Kādi argumenti ietekmēja valdības slepeno balsojumu par VID ēkas iegādi

"Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par izšķirošās ietekmes iegūšanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, lai saskaņā ar  Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.pantu un 5.pantu atļautu valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) iegūt izšķirošo ietekmi sabiedrībā ar ierobežotu atbildību SIA “Biroju centrs Ezerparks”  (Reģ.Nr. 40103175644) (turpmāk – BCE). Izšķirošā ietekme BCE tiks iegūta, iegādājoties 9 901 381 BCE kapitāla daļas.

BCE tika dibināta 2008. gada 12. jūnijā ar mērķi uzbūvēt un apsaimniekot biroju ēkas, kas piemērotas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) centrālā aparāta struktūrvienību un citu valsts iestāžu (institūciju) vajadzībām. BCE dalībnieki ir VNĪ (pieder 31,5% no BCE kapitāla daļām) un SIA „Mežaparks SPV” (Reģ.Nr. 40003804213) (pieder 68,5% no BCE kapitāla daļām). Starp BCE dalībniekiem 2008. gada 27. maijā ir noslēgts Dalībnieku līgums, kas nosaka dalībnieku savstarpējo sadarbību BCE komercdarbības īstenošanā, dalībniekiem saistošu kārtību, kādā tiek finansēta BCE un kā šajā saistībā tiek pieņemti lēmumi, kādā tiek organizēta BCE darbība un pārvaldīšana un kādā tiek pieņemti lēmumi šajā sakarā, un kārtību, kādā tiek pieņemti citi ar BCE saistīti svarīgi lēmumi (turpmāk – Dalībnieku līgums).

2015. gada 20. aprīlī SIA “Mežaparks SPV” piedāvāja VNĪ iegādāties SIA “Mežaparks SPV” piederošās BCE 9 901 381 jeb 68,5% kapitāla daļas (turpmāk – Kapitāla daļas) un kā aptuveno pirkuma cenu norādīja 20-21 milj. EUR.

SIA “Mežaparks SPV” 2015. gada 21. jūlijā iesniedza SIA “Colliers International Advisers” vērtējumu par BCE kapitāla daļu un BCE piederošā nekustamā īpašuma Talejas ielā 1, Rīgā, (turpmāk – Nekustamais īpašums) tirgus vērtību, kurā norādīts, ka Kapitāla daļu tirgus vērtība uz 2015. gada 31. maiju ir 22 455 271 EUR un Nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 90 080 000 EUR.

Ievērojot SIA “Mežaparks SPV” izteikto piedāvājumu iegādāties Kapitāla daļas, un, lai gūtu apliecinājumu minētajai Kapitāla daļu un Nekustamā īpašuma tirgus vērtībai, VNĪ 2015. gada 27. jūlijā noslēdza līgumu ar SIA “Latio” par Kapitāla daļu vērtības noteikšanu. Saskaņā ar SIA “Latio” sniegto vērtējumu Kapitāla daļu vērtība uz 2015. gada 31. maiju ir noteikta robežās no 16 954 000 EUR līdz 25 393 000 EUR ar viduspunktu 20 891 000 EUR un Nekustamā īpašuma  vērtība ir noteikta robežās no 86 205 000 EUR līdz 98 525 000 EUR ar viduspunktu 91 952 000 EUR.

VNĪ ir saņēmusi SIA „Latio” aktualizēto Kapitāla daļu vērtējumu, kurā ir noteikts, ka uz 2015. gada 31. oktobri Kapitāla daļu vērtība ir 21,710 milj. EUR.

