Iesaki rakstu: 
Kādreizējais ekonomikas ministrs, tagadējais Vienotības ģenerālsekretārs, ar savu "naudas tumbočkas" lietu bēdīgi slavenais Artis Kampars publiskojis paziņojumu par savu kādreizējo kopā ar premjeru Valdi Dombrovski pieņemto lēmumu - faktiski likvidēt Valsts būvinspekciju, kas būtiski samazināja valsts kontroli pār norisēm būvniecībā. Publicējam pilnībā Kampara skaidrojumu, no kura jau tradicionāli izriet - Kampars nejūtas vainīgs par savu lēmumu sekām un tos arī nenožēlo:
"Esmu atbildīgs par lēmumiem, ko esmu pieņēmis ekonomikas ministra amatā, tai skaitā – par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju 2009.gada vidū.
Šim lēmumam pamatā bija vairāki apsvērumi:
Pirmkārt, Valsts Būvinspekcija tāda, kāda tā bija 2009.gada martā, kad sāku pildīt ministra amata pienākumus, bija neefektīva birokrātiska iestāde, kuras funkcijas pārklājās ar būvniecības procesu atbildīgajām institūcijām pašvaldībās.
Otrkārt, tādas Valsts Būvinspekcijas funkcijas, kā būvinspektoru sertifikācija, būvmateriālu atbilstības kontrole, hidrobūvju kontrole, kā arī citas, tika ar skaidru atbildību deleģētas Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Ekonomikas ministrijai, kuru spēju kompetenti pildīt šo pienākumu tajā brīdī nebija pamata apšaubīt. NEVIENA no Valsts būvinspekcijas funkcijām NAV likvidēta.
Treškārt, Valsts Būvinspekcijas reorganizācija bija tikai viens no ieplānotajiem posmiem būvniecības procesa pilnveidošanā un atbildības pastiprināšanā valstī. Atbildīgās institūcijas un personas katrā no būvniecības plānošanas, saskaņošanas un kontroles posmiem tika skaidri noteiktas normatīvajos aktos - tās ir pašvaldību dibinātas Būvvaldes, kuru uzdevums un pienākums ir rūpēties par ēku un būvju drošību.
Rīgas pilsētā būvniecību pārzina un kontrolē Rīgas pilsētas būvvalde, kura darbojas Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas kontrolē http://www.rpbv.lv/nolikums. Tās sastāvā ir Būvniecības kontroles pārvalde un Rīgas pilsētas būvinspekcija ar 20 darbiniekiem http://www.rpbv.lv/structure/701.
Ja Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas rezultāti ļaus izdarīt secinājumus par pašvaldību nespēju pildīt vienu no savām pamatfunkcijām, nepieciešams nekavējoties izstrādāt tādus kontroles mehānismus, kuri spēj garantēt cilvēku drošību.
Izsaku visdziļāko līdzjūtību Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem, vēlu drīzu atveseļošanos cietušajiem, pateicos ugunsdzēsējiem par nesavtīgo darbu un paļaujos uz policijas profesionalitāti, iespējami drīz izmeklējot un saucot pie atbildības šajā nelaimē vainīgos."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
