Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas vārds diemžēl ilgi tika mētāts pa mediju pirmajām lappusēm, kad virs mūsu galvas arvien draudīgāk savilkās “Moneyval” ziņojuma negaisa mākoņi, solot mūsu valsti iekļaut “pelēkajā sarakstā”, kas būtībā nozīmētu uz pieres saņemt zīmogu “nespējam tikt galā ar noziedzīgas naudas apriti”. No saraksta izsprukām, bet kas notiek draudu ēnā?

Ārvalstu miljardi Baltijā

Igaunijas laikraksts “Postimees” pirms kāda laika ziņoja, ka 2009. gadā „Swedbank” Igaunijā sāka kontrolēt nerezidentu biznesu, tika pārskatīti visu nerezidentu biznesa klientu dokumenti un banka atteicās no 350 klientiem.

Tomēr sadarbība ar “labo klientu” – uzņēmumu “Carbo One” tika saglabāta, jo lielākā daļa darījumu notikuši ar reāliem uzņēmumiem. Tikai vēlāk "Swedbank" pārtrauca attiecības ar minēto klientu (un citiem “labajiem”), ar kuru neoficiāli saistīts Krievijas miljardieris Iskanders Mahmudovs, jo izrādījās, ka caur kontiem Igaunijas “Swedbank” “Carbo One” ne visai “tīrā veidā” pārskaitījis 1,4 miljardus eiro.

Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT analītiskais raidījums “Uppdrag granskning” šā gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp Dānijas “Danske Bank” un Zviedrijas “Swedbank” struktūrvienībām Baltijas valstīs laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro).

Latvijā savukārt prokuratūra tikko par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu cēlusi apsūdzības 11 personām, tostarp vairākiem nu jau bijušajiem "Swedbank" darbiniekiem. Skandālos par nelegālas naudas aprites nekontrolēšanu iekļuvusi arī “SEB banka”, vēl trakāk – Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijā viens no sarunu tematiem bija arī 29 miljoni eiro, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, un kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

V. Zeļenskis sarunās prasīja šo naudu atdot Ukrainai, uz ko saņēma atbildi, ka “Latvijas puse kopā ar Ukrainas pusi centīsies šo jautājumu pozitīvi atrisināt”, - tā sacīja Valsts prezidents E. Levits. Kas, citiem vārdiem, nozīmē to, ka “visi s...i (tas ir izmeklēšana, skandāls un naudas sodi bankām)” – viss ar netīro naudu saistītais – tiek mums, bet nauda, jau “tīra” un pēc mūsu “kompetentu institūciju” lēmuma – atdota atpakaļ ārzemniekiem, kuru bankas pat nav pārbaudītas un atbilstoši sodītas, par šīs pašas naudas izskaitīšanu uz šejieni bez pienācīgas pārbaudes, un mēs pat neprasām šo banku pārbaudi, pirms tur ieskaitām “valsts naudu”?

39 tūkstoši eiro nedēļas nogales ballītei – bez bankas ziņojuma Latvijas VID un FID?

Pēc visa iepriekš aprakstītā varētu šķist, ka Latvijā nelegālās naudas aprite tiek maksimāli ierobežota un kontrolēta, jo galu galā – tieši aktīva rīcība, “labojot situāciju” ļāva mums izvairīties no “pelēkā saraksta”. Tomēr baltajam mākonim ir drūma, melna mala. Jā, terorisma vai sankciju naudas parādīšanās pie mums ir ļoti maz iespējama, bet Latvijā ir kāda cita “melnās naudas specifika” – “pašmāju otkati”, kukuļi amatpersonām un nenomaksātie nodokļi. Starp citu, arī no “otkatiem” nodokļi netiek maksāti.

