Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu (formāli tas ir anonimizēts, taču visi būtiskie personāži bez grūtībām atšifrējami) Saeimas deputāta, Vienotības pārstāvja Dzintara Zaķa balsu pirkšanas lietā, - katrs lasītājs pats var izvērtēt tiesas argumentus un tās nolēmuma pamatotību.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedums Lieta Nr.SA-5/2014

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V.Krūmiņa, tiesnese J.Briede, tiesnesis A.Guļāns, tiesnese V.Kakste, tiesnese D.Mita, tiesnese I.Skultāne, tiesnese L.Slica, tiesnese R.Vīduša,

piedaloties pieteicējas politiskās partijas „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pārstāvim A.E., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvei K.K., trešās personas politiskās partijas „Partija „Vienotība”” pārstāvim L.L., trešās personas politiskās partijas „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” pārstāvim A.T., trešās personas politisko partiju apvienības „Zaļo un Zemnieku savienība” pārstāvim K.B., politiskās partijas „No sirds Latvijai” pārstāvei I.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja politiskās partijas „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2014.gada 22.oktobra lēmuma Nr.116 „Par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem” atcelšanu daļā par vēlēšanu rezultātiem Latgales vēlēšanu apgabalā.

Aprakstošā daļa

 [1] Centrālā vēlēšanu komisija ar 2014.gada 22.oktobra lēmumu Nr.116 „Par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem” noteica 12.Saeimā ievēlētos deputātus.

 [2] Politiskā partija „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” (turpmāk – partija „Saskaņa”) ir iesniegusi pieteikumu par minētā lēmuma atcelšanu daļā par vēlēšanu rezultātiem Latgales vēlēšanu apgabalā, kurā lūgts:

1) atcelt pilnībā vai daļā 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties pārskatīt politiskās partijas „Partija „Vienotība”” (turpmāk – partija „Vienotība”) rezultātus 12.Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā un atzīt, ka par deputāta kandidātu D.Z. deputātu kandidātu sarakstā nodotās vēlētāju balsis – par partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes – nav izmantojamas mandātu sadalē;

3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai atzīt par nederīgām velētāju par partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai deputāta kandidāta D.Z. vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās ar „plusu” ir atzīmēts D.Z. vārds un uzvārds;

4) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas „Vienotība” sarakstā un citu partiju sarakstos.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Latgales vēlēšanu apgabalā notika plaša vēlētāju balsu pirkšana partijas „Vienotība” un tās deputāta kandidāta D.Z. interesēs. Tādējādi, pirmkārt, tika pārkāpts brīvu vēlēšanu princips, jo tika ierobežota vēlētāju brīva izvēle. Otrkārt, tika pārkāpts vienlīdzīgu vēlēšanu princips, jo deputāta kandidāts, kura interesēs tiek pirktas vēlētāju balsis, iegūst nepamatotas priekšrocības. Minētie pārkāpumi būtiski ietekmēja 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus un deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām.

[2.3] Vēlētāju balsu pirkšanu pierāda vairāki Drošības policijas uzsāktie kriminālprocesi, kā arī plašsaziņas līdzekļu noskaidrotā informācija. No minētās informācijas izriet, ka Latgales vēlēšanu apgabalā uz vairākiem vēlēšanu iecirkņiem tikuši vesti vēlētāji, lai nobalsotu par partiju „Vienotība” un tās deputāta kandidātu D.Z.. Par vienu balsi samaksāts no 5 līdz 20 euro. Vēlētāju balsu pirkšanu apstiprina arī vairākas partijas „Saskaņa” noskaidrotās personas, kā arī ievērojamais daudzums balsu, kuras saņēmis D.Z..

[2.4] Vēlēšanu rezultātu atcelšana Latgales vēlēšanu apgabalā un to korekcija par labu vēlēšanās godīgi uzvarējušajiem deputātu kandidātiem būtu samērīga ar privātpersonu tiesību ierobežojumu. Sabiedrība iegūtu apziņu, ka Latvijā notiek vienlīdzīgas un brīvas vēlēšanas un ka Latvijā ir demokrātiska valsts vara.

[3] Tiesas sēdē partijas „Saskaņa” pārstāvis uzturēja pieteikumu.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve neatzina pieteikumu.

Partijas „Vienotība” pārstāvis uzskatīja pieteikumu par nepamatotu.

Politiskās partijas „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” (turpmāk – Nacionālā apvienība) pārstāvis uzskatīja, ka nav pamata atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu daļā par vēlēšanu rezultātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Atzina, ka prettiesisku darbību konstatēšanas gadījumā ir anulējamas tās vēlēšanu zīmes, kurās partijas „Vienotība” deputāta kandidātam D.Z. ir izdarīta atzīme „+”, bet pārējie deputātu kandidāti ir izsvītroti.

Partiju apvienības „Zaļo un Zemnieku savienība” pārstāvis uzskatīja pieteikumu par pamatotu.

Politiskās partijas „No sirds Latvijai” pārstāve uzskatīja pieteikumu par pamatotu.

[4] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki, kuri sniedza turpmāk minētās liecības.

Liecinieks J.V. ir partijas „Vienotība” biedrs, strādā Viļānu slimnīcā. Liecināja, ka nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām slimnīcas darbiniekiem zvanījusi sieviete, kura sevi dēvējusi par D.Z. sekretāri, un aicinājusi balsot Saeimas vēlēšanās par D.Z.. Sieviete norādījusi, ka D.Z. paaugstināšot bērnu pabalstu. Vēlēšanu dienā cilvēki informēja, ka tikšot piešķirti 5 līdz 20 euro, ja vēlēšanu zīmē izdarīs atzīmi „+” iepretim D.Z. vārdam. Pēc vēlēšanām svētdien lieciniekam zvanīts un teikts, ka divi cilvēki ir saņēmuši 10 līdz 15 euro par to, ka ir balsojuši par D.Z.. Pirmdien zvanīja samērā daudz cilvēku no Viļāniem, Nagļiem, Dekšārēm un Ērgļiem un norādīja cilvēkus, kuri bija maksājuši un saņēmuši naudu par to, ka ir balsojuši par D.Z.. Starp personām, kas zvanīja un norādīja uz pārkāpumiem vēlēšanās, divas teica, ka pašas saņēmušas naudu, savukārt pārējie bija dzirdējuši, ka kāds cits saņēmis naudu. Bija cilvēki, kas, lai gan saņēma naudu, patiesībā vēlēšanu zīmē svītroja D.Z. uzvārdu. Pirmdien liecinieks uzrakstīja iesniegumu Drošības policijai, norādot 18 uzvārdus. Liecinieks vērsa uzmanību, ka laikā, kamēr citi deputātu kandidāti no partijas „Vienotība” rīkoja publiskas kampaņas uz ielām, D.Z. vēlēšanu kampaņa aptvēra tikai uzņēmējus. Liecinieks arī norādīja, ka partija „Vienotība” ir arī iepriekš uzvarējusi Latgales latviskajos pagastos, taču šajās vēlēšanās aizdomīgs ir tieši D.Z. rezultāts.

Lieciniece I.K. Saeimas vēlēšanās bija Viļānu novada pašvaldības vēlēšanu iecirkņa locekle. Viņa paskaidroja, ka par balsu pirkšanu neko nevar pateikt. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī bija divi aizdomīgi vīrieši, kuri ilgi sēdēja pie balsošanas galdiņiem, šķiroja vēlēšanu zīmes un runāja ar vēlētājiem. Viņiem tika lūgts atstāt vēlēšanu iecirkni. Lieciniece naudas došanu neredzēja.

Lieciniece L.M. Saeimas vēlēšanās bija Viļānu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Paskaidroja, ka vēlēšanu naktī, skaitot nodotās balsis, konstatēja neierasti lielu atbalstu partijai „Vienotība”. Konkrētus balsu pirkšanas gadījumus nemanīja. Vienīgi Sokolku vēlēšanu iecirknī ievēroja aizdomīgas sarunas par balsu pirkšanu, tāpēc tika ziņots pašvaldības policijai.

Lieciniece I.R. Saeimas vēlēšanās bija vēlēšanu iecirkņa „Sokolku pagasta klubs un bibliotēka” komisijas priekšsēdētāja. Liecināja, ka vēlēšanu dienā divas reizes tika izsaukta pašvaldības policija, jo bija aizdomas par balsu pirkšanu. Pirmajā gadījumā kāds jaunietis (A.B.) ilgstoši uzturējās vēlēšanu iecirkņa tuvumā. Bija aizdomas, ka viņš kaut ko reklamē. Ko tieši viņš darīja, neredzēja. Otrajā gadījumā vēlēšanu iecirkņa tuvumā jaunieši aizdomīgi ilgi uzturējās automašīnā un lietoja alkoholu. Naudas došanu neredzēja. Liecinieci pārsteidza neparasti liels atbalsts partijai „Vienotība”. Lieciniece neredzēja, ka D.Z. konkrētajā apvidū būtu īstenojis vēlēšanu kampaņu, bija pieejamas tikai partijas „Vienotība” avīzes. Iedzīvotāji tenko par balsu pirkšanu.