Atsaucoties uz VNĪ izteikto lūgumu rakstiski izteikt piedāvājumu pirkuma cenai par Kapitāla daļām, SIA „Mežaparks SPV” 2015. gada 27.  novembrī iesniedza rakstiski apliecinājumu, ka SIA „Mežaparks SPV” piekrīt tam piederošās Kapitāla daļas pārdot VNĪ par šo daļu kopējo pirkuma maksu 21 462 045,00 EUR ar diviem priekšnoteikumiem:

1) ja norādīto samaksu SIA „Mežaparks SPV” saņem pilnā apmērā vēl šajā gadā, t.i. vēlākais līdz 2015. gada 30. decembrim;

2) ja BCE līdz šī gada beigām veic savu komercdarbību un pilda savas finanšu saistības saskaņā ar tās pieņemto komercdarbības praksi un ievēro apstiprinātās komercdarbības procedūras līdzšinējā kārtībā (tajā skaitā attiecībā uz dalībniekiem).

Izvērtējot VNĪ šī brīža finansiālās iespējas, VNĪ darījuma finansēšanai izmantos gan pašu naudas līdzekļu, gan aizņemtos līdzekļus no kredītiestādēm.

Savstarpējās sarunās ar SIA „Mežaparks SPV”, SIA „Mežaparks SPV” norādīja, ja Kapitāla daļu pirkuma darījums netiks noslēgts šogad un SIA „Mežaparks SPV” 2015. gada 27. novembrī izteiktā Kapitāla daļu kopējā pirkuma maksa 21 462 045,00 EUR apmērā netiks samaksāta SIA „Mežaparks SPV” līdz 2015. gada 30. decembrim, tad SIA „Mežaparks SPV” turpinās sarunas ar VNĪ par Kapitāla daļu pirkuma cenas noteikšanu. Tādejādi pastāv risks, ka nenoslēdzot darījumu 2015.gadā, turpmāk kapitāla daļu iegādes cena tiks palielināta.

Izvērtējot SIA “Mežaparks SPV” izteikto piedāvājumu VNĪ iegādāties Kapitāla daļas, VNĪ ir apsvērusi būtiskākos ieguvumus, apzinājusi esošās problēmas savstarpējā sadarbībā starp BCE dalībniekiem līdzdalības ietvaros kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai, un apzinājusi riskus un veikusi finanšu aprēķinus saistībā ar SIA „Mežaparks SPV” izteikto piedāvājumu. VNĪ ir vērtējusi ne tikai līdzdalības palielināšanu, iegūstot izšķirošo ietekmi, bet arī līdzdalības izbeigšanu BCE, atsavinot savas BCE kapitāla daļas un izdarījusi secinājumu, ka lietderīgāk būtu palielināt līdzdalību BCE, tādejādi nodrošinot racionālu un ekonomiski pamatotu VNĪ un BCE resursu izmantošanu un ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus.

Būtiskie ieguvumi no izšķirošās ietekmes iegūšanas BCE ir:

1. VNĪ kļūtu par vienīgo BCE dalībnieku (100%) un iegūtu izšķirošo ietekmi pār BCE, tādejādi nodrošinot labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un ievērošanu BCE darbībā un pilnvērtīgu kontroli pār BCE darbību, tai skaitā ar BCE darbību saistīto risku novērtēšanu un novēršanu. VNĪ resursi tiktu ekonomēti un racionāli izmantoti;

2. Iegūstot pilnu kontroli BCE, tas ļautu ievērojami ātrāk un efektīvāk risināt Nekustamā īpašuma, ko šobrīd lieto VID un Labklājības ministrijas padotībā esošās iestādes, apsaimniekošanas un attīstīšanas jautājumus, kurus šobrīd, ņemot vērā BCE dalībnieku atšķirīgās intereses, risināt ir apgrūtinoši. VNĪ spētu īstenot Nekustamā īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši valsts interesēm;

3. Tiktu samazinātas Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izmaksas, ko sedz VID un Labklājības ministrijas padotībā esošās iestādes, jo no apsaimniekošanas maksas tiktu izslēgti papildu tiešajām apsaimniekošanas izmaksām iekļautie BCE administratīvie izdevumi pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī 5% BCE peļņas norma, kas valsts budžetā ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus;

4. Tiktu samazināts Nekustamā īpašuma daļas nomas maksas apmērs, ko sedz VID un Labklājības ministrijas padotībā esošās iestādes, kas valsts budžetā ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus. Nomas maksas samazinājums plānots, neskatoties uz to, ka nomas maksas apmērā plānots iekļaut arī uzkrājumus kārtējiem un plānotajiem remontdarbiem un kapitālieguldījumiem;

5. Būtu iespēja veikt ieguldījumus Nekustamajā īpašumā ātrāk un efektīvāk;

6. Iegūstot izšķirošo ietekmi BCE un kļūstot par vienīgo BCE dalībnieku (100%), VNĪ iegūtu tiesības vienpersoniski izlemt jautājumu par BCE peļņas izlietošanu – izmaksu dividendēs vai peļņas izlietošanu citiem mērķiem. Šobrīd SIA „Mežaparks SPV” ir izšķirošā ietekme BCE un faktiski SIA „Mežaparks SPV” balsojumi BCE dalībnieku sapulcēs ir par BCE peļņas izmaksu dividendēs, t.sk. ārkārtas dividendēs. Šādu lēmumu rezultātā BCE peļņa netiek atstāta uzņēmuma attīstībai un SIA „Mežaparks SPV” saņem 68,5%, bet VNĪ 31,5% no izmaksājamām dividendēm. Gadījumā, ja VNĪ nolemtu veikt peļņas izmaksu dividendēs, tad izmaksājamās dividendes būtu 100% apmērā attiecināmas uz VNĪ, pretēji tam, kā tas faktiski ir šobrīd, kad VNĪ saņem tikai 31,5% no izmaksājamajām dividendēm, t.sk. ārkārtas dividendēm. Provizoriskā BCE 2016. gada operatīvā neto peļņa, ja VNĪ iegūst izšķirošo ietekmi BCE un ņemot vērā VID nomas maksas samazinājumu, ir aptuveni 375 tūkst. EUR. 

7.   Kapitāla daļu iegādes darījuma rezultātā VID un Labklājības ministrijas padotības iestāžu maksājumi nomas līguma periodā  samazinātos aptuveni par 34,19 milj. EUR bez PVN. Detalizētāka informācija atspoguļota tabulā.

Tabula

Nomas un apsaimniekošanas maksas salīdzinājums

2015.gada 30.novembrī

Nomas maksas pārrēķinā ir iekļauti arī BCE veiktie kapitālieguldījumi nekustamajā īpašumā  un piesaistītā kapitāla prognozētās izmaksas ar pieņēmumu, ka 2011.gadā noslēgtais aizdevuma līgums starp BCE un Nordea Bank Finland Plc ar atmaksas termiņu 2018.gada 31.oktobrī tiek refinansēts, ņemot vērā makroekonomiskos faktorus, finanšu tirgus likviditāti, finanšu instrumentu pieejamību.

Starp BCE dalībniekiem jau kādu laiku pastāv domstarpības un nevienprātība vairākos jautājumos saistībā ar BCE komercdarbības nodrošināšanu un dalībnieku interešu ievērošanu. Būtiskākās problēmas savstarpējā sadarbībā skar jautājumus par Dalībnieku un nomas līguma interpretāciju un piemērošanu saistībā ar Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas problēmām un kapitālieguldījumu veikšanu Nekustamajā īpašumā, tai skaitā par BCE pienākumiem un atbildību šajā sakarā. Iegādājoties Kapitāla daļas, VNĪ iegūs izšķirošo ietekmi BCE un varēs pieņemt lēmumus pilnvērtīgai Nekustamā īpašuma uzturēšanai un attīstībai, un efektīvai BCE korporatīvai pārvaldībai.

Ievērojot savstarpējās domstarpības, SIA „Mežaparks SPV” ir aicinājis VNĪ pārskatīt esošā Dalībnieku līguma un nomas līguma nosacījumus, tomēr piedāvātās izmaiņas VNĪ ieskatā nerisinās esošās Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, uzturēšanas un attīstības problēmas, par ko rodas domstarpības starp BCE dalībniekiem. Ja arī VNĪ spētu vienoties ar SIA „Mežaparks SPV” par Dalībnieku līguma un nomas līguma nosacījumu izmaiņām, panākot arī ieguvumu VNĪ un valsts interesēm, VNĪ ieskatā tas ievērojami palielinās BCE vērtību, līdz ar ko ieguvējs būs arī SIA „Mežaparks SPV”. Ja šajā sakarā tiks palielināta BCE vērtība, SIA „Mežaparks SPV” nākotnē par Kapitāla daļu atsavināšanu prasīs ievērojumi lielāku pirkuma cenu un, tā rezultātā, VNĪ un valstij vēlāk pieņemot lēmumu par Kapitāla daļu iegādi, nāktos pārmaksāt.

Ievērojot to, ka SIA „Mežaparks SPV” ir izšķirošā ietekme BCE, VNĪ vērš uzmanību, ka pastāv pamatotas bažas, ka SIA „Mežaparks SPV” veiks darbības, kas samazinās BCE vērtību, par ko liecina SIA „Mežaparks SPV” balsojums BCE dalībnieku sapulcē par kapitālieguldījumu neveikšanu Nekustamā īpašuma uzturēšanai un attīstībai, kā arī BCE peļņas izmaksu dividendēs, t.sk. ārkārtas dividendēs.  

SIA “Mežaparks SPV” ir paziņojis par Kapitāla daļu pārdošanu un meklē potenciālos investorus. Ja Kapitāla daļas tiks atsavinātas trešai personai, VNĪ neiegūs izšķirošo ietekmi BCE, un pastāvēs risks, ka arī turpmāk netiks efektīvi pārvaldīta BCE un nodrošināta Nekustamā īpašuma pienācīga pārvaldīšana.

VNĪ ir apzinājusi riskus, kas pastāv, ja VNĪ neiegūst izšķirošo ietekmi BCE vai vispār izbeidz līdzdalību BCE, atsavinot VNĪ piederošās BCE kapitāla daļas:

1. VNĪ nespēs efektīvi nodrošināt BCE korporatīvo pārvaldību, tai skaitā BCE darbības kontroli, kapitāla aktīvu atdeves rādītāju paaugstināšanu, kā arī ar BCE darbību saistīto risku novērtēšanu un pārvaldīšanu. Lai gan Dalībnieku līgums nosaka jautājumu loku, kuru lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama VNĪ piekrišana, tomēr BCE otram dalībniekam – SIA „Mežaparks SPV” pastāv iespēja lemt pretēji VNĪ un valsts interesēm.

2. Netiks pārskatīta un samazināta noteiktā nomas maksa, pārskatītas un optimizētas apsaimniekošanas izmaksas un maksa par kārtējiem un plānotajiem remontdarbiem un segtas izmaksas kapitālieguldījumiem, tai skaitā inženierkomunikāciju un iekārtu uzturēšanai un nomaiņai.

3. Netiks grozīts Dalībnieku līgums un nomas līgums, kas ļaus BCE otram dalībniekam abu līgumu normas interpretēt atbilstoši savām interesēm, tādejādi gūstot sev lielāku aktīvu atdevi no BCE.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 4.panta otrā daļa paredz, ka publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai var būt līdzdalība citā kapitālsabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas līdzdalības nosacījumiem, kas paredzēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPL) 88.panta pirmajā daļā;

2) līdzdalība tieši nodrošina publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

Likuma 4.panta trešā daļa noteic, ka papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem kapitālsabiedrība, kura vēlas iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, pirms lēmuma pieņemšanas sniedz publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai vērtējumu, vai ar līdzdalību citā kapitālsabiedrībā tās resursi tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus.

Likuma 5.panta ceturtā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos lēmumos, tostarp par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, ietver:

1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem;

2) vispārīgo stratēģisko mērķi.