Mūsu bankas šos gadījumus “neredz”, jo tie visi līdzinoties “parastiem klienta darījumiem ar šim klientam raksturīgajām “parastajām summām””. Gribat zināt, kādām? Tas ir interesanti, jo, kamēr bankas neatver kontus jauniem mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums paredzēts līdz 15 000 eiro (un es tiešām tam neredzu attaisnojumu, jo tā ir ekonomikas bremzēšana), tikmēr nosacīti “lielajiem un labajiem” klientiem pat notiek pašas bankas iekšējās, “labiem” klientiem organizētās lekcijas par to, ka “nekas jau satraucošs un nelikumīgs nebūs, ja Jūs nedēļas nogales ballītei noņemsiet skaidru naudu 39 000 eiro apmērā, Jums jau tie ienākumi ir legāli un tāpēc mums pat nebūs par to jāziņo”. Kas tik daudz izmaksā? Nu, varbūt – kokaīns un eskorta meitenes? Legāli?

Ballīšu nauda var aiziet arī kukuļiem?

Skaidrs, ka šādā situācijā dabūt naudu kukulim vai drošības naudas iemaksai nav grūti. Un, jo cilvēks ir “tuvāk otkatiem” un kukuļiem, jo viņš ir bagātāks. Un, jo viņš ir bagātāks, jo brīvāk drīkst bez aizdomām izņemt lielas skaidras naudas summas. Savukārt, ja tikko ir noņemta liela nauda, nav nekādu problēmu šādu naudu atkal “atlikt atpakaļ”.

Aplis noslēdzies – viņam viss ir legāls! Un patiesi – bez operatīvajām darbībām, tikai ar parasto auditu ne VID, nedz arī finanšu uzraugi te neko pierādīt nevarēs, ja netiks pārsniegti “parastie apjomi”, “parastā peļņa” un tiks maksāti kaut mazi nodokļi.

Nav jau teikts, ka šāda “ballīšu nauda” uzreiz tiek maksāta amatpersonām kukuļos skaidras naudas veidā. Tikpat labi var kādam uzdāvināt zelta pulksteni. Kamēr acīgi ļaudis neatpazīs dārgu izstrādājumu, tikām saņēmējs to varēs mierīgi valkāt un nenorādīt savā deklarācijā kā deklarējamo pirkumu. Par dārgiem pulksteņiem savulaik nācās skaidroties gan Ainaram Šleseram, gan bijušajam Rīgas “karalim” Nilam Ušakovam – abi kungi savus dārgos aksesuārus nebija norādījuši amatpersonu deklarācijās un stāstīja dažādas pasakas, kā pie tiem tikuši.

Nekustamie īpašumi par samazinātu cenu, meži, mantojumi, maksātnespējas, azartspēles – tas viss var tikt pēc tam izmantots skaidras naudas iegūšanai, bet pēc tam – kukuļiem un ietekmes palielināšanai. Tāpēc būtu svarīgi mazāk pievērst uzmanību maziem darījumiem, bet skatīties, kur ir kaut kas liels un bīstams! Tas arī izbeigtu nevajadzīgo banku un valdības konfliktu ar mazo biznesu un parastajiem cilvēkiem, kuri šobrīd tiešām tiek nepamatoti čakarēti. Bet varbūt piekasīšanās mazajiem darījumiem notiek tāpēc, lai „nepamanītu lielos“?

Darījumi ar mežiem – skaidras naudas paradīze

Covid-19 krīze pasaulē un arī Latvijā, liek pievērst uzmanību ikdienas aktuālajām lietām, mazāk laika veltot lielākai daļai sabiedrības nesaistošajām shēmām, kā ļaudis “atmazgā” skaidro naudu. Viena no šobrīd ļoti kritiskajām nozarēm, kur šādi skaidras naudas darījumi pēdējos piecus gadus “iet uz urrā”, ir mežu nozare. Pārdodot mežu, precīzāk – augošus kokus, likums nosaka, ka jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%. Ja pirkšanas – pārdošanas darījums notiek skaidrā naudā par summu, teiksim, 5000 eiro, tad nekāds IIN nav jāmaksā un neviens gailis pakaļ nedziedās, tikai Pircējs un Pārdevējs zinās patieso darījuma summu.

