Iesaki rakstu: 
Ir meli, lieli meli un statistika. Ieskatījos Latvijas statistikas datos, izrādās, ka iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam vairs netiek rēķināts. 2013.gada decembrī tas ir apstājies pie 252,19 eiro mēnesī.
Valdība gan saka, ka vienam iedzīvotājam pilnīgi pietiekot ar 128,06 eiro mēnesī (MK noteikumi Nr.299). Laikam Saeimas un ministriju ēdnīcās un speciālajos veikalos ir citas cenas kā Supernetto? Tāpat Saeimas un ministriju darbiniekiem laikam tiek piestādīti speciāli rēķini par komunālajiem pakalpojumiem? Kā viņiem veicas! Mums, parastajiem mirstīgajiem, ar 128 eiro mēnesī nepietiek pat komunālo rēķinu apmaksai.
Ieskatījos arī Darba ņēmēju skaita sadalījumā pēc darba ienākumiem un statistika liecina, ka no 784 708 strādājošajiem ir 182 936 strādājošie ar minimālo darba algu vai mazāk (katrs ceturtais). 223 990 strādājošie saņem 300,01 – 500,00 eiro mēnesī (katrs trešais). Vien 7,5% no visiem strādājošajiem saņem vairāk par 1500 eiro mēnesī.
Minimālās algas saņēmējam uz rokas sanāk 235,66 eiro mēnesī. Ja viņam ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 286,40 eiro mēnesī (95,47 eiro katram). Tiem, kam alga uz papīra ir 500 eiro, piemēram skolotājiem, alga uz rokas ir 358,10 eiro. Ja ir divi apgādājamie, tad alga uz rokas ir 437,30 eiro (145,77 eiro uz personu). Trūcīgo statusa nav, bet līdz reālam iztikas minimumam vēl tālu.
Rudenī skolotājiem sola algu 700 eiro - uz rokas 494,14 eiro vai 573,34 eiro, ja ir 2 apgādājamie (191,11 eiro uz personu). Tas nozīmē, ka arī pēc algu palielinājuma netiks sasniegts reālais iztikas minimums skolotāju ģimenēm un skolotājiem bez bērniem izdzīvot ir vieglāk.
Kuram tad galu galā Latvijā dzīvot ir vislabāk? Ieskatījos Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētajās amatpersonu deklarācijās. Diemžēl tur nav visskaļāk apspriestie maksātnespējas administratoru ienākumi, tāpēc jāsamierinās ar ziņām par zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumiem.
Paskatieties paši, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2011.gadā saņēmis 2 395 960,59 eiro (199 663,39 eiro mēnesī), 2012.gadā – 2 547 056, 46 eiro (212 254,70 eiro mēnesī; 1 326,59 eiro stundā), 2013.gadā - 1 151 943 eiro (95 995,31 eiro mēnesī). Pat, ja viņiem atlikušo dzīvi vispār nemaksātu algu, badā viņi nemirtu.
Tai pašā laikā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones gada ienākumi ir 31 365,12 eiro (2 613,76 eiro mēnesī), un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča gada ienākumi ir 33 128,00 eiro (2 760,67 eiro mēnesī). Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža gada ienākumi ir 42 174,39 eiro (3 514,53 eiro mēnesī). Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas gada ienākumi ir 42 088,79 eiro (3 507.40 eiro mēnesī). Valsts prezidenta Andra Bērziņa gada alga ir 45 603,56 eiro (3 800,30 eiro mēnesī).
Vai nav dīvaini, ka šīs valsts augstākās amatpersonas pat gada laikā saņem mazāk, nekā zvērināts tiesu izpildītājs saņem vienā mēnesī, kurš arī ir pielīdzināts valsts amatpersonai, un nevienam nav nekādu iebildumu? Vai nav saskatāmas korupcijas pazīmes - roka roku mazgā?
Tajā brīdi, kad valsts amatpersonas atrunājas, ka nekam nepietiek naudas, derētu padomāt par atalgojuma pārskatīšanu tiesu izpildītājiem. Īpaši sliktāk viņi nestrādās arī par vidējo algu valstī, iespējams, pat kļūs mazliet cilvēcīgāki un nolaidīsies uz zemes. Gan jau, ka tiesu izpildītāji nav vienīgie īpaši privileģētie, kuru atalgojuma sistēma ir jāpārskata, tad atradīsies nauda arī izglītībai, veselības aprūpei un pabalstiem.
Īpaši pateicīgi būs tie 71 700 invaliditātes pensijas saņēmēji, kuru gada ienākumi ir mazāki, nekā tiesu izpildītājs saņem par stundu.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
