Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru Latvijas Bankai par labu Bankas Baltija likvidatoram būtu jāmaksā gandrīz 60 miljoni latu, bija „nelikumīgs”, „absurds” un „nepamatots”, kā izteikušās ar zaudētājiem saistītas personas? Pietiek šodien publisko prasītāja pārstāvja apjomīgās tiesas debašu runas atšifrējumu, kurā minēta virkne agrāk mazzināmu faktu par Latvijas Bankas „īpašo” attieksmi pret Banku Baltija, kas rezultātā, kā atzinusi tiesa, arī bija viens no galvenajiem bankas bankrota iemesliem.

„Lidojumam nederīgai lidmašīnai ar nekompetentu pilotu nekad nedrīkst ļaut pacelties gaisā,” – šādi Bankas Baltija kraha laiku Latvijas Bankas prezidents Einars Repše izteicies Stokholmas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tieši uz šo izteikumu atsaukušies prasītāji, norādot uz to, ka Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija rīkojusies tieši pretēji šiem vārdiem.

Prasītāji norādījuši, ka Latvijas Banku ar Banku Baltija saistījis daudz kas vairāk nekā valsts iestādes un uzraugāmas bankas attiecības: „Sākot ar to, ka BB bija spiesta „piesegt” Latvijas Bankas izdarības filiālēs, kuras tika nodotas privatizācijai Bankai Baltija (..), turpinot ar to, ka tieši BB Latvijas Banka bija uzdevusi glābt Depozītu un Centra bankas 1995.gada krīzē, un beidzot ar to, ka ne pēc vienas no divām Latvijas Bankas pārbaudēm par Bankas Baltija darbību nesekoja it nekādas sankcijas – Latvijas Banka nepārtraukti ļāva Bankai Baltija atvērt jaunas un jaunas filiāles, norēķinu grupas (..), kopā ar Banku Baltija „zīmēja” dažādas finansu shēmas un piedalījās aktīvu nobēdzināšanā ārzemēs.”

Tāpat prasītāji Latvijas Banku vaino īpašā atbalstā tieši Bankai Baltija, kas tai arī ļāvis trīs gadu laikā no mazas mazpazīstamas bankas kļūt par lielāko komercbanku valstī un visā Baltijā. Debašu runā tiek minēti šādi apsvērumi:

„Pirmkārt, ir jābūt sākotnējam telpu resursam, lai noguldītājiem attiecīgā banka būtu tuvu. Ļoti tuvu. To nodrošināja pati LB – 8 filiāles BB saņēma uzreiz 1993.gada vasarā un pēc tam vienīgās banku nodaļas Latgales reģionā – 1993.gada rudenī. Visa valsts bija pārklāta ar BB tīklu. Nav nepieciešams to visu juridiski noformēt. Lai ir pārkāpumi. BB Latvijas Banka īsi pirms slavenā memoranda vel atļaus atvērt virkni filiāles.

Otrkārt, ir jābūt lieliem procentiem, kurus maksā par noguldījumiem – jo, kā pareizi teica E.Repše, „nauda plūst tur, kurp to gaida lielāka peļņa”. To vai nu pēc E.Repšes padoma vai paši izdomāja, saprata [Aleksandrs] Lavents un viņa komanda (..). Finanšu piramīda – maksāsim procentus uz nākamo depozītu rēķina. Citas bankas Latvijas Banka par to sodīja un panāca, ka šādi procenti netiek piedāvāti. Bet tikai ne attiecībā uz BB.

Treškārt, ir jābūt izteiktam uzraudzības trūkumam. Jo tikai tā „jaunizceptie” un nesen no cietuma iznākušie baņķieri varētu uzsākt biznesu ar vērienu. Vispirms, jums jāveido banka tā, lai pamatkapitāls netiek apmaksāts sākotnēji. Pēc tam šis pamatkapitāls jāapmaksā vai nu no dividendēm, kas saņemtas no BB, vai arī izmantojot kredītu, kas saņemts no BB. Abus priekšnoteikumus nodrošinās pati BB no naudas, kas saņemta kā depozīti no noguldītājiem. Un vienlaicīgi jāatver filiāle pēc filiāles, svarīgākās ārzemēs. Latvijas Banka BB gadījumā tam visam piekritīs.

Kā izrādās, shēma ir vienkārša. Lai visi šie trūkumi neizgaismotos, beigās vēl šāda banka jāņem savā pārraudzībā, jāpieņem norma, ka visus noguldījumus bankā saglabās, tad jāatmaksā vajadzīgie kredīti un jāpiesaka maksātnespēja...”

Prasītāji arī īpaši norādījuši uz to, ka Latvijas Banka a/s Banka Baltija visā tās pastāvēšanas laikā veikusi tikai divas (!) pārbaudes: „Tas nekas, ka katra Latvijas banka tajā laikā tika pārbaudīta vismaz reizi pusgadā un pat biežāk, uz BB tas neattiecās. BB kā lielākā Latvijas banka tika pārbaudīta tikai divas reizes visā tās darbības vēsturē...”

Turklāt arī šīs pārbaudes bijušas ļoti formālas: „Attiecībā uz Banku Baltija Latvijas Banka bija veikusi pārbaudes – jeb pārbaudījusi to, kā BB tiek izpildīti bankas saistošie normatīvi. Savukārt, attiecībā uz BB norādīto ciparu izcelsmi, to patiesumu, autentiskumu, Latvija Banka nekad nevienu pārbaudi nav veikusi, neskatoties uz to, ka tas bija viens no svarīgākajiem pamatpienākumiem. Latvijas Banka šo tiesību normu nav ievērojusi. Ne reizi a/s „Bankā Baltija” netika izdarīta revīzija. Savukārt pārbaudes bija izdarītas divas reizes 1994.gadā. Tās nebija nedz 1993.gadā, nedz 1995.gadā.”

Prasītāja runā īpaši norādīts arī uz to, ka Latvijas Bankas attieksme pret Banku Baltija bijusi nesalīdzināmi „mīkstāka” nekā pret citām komercbankām: „1994.gada 8.septembrī Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu (260 324 Ls apmērā). „Banka praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību,” kā norādīts LB vēstulē nr.08-006.5/1014 a/s Daugavas banka. Tādēļ Latvijas Banka, sākot ar 1994.gada 09.septembri, aizliedza piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, kā arī izsniegt jaunus kredītus.

Ir vērā ņemams laika faktors – šāds LB rīkojums ir 1994.gada septembrī. Laikā, kad otrajā BB pārbaudē tikko konstatētas (a) likviditātes problēmas, (b) kapitāla problēmas - pārskata gada zaudējumi 6,0 milj. latu apmērā, (c) pašu kapitāls zaudēts un tas ir ar mīnus zīmi 15.5 milj. latu. Un daudzi citi pārkāpumi. Jautājums – kur ir atšķirība? Pašu kapitāls zaudēts abās bankās. Abas bankas praktizē kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību. Premisas vienāda. Bet vai secinājums vienāds? Vai pie vienādiem faktiskiem apstākļiem, LB rīcība ir līdzīga? Nē. Attiecībā uz BB 1994.gada rudenī netika piemērots neaizliegums piesaistīt noguldījumus, ne arī kas cits.”

Savukārt prasītāju argumentus noslēdz analoģiju vilkšana ar Parex bankas krahu: „Un pēdējais jautājums. Banka Baltija bija sistēmiski svarīga banka. Tā tiešām bija lielākā komercbanka Latvijā. Savukārt Parex banku nevarēja atzīt par lielāko un sistēmiskāko. Tomēr Latvijas Banka un Latvijas valdība uzskatīja par nācijas pienākumu šajā bankā ieguldīt valsts līdzekļus apmēram 800 miljonu apmērā, lai kreditori neciestu. Lai visi saņemtu savus noguldījumus un naudas resursu. Tieši caur Parex banku, nedodot tiesības kreditoriem realizēt savas tiesības tieši attiecībā pret valsti, bet gan dibinot attiecības ar pašu banku. Vai Bankas Baltija sakarā, kuras uzraudzībā bija tik daudz kļūdu, cik ielas kaķim blusu, bet kuru beigās pat vadīja Latvijas Banka, kurai tika izdots memorands noguldītāju nomierināšanai, valsts drīkst nepildīt pašas pieņemtos spēles noteikumus un ignorēt kreditoru intereses?...”

Kā jau informēts, Latvijas Bankas vadība savukārt joprojām izvairās sniegt izvērstākus skaidrojumus un argumentus par pirmās instances tiesas spriedumu Bankas Baltija lietā. Aģentūru LETA Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aicinājis apmeklēt tiesas sēdes, kur esot pieejami Latvijas Bankas argumenti „uz lapu lapām”.

Pietiek jau informēja, ka par juridiskajiem pakalpojumiem šajā prāvā Latvijas Banka advokātam Romualdam Vonsovičam avansā samaksājusi 150 tūkstošus latu, bet uzvaras gadījumā advokāts varētu saņemt līdz pat 1,7 miljoniem latu.

Savukārt prasītāju puses advokātu honorārs nav zināms. Likvidatora – a/s BDO valdes loceklis Dainis Tunsts skaidro: „Es neko nedrīkstu stāstīt par mūsu attiecībām ar advokātu, jo to nosaka konfidencialitāte. Ja mēs prasītu piedzīt advokāta honorāru no otras puses, tad es saprotu, mums būtu jārunā. Bet mēs no otras puses neko neprasām. Es nekomentēšu, vai tā ir labdarība vai kā. Tiešām, nav jēgas mani tincināt, es to tiešām nedarīšu. Varat jautāt advokātiem, tā ir viņu privāta lieta. Vairis Brīze ir mūsu advokāts, Viktors Tihonovs darbojas kā otrais advokāts, bet pamatā ir Brīze.”

Brīze uz telefonzvaniem šonedēļ neatbildēja, savukārt Tihonovs atsaucās uz advokāta noslēpumu: „Es nedrīkstu pārkāpt advokāta noslēpumu. Es jau esmu dabūjis pa galvu, tādēļ neko neteikšu. Tā bija klienta izvēle - neprasīt no otras puses piedzīt honorāru. Diskusija par to bija, bet klienta vēlme ir pirmajā vietā...”

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...