L.V. ir Sokolku pagasta pārvaldes vadītāja. Vēlēšanu dienā viena pagasta iedzīvotāja zvanīja un ziņoja par iespējamu balsu pirkšanu Ustroņu sādžā. Nākamajā dienā izbrīnu radīja, ka tik daudz bija balsots par partiju „Vienotība”. Vēlēšanās pārsvarā piedalījās vietējie iedzīvotāji, tostarp tādi, kas parasti vēlēšanās nepiedalās. Iedzīvotāji runā, ka ir notikusi balsu pirkšana. Šo runu centrā ir V.B., kas strādā SIA „Vlakon”.

A.L. Saeimas vēlēšanās bija vēlēšanu iecirkņa „Kruku bibliotēka – klubs” komisijas priekšsēdētāja. Liecināja, ka vēlēšanu dienā aizdomīgas darbības netika novērotas. Iepriekš presē teiktais, ka bija daudz svešinieku, bija domāts tādējādi, ka vēlēšanu iecirknī daudzi balsotāji bijuši vietējo iedzīvotāju radinieki, kas Krukos nedzīvo. Baumu par balsu pirkšanu nebija. Ja precīzi atceras, par partiju „Vienotība” tika nodotas aptuveni 40 balsis, no kurām lielākajā daļā vēlēšanu zīmju iepretim D.Z. vārdam izdarīta „+” atzīme. Dzirdēja paša D.Z. veiktu aģitāciju grāmatu svētkos.

L.L. Saeimas vēlēšanās bija vēlēšanu iecirkņa „Silmalas kultūras nams” komisijas priekšsēdētāja. Paskaidroja, ka par balsu pirkšanu neko nezina. Viņa bijusi pārsteigta, ka par politisko partiju „Vienotība” nodotajās vēlēšanu zīmēs bija daudz grozījumu. Pārsvarā daudzi deputātu kandidāti tika svītroti, atstājot vienīgi D.Z.. Pirms vēlēšanām individuālu D.Z. vēlēšanu kampaņu nav pamanījusi.

A.V. Saeimas vēlēšanās bija vēlēšanu iecirkņa „Griškānu pagasta pārvalde” komisijas priekšsēdētājs. Paskaidroja, ka par balsu pirkšanu neko nav redzējis vai dzirdējis. Vēlēšanu dienā svešu cilvēku bija maz, pie iecirkņa dežurēja policija. Pārsteiguma par vēlēšanu rezultātiem nav. Kopumā visām partijām bieži bija grozītas vēlēšanu zīmes. Ievēroja, ka atsevišķas vēlēšanu zīmes bija aizpildītas „kā ar vienu roku” tādējādi, ka D.Z. vai vēl kādam izdarīta atzīme „+”, bet pārējie izsvītroti. D.Z. individuāla pirmsvēlēšanu kampaņa nav bijusi. Liecinieks zina vienīgi par viņa partijas avīzi.

V.D. Saeimas vēlēšanās bija vēlēšanu iecirkņa „Gaigalavas pagasta pārvalde” komisijas priekšsēdētāja. Norādīja, ka vēlēšanu diena pagāja bez starpgadījumiem, par balsu pirkšanu neko nedzirdēja. Aplūkojot vēlēšanu zīmes, liecinieci pārsteidza, ka iepretim D.Z. vārdam bieži ir atzīme „+”, bet pārējiem svītrojumi, taču viņa domāja, ka tas ir panākts labas vēlēšanu aģitācijas rezultātā. Vienīgā zināmā pirmsvēlēšanu aģitācija bija partijas „Vienotība” avīzes izplatīšana.

J.S. liecināja, ka balsoja Galēnu pagasta vēlēšanu iecirknī. Pirmajā dienā nekādus pārkāpumus nenovēroja, bet otrajā dienā sākās runas par balsu pirkšanu. A.S. iedevis 2 euro S.S. Otrajā sādžā stāstīts, ka balsi nopirka, iedodot alu. Ir vēl dzirdēti tamlīdzīgi gadījumi, bet neviens negrib īsti atklāt, kas ir noticis. Balsis vairāk pirktas par labu partijas „Vienotība” deputāta kandidātam D.Z..

I.N. paskaidroja, ka dzīvo Rīgā, bet viņai ir paziņas Sakstagalā. No paziņām uzzinājusi, ka vēlēšanu dienā iecirkņa tuvumā uzturējās 3 – 4 aizdomīgi cilvēki, no kuriem viens vērsās pie vēlētājiem un aicināja balsot par partiju „Vienotība” un iepretim D.Z. vārdam ielikt atzīmi „+”. Pēc nobalsošanas vēlētājiem bija jāatnes atlikušās vēlēšanu zīmes. Ja balss bija nodota par partiju „Vienotība”, varēja saņemt 20 euro, bet vakarpusē jau 30 euro. Nezina, kurš piekrita, kurš nē, bet šādas runas cilvēki runāja. Paša D.Z. tur nav bijis, visas darbības veica nepazīstamas personas. Lieciniece negrib nosaukt personas, kas viņai šādu informāciju izstāstīja, jo tas var apdraudēt šīs personas. Arī cilvēki paši baidās atklāti par to runāt.

P.S. paskaidroja, ka ir detektīvs. Liecināja par apstākļiem vēlēšanu iecirknī „Balvu kultūras un atpūtas centrs”. Paskaidroja, ka iepriekšējās balsošanas dienā – ceturtdienā – zvanīja draugs gruzīns V.L. un aicināja uz kultūras namu, jo tur notiekot nekārtības. Kultūras nama stāvlaukumā bija 20 līdz 30 gadus vecu apreibušu jauniešu pūlis. Gruzīns stāstījis, ka bija piebraucis liels autobuss un automašīna Audi 6. Boss ir sadalījis cilvēkus gulbeniešos un madoniešos. Gruzīns ir dzirdējis, ka pūlī pirms došanās balsot tika pieprasīta nauda. Kad gruzīns mēģinājis iejaukties šo pretlikumīgo darbību veikšanā, boss gruzīnu ir dzinis projām. Gruzīns gājis uz vēlēšanu iecirkni un sūdzējies par šīm pretlikumīgajām darbībām. Kad iecirkņa darbinieks nācis novērst nekārtības, autobuss aizbraucis projām, bet pūlis palicis. Kad daļa cilvēku nobalsojuši un pamanījuši, ka autobuss ir aizbraucis, sākās strīdēšanās ar bosu, kur palikt. Visu minēto stāstījis gruzīns. Liecinieks naudas došanu neredzēja, bet viņam stāstīja, ka nauda bija saņemama pie bosa. Balvenieši, kas mēģinājuši iesaistīties un nopelnīt, lieciniekam stāstījuši, ka viņiem ticis norādīts balsot par 4.sarakstu un izdarīt atzīmi „+” par labu D.Z.. Liecinieks Drošības policijai ir iesniedzis fotogrāfijas, kurās redzams jauniešu pūlis un automašīna, pie kuras stāvēja boss. Tāpat policijai ir norādīts bosa automašīnas reģistrācijas numurs.

B.S. liecināja, ka dzīvo Balvos, kur arī balsoja vēlēšanās. 2.oktobrī satikās ar P.S., kurš pavadīja uz kultūras nama pusi. Autostāvvietā bija aptuveni 20 cilvēku drūzma. P.S. sūtījis, lai iet palūkot, kas tur notiek. Pūlī bija iereibušas svešas personas no Vidzemes, kas balsoja par partiju „Vienotība”. Pie liecinieka pienācis vīrietis un piedāvājis par 10 euro nobalsot par partiju „Vienotība” un izdarīt atzīmi „+” par labu D.Z.. Liecinieks naudu nesaņēma, jo nebija līdzi pases un nevarēja nobalsot. Nezina nevienu paziņu, kas bija nobalsojis vēlēšanās un saņēmis par to naudu.

Vairis Kokorevičs liecināja, ka dzīvo Balvos, kur arī 4.oktobrī balsoja. Vēlēšanu dienā gāja garām kultūras nama autostāvvietai. Tur 20 jauniešu pūlis piedāvāja naudu par balsošanu par partiju „Vienotība”. Naudu no jauniešiem nav ņēmis, jo jau iepriekš bija nobalsojis. Viens no vīriešiem taujāja, vai nezina kādu, kas vēl nav balsojis. Jaunieši bija alkohola reibumā. Arī citiem draugiem bija piedāvāts pārdot balsi, taču viņi ir atteikušies to darīt.

D.Z. kandidēja Saeimas vēlēšanās no partijas „Vienotība” saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā. Liecināja, ka viņam nav ziņu par balsu pirkšanu. Ja šādas ziņas būtu bijušas, būtu nekavējoties par šiem pārkāpumiem ziņojis Drošības policijai. Vēlēšanu rezultātus izskaidro ar ārkārtīgi apjomīgu individuālu kampaņu un pastāvīgu sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem. Kandidēja Latgalē, jo tieši pie šī reģiona strādājis iepriekš, lieciniekam nav bijis vairāk izaicinājumu kandidēt Zemgalē, kā to darījis iepriekš. Pirms vēlēšanām viņš ir izbraukājis Latgali visos virzienos, sākot no Ludzas, Zilupes, Rēzeknes, Daugavpils, Dagdas, Balviem, Ilūkstes – apmeklējis gan lielas, gan mazas apdzīvotas vietas, ticies ar dažādiem cilvēkiem, viedokļu līderiem (uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem, baznīcas pārstāvjiem). Liecinieks paskaidroja, ka pēdējos divos gados valdība īstenoja Latgales programmu, tāpēc uz Latgales ceļiem ir uzklāts melnais segums, tādējādi būtiski uzlabojot ceļu stāvokli. Visi šie panākumi plaši atspoguļoti masu medijos. Tiekoties ar cilvēkiem, liecinieks nav kautrējies runāt arī krieviski. Uzskatīja, ka cilvēki balsoja no brīvas gribas. Pieļāva, ka pret viņu ir vērsta provokācija. Norādīja, ka Zilupes nodaļa pameta partiju „Saskaņa”, kas partijai ir liels zaudējums. Apstiprināja, ka labi pazīst A.K., SIA „Vlakon” īpašnieku. Apšaubīja, ka liecinieka atbalstītāji bez viņa ziņas organizēja prettiesiskas darbības.

O.D. ir Latvijas Televīzijas žurnāliste. Pēc vēlēšanām žurnālisti braukuši uz Sakstagalu vēlēšanu rezultātu dēļ. Lieciniece aptaujāja cilvēkus un satika vienu, kurš apliecināja, ka saņēmis 5 euro par to, ka nobalsojis par partiju „Vienotība”. Intervijā lieciniecei šis cilvēks stāstīja, ka viņu apciemoja paziņa un aicināja par 5 euro balsot par partiju „Vienotība”, ieliekot atzīmi „+” pretim D.Z. vārdam. Pēc balsojuma bija jāuzrāda atlikušās vēlēšanu zīmes. Citiem žurnālistu aptaujātajiem cilvēkiem šādas pieredzes nebija. Sakstagala vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks stāstījis, ka vairākas vēlēšanu zīmes bijušas identiskas. Intervijas ietvertas 12.oktobra raidījuma „De Facto” sižetā.

[5] Tiesas sēdē atzinumu sniedza Drošības policijas pārstāvis. Paskaidroja, ka Drošības policija Latvijā kopumā ir uzsākusi septiņus kriminālprocesus par iespējamiem vēlēšanu noteikumu pārkāpumiem. Četri no tiem ir Latgales vēlēšanu apgabalā. Kriminālprocesi ir uzsākti ne tikai saistībā ar partiju „Vienotība”, bet arī saistībā ar citām politiskajām partijām.

Norādīja, ka ne visas partijas „Saskaņa” pieteikumā norādītās amatpersonas un personas ir nopratinātas Drošības policijā, jo sākotnēji nebija pārliecības, ka šīm personām ir saikne ar iespējamo balsu pirkšanu. Tomēr, ja Drošības policijai pēc tiesas sēdes radīsies pārliecība, ka minētās personas var sniegt lietai noderīgu informāciju, tās tiks nopratinātas.

Drošības policijas pārstāvis atzina, ka pretēji atsevišķu politisko spēku norādītajam masveida balsu pirkšana nav bijusi. Uz tiesas sēdes brīdi konstatēti tikai atsevišķi balsu pirkšanas gadījumi, un par tiem ir uzsākti kriminālprocesi. Lai gan cilvēki izplata ziņas par iespējamiem balsu pirkšanas mēģinājumiem, nopratināšanas laikā šīs personas nevar atbildēt uz precizējošiem jautājumiem un nespēj neko sīkāk paskaidrot. Cilvēki baidās vai negrib sniegt informāciju, līdz ar to ir apgrūtinoši iegūt objektīvu informāciju. Drošības policija ir konstatējusi ne vairāk kā piecas personas, kuras pārliecinoši apgalvo, ka ir saņēmušas konkrētas norādes balsošanai un naudu par savu balsojumu. Daži cilvēki ir atzinuši, ka baidās sniegt paskaidrojumus.

Drošības policijas pārstāvis informēja, ka Drošības policija ir apsvērusi varbūtību, ka balsu pirkšana ir provokācija, kuras nolūks ir graut viena vai otra politiskā spēka publisko tēlu, un darīja zināmu, ka kriminālprocesā ir runa par vieniem un tiem pašiem vēlēšanu iecirkņiem.

[6] Tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza lietpratējs, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS (turpmāk – pētījumu centrs SKDS) direktors A.K., kurš pēc partijas „Saskaņa” lūguma bija uzaicināts skaidrot pētījumu centra SKDS 2013.gada decembrī veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātus. Aptaujā tika vaicāts, kā Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem novērtē atsevišķu sabiedrisko darbinieku, tostarp D.Z., darbību.

A.K. Paskaidroja, ka tika aptaujāti 1000 cilvēki. Ņemtas vērā 859 respondentu atbildes, kas ļauj spriest par tendencēm. No tiem Latgalē ir 126 respondenti, starp kuriem pozitīvi D.Z. vērtēja 9,5%, negatīvi – 11,8%, nav dzirdējuši par tādu – 41,6% un nezina – 37,2%. Aptaujāti noteiktā proporcijā gan pilsētas, gan lauku iedzīvotāji.

A.K. norādīja, ka no veiktās aptaujas nevar izdarīt secinājumus par izņēmumiem atsevišķos pagastos un ka šī aptauja nevar apgāzt D.Z. apgalvojumu par viņa īpašu popularitāti atsevišķos pagastos. Vienlaikus, pamatojoties uz aptaujas datiem, A.K. atzina: lai D.Z. sasniegtu vēlēšanās iegūtos rezultātus, ir bijis jāiegulda ļoti liels darbs.

Motīvu daļa

[7] Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka sakarā ar tiesiskā regulējuma trūkumu Augstākajai tiesai nav kompetences lemt par vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Savukārt partijas „Vienotība” pārstāvis atzina, ka Augstākajai tiesai nav no likuma izrietošas kompetences lemt par vēlēšanu rezultātu atcelšanu kādā vēlēšanu apgabalā.

Ievērojot minētos viedokļus par Augstākās tiesas kompetenci izlemt partijas „Saskaņa” pieteikumā izvirzītos prasījumus, Augstākā tiesa vispirms apsvērs šo jautājumu.

[8] Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmo daļu kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā. Atbilstoši šā likuma 54.panta pirmajai daļai piekritīgā tiesa ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Lai gan ne minētās, ne arī citas Saeimas vēlēšanu likumā ietvertās tiesību normas nenoteic Augstākās tiesas pilnvaras attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka tās kompetencē ir ne tikai pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pareizību no formālā viedokļa (kļūdas balsu skaitīšanā, lēmuma sagatavošanā u.tml.), bet arī pārbaudīt vēlēšanu norises tiesiskumu, proti, tās atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 6.pantā un starptautisko tiesību dokumentos ietvertajiem vēlēšanu principiem (sk. 2006.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 8.4.punktu).

[9] Izskatāmajā lietā, atzīstot, ka Augstākā tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi pēc būtības, Centrālās vēlēšanu komisijas un partijas „Vienotība” pārstāvji norādīja, ka tiesai ir ierobežojumi lemt par vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Gan tāpēc, ka Saeimas vēlēšanu likumā tam nav regulējuma (līdz ar to pieņemot, ka likumdevējs to apzināti nav ietvēris), gan arī tāpēc, ka vēlēšanu rezultātu atcelšana būtu pretrunā ar konstitucionāli nostiprināto kārtību.

Augstākā tiesa šim viedoklim nepiekrīt turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[10] Likumdevēja vēlēšanas ir demokrātiskas valsts fundamentāls elements. Bez patiesām un efektīvi īstenotām vēlēšanām nav patiesas un efektīvas demokrātijas. Valdošie principi vēlēšanu tiesību īstenošanā ir universāli.

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25.panta „b” punktā noteikts, ka katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2.pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi.

Valsts pienākums ik pēc saprātīga laika posma rīkot brīvas un aizklātas likumdevēja vēlēšanas ir ietverts arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 1.protokola 3.pantā. Lai gan šis pants formulēts kā valsts pienākums, nevis kā indivīda tiesība, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tas aptver arī subjektīvās tiesības, t.i., indivīda tiesības vēlēt un tikt ievēlētam (sk. 1987.gada 2.marta sprieduma lietā „Mathieu-Mohin un Clerfaut pret Beļģiju” 46.-51.punktu).

Latvijas vēlēšanu sistēmas principi konstitucionālā līmenī nostiprināti Satversmes 6.pantā, kurš nosaka: Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Lai gan brīvas vēlēšanas Satversmē tiešā tekstā nav minētas, neapšaubāmi tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem. Valsts varas avots ir tautas griba, un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Šis princips, pirmkārt, prasa, lai valsts nodrošinātu tādus apstākļus, ka būtu iespējams veidoties dažādiem viedokļiem un būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 10.2.punktu).

Gan no Satversmes, gan Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem izriet būtiska sakarība – lai demokrātija būtu patiesa un efektīva, likumdevēja vēlētāju gribai ir jāveidojas brīvi un arī gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Kā atzīmējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, valstīm ir diezgan plaša rīcības brīvība attiecībā uz vēlēšanu normatīvo regulējumu. Neviena no valstu izvēlēm nav uzskatāma par labāku, salīdzinot ar citām, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts vēlētāju gribas izpaudums brīvās, taisnīgās un periodiskās vēlēšanās (sk. 2005.gada 11.janvāra sprieduma lietā „Py pret Franciju” 46.punktu).

