO NORMU, JŪS PAKĻAUSIET RISKAM TOS CILVĒKUS, KURIEM NEBŪS TĀ LAIME, ES NEZINU, PĒC ALFABĒTA VAI PĒC VECUMA IEKĻŪT ŠĪ SARAKSTA PIRMAJĀ DAĻĀ, UN LĪDZ AR TO VIŅI TIKS BRUTĀLI IZMESTI UZ IELAS, PATEICOTIES JŪSU PRIEKŠLIKUMAM PAR ŠO ĪRES TERMIŅA NORMU.

ES GRIBU VĒRSTIES PIE PUCENA KUNGA. ES REDZĒJU, KA VIŅŠ ATBALSTĪJA MANU IDEJU UN ARĪ KOMISIJAS IDEJU, KOPĀ AR MUMS CĪNĪJĀS PAR TO, LAI ŠIS LIKUMS NEATTIEKTOS UZ DENACIONALIZĒTO NAMU ĪRNIEKIEM. Un kaut kas notika šo sarunu gaitā, un Pucena kungs atteicās no sava priekšlikuma par labu komisijas kopdarbam.

Un ko jūs tagad darīsiet? Vai tiešām jūs būtu gatavs ticēt solījumiem par to, ka nu kaut kad iebudžetēsim šos līdzekļus un izglābsim denacionalizēto namu īrniekus, un tāpēc mēs vispār tos nepieminēsim šajā likumā? Vai tiešām... Jūs jau vienreiz pievīla jūsu kolēģi no koalīcijas šodien, ja mēs runājam par priekšlikumiem. Tad jūs pievils vēlreiz, un tad jūs varēsiet iet un pateikt tiem cilvēkiem, kas stāv, ka - nu, piedodiet, mums nesanāca.

UN BUDRIĶA KUNGAM ES GRIBU TEIKT - JŪS RUNĀJAT PAR LEPNIEM ĪRES NAMIEM, BET VAI JŪS ESAT KĀDREIZ BIJIS KĀDĀ DENACIONALIZĒTĀ NAMA ĪRNIEKA DZĪVOKLĪ? (Starpsaucieni: “Jā!”; dep. S. Riekstiņš: “Nē, tikai jūs noteikti...”) Jūs neesat bijis droši vien. Jūs nesaprotat, kā šie cilvēki dzīvo, - ka viņiem bieži vien ir atslēgta apkure, varētu būt atslēgts arī ūdens un viņiem ir arī... viņiem nav šis dzīvoklis remontēts. Viņi cer katru gadu, ejot šeit, pie Saeimas, uz to, ka viņiem būs beidzot savs stūrītis, kurš viņiem nebūs jāsargā no dažādiem... teiksim, arī no ielaušanās gadījumiem, kā te cilvēki pie Saeimas mums ir parādījuši uz lapām uzrakstītajās vēstulēs. Kam tik viņi nav gājuši cauri.

TĀPĒC, KOLĒĢI, IT ĪPAŠI FRAKCIJA KPV LV, KURA SĀKUMĀ TIEŠĀM ATBALSTĪJA DENACIONALIZĒTO NAMU ĪRNIEKUS, TOSTARP ARĪ BENHENAS‑BĒKENAS KUNDZE, KURA SAVULAIK ARĪ SNIEDZA PRIEKŠLIKUMUS BUDŽETĀ PAR TO, KA MUMS VAJADZĒTU PALĪDZĒT ŠIEM CILVĒKIEM, - VAI TIEŠĀM JŪS ŠAJĀ GADĪJUMĀ BALSOSIET PRET KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMU, KAS AIZSARGĀ? VĒL PALIKA PĒDĒJAIS PRIEKŠLIKUMS, KURŠ VĒL... AR KURU VĒL IR IESPĒJA PASARGĀT ŠOS CILVĒKUS. LŪDZU, PADOMĀJIET! (DEP. I. BENHENAS-BĒKENAS STARPSAUCIENI.)

Paldies.

