Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums, būtu jābūt pagātnē. Nepieminēsim šeit par to, ka vēl arvien mums ir vislielākās problēmas tieši ar viedokļu daudzveidību, adekvātu individuālismu un lēmumu pieņemšanu demokrātiskā diskusijā, nevis institucionālā vienprātībā.

“Baltā galdauta svētki” - tas ir sabiedrisko attiecību izmisuma kliedziens, lai piemeklētu saturu dienai, kas privātas iniciatīvas (tiesa, sabiedrības atbalstītas, bet daudzi balsos par strādāšanu?) kārtā kļuva par brīvdienu.

Iespējams, ka iniciatīvas autori ir Kultūras ministrija. Iespējams, ka impulss nāca vēl iepriekš no Valsts kancelejas, kurā vienubrīd bija jāatskaitās un uz labākajiem risinājumiem jānonāk pat “Rīga 2014” pasākumu rīkotājiem. Valsts ir gan bijis viens no svētku avotiem (visbiežāk ne noturīgākajiem) līdzās Baznīcai un tautas tradīcijai. Taču šeit 4.maija būtība nekādi neatbilst Baltā galdauta piedāvājumam.

4.maijs ir diena, kad Augstākās padomes deputāti nobalso par Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu. Neatceros, ka mēs nopietni svinētu Satversmes dienu 15.februārī (pieņemta 1922.gada 15.februārī). Vai 1.maijā, kad uz pirmo sēdi (1920.g.) sanāk Satversmes Sapulce. 4.maija deklarācija ir vēl viena iespēja runāt par mūsu Republikas pamatiem. Svarīgākais pamats mūsu valstiskumam. Izpratnes par to plašā sabiedrībā nav. Tas ļauj politiķiem pavisam brīvi, kur vien ērti, lietot vārdu salikumu “neatbilst Satversmes garam”. Viņi zina, ka šis gars nav iepazīts. Par to nav runāts, un tas nav, kā tagad mēdz teikt, publiskā diskursa daļa.

Bet ir arī citi argumenti, kādēļ Baltā galdauta svētki ir sekla darba imitācija, kas, labāk izprotot iesaistītos simbolus, nav gluži šī ampeļa vērta. Kādēļ baltā? Un kādēļ galdauta? Ja nu mēs stingri pastāvam, ka balti nāk no vārda “balts” (un ignorējam nozīmi “rietumi”), tad šī tradīcija labi iederētos baltu (tautu) vienības dienā. Tas ir stāsts par stipri senākām saknēm.

Kurpretim mēs nemitīgi svinam vien pēdējos simt +/- gadus. Baltu vienības diena palikusi tāda “nepieskatīta” un īsti nesvinēta. Iespēja amatpersonām un tukša ziņa medijos. Taču tur gan ir svarīgs saturs. Runa ir par baltu identitāti (gan kā baltu tautām, gan kā Baltijas valstīm) pasaulē, kur nacionālajām robežām sen pāri pārgājis internets, paliek tāda “nepieskatīta”

Un kādēļ “galdauts”? Vai 4.maija notikumi risinājās pie galdiem? Visi draudzīgi sapildīja māgas, uzdzēra un tad devās nodarīt to lietu – uzvilks vienu balsojumu! Arī ne. Mēs runājam par intelektuāliem un valstiskiem lēmumiem. Vismaz būtu loģiski, ja mēs vēlētos pastiprināt šo īpašību nozīmi mūsdienās. Bet mēs darām gluži otrādi. Pēc Lieldienām, kas ir gan Baznīcas, gan ģimenes svētki un pēc 1.maija, kas ir laicīgi svētki un tāpat diena ar ģimeni (un neiztrūkstošajiem galdiem) atkal sakām, ka jādodas pie galda.