[11] Latvijā parlamenta vēlēšanu pamatnoteikumi ir ietverti Saeimas vēlēšanu likumā, kas pieņemts 1995.gada 25.maijā. Attiecībā uz vēlēšanu procesā pieņemto lēmumu pārsūdzību sākotnēji likuma 51.pantā tika noteikts, ka kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt vēlēšanu komisijas lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Ar 2006.gada 9.marta grozījumiem likuma 51. un 54.pants tika izteikts pašlaik spēkā esošajā redakcijā, paredzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzību Augstākajā tiesā.

Eiropas Padomes izveidotā Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām jeb, t.s. Venēcijas komisija (European Commission for Democracy through Law (Venice Commission)), kura sniedz atzinumus konstitucionālo tiesību jautājumos, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi: regulējumam par vēlēšanu rezultātu pārbaudošās institūcijas pilnvarām ir jābūt skaidram un saprotamam (sk. Electoral Law, Report on electoral law and electoral administration in Europe – Synthesis study on recurrent challenges and problematic issues, 170.punkts, http://www.venice.coe.int/webforms/ documents/default.aspx?pdffile=CDL-EL%282013%29006-e, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002.gada 9.aprīļa sprieduma lietā „Podkolzina pret Latviju” 35.punktu).

Pretēji tam Saeimas vēlēšanu likums nekādus citus norādījumus, izņemot lietas izskatīšanu steidzamības kārtībā (septiņās dienās) un pierādījuma nastas uzlikšanu pieteicējam, nesniedz. Tai skaitā nesniedz atbildi uz jautājumu, vai tiesai ir tiesības atcelt vēlēšanu rezultātus vispār, vai to var darīt visā valsts teritorijā, atsevišķā apgabalā vai vēlēšanu iecirknī. Nav arī likumdevēja gribas izpauduma, vai ir iespējama tikai viena deputāta mandāta anulēšana, ja ir konstatēts prettiesiskums tā iegūšanā, bet netiek ietekmēts vēlēšanu rezultāts pēc būtības.

Visbeidzot Saeima nav reaģējusi uz Augstākās tiesas jau 2006.gada spriedumā lietā Nr.SA-5/2006 pausto viedokli par tiesas kompetenci pārbaudīt Saeimas vēlēšanu norises tiesiskumu, izdarot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, lai novērstu iespējamo nepareizo tiesas praksi (viena no nepieciešamībām izdarīt grozījumus likumā ir tad, ja praksē kāda tiesību norma tiek piemērota nepareizi).

[12] 2006.gada spriedumā lietā Nr.SA-5/2006 Augstākā tiesa atzina, ka, noskaidrojot tās kompetenci lietās par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, Saeimas vēlēšanu likuma 51.pants ir interpretējams Satversmes 1.panta tvērumā (sk. minētā sprieduma 8.1.punktu).

No Satversmes 1.panta izriet, ka Latvijā ir tiesiska demokrātiska iekārta, kas atzīst demokrātiskas un tiesiskas valsts principus. Tātad Satversme atzīst tikai demokrātisku valsts iekārtu. Jēdziens „demokrātiska republika” ietver virkni tiesiskas valsts principu, tostarp varas dalīšanas principu. Varas dalīšanas princips ietver tiesu varas kontroli pār likumdevēja un izpildu varu. Ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.gada 20.janvāra sprieduma lietā Nr.2009-11-01 5.punktu).

Tiesiskā valstī tieši tiesas ir atzīstamas par efektīvāko mehānismu, kas, izvērtējot katru gadījumu individuāli, var konstatēt, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp konkrētās personas tiesībām un sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.gada 18.decembra sprieduma lietā Nr.2013-06-01 11.punktu). Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Saeimai ir tiesības nodot administratīvās tiesas kompetencē arī tādu lietu izskatīšanu, kuru raksturs nav šauri administratīvi tiesisks. Turklāt no likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 13.panta izriet, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir institūcija, kurai Administratīvā procesa likuma normas un principi ir saistoši (turpat, 15.1.punkts).

No iepriekš teiktā varētu pirmšķietami nešaubīgi pieņemt, ka gluži tāpat kā administratīvā tiesa to dara citās lietās, kas tiek izskatītas administratīvā procesa kārtībā, arī šajā lietā Augstākajai tiesai ir tiesības lemt par pārsūdzēto lēmumu pēc būtības.

[13] Tomēr Satversmē ir ietverta norma, kura liek šā jautājuma izvērtēšanu turpināt.

Satversmes 18.panta pirmā daļa paredz, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Aplūkojot minētās normas izstrādes gaitu, secināms, ka izvēlētais modelis nodot vēlēšanu rezultātu pārbaudi parlamentam, nevis tiesai ir apzināts. Latvijas Satversmes sapulces locekļi balsoja par Arveda Berga priekšlikumu vēlēšanu pareizību un Saeimas locekļa pilnvaru pārbaudes tiesības piešķirt vēlēšanu tiesai, tomēr tika atbalstīta pašreiz Satversmes 18.pantā ietvertā redakcija (sk. Satversmes sapulces IV sesijas 17.sēdes (1921.gada 2.novembra) stenogrammu. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006. 242.-252.lpp.).

Līdz ar to nav šaubu par Satversmes tēvu gribu uzticēt parlamentam pašam pārbaudīt savu locekļu pilnvaras.

[14] Tajā pašā laikā no debatēm redzams, ka viens apsvērums par labu šādai izšķiršanai minēts tiesas pienākums ievērot likumu un atzīt vēlēšanu prettiesiskumu arī gadījumā, ja ir pieļauts formāls likuma pārkāpums. Savukārt parlamentam būtu iespēja izdarīt lietderības apsvērumus un, konstatējot, ka pieļautā kļūda nav ietekmējusi vēlēšanu rezultātu, neuzskatīt to par tik svarīgu, lai tā radītu tādas sekas kā atkārtotu vēlēšanu sarīkošana (sk. Andreja Petrevica, Fēliksa Cielēna runas, turpat, 244.-246.lpp.). Kā trūkums Arveda Berga priekšlikumam tika norādīts arī tas, ka šāds priekšlikums nav pārrunāts komisijā, un jaunveidojamās vēlēšanu tiesas idejas „galvenais ļaunums” ir tas, ka nav noteiktas šādas iestādes kompetences (sk. Marģera Skujenieka runu, turpat, 251.lpp.). Noraidošais viedoklis tika papildināts ar pārliecību, ka, lemjot par parlamenta locekļu pilnvarām, parlaments nekādā gadījumā nerīkosies politisku motīvu vadīts. To savās runās atzina Fēlikss Cielēns, sakot: „Man liekas, ka tā uz priekšu domāt par tautas vēlēto priekšstāvniecību, ka tā nevarēs likumus ievērot, ka tā gribēs likumus pārkāpt, tas ne ar ko nav motivēts. Tautas priekšstāvniecība var dot likumus, viņai piekrīt kontroles tiesības par ministru kabinetu. Kāpēc tad mēs varam pielaist to, ka tautas priekšstāvniecībai būs tik šauri jēdzieni par to, kas ir likums un kas nav likums, ka, izejot no kaut kādiem tīri šauriem partejiskiem motīviem tā gribēs neievērot likumu vai pat pārkāpt to. [..] Berga kunga priekšā liktam parlamenta pārbaudīšanas veidam ir savs raison d’etre tanīs zemēs, kur vēlēšanas notiek pa atsevišķiem iecirkņiem, kā tas ir, piemēram, Anglijā, kur no katra iecirkņa tiek ievēlēts viens deputāts. [..] Tad, bez šaubām, pie šo mandātu pārbaudīšanas katrs deputāts ir personīgi ieinteresēts. [..] Turpretim pie tāda vēlēšanu modusa, kāds pastāv pie mums Latvijā, kur vēlēšanas notiek pa apgabaliem un pie tam pa ļoti lieliem apgabaliem, ievēlēto deputātu mandātu apstiprināšana arī notiek pa veseliem apgabaliem. [..] Personīgais vai partejiskais psiholoģiskais moments te pie deputātu mandātu apstiprināšanas nevar spēlēt lielu lomu [..]. Tāpēc mūsu apstākļos atsevišķas vēlēšanu tiesas radīšana nav motivēta.” (turpat, 246., 249.lpp.).

Augstākās tiesas ieskatā, šī diskusija ne tikai sniedz atbildi uz jautājumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudes procedūru. Tajā ir saklausāma Satversmes radītāju apzināšanās par Latviju kā demokrātisku valsti, kurā arī parlaments ir pakļauts tiesībām. Gandrīz pirms 100 gadiem izteiktās atziņas pēc būtības saskan ar pašreizējo izpratni par demokrātijas ciešo saistību ar tiesiskumu, tikai toreiz tika izvēlēta cita procesuāla kārtība, kas vairāk atbilda tobrīd valdošajai tradīcijai. Kā debatēs izteicās Andrejs Petrevics, „kārtība, ka parlaments pārbauda savu locekļu pilnvaras, ir pastāvējusi ļoti ilgi; tā ir jau veca kārtība, pie kuras visās zemēs ir pieraduši” (turpat, 244.lpp.).

[15] Mūsdienās Rietumu demokrātijā nav vienota mehānisma vēlēšanu tiesību pārkāpumu pārbaudē.

