Iesaki rakstu: 
Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā kreisie, tā labie pagriezieni. Izskatās pēc ļaunprātības.
Rīgas Dzirnavnieka graudu fūrēm ir aizliegts pagriezties pa kreisi no Dzirnavnieka uz Vidzemi: lai fūres klejo un meklē ceļu, pagriežoties uz centru un pa Alfas pagalmiem, apļiem, bet, ja brauc no Kurzemes vai Zemgales, arī nav kreisā pagrieziena uz Dzirnavnieku.
Šajos virzienos ir tūkstošiem garāžu - visi braukā un meklē ceļu kā traki suņi. Man liekas - tā ir kaitniecība. Biznesi pa Brīvības ielas apkaimi veidojas un grimst no piekļuves trūkuma. Nemaz nerunāju par ātrajiem, par dažādiem pakalpojumiem dzīvojamiem masīviem - tie ir izolēti pēc remonta.
Pieturas Rīgā vispār. Izkāpu no autobusa pieturā "Juglas iela" no Centra uz Juglu, jo man vajadzēja Juglas poliklīniku: vai pusstundu meklēju, kur atrodas Juglas iela, jo esmu no laukiem. Aizgāju pavisam uz otru pusi. Izrādās, no pieturas pati Juglas iela atrodas apmēram
Tramvaja pieturas. Ja tu izkāpi pa priekšējām durvīm, vienā pieturā tu pāri tikt nevari, ja vēl tev invalīda ratiņi, jātiek atpakaļ uz otru pieturas galu (cik metru tas ir?) un tad tiec pāri sliedēm un vēl dodies visas pieturas garumu atpakaļ jau pa trotuāru kādus 300 liekus metrus.
Slīpie trotuāri. Pamēģini uzbraukt vai braukt pāri slīpajiem trotuāriem, sevišķi pie iebraucamām vietām vārtos - slīpums sākas no malas un beidzas pie vārtiem! Un vispār vietām trotuāri slīpi. Kaitniecība.
Žogi. Nekur nav "labirintu", ciet viss apgabals aptuveni 400 metru garumā. Invalīdi, vecie ļaudis ar pakām pie Čiekurkalna tirgus mēro aptuveni kilometru, varbūt nedaudz mazāk. lai tiktu uz tramvaja pieturu. Jaunieši no tirgus lec pāri žogam vienā laidā. Vai nevarēja žogu taisīt ar labirintu un pāreju? Kaitniecība.
Pavērojiet, daudzās vietās žogi ir aplami, iztērēti nevajadzīgi līdzekļi. Viens piemērs - pie VEF. Pie pieturas ir autostāvvieta - kabata, necaurbraucama stāvvieta. Un tā visā garumā nožogota. Ko, kāds var pakļūt zem automašīnām, kas stāv vai kuras sāk kustēties ar
Žogu dēļ pat atkritumu tvertnes, kas novietotas pieturās, jāveļ ap 100 metru apkārt žogam, lai iztukšotu un noliktu atpakaļ. Caur žoga apakšu neizvilksi. Žogi jo sevišķi būtu jāpārbauda speciālistiem un jādod slēdziens pa visu Rīgu, jo man liekas, ka to ierīkošanai izšķērdēti miljoni rīdzinieku naudas! Kaitniecība, izšķērdība?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
