Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru Latvijas Bankai par labu Bankas Baltija likvidatoram būtu jāmaksā gandrīz 60 miljoni latu, bija „nelikumīgs”, „absurds” un „nepamatots”, kā izteikušās ar zaudētājiem saistītas personas? Pietiek šodien publisko prasītāja pārstāvja apjomīgās tiesas debašu runas atšifrējumu, kurā minēta virkne agrāk mazzināmu faktu par Latvijas Bankas „īpašo” attieksmi pret Banku Baltija, kas rezultātā, kā atzinusi tiesa, arī bija viens no galvenajiem bankas bankrota iemesliem.

„Lidojumam nederīgai lidmašīnai ar nekompetentu pilotu nekad nedrīkst ļaut pacelties gaisā,” – šādi Bankas Baltija kraha laiku Latvijas Bankas prezidents Einars Repše izteicies Stokholmas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tieši uz šo izteikumu atsaukušies prasītāji, norādot uz to, ka Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija rīkojusies tieši pretēji šiem vārdiem.

Prasītāji norādījuši, ka Latvijas Banku ar Banku Baltija saistījis daudz kas vairāk nekā valsts iestādes un uzraugāmas bankas attiecības: „Sākot ar to, ka BB bija spiesta „piesegt” Latvijas Bankas izdarības filiālēs, kuras tika nodotas privatizācijai Bankai Baltija (..), turpinot ar to, ka tieši BB Latvijas Banka bija uzdevusi glābt Depozītu un Centra bankas 1995.gada krīzē, un beidzot ar to, ka ne pēc vienas no divām Latvijas Bankas pārbaudēm par Bankas Baltija darbību nesekoja it nekādas sankcijas – Latvijas Banka nepārtraukti ļāva Bankai Baltija atvērt jaunas un jaunas filiāles, norēķinu grupas (..), kopā ar Banku Baltija „zīmēja” dažādas finansu shēmas un piedalījās aktīvu nobēdzināšanā ārzemēs.”

Tāpat prasītāji Latvijas Banku vaino īpašā atbalstā tieši Bankai Baltija, kas tai arī ļāvis trīs gadu laikā no mazas mazpazīstamas bankas kļūt par lielāko komercbanku valstī un visā Baltijā. Debašu runā tiek minēti šādi apsvērumi:

„Pirmkārt, ir jābūt sākotnējam telpu resursam, lai noguldītājiem attiecīgā banka būtu tuvu. Ļoti tuvu. To nodrošināja pati LB – 8 filiāles BB saņēma uzreiz 1993.gada vasarā un pēc tam vienīgās banku nodaļas Latgales reģionā – 1993.gada rudenī. Visa valsts bija pārklāta ar BB tīklu. Nav nepieciešams to visu juridiski noformēt. Lai ir pārkāpumi. BB Latvijas Banka īsi pirms slavenā memoranda vel atļaus atvērt virkni filiāles.

Otrkārt, ir jābūt lieliem procentiem, kurus maksā par noguldījumiem – jo, kā pareizi teica E.Repše, „nauda plūst tur, kurp to gaida lielāka peļņa”. To vai nu pēc E.Repšes padoma vai paši izdomāja, saprata [Aleksandrs] Lavents un viņa komanda (..). Finanšu piramīda – maksāsim procentus uz nākamo depozītu rēķina. Citas bankas Latvijas Banka par to sodīja un panāca, ka šādi procenti netiek piedāvāti. Bet tikai ne attiecībā uz BB.

Treškārt, ir jābūt izteiktam uzraudzības trūkumam. Jo tikai tā „jaunizceptie” un nesen no cietuma iznākušie baņķieri varētu uzsākt biznesu ar vērienu. Vispirms, jums jāveido banka tā, lai pamatkapitāls netiek apmaksāts sākotnēji. Pēc tam šis pamatkapitāls jāapmaksā vai nu no dividendēm, kas saņemtas no BB, vai arī izmantojot kredītu, kas saņemts no BB. Abus priekšnoteikumus nodrošinās pati BB no naudas, kas saņemta kā depozīti no noguldītājiem. Un vienlaicīgi jāatver filiāle pēc filiāles, svarīgākās ārzemēs. Latvijas Banka BB gadījumā tam visam piekritīs.

Kā izrādās, shēma ir vienkārša. Lai visi šie trūkumi neizgaismotos, beigās vēl šāda banka jāņem savā pārraudzībā, jāpieņem norma, ka visus noguldījumus bankā saglabās, tad jāatmaksā vajadzīgie kredīti un jāpiesaka maksātnespēja...”

Prasītāji arī īpaši norādījuši uz to, ka Latvijas Banka a/s Banka Baltija visā tās pastāvēšanas laikā veikusi tikai divas (!) pārbaudes: „Tas nekas, ka katra Latvijas banka tajā laikā tika pārbaudīta vismaz reizi pusgadā un pat biežāk, uz BB tas neattiecās. BB kā lielākā Latvijas banka tika pārbaudīta tikai divas reizes visā tās darbības vēsturē...”

Turklāt arī šīs pārbaudes bijušas ļoti formālas: „Attiecībā uz Banku Baltija Latvijas Banka bija veikusi pārbaudes – jeb pārbaudījusi to, kā BB tiek izpildīti bankas saistošie normatīvi. Savukārt, attiecībā uz BB norādīto ciparu izcelsmi, to patiesumu, autentiskumu, Latvija Banka nekad nevienu pārbaudi nav veikusi, neskatoties uz to, ka tas bija viens no svarīgākajiem pamatpienākumiem. Latvijas Banka šo tiesību normu nav ievērojusi. Ne reizi a/s „Bankā Baltija” netika izdarīta revīzija. Savukārt pārbaudes bija izdarītas divas reizes 1994.gadā. Tās nebija nedz 1993.gadā, nedz 1995.gadā.”

Prasītāja runā īpaši norādīts arī uz to, ka Latvijas Bankas attieksme pret Banku Baltija bijusi nesalīdzināmi „mīkstāka” nekā pret citām komercbankām: „1994.gada 8.septembrī Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu (260 324 Ls apmērā). „Banka praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību,” kā norādīts LB vēstulē nr.08-006.5/1014 a/s Daugavas banka. Tādēļ Latvijas Banka, sākot ar 1994.gada 09.septembri, aizliedza piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, kā arī izsniegt jaunus kredītus.

Ir vērā ņemams laika faktors – šāds LB rīkojums ir 1994.gada septembrī. Laikā, kad otrajā BB pārbaudē tikko konstatētas (a) likviditātes problēmas, (b) kapitāla problēmas - pārskata gada zaudējumi 6,0 milj. latu apmērā, (c) pašu kapitāls zaudēts un tas ir ar mīnus zīmi 15.5 milj. latu. Un daudzi citi pārkāpumi. Jautājums – kur ir atšķirība? Pašu kapitāls zaudēts abās bankās. Abas bankas praktizē kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību. Premisas vienāda. Bet vai secinājums vienāds? Vai pie vienādiem faktiskiem apstākļiem, LB rīcība ir līdzīga? Nē. Attiecībā uz BB 1994.gada rudenī netika piemērots neaizliegums piesaistīt noguldījumus, ne arī kas cits.”

Savukārt prasītāju argumentus noslēdz analoģiju vilkšana ar Parex bankas krahu: „Un pēdējais jautājums. Banka Baltija bija sistēmiski svarīga banka. Tā tiešām bija lielākā komercbanka Latvijā. Savukārt Parex banku nevarēja atzīt par lielāko un sistēmiskāko. Tomēr Latvijas Banka un Latvijas valdība uzskatīja par nācijas pienākumu šajā bankā ieguldīt valsts līdzekļus apmēram 800 miljonu apmērā, lai kreditori neciestu. Lai visi saņemtu savus noguldījumus un naudas resursu. Tieši caur Parex banku, nedodot tiesības kreditoriem realizēt savas tiesības tieši attiecībā pret valsti, bet gan dibinot attiecības ar pašu banku. Vai Bankas Baltija sakarā, kuras uzraudzībā bija tik daudz kļūdu, cik ielas kaķim blusu, bet kuru beigās pat vadīja Latvijas Banka, kurai tika izdots memorands noguldītāju nomierināšanai, valsts drīkst nepildīt pašas pieņemtos spēles noteikumus un ignorēt kreditoru intereses?...”

Kā jau informēts, Latvijas Bankas vadība savukārt joprojām izvairās sniegt izvērstākus skaidrojumus un argumentus par pirmās instances tiesas spriedumu Bankas Baltija lietā. Aģentūru LETA Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aicinājis apmeklēt tiesas sēdes, kur esot pieejami Latvijas Bankas argumenti „uz lapu lapām”.

Pietiek jau informēja, ka par juridiskajiem pakalpojumiem šajā prāvā Latvijas Banka advokātam Romualdam Vonsovičam avansā samaksājusi 150 tūkstošus latu, bet uzvaras gadījumā advokāts varētu saņemt līdz pat 1,7 miljoniem latu.

Savukārt prasītāju puses advokātu honorārs nav zināms. Likvidatora – a/s BDO valdes loceklis Dainis Tunsts skaidro: „Es neko nedrīkstu stāstīt par mūsu attiecībām ar advokātu, jo to nosaka konfidencialitāte. Ja mēs prasītu piedzīt advokāta honorāru no otras puses, tad es saprotu, mums būtu jārunā. Bet mēs no otras puses neko neprasām. Es nekomentēšu, vai tā ir labdarība vai kā. Tiešām, nav jēgas mani tincināt, es to tiešām nedarīšu. Varat jautāt advokātiem, tā ir viņu privāta lieta. Vairis Brīze ir mūsu advokāts, Viktors Tihonovs darbojas kā otrais advokāts, bet pamatā ir Brīze.”

Brīze uz telefonzvaniem šonedēļ neatbildēja, savukārt Tihonovs atsaucās uz advokāta noslēpumu: „Es nedrīkstu pārkāpt advokāta noslēpumu. Es jau esmu dabūjis pa galvu, tādēļ neko neteikšu. Tā bija klienta izvēle - neprasīt no otras puses piedzīt honorāru. Diskusija par to bija, bet klienta vēlme ir pirmajā vietā...”

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...