SĒDES VADĪTĀJA. VĀRDS DEPUTĀTAM BORISAM CILEVIČAM.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

CIENĪJAMIE KOLĒĢI! GODĀTAIS BUDRIĶA KUNGS! SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT. UN DIEMŽĒL GAN MUMS KĀ OPOZĪCIJAI, GAN - PATS GALVENAIS - CILVĒKIEM IR PAMATS NETICĒT JŪSU SOLĪJUMIEM.

JŪS ATCERATIES SITUĀCIJU AR SKOLOTĀJU ALGĀM. BŪTĪBĀ OTRREIZ JŪS GRIBAT PIELIETOT TO PAŠU PAŅĒMIENU - VIENKĀRŠI APMĀNĪT CILVĒKUS. JA JŪS PATIEŠĀM TICAT TAM, KA BUDŽETS BŪS TĀDS, KĀ ZAKATISTOVA KUNGS UN CITI KOALĪCIJAS DEPUTĀTI SOLA, ŠĪ NORMA NEMAZ NETRAUCĒ TO VISU ĪSTENOT. NORMĀLA SITUĀCIJA BŪTU SAGLABĀT ŠO NORMU, KAS NODROŠINA VISMAZ KAUT KĀDU AIZSARDZĪBU TIEM CILVĒKIEM, KURI KĻUVA PAR ACĪMREDZAMI MILZĪGA NETAISNĪGUMA UPURIEM. JAU PAGĀJUŠI VAIRĀKI GADI, BET ŠIS NETAISNĪGUMS NETIEK LABOTS.

TAGAD JŪS TIKAI SOLĀT UN GRIBAT ATCELT TO NORMU, KAS VISMAZ KAUT KĀDĀ MĒRĀ ŠOS CILVĒKUS AIZSTĀV. ES TO UZTVERU KĀ VIENKĀRŠI NEGODĪGU UZVEDĪBU. Un, ja patiešām jūs gribat izlabot šo situāciju, tad normāli būtu atcelt to normu tad, kad nauda jau ierakstīta budžetā un kad viss notiek. BET TAGAD... JŪSU PAŅĒMIENI IR PILNĪGI SKAIDRI - TAGAD PIESOLĪT ATCELT ŠO NORMU UN NAUDU ARĪ NEDOT. Un, pat ja nauda tiks iedota, tiks izdalīta, tad, kolēģi, es neatkārtošu to, ko kolēģi jau teica, ka vienalga visiem tas nepalīdzēs. Bet tomēr - esiet konsekventi un esiet godīgi! Jūs taču zināt, ka var apmānīt daļu cilvēku pastāvīgi, var apmānīt visus cilvēkus vienreiz, bet nevar apmānīt visus cilvēkus visu laiku.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli. (Dep. S. Riekstiņš: “Jūs to vislabāk zināt tagad!”)

Paldies.

SĒDES VADĪTĀJA. VĀRDS DEPUTĀTAM DANIELAM PAVĻUTAM.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Vispirms man jāatzīst, ka mani mazliet izbrīna tas, ka mūsu kolēģi no opozīcijas runā tā, it kā viņiem piederētu kaut kāds monopols par izpratni, kas ir sociāla traģēdija. (Dep. L. Liepiņa: “Ak Dievs!”) Es gribētu citēt (Zālē troksnis. Dep. L. Liepiņas un J. Stepaņenko starpsaucieni.)... Es gribētu citēt no 2004. gada 30. jūlija Valsts cilvēktiesību biroja vēstules, kurā ir minēti šādi vārdi... Šo vēstuli man, tāpat kā jums un daudziem citiem, šorīt iedeva rokās tie cilvēki, kas jau daudzas, daudzas reizes ir PULCĒJUŠIES PIE SAEIMAS NAMA, TOSTARP ARĪ LIETŪ UN SNIEGĀ. UN VĒSTULĒ IR MINĒTI ŠĀDI VĀRDI: “VALSTS CILVĒKTIESĪBU BIROJS UZSKATA, KA DENACIONALIZĒTO NAMU ĪRNIEKI BIJA NOSTĀDĪTI NEVIENLĪDZĪGĀ SITUĀCIJĀ PRIVATIZĀCIJAS BRĪDĪ, JO NEVARĒJA IEGŪT ĪPAŠUMĀ DZĪVOKĻUS, KUROS DZĪVOJA, ATŠĶIRĪBĀ NO VALSTS UN PAŠVALDĪBU MĀJU ĪRNIEKIEM.”

Es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Mūsu frakcija arī ir tikusies vairākkārt ar denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem, un mums šī problemātika ir labi pazīstama. Vēl vairāk. Šī problemātika ir pazīstama visiem, kas ir bijuši pie varas tādā vai citādā veidā aizvadītos 30 gadus. Un, kolēģi, to, kas šeit izskan no šīs tribīnes, nopietni var uztvert tikai tad, ja sirgst ar atmiņas zudumu.

Valaiņa kungs, jūsu finanšu ministre būtu varējusi šo problēmu atrisināt. (Dep. L. Liepiņa: “Vai Dievs!”) Rīgas domes deputāte Ločmele-Luņova... Nils Ušakovs 10 gadu laikā būtu varējis iedot pašvaldības dzīvokļus, sakārtot problēmas ar rindām, izmaksāt kompensācijas (Zālē troksnis.)...

JŪS TEICĀT - MĒS NEZINĀM, CIK IR ŠO DENACIONALIZĒTO NAMU ĪRNIEKU. Tiešām es RAKSTĪJU VĒSTULES, LAI NOSKAIDROTU, KĀDI IR DATI EKONOMIKAS MINISTRIJAI, LATVIJAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBAI, RĪGAS DOMEI. PATIEŠĀM MĒS PAT ŠOBALTDIEN - PĒC 30 GADIEM - ĪSTI NEZINĀM, CIK CILVĒKIEM IR VAJADZĪGAS KOMPENSĀCIJAS. RĪGAS DOME BŪTU VARĒJUSI ŠO PROBLĒMU ATRISINĀT JAU SEN.

Lūdzu, uzņemieties atbildību par saviem pagātnes darbiem un arī neizdarību! (Starpsauciens: “Vēlēšanu laiks ir beidzies!”) Šī valdība un ekonomikas ministrs ir atraduši konkrētu risinājumu, finansējuma avotu, lai trīs gadu laikā šo kompensāciju jautājumu beidzot - pēc 30 gadiem - atrisinātu. (Dep. L. Liepiņa: “Beidzot, Daniel, jums tas izdevās! Daniel, cepuri nost!”) Tas mums ļautu beidzot - pēc šiem 30 gadiem -, kad Latvijas Republikā faktiski nav bijis jēgpilna īres regulējuma... Mājokļu trūkst ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās... Tas ir saistīts ar diviem lieliem iemesliem. (Starpsauciens: “Kādiem?”)

Pirmkārt. Pašvaldības līdz šim dažādu iemeslu dēļ nav bijušas nedz ieinteresētas, nedz spējīgas risināt mājokļu jautājumu, tāpēc mums ir mājokļu būvniecības programmas, tādēļ mēs veidojam programmas Altum, speciālus finanšu instrumentus, lai šo problemātiku risinātu.

Otrkārt. Liels iemesls ir tas, ka esošais īres regulējums ir radījis nevienlīdzīgus apstākļus, šis regulējums ir bijis nesamērīgs. Tā rezultātā privātie mājokļu būvētāji nav bijuši ieinteresēti veidot privātus mājokļus, būvēt izīrējamās mājas jeb īres namus. (Starpsaucieni.)

Šis likumprojekts, manā ieskatā, atrisinātu šīs 30 gadu vecās problēmas, nodibinot samērīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm (Dep. L. Liepiņa: “Vēl viens ģēnijs Saeimā!”), izveidojot veselīgāku mājokļu politiku un sekmējot mājokļu pieejamību visā Latvijā.

MŪSU FRAKCIJA BALSOS “PRET” KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMU TĀ IEMESLA DĒĻ, KA RISINĀJUMS IR ATRASTS UN MUMS NEVAJAG IZLIKTIES, KA ŠĪ RISINĀJUMA NAV. (DEP. J. STEPAŅENKO: “KĀDS RISINĀJUMS?”) Risinājums būs. Ja ir bažas par to, vai mums izdosies apstiprināt budžetu, pagaidīsim līdz trešajam lasījumam - jums būs visas iespējas iesniegt šo priekšlikumu vēlreiz. Un, ja tas nebūs atrisināts, es pats nobalsošu “par” šādu komisijas priekšlikumu trešajā lasījumā. (Dep. L. Liepiņa: “Jā, jā! Bravo!”)

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni. Dep. L. Liepiņa: “Laiks iedzert vīnu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Šis jautājums ir tik ilgi skatīts Saeimā, un, man liekas, gandrīz katram ministram ir bijusi iespēja šo jautājumu likt dienaskārtībā. Visiem iepriekšējiem ekonomikas ministriem. Man ir bijis viens kolēģis, kurš mani ir pamācījis, - nekad nesauktu vārdā, bet viņš pats šodien tribīnē nokļūdījās, un viņš pats arī varēja daudz ko labot.

Tā kā mēs kā frakcija esam šo likuši kā vienu no savām prioritātēm un Jānis ir sadzirdējis mūs, un tāpēc... ja man (Dep. L. Liepiņa: “Tikai jautājums - ar Zakatistovu kopā vai bez Zakatistova?”)... Jā, varbūt... Linda Liepiņa, nekliedziet... Bet mēs uzturēsim šo kā vienu no mūsu prioritātēm un aicināsim visi atbalstīt to budžetā. Arī Lindu Liepiņu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Eksministra kungs, kurš šobrīd runā pa telefonu, tomēr jūs arī bijāt, Pavļuta kungs, ministrs, un arī jums bija tiešā atbildība. Kad jūs runājat par kādu citu, atcerieties savu karjeras punktu, kad jūs pats bijāt šajā amatā, un mēģiniet saprast, kāpēc šis jautājums netika atrisināts.

Par daudz ko runā no šīs tribīnes šodien, bet es vēlreiz... vēlreiz lūgtu kolēģus ieskatīties... ieskatieties šajā priekšlikumā! Judina kungs, jūs juridiski vienmēr skatāties... ieskatieties šajā priekšlikumā, kas tur ir rakstīts! Tas nekādā gadījumā neizslēdz... neizslēdz jūsu labos darbus, bet tas pasargā. Nu, piemēram, situācija - jūs runājat šobrīd par budžetu, par valsts budžetu. Kompensācija, par kuru runā no šīs tribīnes, ir iespējama tikai tad, ja abas puses - pašvaldība un valsts - to dara kopā.

Šobrīd jūs runājat par to, ka valsts to izdarīs. Valsts no savas puses solījumu pildīs. Darīts - valsts izpildīs. Pašvaldībām tiek samazināti pašvaldību budžeti par 90 miljoniem, aptuveni par 90 miljoniem. To vēl redzēs, kā tur īsti būs. Kā tad jūs varat garantēt to, ka pašvaldībām būs šobrīd tā politiskā vēlme šajā sarežģītajā situācijā, kad viņiem ir izaicinājums nodrošināt pamatbāzes izdevumus...? Kā jūs panāksiet to, ka tās šobrīd tieši šim jautājumam... tā būs viņu prioritāte, kuram tagad dot to naudu? Arī pašvaldībai ir jāliek. Un kas būs, ja viņi neiedos? Arī tur ir iespējamība.

Šis priekšlikums nenonāk pretrunā ne ar ko. Ne ar ko nenonāk pretrunā - tas vienkārši aizsargās tik ilgi šos īrniekus, kamēr šī problēma tiks atrisināta. Jūs gribat to visu vienkārši atmest un teikt, ka nu tik mēs risināsim. Var būt, ka nesanāk. (Starpsauciens: “Viktor, laiks!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

VĀRDS DEPUTĀTEI DANAI REIZNIECEI-OZOLAI.

D. REIZNIECE-OZOLA (ZZS).

GODĀTIE KOLĒĢI! ŠIS PRIEKŠLIKUMS TIEŠĀM PAREDZ TO, KA ĪRNIEKU TIESĪBAS TIKS AIZSARGĀTAS LĪDZ JAUTĀJUMA ATRISINĀŠANAI UN DENACIONALIZĒTO DZĪVOKĻU KOMPENSĀCIJU MEHĀNISMA REĀLAI IEDARBINĀŠANAI.

VAI BIJA IESPĒJA ATRISINĀT IEPRIEKŠĒJOS GADOS? KAMĒR PAVĻUTA KUNGS ŠOBRĪD AKTĪVI RUNĀ PA TELEFONU UN NEKLAUSĀS, ES ATGĀDINĀŠU, KA VIŅŠ BIJA EKONOMIKAS MINISTRS NO 2011. GADA LĪDZ 2014. GADAM. UN ŠIS JAUTĀJUMS IR TIEŠI EKONOMIKAS MINISTRA KOMPETENCĒ. VIŅŠ IR TAS, KURAM IR JĀVIRZA ŠIS JAUTĀJUMS BUDŽETĀ, LAI FINANŠU MINISTRS VAR PIEKRIST. VAI JŪS KAUT VIENU REIZI VIRZĪJĀT ŠO FINANSĒJUMU (STARPSAUCIENS: “JĀ!”) KĀ PRIORITĀTI? (STARPSAUCIENI.) UN JŪS SAŅĒMĀT ATBALSTU UN ĪSTENOJĀT ŠO PROGRAMMU? TRĪS GADUS TO NEIZDARĪJĀT!

Es arī biju ekonomikas ministre. Un es no (Starpsaucieni.)... Un es no ietaupītajiem līdzekļiem sešus miljonus eiro, kas bija ietaupīti degvielas rezervēs, piedāvāju Rīgas pašvaldībai... šo jautājumu atrisināt. Un toreiz Rīgas pašvaldības vadītājs vienā vārdā man atbildēja (es tulkošu no krievu valodas): “Kam gan tas?”

Pašvaldības gribai ir jābūt, un par to mēs arī jau dzirdējām. Un jautājums, vai situācijā, kad jūs nākamā gada budžetā pašvaldībām vēl atņemsiet 90 miljonus eiro, pašvaldības varēs atrisināt šo jautājumu un likt savu daļu, kas ir precīzi puse.

To, ka pašvaldībām nav gribas, - par to liecina arī pēdējie gadi, kamēr ekonomikas ministrs bija Ašeradena kungs un Reiznieces-Ozolas kundze bija finanšu ministre. Šis finansējums valsts budžetā bija paredzēts... bija paredzēts! Tā ir atbilde uz jūsu it kā pārmetumiem. Un ar visu to, ka budžetā bija nauda, to neatrisināja. Nauda nav vienīgais šķērslis, šeit ir jābūt politiskajai gribai. Politiskajai gribai no Rīgas pašvaldības.

Šobrīd varbūt ir labāka situācija, ir jauna vadība Rīgas pašvaldībā, bet viņiem būs mazāk naudas, un līdz tam... līdz tam ir jāpasargā īrnieku tiesības.

Tas, ka jūs šeit lepni pasakāt, - jūs beidzot esat nākuši ar bezprecedenta priekšlikumu jautājuma atrisināšanai, tā ir, es teiktu, labākajā gadījumā koķetērija. Jūs nākat ar lielāko valsts budžeta deficītu pēdējo daudzu gadu laikā - 3,9 procenti jeb 1,18 miljardi eiro. Ar to lepoties, ka jūs uz nākotnes rēķina šobrīd tērējat naudu, manuprāt, nav pamata. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, pavisam... pirms... īsu brīdi pirms manis te tribīnē kāpa bijušais ekonomikas ministrs (Dep. A. Kaimiņš: “Kurš no viņiem?”)... Pavļuta kungs. Pavļuta kungs, Kaimiņa kungs! Un Pavļuta kungs izcēlās ar to, ka viņš mēdz parakstīt dokumentus neskatoties. Tā viņš mums skaidroja, kad mēs runājām par atkritumu krīzi. Bija tāds... tāds gadījums.

Iespējams, Pavļuta kungs nav pamanījis, ka bija parakstījis dokumentu par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”, kura autors viņš bija savulaik, kad bija ekonomikas ministrs. Un mēs zinām, ka jau toreiz, jau Pavļuta kunga laikos, sabiedrībā bija manāms ļoti liels sašutums, ka šis likumprojekts ir tik ļoti vienpusējs un apdraud denacionalizēto namu īrniekus. Bet varbūt Pavļuta kungs vienkārši to nepamanīja.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Man ir liels prieks, ka vismaz sociālajos jautājumos ar partiju Attīstībai/Par! “Saskaņai” vairs nav sarkanās līnijas un ka mēs tiešām varētu kopā cīnīties par cilvēku sociālo aizsardzību.

Oponēt varētu par sekojošo. Ja dažus gadus atpakaļ kompensāciju izmaksai tikai valsts daļai bija nepieciešami seši miljoni eiro, tad pašlaik ir nepieciešami mazāk par trīsarpus miljoniem. Un tā ir arī atbilde uz jautājumu, ko ir darījusi Rīgas pašvaldība. Rīgas pašvaldība, iekļaujot šos cilvēkus speciālajā reģistrā... Un tieši šo cilvēku skaits šajā reģistrā ir kļuvis par pamatu ekonomikas ministra... Ekonomikas ministrijas aprēķiniem šīs kompensācijas izdalīšanai valsts budžetā.

Vēl es gribētu nosūtīt sveicienu debesīs Grūtupa kungam. Ja mēs runājam par vaininiekiem, tad tomēr atcerēsimies deviņdesmito gadu sākumu un tos mūsu bijušos kolēģus, kuri sēdēja šeit un atbalstīja to likumu, kurš kļuva par pamatu vislielākajam netaisnīgumam.

Un tas, ko es lūgšu, - atbalstīt 70. priekšlikumu. Varbūt mazlietiņ glābs Grūtupa kunga dvēselīti tur, augšā, un varbūt - jūsu dvēselītes arī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Ja stratēģija bija mēģināt pārliecināt, ka nodomi ir labi, šo neatbalstot un kaut ko citu darot... Ja tāda bija stratēģija, tad vajadzēja šīs stratēģijas ietvaros arī aicināt nekādā gadījumā neuzstāties, šo stratēģiju aizstāvot, Zakatistovu un Pavļutu. (Smiekli. Aplausi.) Pavļutu, kurš ļoti labi zina, atceras visus, kas ir bijuši ministri, tikai aizmirst, ka pats ir bijis... (Smiekli.) Tur ar atmiņu vispār ir ļoti slikti.

Acīmredzot viņš ir aizmirsis arī, kā sauca viņa paša atlaisto valsts sekretāru... par OIK un ziedojumu Ascendum. Nu, ja viņš atcerētos, ka tas bija Juris Pūce, diezgan grūti droši vien būtu kopā partiju veidot. (Dep. L. Liepiņa: “Nekādu problēmu!”)

Daniels, man liekas, ir... Daniels, man liekas, ir aizmirsis arī savu grēksūdzi pēc Zolitūdes slepkavības, kur viņš kā aizejošais ministrs rakstīja, ka viņš nav varējis apturēt būvnieku lobiju, kas ir... kura rezultātā ir Zolitūdes slepkavības sekas. (Dep. A. Kaimiņš: “Sauc viņu par Maximu!”)

Un tad ir Atis. Es skatos, viņš vēlreiz... vēlreiz nāks. Atis, kurš... Atis, kurš lieto jēdzienu “pretruna”... Wow! Es varētu tevi par Misteru Pretrunu tagad no šīs dienas sākt saukt. Ati, atver, lūdzu, savas partijas, kuru tu joprojām vadi (nu vismaz līdz 31. oktobrim), pirmsvēlēšanu programmu un izlasi, ko tu solīji... ko mēs visi solījām, mani ieskaitot. Tad atver kādu prezentāciju no tām vizītēm pa lauku reģioniem... ko tu stāstīji, ko mēs visi stāstījām, un tad padomā, ko tu divus gadus esi šajā krēslā darījis. Un tad pamēģini vēlreiz runāt par jēdzienu “pretruna”.