Par to, ka cilvēkam jāēd, par to šaubu nav. Un, ka svētkos ēd svinīgāk, - tas arī skaidrs. Bet, ja mēs valstiskāk gribētu domāt, tad šajā dienā daudz labāk pavadīt dienu svaigā gaisā un kustībās. Citādi mūsu dzīves ilgums, sirds/asinsvadu slimību un diabēta rādītāji tikai putina ārā jau tā migrācijas dēļ sarūkošo valsts iedzīvotāju skaitu. Gruntīgāku maltīti labāk aizstāt ar vieglām uzkodām stāvus un daudzām tējām, kafijām un ko nu kuram sirds kāro, satiekot dažādus cilvēkus nedaudz valstiskas toņkārtas kontekstā. Tad tas vairāk izklausītos pēc 4.maija notikumu gara, kur notiek dzīvas debates, milzīgs adrenalīns (kā stāsta tie, kas piedalījušies un zinājuši, ka uz ielas ir gan milicija, gan tie, kas pret, gan milzīgs daudzums to, kas par).

Ļoti eiropeiski un lietderīgi būtu iziet solidaritātes demonstrācijā. Tā teikt – mēs esam par šo valsti. Par spīti visiem rūgtumiem un ārprātīgi daudzām nepilnībām, mēs esam par šo valsti. Mēs esam par ideju un centīsimies nākamā gada laikā nedaudz vairāk pieskatīt viens otru, lai labā ideja materializētos labajos darbos. Bet tā vietā aicinājums, turklāt no valsts institūcijām, pagrieziet tam visam muguru un nosēdiet pie galdiem savā ģimenes lokā. Lai izklausītos īpaši piepacelti – ar kaimiņiem. Sarīkojiet milzu baltā galdauta saietu savā pilsētā. Labi izskatās ziņās. Bet tukši. Kā daudz kas, kas tur labi izskatās.

Un tad ir vēl daudz mazāku iemeslu. Bet tie ir nieks, salīdzinot ar galdautā un rasola bļodā pazudušo ideju un iespēju atgādināt, ka tāda valsts iekārta, kādā dzīvojam, ir efektīva tikai, ja mēs augstu vērtējam indivīdu, ja notiek diskusijas un viedokļu sadursmes, ja varas zari tiešām uzmana viens otru un, ja sabiedrība neliek ne mirkli aizmirst par sevi. Bet, ja nu tomēr tie mazāk nozīmīgie iemesli interesē, tad varu minēt arī tos.

Svētku estētika. Lai kaut ko paziņotu kā skaistu un pārliecinoši atbilstošu svētku raksturam (“latviskajam”?), tas būtu vismaz jāpārlūko caur to ļaužu pieredzi, kas šajā jomā vairāk vai mazāk rūpīgi strādājuši. Sākot no vēsturniekiem, etnogrāfiem un fokloristiem līdz mūsdienu māksliniekiem. Var gadīties, ka tad kāds aprādītu, cik dažādi Latvijas novados uztvēruši tekstīlijas, to krāsas un rakstus. Var pat gadīties uzzināt, ka, piemēram, Kurzemē vēl 20.gs. pirmajā pusē daudz ātrāk apritē nonāk vāciskās tā laika mūsdienīgās tradīcijas.

Kolīdz jūgendstila ķēmīgums (to jau divdesmitajos sāk uzskatīt par ļoti neglītu stilu) pāriet, priekšplānā izvirzās tā dēvētā jaunā stila (labāk zināma viena tā skola - Bauhaus) formu tīrība, lietišķums un utilitārisms. Gaišums. Neaizkarināti logi. Audumi – tikai tur, kur tiešām nepieciešami. Citādi, protams, bija, piemēram, Latgales sādžās un citviet, kur kompaktajā apbūvē logi tika un tiek karināti ciet līdz pat mūsu dienām. Tālāk no ziņkārīgo acīm.

Vispār senāk galdauts pildīja gluži utilitāru funkciju. Pirmsākumos tas bija dvielis. Pārmet pāri galdam un skaidri zini, ka visiem bruņiniekiem būs, kur muti un rokas noslaucīt. Arī Latvijas laika pieklājības grāmatās, kad sākās staigāšana no strādnieku šķiras uz augšu, atgādināja, ka galda mala nebūtu jābaksta aiz krāgas, ka tajā nedrīkst slaucīt nedz rokas, nedz muti un pavisam jau nevajadzētu degunu šņaukt. Acīmredzot bija nepieciešamība to stāstīt.

Šellaks ir nākamais iemesls. Tagad ar tādu vārdu biežāk atpazīst laku dāmu nadziņiem. Bet tā saukuši un vēl arvien sauc arī dabisku laku, kas iegūta no sveķiem. Tos izdala Indijā un citviet Dienvidaustrumāzijā dzīvojošs kukainis. Man vēl no tēva laikiem stāv pudele šī tumši sarkanā brīnuma. Lai gan Rīgā, vismaz vienā vietā, to var iegādāties arī mūsu dienās. Restaurētas mēbeles ir lielā pieprasījumā un šellaku lieto gan tām, gan mūzikas instrumentiem.

Un šellaks ir spirtā šķīstoša laka. Nopērc sveķus, izšķīdini spirtā un lieto. Bet spirtā šķīstošs, tolaik nozīmēja arī ūdens neizturīgs. Tā ir Šellaka lielākā nelaime. Uzliec karstas tējas krūzīti un kondensāta riņķītis paliks uz mūžīgiem laikiem. Apgāzīsi tolaik populāro šņabja glāzīti (bet, pateicoties vieglajam svaram un pavisam mazajai pēdiņai, krita tās apskaužami viegli) un virsma pagalam.

Ļaudis bija kļuvuši turīgāki. Ar pernicu piesūcinātos galdus sāka nomainīt krāsotas un lakotas mēbeles pēc vācu galdniecības paraugu izstrādājumiem. Turīgāki, taču ne tik turīgi, lai katru reizi pirktu jaunu galdu vai nestu to labošanai un pārlakošanai. Tādēļ vienkārši ļaudis (kāda tolaik bija arī mūsu inteliģence) klāja tos pat uz žurnālu un kafijas galdiņiem. Kas to varēja atļauties un pratās, klāja jūgendstila laikam daudz atbilstošākus, grezni izšūtus, bieži vairākās kārtās veidotus smagus pārklājus. Šeit redzēsit gan vienus, gan otrus (tikai balto galdautu te pamaz: http://rmm.lv/…/latvijas-kulturas-legendas-pie-baltiem-gal…/)

Ir vēl viens funkcionāls iemesls, kādēļ baltie galdauti ienāca krogos (privātajās telpās) bufetēs un restorānos. Un palikuši tur līdz mūsu dienām. Higiēnas prasības. Lai gan vēl 19.gs. nebija pilnvērtīga priekšstata par visiem slimību cēloņiem, taču bija cieša atskārsme, ka ar tīrību tam tiešs sakars. Bet reālu tīrību – mazgātu, stērķelētu un gludinātu. Ne jau par šķīstību reliģiskā izpratnē. Tikai izteikti balts galds (zemnieku tekstīlijas lielākoties bija pelēcīgas) ļāva uzreiz redzēt, vai pie tā kāds jau iepriekš nav mielojies.

Tādēļ jau 19.gs. Rīgā arī restorānos un smalkākās bufetēs (bet jo īpaši smalkāku ļaužu priekšā) uzklāja tīru un svaigu galdautu. Tā teikt – kungs ir smalks un labāki lai sēž pie svaigi apklāta galda). Vienam apmeklētājam nomainot otru, galdautu ir pavisam viegli saņemt aiz stūriem kopā un prom. Šo pašu funkciju līdz mūsu dienām pilda papīra paklāji. No McDonald's un Hesburger reklāmu apdrukātajiem ieklātņiem paplātēs, līdz ēdienkartei uz plānas lapas, kas tiek palikta zem traukiem Grieķijas tavernēs. Gan ēdienu var izvēlēties, gan šmulēties.

Laikā, uz kuru idejas autori, iespējams, cenšas atsaukties (no dažiem izteikumiem un muzikālā fona Radio reklāmā, runa ir par 19.gs. beigām un 20.gs. sākumu) par kārtīgu saimnieci liecinātu nevis tāds balts palags (kurus patiesi arī dažreiz klāja lielos godos), bet gan rūpīgi izšūta galda drāna. Sekojot tolaik plašākā lietojumā ienākošām izšūšanas tehnikām. Nu vairs tas nebija tikai krustdūriens, bet arī sarežģītais un acīs krītošais rišeljē izšuvums, kurā agrāk izšuva tikai muižnieku dāmas. Galu galā tam nepieciešamas gan iemaņas, gan arī smalki rīki, tostarp dārgas izšūšanas šķēres, smalka adata un īpaši smalks diegs. Šo gan jau esat redzējuši vecmāmiņu pūra lādēs. Annas Ozolas (dzimušas Balodis) dvieļi un galdauti daiļrunīgi par to liecina. Tāpat arī manas igauņu vecmāmiņas Ninas Merk lielum lielie tamborējumi. Kur tamborējuma ir pat vairāk par pašu dvieļa un galdauta auduma gabalu.

Apsveicams jebkurš mēģinājums iepūst saturu 4.maija svētkiem. Šai no gaisa nokritušai brīvajai dienai. Taču daudz labāk būtu piesaistīt speciālistus un padomāt par šo svētku valstisko būtību. Turklāt gribētos atgādināt, ka ne vienmēr ir nepieciešama brīva diena. Daudz svētku dienu varēja integrēt arī ikdienā, kā reizi padzēšot to nospiedošo sajūtu Latvijā, ka darbs ir verdzība, bet svētki – aizgalde. Mēs šobrīd cenšamies kļūt par mūsdienīgu pilsonisku sabiedrību. Ja darbavietas reizi gadā ieturētu pusdienlaiku pie servētiem galdiem – arī tas būtu daudz pārāks risinājums. Un cik daudz vieglāka būtu šāda diena!

Vēl tikai vienu lietu gribas piebilst. 4.maija balsojums nebija tikai latviešu balsojums. Un tādēļ man vēl jo netīkamāk, ka šī diena gan attiecas uz to, ko tagad saucam par latviešiem (lībiešus, latviski runājošos poļus un šeit dzīvojošos leišus un igauņus), bet neattiecas uz krieviem. Jūs bieži dzirdat par “Deņ beloj skaterti”? Toties daži latvieši, izsakoties ziņās, pagūst pateikt, ka arī kaimiņus krievus pieaicinājām! Padomā tik! Tas gandrīz kā melnādaino (afroamerikāni, laikam jāsaka) nosēdināt pie balto galda Luiziānā. Un paši nesaprotam, ka jau šie vārdi to atkal vēsta par kārtējo zaudēto iespēju būvēt mūsdienu latviešu nāciju no visiem etnosiem, kuriem šīs ir mājas. Taču tagad tā nav vis kopība politiskā izvēlē un valstiskā atbildībā, bet svētki, kuros latvieši iedēstīs ozoliņu* un apsēdīsies pie baltā galdauta.

* Tā ozolu stādīšanas apsēstība ir ļoti savāda. Ozols ir sens un labi pazīstams simbols lielum lielā daļā Eiropas un Krievijas. Tas nav latviešiem unikāls. Nebija tāds pat padomju heraldikā. Savukārt latviešu sētās stādīja gan ozolus, gan liepas. Arī kokgriezumos uz gultām – ozollapas saimnieka un saimniekdēlu gultām, bet liepas – saimniecei un saimniekmeitām. Bet ar liepu stādīšanu gan neviens neaizraujas.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

109
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...