Iesaki rakstu: 
Gandrīz droši var apgalvot, ka Pietiek aprakstītā ekonomikas ministra Arta Kampara un viņa padomnieka Madara Lasmaņa spēja sniegt veselām rindkopām identiskas atbildes, tomēr nav izskaidrojama ar divu Jaunā laika pārstāvju telepātisko saiti: ministram tekstu, kas gandrīz precīzi atbilst viņa padomnieka vēstulei, parakstam pastūmusi cita padomniece – kādreizējā skandalozo Jauno Trīs brāļu preses pārstāve Elīna Bīviņa.
Lai noskaidrotu, kādus tieši padomus Kamparam par 1060 latu mēnešalgu sniedz viņa padomnieks tautsaimniecības konkurētspējas jautājumos Lasmanis, Pietiek gan ministram, gan viņa padomniekam nosūtīja virkni jautājumu, interesējoties par to, kur, kādā līmenī un ar kādiem rezultātiem Lasmanis ir apguvis mikroekonomikas un makroekonomikas teoriju un apliecinājis savas spējas ekonomikas vadībā.
Uz šiem jautājumiem Kampars sniedza ļoti nekonkrētas atbildes, kas veselām rindkopām vien izskatījās pārrakstītas no divas dienas iepriekš nosūtītajām Lasmaņa atbildēm. Pat vērtējumu par Lasmaņa darbu – „pieredze un zināšanas ir atbilstošas ministra padomnieka pienākumu veikšanai” – Kampars, kā šķita, bija norakstījis no Lasmaņa teksta: „Ministrs manu pieredzi un zināšanas ir atzinis par atbilstošām padomnieka pienākumu veikšanai.”
Tomēr izrādās, ka šīs brīnumainās sakritības skaidrojamas nevis ar abu amatpersonu telepātisku saiti, bet gan ar Kampara padomnieces Bīviņas nevēlēšanos nevajadzīgi pārstrādāties. Pietiek droši zināms, ka tieši Bīviņa sagatavojusi parakstīšanai Kampara atbildi, un vienīgais, kas nav skaidrs – vai Bīviņa vienu un to pašu tekstu sagatavojusi gan Lasmanim, gan Kamparam, vai arī paņēmusi padomnieka sacerētu tekstu un to pastūmusi parakstīšanai arī ministram.
Pati Bīviņa ne otrdien, ne trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar Kampara un Lasmaņa vēstulēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