Paldies. (Starpsauciens: “Ūūū!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam. (Dep. L. Liepiņa: “Ak Dievs! Nopietni? Aiziet, Ati! Nu?” Starpsaucieni: “Nopietni?”)

A. Zakatistovs (KPV LV).

Es šoreiz gribētu uzslavēt Regīnu Ločmeli-Luņovu, jo viņa ir ļoti skaisti mācējusi pateikt, kas ir šī priekšlikuma būtība. Un tas, ko viņa teica pirms daudzām uzrunām, bija “civilizēti izbeigt attiecības”. (Starpsauciens.) Un, es domāju, ieklausīsimies šajos vārdos “civilizēti izbeigt attiecības”. Tas darītu mums visiem... droši vien... godu. Un, jā, mūsu frakcija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Un mēs esam iesākuši zināmu ēnošanas tradīciju, jūs jau... kolēģu ēnošanas tradīciju. Man Linda Liepiņa ir pieteikusies kā ēna. Nu varbūt, Linda, civilizēti izbeigsim attiecības un iesim uz priekšu! (Dep. L. Liepiņa: “Jūs manās acīs esat nulle! Misters Pretruna! Mācīs, kas man jādara! Mācītājs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu te jau tiek saukti pie atbildības visi iepriekšējie ekonomikas ministri (Starpsauciens: “Labdien, ekonomikas ministr!”), tad nu jāatbild arī man. (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” ir bijis arī manā dienaskārtībā un arī Daniela Pavļuta dienaskārtībā. Un es varu pateikt, ka viņš savu darbu bija izdarījis un šo jautājumu sagatavojis, bet ir... nu, ir, kolēģi, jautājumi, kas ir ārpus ekonomikas ministra atbildības, un tas ir tas, vai finansējums kompensācijām tiks piešķirts vai netiks piešķirts. Tas nav tikai viena ministra jautājums, tas ir visas valdības un Saeimas lēmums. (Starpsauciens.)

Vismaz no savas puses es vienmēr redzēju nepieciešamību kompensēt denacionalizēto māju īrniekiem kā priekšnosacījumu šā likumprojekta virzīšanai. Un tāpēc tad, kad es biju ministrs, es šo likumprojektu arī nevirzīju uz Saeimu, tā kā es redzēju, ka šī kompensācija nebija iespējama, to valdība nebija gatava piešķirt.

Tagad, kolēģi, par to, kas ir taisnīgi, nav taisnīgi, ētiski un nav ētiski. Tātad deviņdesmito gadu sākumā, kad tika pieņemti arī lēmumi par restitūciju un tā tālāk, faktiski sabiedrība tika sadalīta tādās divās daļās, ka viena sabiedrības daļa izlozēja... Tā tiešām izlozēja, var teikt, tādu laimīgo biļeti. Tā kā viņi dzīvoja vai nu valsts, vai pašvaldības mājā, bija iespējams privatizēt... Šie cilvēki tā vai savādāk dabūja šos ērtos dzīvokļus, kuros viņi dzīvoja.

Bet cita sabiedrības daļa - ne tā dēļ, ka viņi kaut ko ne tā bija izdarījuši... vai kaut kādas nepareizas izvēles, vai kā - dzīvoja tajās mājās, kuras bija denacionalizētas. Un tas bija faktiski kā izlozēt to nepareizo biļeti loterijā.

Tāpēc, kolēģi, - vai tas ir taisnīgi vai nav taisnīgi - viņi saprot, ka viņiem vairs faktiski tā leģitīmā jumta vairs nav. Nu, tas... Uzdodiet sev jautājumu - ja jūs izlozētu sev šādu nelaimīgo biļeti... Tādā ziņā, ka jūs nekur... jūsu tēvi un vectēvi nekur nekad nav izbraukuši, viņi ir palikuši valstī, viņi ir dzīvojuši šajā valstī visu laiku, un tad to māju, kurā viņi ir dzīvojuši, atdotu tiem vai... cilvēku pēctečiem, kas pēc tam to pārdotu par miljoniem, bet jums - nekas. Tātad atbildiet sev uz šo jautājumu - kā jūs domātu, kā jūs rīkotos, ja jūs dabūtu šo biļeti?

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka sabiedrības morālais pienākums ir kompensēt denacionalizēto māju īrniekiem to, kas ar viņiem tika izdarīts. Tas ir visas sabiedrības morālais pienākums. Un mēs te nerunājam par tik lieliem līdzekļiem, kolēģi! Mums no valsts budžeta vai kaut kā savādāk... Mēs katru gadu 150 miljonus eiro maksājam OIK... ražotājiem. Mēs esam gatavi piešķirt airBaltic vairāk nekā 350 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Mēs esam gatavi būvēt jaunu Liepājas cietumu... un koncertzāli, nojaucot iepriekšējo funkcionējošo ēku, un tā tālāk. Bet mēs nevaram atrast dažus miljonus, lai kompensētu šiem cilvēkiem to acīmredzamo netaisnību, kas ar viņiem tika izdarīta?

Es domāju, kolēģi, ja tā gatavība kompensēt tiešām ir... un kompensēt ne trīs gadu laikā, bet šodien, tūlīt, nekavējoties, tad, ņemot vērā visus tos aizņemtos miljardus, visu to naudu, kuras “nekad tik daudz nav bijis”, - kur tad tiešām ir problēma to izdarīt? Un, ja šodien daži no kolēģiem nav gatavi atbalstīt šo priekšlikumu, nu, tad to ir grūti interpretēt kaut kā savādāk kā... kamēr galu galā kaut kas notiks, ka tas tiešām nenotiks. Tāpēc, ja nauda ir, ja risinājums ir, - kur ir problēma atbalstīt, kolēģi?

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

SĒDES VADĪTĀJA. VĀRDS DEPUTĀTAM SERGEJAM DOLGOPOLOVAM OTRO REIZI.S. DOLGOPOLOVS (SASKAŅA).

ŠAJĀ ZĀLĒ IR TIK DAUDZ BIJUŠO EKONOMIKAS MINISTRU, KA PRINCIPĀ TO ATBILDĪBU VAR DALĪT UZ VISIEM. BET NE PAR TO STĀSTS.

REDZAT, ĪPAŠI PAVĻUTA KUNGS, KURŠ IT KĀ NO DEBESĪM IR NOKRITIS UN NEZINA, KA PAT VIŅA SAVĀ LAIKĀ IZSTRĀDĀTAIS LIKUMPROJEKTS BIJA VĒL DRASTISKĀKS NEKĀ ŠIS UN PAT NEAIZGĀJA LĪDZ IZSKATĪŠANAI SAEIMĀ TIEŠI SAVA... TĀDA ODIOZĀ RAKSTURA DĒĻ.

BET RUNA PAR CITU. KĀPĒC JĀATBALSTA 70. PRIEKŠLIKUMS?

Pirmkārt. Šeit daudz runāts par to, ka nauda ir rezervēta. Laimīgs brīdis. Tā vēl nav iebudžetēta, nav pieņemta kā likums.

Otrkārt. Nav mehānisma, kā šī nauda tiks maksāta, jo nav nekāda dokumenta, izņemot labo vēlmi, kas noteiktu, kādā veidā, kādā kārtībā notiks cilvēku uzskaite, kādā veidā un kādos apmēros būs maksājama šī kompensācija un tā tālāk. Līdz ar to šo “balto lapu”, neatbildēto jautājumu, ir daudz vairāk nekā skaisto solījumu. Tāpēc, kamēr šis jautājums nenovirzīsies no nulles punkta uz priekšu, ir jāsaglabā tas, kas piedāvāts 70. priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt visus, kam ir veselais saprāts un kam tiešām rūp cilvēku, līdzpilsoņu problēmas... un... tas, kas kaiš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Paldies par saturīgajām debatēm. Komisijas vārdā... 70. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. L. Liepiņa: “Blumberg?!”)

https://titania.saeima.lv/.../E5E26BBAB7FE56C4C22585ED002...

Novērtē šo rakstu:

17
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...