Mežu uzpircējs paņem no sava bankas konta skaidru naudu un nopērk augošu mežu “par pašizmaksu”. IIN neviens nemaksā. Pēc kāda laika mežs tiek pārdots tālāk, visbiežāk – “savējiem” ar mērķi kokus izcirst vai veikt “meža tīrīšanu”. Pēc likuma personai, kas pārdod mežu šādiem mērķiem, jāmaksā jau minētie 10% IIN no darījuma summas, taču likums ļauj daļu no īpašuma vērtības atskaitīt “uzturēšanas un saimnieciskajos izdevumos”. Rezultātā darījumā iesaistītie tiek pie skaidras naudas ar 7,5% lielām izmaksām! Tas, pēdējos gados, ir viens no lētākajiem skaidrās avotiem, kurus pēc tam var legāli izņemt!  Un jau cita skaidrā nauda tiek iemaksāta atpakaļ bankas kontā, un shēmu var atkārtot, palielinot ietekmi.  

Bankas par šādiem gadījumiem neziņo, jo notiek “parasti klientam raksturīgi darījumi” apjomos, kas šim klientam raksturīgi. Peļņas nav, vai tā ir maza, nodokļi nav jāmaksā vai jāmaksā maz. Mazliet ir sākuši maksāt visi – tātad – vēl grūtāk to visu atklāt.

Piemēram, viens šāds “skaidrās naudas darījumu” cienītājs ir Latvijā labi zināmais mežu īpašnieks Modris Fokerots, kurš cita starpā iepriekš sodīts par krāpšanos ar ES fondu līdzekļiem. M.Fokerots jau gadiem uzpērk mežus, noformējot tos uz sev pietuvinātu cilvēku, tai skaitā ģimenes locekļu, vārdiem. Bet pēcāk šos mežus pārdod kā augošu koku cirsmas – izstrādei. Nemitīgi iesaistoties darījumos, kur nodokļi “neveidojas”.

M.Fokerotam savas meža tehnikas nav, tāpēc visa biznesa sāls ir optimizācija un skaidra nauda. Tā ir vajadzīga, lai pārliecinātu cilvēkus pārdot savus īpašumus bez IIN. Bet pēc tam var atgūt skaidro naudu, jau pārdodot cirsmas izstrādei ar pavisam maziem nodokļiem. Kā tapis zināms, tad nesen par kādu no M. Fokerota darbībām esot ierosināta arī kārtējā krimināllieta – šoreiz pēc Krimināllikuma 195.panta – par naudas atmazgāšanu. Proti – nelegālos darījumos iegūtie līdzekļi tiek “legalizēti”, lai turpinātu darboties. Iespējams, tā, kā iepriekš aprakstīts. Bet pasekosim – ja “viņš savā SEB bankā var legāli noņemt un uzlikt lielas naudas summas”, vai tas var ietekmēt arī “izmeklēšanas rezultātu”? Redzēsim! Šis ir piemērs, bet tādu cilvēku ir daudz un viņiem ir skaidra nauda.

Kā jau minēju, nelikumīgas naudas legalizēšanai var būt dažādi ceļi – mežu pārpirkšana, dārgu aksesuāru iegāde vai, kā savulaik mēģināja rīkoties bijušie “Latvenergo” vadītāji K.Miķelsons un A.Meļko – caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu, konsultāciju pakalpojumiem vai spekulācijām vērtspapīru tirgos, izmantojot pašu nodibinātu uzņēmumu, kurā “iegulda līdzekļus”. Maksātnespēja vien ir atsevišķa sāga. Tomēr, pamazām no šādiem darījumiem ir sākti maksāt vismaz mazi nodokļi – tas jau ir progress!

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...