Spēkā esošā VPL 88.panta pirmā daļa paredz, ka publiska persona komercdarbību var veikt:

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3) stratēģiski svarīgā nozarē;

4) jaunā nozarē;

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

BCE darbība atbilst VPL 88. panta pirmās daļas 3. un 5.punktam. BCE nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē, kuras infrastruktūras attīstībā ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi – nekustamā īpašuma būvniecībā un pārvaldīšanā, valsts institūciju nodrošināšanā ar darba telpām, atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgo funkciju veikšanas. BCE ir nodrošinājusi VID un citu valsts pārvaldes iestāžu (šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras) funkciju veikšanai nepieciešamās ēkas būvniecību Talejas ielā 1, Rīgā, kam bija nepieciešami lieli kapitālieguldījumi (projekta kopējās realizācijas izmaksas 77,06 milj. EUR: zeme –11,89 milj. EUR, administratīvās ēkas izveidošanas izmaksas – 65,17 milj. EUR), kā arī šobrīd nodrošina Nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Nekustamais īpašums ir stratēģiski svarīgs valsts attīstībai un valsts, tai skaitā valsts pārvaldes iestāžu, drošībai, ņemot vērā to, ka Nekustamajā īpašumā tiek īstenotas valstij būtiskas valsts pārvaldes funkcijas. Nekustamajā īpašumā tiek nodrošināta nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaite, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšana Latvijas Republikas teritorijā, kā arī tiek iekasēti nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi Eiropas Savienības budžetam, īstenota muitas politika un kārtotas muitas lietas. Maksājumu iekasēšana ir būtiska tālākai valsts attīstībai, turklāt muitas politikas īstenošana ir būtiska valsts drošībai, ņemot vērā apstākli, ka preču pārvietošanas kārtības uzturēšana pie ārējās valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, ir daļa no nacionālās drošības sistēmas. Nekustamajā īpašumā ir izvietots Valsts vienots klientu apkalpošanas centrs, kurā pakalpojumus sniedz arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts darba inspekcija, Nodarbinātības valsts aģentūra. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu „Par Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi” atbalstītajā koncepcijā norādīto,  uzlabojot klātienes pakalpojumu sniegšanas organizāciju, tiek sasniegts ieguldījums publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķa sasniegšanā - iedzīvotāju, uzņēmēju un citu pakalpojumu saņēmēju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveide un to sniegšanas organizēšana, vienlaikus samazinot administratīvo slogu, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un veicinot efektīvāku valsts pārvaldi.

VNĪ darbības stratēģija 2014.-2018. gadam paredz, ka VNĪ misija ir valsts nekustamo īpašumu vērtības saglabāšana un vairošana, nekustamo īpašumu attīstība un pārvaldīšana sabiedrības interesēs, atbalsts publisko funkciju veikšanai nepieciešamo telpu nodrošināšanā. Tātad viens no būtiskajiem VNĪ darbības virsmērķiem ir atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, iespēju robežās nodrošinot tās ar funkciju realizācijai nepieciešamajām telpām, atbrīvojot tās no neraksturīgu funkciju veikšanas – nekustamo īpašumu pārvaldīšanas – un palielināt valsts pārvaldes iestāžu telpu nodrošinājuma funkcijas efektivitāti valsts mērogā.

VNĪ vīzija ir kļūt par uzticamu ilgtermiņa sadarbības partneris valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, ilgtspējīgā attīstībā un valsts pārvaldes funkcijām nepieciešamo telpu nodrošinājumā. Nākotnē VNĪ jākļūst par profesionālu, efektīvi pārvaldītu uzņēmumu – atzītu nozares līderi – uzticamu ilgtermiņa sadarbības partneri valsts pārvaldes iestādēm jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, iznomāšanu, attīstības projektu īstenošanu, iestāžu funkciju izpildei nepieciešamo telpu piemeklēšanu (t.sk. privātajā tirgū), kā arī citu ar NĪ saistītu pakalpojumu sniegšanu.

 Primārais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt izaugsmi un attīstību, kā arī palielināt akcionāra ieguldījuma atdevi, kas mērāma ar attiecīgiem finanšu rādītājiem.

Otrs stratēģiskais mērķis minams - VNĪ sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, nodrošinot klientu apmierinātības pieaugumu ar VNĪ sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt, VNĪ biznesa virzienu mērķi ir palielināt VNĪ aktīvu atdevi un  aktīvu vērtību, kļūt par galveno valsts nekustamo īpašumu pārvaldītāju, palielināt valsts nekustamo īpašumu kvalitāti un lietojamību, paaugstināt nekustamo īpašumu attīstības klientu apmierinātību un pakalpojumu kvalitāti, kļūt par vadošo valstij piederošo un lietošanā esošo administratīvo ēku apsaimniekotāju,  paaugstināt apsaimniekošanas efektivitāti, paaugstināt apsaimniekošanas klientu apmierinātību un pakalpojumu kvalitāti, kļūt par galveno telpu nodrošinātāju valsts pārvaldes iestādēm u.c.

VNĪ, iegūstot izšķirošo ietekmi BCE, nodrošinās savu stratēģisko mērķu sasniegšanu:

- iegūs pilnīgu kontroli pār Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesu;

- paaugstinās VID un citu valsts pārvaldes iestāžu apmierinātību ar VNĪ sniegto pakalpojumu un pakalpojuma kvalitāti, jo VNĪ būs iespēja operatīvi risināt ar Nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, tostarp attīstību, saistītus jautājumus;

- palielinās VNĪ aktīvu vērtību un akcionāra ieguldījuma atdevi.

Ievērojot iepriekš minēto, uzskatāms, ka  VNĪ, palielinot savu līdzdalību BCE un iegūstot izšķirošo ietekmi BCE, nodrošinās savu stratēģisko mērķu sasniegšanu, un, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, izšķirošās ietekmes iegūšana atbilst VNĪ darbības stratēģijai un tādejādi tiek izpildīti Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.pantā noteiktie priekšnosacījumu izšķirošās ietekmes iegūšanai.   

Papildus jānorāda, ka, palielinot VNĪ līdzdalību BCE un iegūstot izšķirošo ietekmi BCE, VNĪ resursi tiks ekonomēti un racionāli izmantoti, jo:

- nebūs nepieciešams tērēt VNĪ resursus, kas šobrīd nepieciešami, lai panāktu vienošanos ar otru dalībnieku par BCE darbību, tostarp Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jautājumiem, kā arī, lai kontrolētu BCE darbību, tai skaitā ar darbību saistīto risku novērtēšanu un novēršanu. VNĪ nebūs nepieciešamības vest komplicētas un ilgstošas sarunas par BCE attīstības stratēģiju un finanšu izlietojumu, vienojoties starp vairākiem dalībniekiem;

- VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai un kā vienīgajam BCE akcionāram būs iespējas piesaistīt lētākus finanšu resursus nekā šobrīd BCE spēj piesaistīt ar esošo akcionāru struktūru;

- VNĪ būtiski palielinās savu pārvaldāmo aktīvu bāzi;

- var pilnvērtīgi un saimnieciski lemt par BCE peļņas izlietojumu un izlietojuma mērķiem, kur līdz šim visa BCE peļņa tiek izmaksāta ārkārtas dividendēs, nevērtējot nākotnes investīciju nepieciešamību.

Ievērojot Likuma 5.panta ceturtās daļas 2.punktā noteikto, Ministru kabineta lēmumā jāietver vispārīgais stratēģiskais mērķis. Palielinot VNĪ līdzdalību BCE un iegūstot VNĪ izšķirošo ietekmi BCE, nosakāms šāds BCE turpmākās darbības vispārīgais stratēģiskais mērķis: Nekustamā īpašuma pārvaldīšana, tostarp attīstīšana, nodrošinot valsts pārvaldes iestādes ar to funkciju realizācijai atbilstošām telpām, Nekustamā īpašuma vērtības saglabāšana un vairošana, sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, nodrošinot valsts pārvaldes iestāžu apmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem.

Novērtē šo rakstu: