Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gandrīz divus mēnešus kopš Valda Dombrovska demisionēšanas kopā līmētās valdības sastāvu, par uzticību kuram šodien ar 64 deputātu balsīm "par" nobalsoja Saeima, spēcīgi ietekmējis gan ekonomisko interešu grupu diktāts, par ko jau rakstījis Pietiek, gan valdības veidotāju savstarpējās attiecības, kas izpaudās veto likšanā dažādu kandidātu virzīšanai gan uz premjera, gan ministru krēsliem. Tas lielā mērā noteicis, ka Saeima šodien balsoja par uzticību tieši Laimdotas Straujumas, nevis Arta Pabrika, Jāņa Reira, Edgara Rinkēviča, vai Māra Riekstiņa valdībai. Savstarpējas simpātijas vai atriebība un nevis kādi augsti profesionāli kritēriji lielā mērā ietekmējusi arī ministru kandidātus un portfeļu pārdali.

Laimdota Straujuma, kura šodien kļuvusi par pirmo sievieti premjeri Latvijas vēsturē, šim amatam tika uzrunāta viena no pirmajām, jo Vienotības līderi uzskatīja, ka viņas sadarbības pieredze valdībā un personības iezīmes, ko var raksturot ar vārdiem “cilvēks, kura tēlam nelīp klāt negatīvais”, Straujumu padara par labu kompromisa figūru.

Sākotnēji pateikusi “nē”, kā tobrīd Pietiek atklāja Vienotības sarunvedēji, atsaucoties uz raizēm par veselību, Straujuma, Valda Dombrovska pierunāta, tomēr pēdējā brīdī piekrita, glābjot Vienotību no riska vispār zaudēt iespēju nominēt savu premjeru.

Kā veselības raižu iemesls neoficiāli tika minēts augstais asinsspiediens, kam nenākot par labu stresa situācijas – Straujuma tiešām jau pirmajās dienās pēc nominēšanas amatam ir parādījusi, ka slikti panes kritiskus jautājumus un spiedienu, kļūstot emocionāla un paceļot balsi.

Ja Straujuma pēdējā izšķirošajā nedēļas nogalē nebūtu piekritusi pierunāšanai, bija liela iespēja, ka 7. janvārī prezidents jauno valdību aicinātu sastādīt Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, un kuluāros jau tika aktīvi veidots tās sastāvs. Tā būtu bezpartejiska valdība no augstākās ierēdniecības, tostarp atsevišķiem esošās valdības valsts sekretāriem un labi izglītotiem profesionāļiem, kurus startam savā sarakstā bija uzrunājušas partijas, tostarp, Latvijas attīstībai.

Straujumas valdība, lai gan ir politiska un saglabā varu Vienotības rokās, daļēji atspoguļo tos kompromisus ar ietekmīgiem ekonomiskiem spēlētājiem, kas paralēli tika ieausti tā arī netapušajā Riekstiņa valdībā, un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta diskvalificēšana ir tam spilgtākais apliecinājums.

Riekstiņa valdības tapšana lielā mērā varēja ietekmēt nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātus, apdraudot esošo varas partiju izredzes, tādēļ Vienotība, lai nezaudētu izredzes nominēt savā kontrolē esošu premjeru, kādu brīdi apsvēra arī kandidatūras, kuras nebija pieņemamas visiem partijas strāvojumiem.

Lai gan oficiālā versija ir par Dombrovska izšķirošo lomu Straujumas pierunāšanā, citi Vienotībā uzskata, ka ne mazāka loma sākotnēji bijusi arī  Aigaram Štokenbergam, kura vadītajā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā savulaik Straujuma bija valsts sekretāre.

Tas, ka Štokenbergs no savas politiskās protežē Straujumas ir novērsies pēc tam, kad Straujuma aizsardzības ministra amatu nesaglabāja viņa tuvam politiskajam domubiedram Artim Pabrikam, palīdz uzturēt Vienotības politiķu pusoficiālo versiju – Štokenbergs pats sākotnēji pārspīlējis savu lomu Straujumas pierunāšanā kļūt par premjeri, lai caur to iegūtu ietekmi.

Lai gan lielāko publisko kritiku par Arta Pabrika nenominēšanu premjera amatam saņēma Valsts prezidents Andris Bērziņš, patieso atbildību par šī kandidāta izredžu “norakšanu” vienlīdz lielā mērā jāuzņemas gan Vienotības līderiem, gan Andra Šķēles lielajai neafišētajai ietekmei uz prezidenta lēmumiem.

Pabriks Tautas partiju pameta īstajā brīdī – 2007. gada vēlā rudenī, kad pret to sāka velties mediju un sabiedrības kritika, turklāt vienlaikus ar Štokenberga izslēgšanu no Tautas partijas par aizkulišu rosību, organizējot jaunas partijas dibināšanu.

Pašlaik Pabrikam publiskajā telpā izveidojies pozitīvs tēls, bet tolaik viņa lēmumi par politisko nākotni tika skatīti arī caur aizvainojuma prizmu – viņš tāpat kā Štokenbergs bija oficiāli nosaukts kā TP kandidāts prezidenta amatam, bet drīz atklājās, ka Šķēlem bijis slēpts plāns šim amatam virzīt ārstu Valdi Zatleru.

Tieši egocentrismu, “strādāšanu uz sevi” un atrašanos, saimnieciskos lēmumos ieinteresētā, Štokenberga ietekmē Pabrikam aiz slēgtām durvīm gan iekšējās apspriedēs, gan, pēc neoficiālas, bet no informētiem avotiem gūtas, ticamas informācijas, arī sarunās ar Valsts prezidentu, apšaubot Pabrika piemērotību premjera amatam, minējuši Vienotības līderi.

Ja Pabrika izredzes kļūt par premjeru “noraka” Vienotības līderu kodols, kas grupējas ap Solvitu Āboltiņu, līdzīgu veto Jāņa Reira kļūšanai par premjeru partijas spices iekšējā diskusijā uzlicis Vienotības varas centrs, kas grupējas ap Sandru Kalnieti. Reiram nav piedota nostāšanās pret finanšu ministru Andri Vilku, viņa korporatīvās saites ar kādreizējo darbavietu Prudentia un pakļaušanās tikai un vienīgi Āboltiņas autoritātei, nerespektējot dažādos Vienotības strāvojumus.

Lai gan, uzskatot, ka ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam gadu mijā ir bijusi izšķiroša loma 14 Reformu partijas deputātu balsu nodrošināšanā Vienotībai, viņam vienbrīd bija reālas izredzes kandidēt premjera amatam, izšķirošs ir bijis Aivara Lemberga veto.

Populārākais un Rinkēvičam glaimojošākais skaidrojums, kādēļ zaļo zemnieku faktiskais līderis bija darījis zināmu prezidentam un Vienotības līderiem, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsu Rinkēviča valdībai nebūtu, ir bijušā Zatlera kancelejas vadītāja lomai rīkojuma Nr.2 par 10.Saeimas atlaišanu tapšanā.

Mazāk zināms ir tas, ka Lembergam ir izveidojies kritisks viedoklis par Rinkēviča piemērotību saimnieciskam amatam, ko varēja ietekmēt pirms vairāk nekā gada nenotikusī Baltkrievijas premjera vizīte Latvijā. Ventspils uzņēmēji, kuri ieinteresēti sauskravu tranzītā no Baltkrievijas un cita veida ekonomiskajās saitēs, tās “noraušanā” vainoja Rinkēviču – vizītei atbalstoši bija gan premjers Dombrovskis, gan toreizējais satiksmes ministrs Aivis Ronis, bet pēdējā brīža veto ar argumentiem par cilvēktiesību situāciju kaimiņvalstī tai uzlicis ārlietu ministrs.

Tolaik valdības kuluāros runāja par iespēju, ka Lembergs taustās pēc iespējas pieprasīt Rinkēviča demisiju un arī pats ārlietu ministrs neslēpa, ka ir par to informēts.

Novērtē šo rakstu:

123
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...