„Kalnmeiera loģika”: apzog valsti, ne jau jūs; krāpj valsti, ne jau jūs; tad nu liecieties mierā!

Toreiz Kalnmeiera vadītais kantoris bija sacerējis lielisku lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, kura pamatdoma bija – šo lēmumu ir tiesības pārsūdzēt tikai cietušajiem, bet, tā kā no Parex bankas nogulētā kraha un stulbās pārņemšanas neviens nav cietis, tad arī pārsūdzēt to nevienam nav tiesību. Ne valsts kontrolierei, ne kādam citam.

Absurds, protams, it īpaši, ņemot vērā, cik apjomīgus zaudējumus tiešā un netiešā veidā no šī kraha ir cietusi Latvijas valsts un līdz ar to arī katrs tās iedzīvotājs, - protams, ja atskaita kā reiz tos, kas šo krahu nogulēja un kas pēc tam ar novēlošanos pieņēma lēmumus par bankas pārņemšanu, par atteikumu noteikt noguldījumu izņemšanas ierobežojumus utt.

Taču šķiet, ka šo brīnišķo formulu Kalnmeiera kunga kantoris ir pieņēmis pastāvīgā bruņojumā, lai tiktu vaļā kā no šīs valsts pilsoņiem, kas nez kāpēc (un, kalnmeierprāt, juridiski nepamatoti) uzskata, ka tad, kad no viņu valsts nozog, izkrāpj vai izķiņķelē dažu labu miljardu, cieš arī viņi, tā no politiski neērtām lietām, kuras nav nekādas vēlēšanās izmeklēt.

Pēc visa spriežot, Parex amatpersonu lieta ir tikai pirmā lielā un garā kriminālprocesu virknē, kurus Kalnmeiers un Co. izbeigs, pilnībā uzņemoties izlēmēju lomu par to, kas valstij kaitē un kas nāk par labu, turklāt vēl šķietami likumīgi liedzot apstrīdēt savus politizētos lēmumus.

Un tā nav tikai bezpamata prognoze vien. Šajās dienās esmu saņēmis no Ģenerālprokuratūras vēstījumu, no kura skaidri un gaiši izriet – ja Kalnmeiers un Co. sev vien zināmu (vienalga, politisku, praktisku vai vēl citu) apsvērumu dēļ kādu lietu nevēlēsies izskatīt, viņi šo „likumīgo shēmu” izmantos uz nebēdu.

Kā zināms, KNAB vairāk nekā pusgadu pārbaudīja nu jau bijušā finanšu ministra Einara Repšes pēdējo divu gadu darījumus, no kuru atspoguļojuma amatpersonas deklarācijās pietiekami skaidri izrietēja, - vai nu augstā amatpersona savās deklarācijās šo to tīši vai netīši noklusē, vai arī kaut kā ir sanācis pieņemt šādas tādas ubaga dāvaniņas no baņķiera Valērija Belokoņa.

Protams, nebija nekāds pārsteigums, ka KNAB sava izsenā politiskā barotāja rokā neiekoda un nekā nepareiza vai nosodāma Repšes deklarācijās neatrada, vien norādot - ja jums kaut kas nepatīk, pārsūdziet mūsu lēmumu Ģenerālprokuratūrā.

Daudz interesantāks izrādījās Ģenerālprokuratūras faktiski nekavējoties pieņemtais lēmums, ko ir jēga nocitēt:

„Ne no pārsūdzētā lēmuma, ne Jūsu sūdzības satura nav redzams, ka Jūs būtu Kriminālprocesa likuma 95 .panta izpratnē uzskatāms par cietušu no Einara Repšes darbībām. Tāpat Jūs nepārstāvat kontrolējošu un uzraugošu iestādi, bērnu tiesību un nevalstisku organizāciju kā noteikts Kriminālprocesa likuma 369.panta 3. un 4. punktos.

Līdz ar to Jums nav Kriminālprocesa likuma 373.panta piektajā daļā piešķirtās tiesības pārsūdzēt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Tādējādi uz sūdzību pēc būtības atbilde Jums netiks sniegta.”

Ar vārdu sakot, Kalnmeiera kantoris atbilstoši jaunajai „Kalnmeiera loģikai” bez kādas kaunēšanās paziņo – ja jūs neesat tieši cietuši no, piemēram, Slaktera stulbuma, pārņemot Pareksu, vai no tā, ka viens valsts finanšu ministrs pieņem viena privātbaņķiera žēlastības dāvanas, tad ejiet, no kurienes nākuši, bet mūs šādi sīkumi neinteresē...

Viens pusbankrotējis Repše ar savām baņķiera Belokoņa ubaga dāvaniņām un sīkajām blēdībām, protams, ir tīrais nieks. Taču šādā veidā mūsu valsts galvenie likumības uzraugi faktiski skaidri pasaka: saistībā ar varbūt notikušām, varbūt nenotikušām nelikumībām mēs rīkosimies tikai tad, ja paši gribēsim, - un nerīkosimies, ja mums tā nešķitīs pareizi. Apzog valsti, ne jau jūs; krāpj valsti, ne jau jūs; tad nu liecieties mierā! – tā mums paziņo ģenerālprokurors Kalnmeiers. Un tas jau ir nopietni.

Novērtē šo rakstu: