Kādas summas Latvijas valsts ir zaudējusi sakarā ar robežbūves neizdarībām un sabotāžu – IV daļa

Taču augstu amatpersonu neizdarība un faktiskā sabotāža ir novedusi pie tā, ka robežjosla joprojām nav ierīkota, valsts struktūras ir bijušas spiestas tērēt iespaidīgus resursus, lai neuzbūvētā žoga dēļ censtos ierobežot nelegālo migrantu plūsmu, turklāt tagad robežbūve jau prasa daudz iespaidīgākas summas nekā pirms pieciem gadiem, kad vajadzēja sākt robežas izbūvi.

Pagājušā gada nogalē virknei atbildīgo valsts iestāžu, kuru vidū bija Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, Zemessardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Lato Lapsa nosūtīja identiskus informācijas pieprasījumus, kuros bija norādīts:

„No publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka šie darbi pagaidām precīzi nenoskaidrotu valsts amatpersonu vainas dēļ dokumentā noteiktajā termiņā nav pabeigti, līdz ar to radot dažādām atbildīgām valsts iestādēm tērēt valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļus, lai rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam.”

Visām šīm iestādēm un valsts struktūrām tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi:

1) kādas tieši darbības iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?

2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?

Šodien Pietiek turpina publicēt saņemtās atbildes, un ceturtais ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dokuments „Atbilde uz jautājumiem par NMPD darbībām un izdevumiem saistībā ar valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu”:

„Atbildot uz Jūsu šā gada 19.oktobrī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (turpmāk – NMPD) saņemto vēstuli, vēršam uzmanību – saņemot zvanu uz ārkārtas tālruni 113 situācijās, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, NMPD pienākums ir doties izsaukumos pie jebkuras personas, kura atrodas Latvijas teritorijā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Laika periodā no 2023.gadā 1.janvāra līdz 30.septembrim, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, kuri ir nelikumīgi robežu šķērsotāji Latvijas robežpunktos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, NMPD ir izpildījis 117 izsaukumus (vidēji 13 izsaukumi mēnesī), kuru kopējās izmaksas ir 20 146,23 EUR. Savukārt 2022.gadā no 17.jūlija līdz 31.decembrim, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, kuri ir nelikumīgi robežu šķērsotāji Latvijas robežpunktos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, NMPD ir izpildījis 62 izsaukumus (vidēji 10 izsaukumus mēnesī), kuru kopējās izmaksas veido 11 537 EUR.

Minētajos periodos NMPD devies uz robežu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iepriekš minētajām personām, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojumu Nr.518 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un 2023.gada 10.augusta MK rīkojumam Nr.514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” (stājies spēkā ar 11.08.2023.).

Norādām, ka aprēķini veikti, balstoties uz 2022.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 411 “NMPD maksas pakalpojumu cenrādis”, kuros ir noteikta NMP brigādes izsaukuma maksa pie personas, kura nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Aprēķinus par izmaksām, kas veidojas pēc izsaukumu veikšanas pie šīm personām, NMPD ir iesniedzis Veselības ministrijai papildus finansējuma saņemšanai.

Direktore L.Cipule.”

Novērtē šo rakstu: