Kampars vēršas KNAB, lūdzot vērtēt Liuzinika iespējamo interešu konfliktu
B. Rulle22.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) otrdien nosūtījis iesniegumu KNAB, lūdzot biroju izvērtēt energoapgādes monopolista Latvenergo meitasfirmas a/s Sadales tīkls bijušā valdes priekšsēdētāja, tagad energofirmas Jauda attīstības direktora Ivara Liuzinika iespējamo likuma par valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu pārkāpumu.
Pēc Pietiek rakstītā, KNAB pērn jūnija vidū aizturētais bijušais valsts a/s Latvenergo meitas firmas a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdis Liuziniks iekārtojies darbā energofirma Jauda, kas ir viena no vērā ņemamiem Latvenergo izsludināto iepirkumu uzvarētājiem. Pērn maijā Jauda no Liuzinika vadītās a/s Sadales tīkls saņēmusi pasūtījumu par 3,29 miljoniem latu un bijusi partnere arī citos miljonu vērtos Latvenergo un Sadales tīkls iepirkumos kopumā par vēl vairāk nekā četriem miljoniem latu.
Liuziniks no valdes priekšsēža amata Latvenergo meitasfirmā Sadales tīkls bija spiests atvadīties pērn vasarā. Tas notika pēc tam, kad KNAB aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, naudas atmazgāšanu un kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros aizturēja nu jau bijušo Latvenergo valdes priekšsēdi Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko. Kā vēsta aģentūras LETA arhīvs, Liuziniku tāpat kā Miķelsonu un Meļko KNAB aizturēja, taču Liuzinikam atšķirībā no abiem pārējiem tiesa piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.
KNAB izmeklēšanu Latvenergo amatpersonu lietā turpina un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, izmeklētāji šķetina ne vien Latvenergo vadošo amatpersonu iespējamos noziegumus, bet arī viņu iespējamo saikni ar dažām bijušajām varas, tagad Saeimas opozīcijas partijām.
Kā liecina energofirmas Jauda mājas lapā internetā pieejamā informācija, Liuziniks tagad ir energofirmas Jauda attīstības direktors. Šī firma ir ļoti cieši saistīta ar Liuzinika bijušo darba vietu a/s Sadales tīkls, jo Jauda ir viens no lielākajiem dažādu elektromateriālu un iekārtu (kabeļi, slēdži, izolatori, drošinātāji, līniju armatūras, transformatoru apakšstacijas u.tml.) ražotājiem Latvijā.
Kā informē, ministra preses pārstāve Elīna Bīviņa, Kampars otrdien nosūtījis vēstuli KNAB, kurā lūdz izvērtēt, vai Latvenergo meitas uzņēmuma a/s Sadales tīkls bijušais valdes priekšsēdētājs Liuziniks, kļūdams par elektromateriālu un iekārtu ražošanas uzņēmuma Jauda attīstības direktoru, ir rīkojies atbilstoši interešu konflikta novēršanas likumam.
„Likums skaidri nosaka ierobežojumus, kas pēc amata zaudēšanas ir jāievēro valsts amatpersonām, tai skaitā ir aizliegums divus gadus pēc amata atstāšanas ieņemt vadošus amatus uzņēmumos, saistībā ar kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Esmu lūdzis KNAB analīzi par šodien masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijusī valsts energouzņēmuma amatpersona Ivars Liuziniks nonācis vadošā amatā privātā komercuzņēmumā, ar kuru Latvenergo slēdzis miljoniem vērtus līgumus. Šāda prakse ir nepieņemama, un pēc KNAB izvērtējuma lemšu par tālāko rīcību,” paziņojumā presei norāda ekonomikas ministrs Kampars.Zvanot uz Jauda interneta mājas lapā norādīto tālruni, Pietiek pirmdien neizdevās sazināties ar Liuziniku, lai noskaidrotu, vai, viņaprāt, augstais amats energofirmā Jauda un viņa darbības laikā apstiprinātie Sadales tīklu vērā ņemamie iepirkumi nemet ēnu uz viņa iepriekšējo darbu Latvenergo.
Miljonus vērti iepirkumi
Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka pērn maijā, kad Luiziniks vēl bija Sadales tīkls valdes priekšsēdis, Jauda no šā Latvenergo meitasuzņēmuma ieguvusi divus iepirkumu pasūtījumus kopā par 3,29 miljoniem latu. Līdztekus šiem diviem pasūtījumiem Jauda kā partnere piedalījusies arī citos Sadales tīkls un Latvenergo iepirkumos, kuru kopējā summa pērn sasniegusi vēl 4,1 miljonu latu.
Lielus pasūtījumus Jauda no Latvenergo un Liuzinika vadītā Sadales tīkla saņēmusi arī 2008.gadā un 2007.gadā. Kā rāda IUB dati, 2008.gadā Jauda kopā ar citiem elektromateriālu piegādātājiem uzvarējusi tolaik Luizinika vadītā Sadales tīkla iepirkumos, kuru kopējā summa sasniedz 38 miljonus latu. 2007.gada beigās Jauda bija ieguvusi sadales tīklu pasūtījumu par vairāk nekā 6,8 miljoniem latu.
Apsūdzētais Latvenergo trīs miljonu lietā
KNAB pērn vasarā īstenotā Latvenergo vadošo amatpersonu aizturēšana nebija pirmā reize, kad Liuziniks nonāca tiesībsargājošo iestāžu izmeklētāju uzmanībā.
Liuziniks bija viens no apsūdzētajiem tā dēvētājā Latvenergo trīs miljonu lietā. Pēc gadiem ilgas tiesvedības Augstākās tiesas Senāts 2006.gada februārī viņu atzina par vainīgu Latvenergo trīs miljonu lietā. Liuziniks trīs miljonu afēras laikā bija Latvenergo valdes loceklis un atbildēja par uzņēmuma finansēm. (Miljoni no Latvenergo pazuda, kad 1997.gada pavasarī Latvenergo Lihtenšteinas ārzonas kompānijai IFCE cedēja parādu Bankai Baltija – Lihtenšteinas ārzonai tika pārskaitīti astoņi miljoni latu, bet Banka Baltija saņēma tikai piecus miljonus latu. Trīs miljoni Latvenergo naudas bija pazuduši Lihtenšteinas firmas kontos. Pastāv uzskats, ka aiz Lihtenšteinas ārzonas slēpās tolaik valdoši politiķi un ka no Latvenergo nozagtie trīs miljoni tika sadalīti starp tā laika valdības (premjers bija Andris Šķēle) un varas partiju līderiem.)
Sods, kuru saskaņā ar AT Senāta lēmumu saņēma Liuziniks, gan bija niecīgs - viņam piesprieda naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā.
Augstu amatu Latvenergo vadībā Liuziniks saglabāja līdz pat pērnā gada jūnijam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