Venēcijas komisija vairākkārt ir pievērsusies vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes regulējumam Eiropas Padomes dalībvalstīs. Venēcijas komisija, piemēram, ir izdevusi Labas vēlēšanu prakses apkopojumu (Code of Good Practice in Electoral Matters), kurā apkopoti demokrātisku vēlēšanu kritēriji (sk. http://venice.coe.int/webforms/ documents/?pdf=CDL-EL%28 2002%29005-e). Tajā norādīts, ka vēlēšanu rezultātu pārbaudē ir iespējami divi varianti – pārsūdzība tiesā (vispārējā, speciālā vai konstitucionālā) vai apstrīdēšana vēlēšanu komisijā (norādot, ka šādā gadījumā ir vēlama tālāka pārsūdzība tiesā). Attiecībā uz vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu parlamentā norādīts, ka dažviet šāda kārtība ir paredzēta, tomēr tā ir pieļaujama valstīs, kur tā ir sen izveidota, un arī tad vajadzētu paredzēt tālāku pārsūdzību tiesā (sk. 93., 94.punktu). Venēcijas komisijas izstrādātajā atzinumā „Eiropas vēlēšanu mantojums” (Europe’s Electoral Heritage) papildus atzīts, ka pārsūdzība parlamentā var būt drošs risinājums senās demokrātijās, tomēr no šādas kārtības ir jāizvairās jaunajām demokrātijām. Neapšaubāmi, vislabākā izvēle ir pārsūdzība tiesā, taču pieļaujama arī apstrīdēšana neatkarīgā un objektīvā vēlēšanu komisijā (sk. http://www.venice.coe.int/webforms/ documents/?pdf CDL(2002)007-e 15.lpp.).

Starptautiskais Institūts demokrātijai un vēlēšanu atbalstam (International Institute for Democracy and Electoral Assistance) izstrādājis starptautiskus vēlēšanu standartus (International Electoral Standards), kas paredzēti kā tiesiskā regulējuma pārskatīšanas vadlīnijas. Šajos standartos norādīts, ka ir nepieciešams regulējums, kas paredz efektīvas tiesību aizsardzības iespējas. Proti, ir jāparedz iespēja iesniegt sūdzību vēlēšanu institūcijai vai tiesai visos gadījumos, kad ir noticis vēlēšanu tiesību pārkāpums, kā arī ir nepieciešama tālāka pārsūdzības iespēja augstāka līmeņa vēlēšanu institūcijā vai tiesā (sk. http://www.idea.int/publications/ies/upload/electoral_guidelines -2.pdf, 93.lpp).

Lietā par parlamenta vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja apsvērumus, kas iepriekš bija izteikti lietā par parlamenta deputāta kandidāta svītrošanu no kandidātu saraksta. Proti, lai izvairītos no varas ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinātu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokola 3.pantā minēto tiesību efektīvu piemērošanu, lēmums par kāda deputāta kandidāta neatbilstību izvirzītajiem kritērijiem ir jāpieņem institūcijai, kura var nodrošināt minimālas neatkarības garantijas, un šīs institūcijas kompetencei ar pietiekamu skaidrību ir jābūt noteiktai likumā (sk. 2008.gada 7.februāra sprieduma lietā „Kovach pret Ukrainu” 54., 55.punktu). Kā jau teikts, šie apsvērumi tika atkārtoti arī lietā par parlamenta vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu.

[16] Kā redzams, starptautiskie standarti ir attīstījušies tādā veidā, ka norāda uz nepieciešamību nodrošināt vēlēšanu rezultātu pārbaudi neatkarīgā un objektīvā procedūrā. Satversmes tēvi uzskatīja, ka parlaments var sniegt šādas garantijas. Tomēr mūsdienās atbilstoši varas dalīšanas principam un tiesību efektīvas īstenošanas principam šādas funkcijas tiek nodotas tādām institūcijām, kuras gan institucionāli, gan funkcionāli atbilst izpratnei par neatkarīgu institūciju. Vispārīgā gadījumā tās ir tiesas, kuras, kā jau iepriekš norādīts, Latvijas konstitucionālā tiesa atzinusi par efektīvāko tiesību aizsardzības mehānismu.

Latvijā izveidoto tiesību aizsardzības iespēju kontekstā jāatzīst, ka Latvijai kopumā ir raksturīga strīdu izskatīšanas kompetences nodošana tiesu varai. Neraugoties uz apstākli, ka Satversme ir viena no vecākajām demokrātisko valstu konstitūcijām, Latviju vēsturisko apstākļu dēļ nevar uzskatīt par senu demokrātiju, bet gan par tādu, kuras attīstība kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir salīdzinoši neilga.

[17] Tiesību normu interpretācija Satversmes 1.panta tvērumā, uz kuru ir norādīts Augstākās tiesas 2006.gada spriedumā lietā Nr.SA-5/2006, nozīmē apzināties mūsdienu vērtības. Kā norādījusi Satversmes tiesa, no Satversmes 1.panta izrietošo principu uzdevums ir nodrošināt, ka citas tiesību normas, arī Satversmē ietvertās, tiek piemērotas pareizi un to piemērošana, kā arī piemērošanas rezultāts pilnībā atbilst tiesiskas valsts prasībām (sk. 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2005-12-0103 24.punktu).

Tiesību principu atbilstoša un taisnīga piemērošana var notikt tikai gadījumā, ja tiek ņemta vērā attiecīgajā laikā valdošā izpratne par demokrātisku un tiesisku valsti un sabiedrībā pastāvošās vērtības. Tiesību normu piemērošanas procesā taisnīgs rezultāts ir jāsasniedz šodienas apstākļos, kas nozīmē, ka tiesību normām ir jādzīvo līdzi laikam. Nav nekāda pamata šajā ziņā uz Satversmi lūkoties citādi. Satversme, ņemot vērā tās centrālo lomu Latvijas tiesību sistēmā, ir pirmā, kuru, neskatoties uz tās pieņemšanas laiku, var un vajag interpretēt atbilstoši šodienas apstākļiem.

[18] Apsverot savas pilnvaras, Augstākā tiesa vadās no izpratnes, ka demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības tikai tad ir jēgpilnas, ja tās funkcionē efektīvi. Efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms vēlēšanu rezultātu pārbaudē nozīmē tiesības lemt par rezultātu tiesiskumu, kas vienlaikus ietver arī tiesības atzīt to prettiesiskumu.

Attiecībā uz Satversmes 18.pantā nostiprināto kārtību tālāka regulējuma trūkuma dēļ nav skaidrs, vai tā aptver mūsdienu demokrātiskai un tiesiskai valstij, kā arī cilvēktiesību standartiem atbilstošu iespēju personai iesniegt sūdzību par apstiprinātajiem vēlēšanu rezultātiem. Saeimas vēlēšanu likuma 51.pants šādu iespēju paredz.

Abi mehānismi (parlamenta un tiesas) rakstītajās tiesību normās patlaban pastāv paralēli, un, ņemot vērā detalizētāka regulējuma trūkumu, nav nepārprotami skaidra likumdevēja iecere attiecībā uz tiem. Tajā pašā laikā Augstākā tiesa atzīst, ka Satversmes 18.panta šābrīža tvērums neietekmē Augstākās tiesas kompetenci izskatīt lietu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru ir apstiprināti Saeimas vēlēšanu rezultāti.

[19] Pieņemot kā faktu, ka ar Saeimas vēlēšanu likumu Augstākajai tiesai ir nodota kompetence izvērtēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar kuru ir apstiprināti vēlēšanu rezultāti, kā arī to, ka tiesības mūsdienu demokrātiskā valstī nevar būt teorētiskas un deklaratīvas, bet tām ir jābūt efektīvi īstenojamām, Augstākā tiesa kā vienīgo risinājumu redz tiesas tiesības lemt par pārsūdzēto lēmumu pēc būtības.

[20] Izskatāmajā lietā Augstākajai tiesai atbilstoši iesniegtajam pieteikumam ir pienākums izvērtēt pierādījumus, vai ir notikuši vēlēšanu tiesību pārkāpumi un vai tie ir ietekmējuši vēlēšanu iznākumu vienā vēlēšanu apgabalā vai kādā vēlēšanu iecirknī.

[21] Tā kā Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka visa valsts teritorija ir sadalīta vēlēšanu apgabalos, savukārt balsošana notiek vēlēšanu iecirkņos, šis iedalījums ir ņemams vērā, arī izskatot lietas par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Ja ir konstatējams, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts konkrētā vēlēšanu iecirknī, ir lemjams par rezultātu tiesiskumu attiecīgajā iecirknī. Ja ir atzīstams vēlēšanu rezultātu prettiesiskums kādā vēlēšanu apgabalā, ir pamats lemt par apgabalu. Savukārt, ja tiek secināts, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts visā valsts teritorijā, ir pamats lemt par visiem Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tas, ka vienīgais variants nav tikai vēlēšanu rezultātu atcelšana visā valsts teritorijā, bet ir iespējama arī daļēja atcelšana, ir atzīts par Eiropas Padomes dalībvalstu vienprātīgu uzskatu (sk. iepriekš minētā Electoral Law, Report on electoral law and electoral administration in Europe – Synthesis study on recurrent challenges and problematic issues 172.punktu). Šādā veidā var izvairīties no divām galējībām – atcelt visus vēlēšanu rezultātus, kaut gan kļūdas konstatējamas nelielā teritorijā, un atteikties atcelt visus rezultātus, jo ietekmētā teritorija ir pārāk maza (sk. iepriekš minētā Code of Good Practice in Electoral Matters 101.punktu).

