Iesaki rakstu: 
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars seko partijas Latvijas attīstībaipiemēram un neatklāj, cik lielu atalgojumu saņem šajā amatā. Avoti partijas valdē, nevēloties tikt oficiāli citēti un minēt konkrētu summu, Pietiek atzina, ka Kampara ikmēneša alga ir “lielāka nekā ministriem”. Tas neoficiāli arī tiek minēts kā skaidrojums, kādēļ atklāt Kampara algu nebūtu politiski ērti. Tomēr lielāko Kampara ienākumu daļu varētu veidot viņa kā valdes priekšsēdētāja alga pirms gandrīz diviem gadiem dibinātajā biedrībā Latvijas-Ķīnas biznesa padome, kura cita starpā nodarbojas ar uzturēšanās atļauju pret nekustamo īpašumu iegādi lobēšanu
Kampars uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem, diviem atgādinājumiem un lūgumiem argumentēt, kādēļ uzskata, ka var neatklāt savu atalgojumu partijā un uzņēmēju finansētā biedrībā, klusēja. Tikmēr pieejamā informācija ļauj spriest, ka valdošās partijas ģenerālsekretāra ikmēneša ienākumus veido ne tikai alga Vienotībā, bet arī uzņēmēji, kas finansē viņa vadīto biedrību un ir tieši ieinteresēti noteiktā politikā.
Jautājums par Kampara atalgojumu Latvijas-Ķīnas biznesa padomē ir sabiedriski nozīmīgs, jo viņam kā valdošās partijas ģenerālsekretāram ir liela politiskā ietekme uz vienu no biedrības darbības jomām, proti, to, kāda turpmāk būs valsts politika uzturēšanās atļauju tirdzniecībā. Starp Kampara vadītās biedrības biedriem ir arī uzturēšanās atļauju biznesā tieši ieinteresētie nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un AS Rietumu banka valdes loceklis Iļja Suharenko.
Abi biznesmeņi, kā lasāms Lursoft pieejamajā Latvijas-Ķīnas biznesa padomes biedru sapulces protokolā, aktīvi piedalās biedrības darbā. Uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi aizvadītajā gadā kļuva politiski jūtīga un saasināja attiecības starp koalīcijas partneriem Nacionālo apvienību un Vienotību, jo pēdējā politiski aizstāvēja esošās prakses turpināšanu.
Pašlaik Lursoft datubāzē pieejams Kampara vadītās biedrības pārskats tikai par pirmo darbības gadu, pārskats par 2013. gadu vēl nav iesniegts. Pie pozīcijas “darba alga” norādīts, ka 2012. gadā biedrība šim mērķim iztērējusi 30 396 latus. Saskaņā ar statūtiem Kampara ieņemtais valdes priekšsēdētāja amats ir vienīgais algotais amats biedrībā. No Latvijas-Ķīnas biznesa padomes mājaslapas un publiskajām aktivitātēm redzams, ka tā konsultantes statusā piesaistījusi arī bijušo Kampara sabiedrisko attiecību padomnieci no Ekonomikas ministrijas laikiem Elīnu Bīviņu.
Partiju finansēšanas likums gan uzdod politiskajai organizācijai katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu, kas ir publiski pieejams KNAB mājaslapā internetā. Tomēr prakse rāda, ka no šiem publiskajiem pārskatiem nav iegūstama detalizēta informācija par partiju tēriņiem.
Partijas Vienotība finanšu pārskats par 2012. gadu vēsta, ka algās tā izmaksājusi vairāk nekā 53 000 latu, sīkāk neatšifrējot pozīcijas. Kampars par partijas Vienotība ģenerālsekretāru kļuva 2011. gada novembrī drīz pēc tam, kad zaudēja ekonomikas ministra amatu. 2012. gada februārī viņš kļuva par vairāku uzņēmēju, tostarp arī ar tobrīd topošo, nu jau nodibināto partiju Latvijas attīstībai sponsoru un dibinātaju finansētās Latvijas-Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētaju. Oficiāli padomes mērķis ir lobēt Latvijas uzņēmēju intereses Ķīnā. Pirms gandrīz diviem gadiem Vienotības ģenerālsekretārs arī Pietiek neatklāja, kāds būs viņa algas apmērs biedrībā, tobrīd aizbildinoties, ka līgums vēl nav parakstīts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