[22] Attiecinot iepriekš teikto uz izskatāmo lietu, Augstākā tiesa atzīst, ka tai ir kompetence pārbaudīt Saeimas vēlēšanu rezultātu tiesiskumu un gadījumā, ja tiek konstatēti vēlēšanu tiesību pārkāpumi, kas ietekmē vēlēšanu rezultātus kādā vēlēšanu iecirknī vai Latgales vēlēšanu apgabalā, – lemt par pārsūdzētā Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma prettiesiskumu attiecīgajā daļā.

[23] Izskatāmajā lietā partija „Saskaņa” uzskata, ka ir iegūti pietiekoši pierādījumi, kas liecina par balsu pirkšanu partijas „Vienotība” un konkrēti tās deputāta kandidāta D.Z. interesēs, kurš tādējādi prettiesiskā veidā Latgales vēlēšanu apgabalā no sākotnēji trešās vietas deputātu kandidātu sarakstā pēc rezultātu apkopošanas ieguvis pirmo vietu. Līdz ar to vēlēšanu rezultāti Latgales vēlēšanu apgabalā, partijas „Saskaņa” ieskatā, nav tiesiski.

[24] Augstākās tiesas judikatūrā gan attiecībā uz pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanu tiesiskuma pārbaudi ir nostiprinājusies atziņa, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus (sk. 2005.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-468/2005 14.punktu; 2006.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 12.punktu). No Satversmē nostiprinātā demokrātiskas valsts virsprincipa izriet, ka ar vēlēšanu rezultātu pārbaudi, cik vien iespējams, nedrīkst tikt ierobežotas varas institūcijas iespējas pildīt savus uzdevumus (sk. sprieduma lietā Nr.SKA-468/2005 13.3.punktu). Ja šī varas institūcija ir parlaments, tad pretējā gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu tā netraucēta un efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas stabilitāte kopumā (sk. sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 12.punktu). Tādējādi, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet ir jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas (sk. sprieduma lietā Nr.SA-5/2006 12.punktu).

Vēlētāju gribas ietekmēšana ar balsu uzpirkšanu ir rupjš vēlēšanu tiesību pārkāpums. Savukārt tas, cik atbildīgi paši vēlētāji izturas pret savām tiesībām un pienākumiem, ietekmē valsts organizācijas kvalitāti. Piekrītot piedāvājumam pārdot savu vēlētāja balsi, tiek grauti demokrātiskas valsts pamati. Bet arī šādos gadījumos attiecībā uz vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi ir piemērojams iepriekš minētais juridiskais kritērijs – vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu.

Iepriekš teiktais tiks izmantots izskatāmajā lietā. Pirmām kārtām tiks izvērtēts, kādi apstākļi liecina par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem (t.i., balsu pirkšanu). Otrkārt, ja tādi tiks konstatēti, tiks vērtēta to ietekme uz vēlēšanu rezultātiem. Vispirms atsevišķu vēlēšanu iecirkņu kontekstā, pēc tam, ja nepieciešams, – vēlēšanu apgabalā.

[25] Pieteikumā partija „Saskaņa” lūdz atcelt pilnībā vai daļā 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā. Precizējot pieteikumu attiecībā uz vēlēšanu apgabala daļu, partijas „Saskaņa” pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tiek pārsūdzēti rezultāti turpmāk minētajos vēlēšanu iecirkņos.

Viļānu novada Viļānos 729.vēlēšanu iecirknis „Viļānu novada pašvaldība”.

Viļānu novada Dekšāres pagastā 733.vēlēšanu iecirknis „Dekšāres pagasta pārvalde”.

Viļānu novada Sokolku pagastā 755.vēlēšanu iecirknis „Sokolku pagasta pārvalde”.

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 736.vēlēšanu iecirknis „Gaigalavas pagasta pārvalde”.

Rēzeknes novada Griškānu pagastā 737.vēlēšanu iecirknis „Griškānu pagasta pārvalde”.

Rēzeknes novada Sakstagala pagastā 751.vēlēšanu iecirknis „Sakstagala pagasta pārvaldes administratīvā ēka”.

Rēzeknes novada Silmalas pagastā 752.vēlēšanu iecirknis „Silmalas kultūras nams”, 753.vēlēšanu iecirknis „Kruku bibliotēka – klubs”, 754.vēlēšanu iecirknis „Ružinas bibliotēka”.

Balvu novada Balvos 319.vēlēšanu iecirknis „Balvu kultūras un atpūtas centrs”.

Riebiņu novada Galēnu pagastā 715.vēlēšanu iecirknis „Galēnu pagasta teritoriālās pārvaldes ēka, kultūras nams”.

Lai konstatētu Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma prettiesiskumu kādā iecirknī, kā arī secinātu, vai iegūto pierādījumu kopums par atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem rada pamatu lēmuma atcelšanai Latgales vēlēšanu apgabalā kopumā, Augstākajai tiesai ir jāizvērtē pierādījumi par katru vēlēšanu iecirkni.

[26] Administratīvā procesa likuma 149.pants paredz, ka pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Likums noteic arī obligātās pierādījumu pazīmes – pierādījumu attiecināmību (151.pants) un pieļaujamību (152.pants). Ar pierādījumu attiecināmību ir saprotamas tiesas tiesības un pienākums pieņemt tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Proti, pierādījums ir attiecināms, ja to veidojošās ziņas tieši vai netieši pamato lietā pierādāmo apstākļu esību vai neesību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Savukārt par pieļaujamiem ir uzskatāmi tikai likumā noteiktie pierādīšanas līdzekļi. Pierādījumus, kas ir attiecināmi un pieļaujami, tiesa novērtē, ņemot vērā to ticamību.

Izvērtējot liecinieka liecību, tiesai ir jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 162.panta piektajā daļā noteiktais, ka nevar būt par pierādījumu liecinieka liecība, kas pamatota uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

[27] Atbilstoši vispārējam regulējumam administratīvajā procesā iestāde pierāda apstākļus, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu, pieteicējs pierādījumus iegūst atbilstoši savām spējām, bet tiesa aktīvi darbojas pierādījumu iegūšanā, ja dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami (Administratīvā procesa likuma 150.pants).

Savukārt lietās, kurās tiek pārsūdzēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums, ar kuru ir apstiprināti Saeimas vēlēšanu rezultāti, pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem (Saeimas vēlēšanu likuma 54.panta ceturtā daļa). Tas nozīmē, ka pieteikumam ir jābūt pienācīgi argumentētam un pamatotam ar pierādījumiem. Tiesas iespēja objektīvās izmeklēšanas ietvaros pašai iegūt pierādījumus ir ierobežota ar likumā noteikto īso – septiņas dienas – lietas izskatīšanas laiku (Saeimas vēlēšanu likuma 54.panta trešās daļas 1.punkts).

Ievērojot minēto, izskatāmajā lietā Augstākā tiesa pieteikumu izvērtēs, izmantojot:

 – publikācijas plašsaziņas līdzekļos, internetā, televīziju raidījumus;

– personu Drošības policijai sniegtos rakstveida paskaidrojumus;

– liecinieku liecības;

– Saeimas deputāta J.A. iesniegumu ģenerālprokuroram, kuram pievienots liecinieka P.S. iesniegums Saeimai un detektīva darba apkopojums;

– datu apkopojumu, kurā ir norādīti partijas „Vienotība” rezultāti 10.Saeimas, 11.Saeimas, 2013.gada pašvaldību, 2014.gada Eiropas Parlamenta un 12.Saeimas vēlēšanās Rēzeknes pilsētā un atsevišķos Latgales vēlēšanu apgabala novados (Viļānu novadā, Rēzeknes novadā, Zilupes novadā, Balvu novadā, Riebiņu novadā, Līvānu novadā, Viļakas novadā, Aglonas novadā, Kārsavas novadā), par 12.Saeimas vēlēšanām ietverot arī informāciju par D.Z.;

– pētījumu centra SKDS veiktos pētījumus: 2013.gada decembrī veiktās socioloģiskās aptaujas datus par partijas „Vienotība” deputāta kandidātu D.Z.; 2014.gada jūnijā veikto aptauju par Latvijas politisko partiju reitingu izmaiņu dinamiku no 2013.gada jūlija līdz 2014.gada jūnijam; 2014.gada jūnijā veikto aptauju par attieksmi pret dažādiem politiķiem Saeimas vēlēšanās;

– datu vākšanas uzņēmuma „Norstat” 2014.gada jūnijā veiktās aptaujas datus par politisko partiju reitingiem.

[28] Attiecībā uz partijas „Saskaņa” izveidoto datu apkopojumu (tabulu), kurā atspoguļoti partijas „Vienotība” rezultāti Latgales vēlēšanu apgabalā iepriekšējās vēlēšanās, kā arī 12.Saeimas vēlēšanās, Augstākā tiesa atsevišķos gadījumos konstatē neprecizitātes tabulā ietvertajā procentu aprēķinā. Tāpat, salīdzinot tabulā minētos datus ar Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā norādītajiem, tiesa dažviet konstatē neprecīzu informācijas atspoguļojumu par partijas „Vienotība” piedalīšanos 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Turpmāk spriedumā, atsaucoties uz tabulā minētajiem datiem, tie tiks norādīti precizētā veidā.

[29] Tā kā Drošības policijas iesniegtajiem materiāliem ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, Augstākā tiesa spriedumā izteiks secinājumus, nesniedzot to detalizētu izvērtējumu.

[30] Vērtējot procesa dalībnieku iesniegtās publikācijas un raidījumus publiskajā vidē – laikraksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnāla „IR”, ziņu aģentūras LETA, interneta portālu Apollo, Delfi, pietiek.com, Focus.lv rakstus, Latvijas Televīzijas, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas, Latvijas Radio raidījumus – jāsecina: tie vēsta par vispārīgiem novērojumiem un baumām. Piemēram, norāda uz aizdomīgiem partijas „Vienotība” un tās deputāta kandidāta D.Z. rezultātiem atsevišķos vēlēšanu iecirkņos Latgales vēlēšanu apgabalā, atklāj partijas „Vienotība” iekšējo saraksti, kurā deputāta kandidāts J.V. izsaka savas domas, ka ir pirktas balsis par labu D.Z., atspoguļo atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darbinieku novērojumus par vēlēšanu rezultātiem, lielāku aktivitāti, nesaprotamo vēlēšanu zīmju aizpildīšanu attiecībā uz partiju „Vienotība”, aizdomīgu cilvēku klātbūtni, paziņo par Drošības policijas ierosinātajiem kriminālprocesiem un stāsta par runām, kas attiecas uz balsu pirkšanu.

Tajā pašā laikā nevar atzīt, ka tie sniedz ziņas par faktiem, ar kuriem partija „Saskaņa” pamato savu pieteikumu un kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Proti, iesniegtās publikācijas un raidījumi aplūko vispārīgus novērojumus, cilvēku runas, aizdomas. Līdz ar to tie nav uzskatāmi par pierādījumiem izskatāmajā lietā. Vienīgais izņēmums ir Latvijas Televīzijas 2014.gada 12.oktobra raidījums „De Facto”, ciktāl tajā minēto apstiprina Drošības policijas materiāli.

Lai arī pašas publikācijas un raidījumi netiek uzskatīti par pierādījumiem lietā, tie ir tikuši izmantoti, lai iegūtu pierādījumus. Proti, balstoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, partija „Saskaņa” izveidoja lietā nopratināmo liecinieku sarakstu. Liecinieki, kurus bija iespējams sasniegt, tiesas sēdē sniedza liecības, kuras ir atreferētas šā sprieduma 4.punktā.

[31] Tālāk Augstākā tiesa pievērsīsies katram šā sprieduma 25.punktā minētajam vēlēšanu iecirknim.

[32] Par Viļānu novada pašvaldības vēlēšanu iecirkni (Nr.729) tika nopratināti liecinieki J.V., I.K. un L.M.. Kā secināms no šo liecinieku liecībām, neviens no viņiem pats nav saņēmis naudu par to, ka ir balsojis par partiju „Vienotība” vai tieši par D.Z., nav arī redzējis šādus gadījumus. Liecinieks J.V. pēc paša teiktā ir sarunājies ar divām šādām personām. No viņa liecības nav konstatējams, par kuru konkrēti Viļānu novada vēlēšanu iecirkni šīs divas personas ir runājušas. Par citām personām, kuras ir saņēmušas naudu, ir tikai dzirdējis.

J.V. norādīja tiesas sēdē, viņš ir nosaucis Drošības policijai konkrētus vārdus un uzvārdus, tomēr izskatāmajā lietā minētās ziņas kā pierādījums nav izmantojamas, jo neapliecina balsu pirkšanas faktu. Tās ir tikai norādes uz personām, kuras Drošības policijai ieteikts uzklausīt.

Partijas „Saskaņa” izveidotajā tabulā norādīts, ka 729.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 17,3% vēlētāju (308 balsis no 1778), 11.Saeimas vēlēšanās – 11% (183 balsis no 1659), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās – 14,05% (185 balsis no 1316), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 27,7% (198 balsis no 714). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 30,4% (462 balsis no 1519). No 462 vēlēšanu zīmēm 398 bija grozītas. No šīm 398 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 63% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 251 vēlēšanu zīmē, savukārt svītrojums veikts 54 gadījumos. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 100 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

No iepriekš minētā var secināt, ka partija „Vienotība” 12.Saeimas vēlēšanās 729.vēlēšanu iecirknī ir ieguvusi vairāk balsu nekā iepriekš, turklāt pieaugums ir diezgan nozīmīgs. Iepriekšējās vēlēšanās parasti iegūtas ap 200 balsu, savukārt 12.Saeimas vēlēšanās – uz pusi vairāk. Arī atbalsts D.Z. 12.Saeimas vēlēšanās ir bijis diezgan ievērojams, ja ņem vērā, ka viņš Latgales vēlēšanu apgabalā balotējies pirmo reizi. Augstākajai tiesai nav informācijas par D.Z. individuālo kampaņu Viļānos, kas izskaidrotu viņa panākumus. Tajā pašā laikā nav neviena tieša pierādījuma – liecinieka liecības, rakstveida pierādījuma –, kas nepārprotami liktu secināt, ka šajā vēlēšanu iecirknī rezultāti ir veidojušies balsu pirkšanas veidā.

[33] Par Dekšāres pagasta pārvaldes vēlēšanu iecirkni (Nr.733) liecības sniedza J.V. un L.M.. Augstākā tiesa jau iepriekš sniedza savu vērtējumu viņu liecībām, tāpēc to neatkārtos.

Partijas „Saskaņa” iesniegtajā tabulā norādīts, ka 733.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 22% vēlētāju (69 balsis no 313), 11.Saeimas vēlēšanās – 14,8% (43 balsis no 291), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās – 4,7% (16 balsis no 336), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 52,7% (88 balsis no 167). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 47,8% (223 balsis no 467). No 223 vēlēšanu zīmēm 192 bija grozītas. No šīm 192 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 80,7% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 155 vēlēšanu zīmēs, savukārt svītrojums veikts 17 gadījumos. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 12 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Šajā vēlēšanu iecirknī partijas „Vienotība” atbalstītāju skaits ir trīs un vairāk reižu audzis, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām. Tomēr šis viens pats apstāklis ir nepietiekams, lai izdarītu tālākus secinājumus, kā šāds rezultāts ir veidojies. Liecinieka J.V. liecība ietver norādes uz iespējamu balsu pirkšanu, tomēr ne viena, ne kopā ar salīdzinošo tabulu liecība nav pietiekams pamats secinājumam, ka ir notikuši vēlēšanu rezultātus ietekmējoši pārkāpumi.

[34] Par Sokolku pagasta pārvaldes vēlēšanu iecirkni (Nr.755) liecības sniedza L.M., I.R. un L.V.. Visas liecinieces ir amatpersonas, kuru liecības pamatā ir balstītas uz citu personu runāto un pārsteigumu par vēlēšanu rezultātiem.

Partijas „Saskaņa” iesniegtajā tabulā norādīts, ka 755.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 9,5% vēlētāju (30 balsis no 316), 11.Saeimas vēlēšanās – 5,8% (14 balsis no 242), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās – 2,6% (7 balsis no 265), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 7,6% (10 balsis no 131). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 35,2% (111 balsis no 315). No 111 vēlēšanu zīmēm 100 bija grozītas. No šīm 100 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 77% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 77 vēlēšanu zīmēs, savukārt svītrojums veikts 9 gadījumos. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 16 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Kā redzams, arī šajā vēlēšanu iecirknī partijas „Vienotība” atbalsts ir būtiski audzis. Spriežot pēc liecinieku liecībām, pagastā tiek runāts par iespējamu balsu pirkšanu par labu partijai „Vienotība”, vēlēšanu iecirkņa tuvumā redzēti aizdomīgi cilvēki. Par konkrētu naudas ņemšanas vai došanas faktu neviens liecinieks neliecināja. Toties nosauca konkrētu personu, kura ļaužu valodās tiek saistīta ar iespējamo balsu pirkšanu. No minētā kopsakarā ar D.Z. liecību var pirmšķietami secināt, ka šī persona strādā SIA „Vlakon”, kas savukārt pieder D.Z. labam paziņam.

Augstākajai tiesai ar patlaban noskaidrotajiem faktiem – baumām un vispārēju izbrīnu – ir nepietiekami, lai izdarītu juridisku secinājumu par to, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts prettiesisku darbību ceļā. Šāda secinājuma izdarīšanai minētie apstākļi pilnīgi noteikti var būt ņemami vērā, tomēr paši par sevi tie veido tikai fonu, kuram trūkst konkrētu pierādījumu.

[35] Par Gaigalavas pagasta pārvaldes vēlēšanu iecirkni (Nr.736) liecināja V.D.. No viņas liecības secināms, ka vienīgais, kas pievērsis viņas kā vēlēšanu komisijas amatpersonas uzmanību, ir vēlēšanu zīmes, kurās iepretim D.Z. vārdam bieži ir atzīme „+”, bet pārējiem svītrojumi. Nekādus citus novērojumus lieciniece neizteica.

Partijas „Saskaņa” iesniegtajā tabulā norādīts, ka 736.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 24,3% vēlētāju (118 balsis no 486), 11.Saeimas vēlēšanās – 16,2% (64 balsis no 396), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partijai „Vienotība” bija kopīgs saraksts ar politisko partiju „Reformu partija”, politisko partiju „Latgales partija” un Nacionālo apvienību, – 72,7% (242 balsis no 333), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 57,4% (101 balss no 176). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 50,7% (222 balsis no 438). No 222 vēlēšanu zīmēm 191 bija grozīta. No šīs 191 grozītās zīmes grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 72,8% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 139 vēlēšanu zīmēs, savukārt svītrojums veikts 26 gadījumos. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 49 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

No iepriekš minētā var secināt, ka kopējais partijas „Vienotība” sasniegtais rezultāts nav kardināli atšķirīgs no iepriekšējās vēlēšanās saņemtā vēlētāju atbalsta. Vienīgais skaidri redzamais atbalsts saistās tieši ar D.Z., kurš individuāli ir ļoti labi novērtēts. No šā viena paša fakta Augstākā tiesa attiecībā uz lietā galveno jautājumu par iespējamo balsu pirkšanu nevar izdarīt nekādus secinājumus.

[36] Par Griškānu pagasta pārvaldes vēlēšanu iecirkni (Nr.737) liecināja komisijas priekšsēdētājs Aivars Vigups. Saskaņā ar liecinieka teikto viņš par balsu pirkšanu neko nav redzējis vai dzirdējis. Arī pārsteiguma par vēlēšanu rezultātiem nav. Ievēroja, ka atsevišķas vēlēšanu zīmes bija aizpildītas „kā ar vienu roku” tādējādi, ka D.Z. vai vēl kādam izdarīta atzīme „+”, bet pārējie izsvītroti. Atzina, ka visām partijām bieži bija grozītas vēlēšanu zīmes.

Atbilstoši partijas „Saskaņa” iesniegtajai tabulai 737.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 3,3% vēlētāju (15 balsis no 461), 11.Saeimas vēlēšanās – 3,4% (12 balsis no 351), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partijai „Vienotība” bija kopīgs saraksts ar politisko partiju „Reformu partija”, politisko partiju „Latgales partija” un Nacionālo apvienību, – 15,4% (101 balss no 655), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 11,8% (34 balsis no 288). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 11,3% (44 balsis no 390). No 44 vēlēšanu zīmēm 36 bija grozītas. No šīm 36 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 77,8% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 28 vēlēšanu zīmēs, savukārt svītrojums veikts 6 gadījumos. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 3 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Attiecībā uz tabulā ietverto informāciju nevar izdarīt nepārprotamus secinājumus. Var redzēt, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās partijai „Vienotība” nav bijis tik liels atbalsts, tomēr pirms 12.Saeimas vēlēšanām notikušajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas vēlētāju loks bija paplašinājies. No tā, ka individuāli D.Z. saņēmis visvairāk atzīmi „+”, nevar izdarīt nekādus secinājumus par balsu pirkšanu. Arī liecinieka liecība nerada pamatu tālākiem secinājumiem.

[37] Tiesas sēdē par vēlēšanu iecirkni „Sakstagala pagasta pārvaldes administratīvā ēka” (Nr.751) liecināja liecinieces I.N. un O.D.. Abas liecinieces pēc viņu teiktā ir runājušas ar cilvēkiem Sakstagala pagastā, kuri stāstījuši par naudas došanu saistībā ar balsojumu par labu partijai „Vienotība”, konkrēti D.Z.. Lieciniece I.N. ir dzirdējusi par šādām runām, savukārt O.D. kā žurnāliste ir intervējusi vienu personu, kura par balsojumu saņēmusi 5 euro.

Drošības policijas iesniegtajos materiālos ir divu personu paskaidrojumi, kuras apliecina, ka ir saņēmušas 5 euro par to, ka balsojušas par partiju „Vienotība”. Viens norāda, ka izdarījis atzīmi „+” par labu D.Z., otrs neatceras, kuram šādu ierakstu veicis.

No partijas „Saskaņa” iesniegtās tabulas redzams, ka 751.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 12% vēlētāju (53 balsis no 443), 11.Saeimas vēlēšanās – 6,3% (26 balsis no 411), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partijai „Vienotība” bija kopīgs saraksts ar politisko partiju „Reformu partija”, politisko partiju „Latgales partija” un Nacionālo apvienību, – 28,2% (110 balsis no 390), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 23,7% (49 balsis no 207). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 39,8% (180 balsis no 452). No 180 vēlēšanu zīmēm 158 bija grozītas. No šīm 158 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 71,5% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 113 vēlēšanu zīmēs, savukārt svītrojums veikts 16 gadījumos. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 22 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Tādējādi ir iegūti pierādījumi, ka šajā vēlēšanu iecirknī ir bijušas personas, kuras, balsojot par partiju „Vienotība” un izdarot atzīmi „+” iepretim D.Z. un, iespējams, cita deputāta kandidāta vārdam, ir saņēmušas par to naudu. Līdz ar to secināms, ka ir bijuši vēlēšanu tiesību pārkāpumi.

Apsverot, vai šajā vēlēšanu iecirknī ir ietekmēts vēlēšanu rezultāts, Augstākā tiesa atzīst, ka pierādījumi šajā sakarā ir nepietiekami. Proti, ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kuri rada šaubas par rezultātu tiesiskumu. Tomēr, lai tiesa varētu uzskatīt rezultātus par prettiesiskiem, šaubām ir jābūt pamatotām. Termins „pamatotas šaubas” nozīmē, ka tiesa ar pietiekami augstu ticamības pakāpi var secināt, ka vēlēšanu rezultāts būtu bijis citāds, ja šādu pārkāpumu nebūtu bijis.

Attiecībā uz Sakstagala pagasta vēlēšanu iecirkni ir divu personu paskaidrojumi, viena persona, kuru intervējusi viena lieciniece, un ļaužu runas, kuras pastarpināti dzirdējusi cita lieciniece. Tomēr, kā redzams no salīdzinošās tabulas, šajā vēlēšanu iecirknī par partiju „Vienotība” ir balsojušas 180 personas. Augstākā tiesa ar tās rīcībā esošajiem pierādījumiem nevar secināt, ka lielā skaitā gadījumu balsojumu ir ietekmējusi naudas saņemšana. Atšķirībā no citiem vēlēšanu iecirkņiem par Sakstagalu nebija uzaicināti liecinieki no vēlēšanu komisijas, kas varētu sniegt detalizētāku ieskatu vēlēšanu norisē. Ļaužu runas, par kurām izteicās lieciniece I.N., ir tikai liecinieces atstāstījums, ko viņa ir dzirdējusi. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 162.panta piektajai daļai šādas liecinieces liecības nevar tikt atzītas par pierādījumu (pat netiešu). Tiesai pašai būtu jāuzklausa liecinieki, kuri liecinātu par naudas saņemšanu, naudas maksāšanu vai vismaz, ka ir redzējuši naudas došanas faktu. Ja cilvēki baidās runāt (kā atzina lieciniece), tad arī tiesai trūkst pierādījumu.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, par pierādījumu nav atzīstama arī žurnālistes O.D. liecība par intervētās personas teikto, jo lieciniece neatklāja šīs personas identitāti.

Ievērojot minēto, atzīstams, ka Sakstagala pagasta vēlēšanu iecirknī ir konstatēti vēlēšanu tiesību pārkāpumi, tomēr pierādījumi nav pietiekami, lai secinātu, ka tie ir ietekmējuši partijas „Vienotība” vai D.Z. vēlēšanās iegūtos rezultātus.

[38] Par Silmalas kultūras nama vēlēšanu iecirkni (Nr.752) liecināja iecirkņa komisijas priekšsēdētāja L.L.. Vienīgais novērojums, ko lieciniece izteica, attiecas uz partijas „Vienotība” un īpaši D.Z. panākumiem vēlēšanās.

Atbilstoši partijas „Saskaņa” iesniegtajai tabulai 752.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 5% vēlētāju (15 balsis no 298), 11.Saeimas vēlēšanās – 1,9% (5 balsis no 270), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partijai „Vienotība” bija kopīgs saraksts ar politisko partiju „Reformu partija”, politisko partiju „Latgales partija” un Nacionālo apvienību, – 5,9% (17 balsis no 285), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 2,3% (3 balsis no 129). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 17,2% (38 balsis no 221). No 38 vēlēšanu zīmēm 30 bija grozītas. No šīm 30 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 93,3% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 28 vēlēšanu zīmēs, bet nav veikts neviens svītrojums. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 3 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partijas „Vienotība” atbalstītāju skaits ir būtiski audzis. Arī D.Z. individuāli ir guvis lielu atbalstu. D.Z. ir paskaidrojis, ka viņam ir bijusi masīva individuāla kampaņa. Lai gan par šo vēlēšanu iecirkni lieciniece L.L. šādu faktu neapstiprina, lieciniece A.L., kas liecināja par citu Silmalas pagasta vēlēšanu iecirkni, norādīja uz D.Z. individuāli veikto aģitāciju grāmatu svētkos. Vai un cik lielā mērā šī aģitācija ir ietekmējusi attiecīgos rezultātus, bez papildu informācijas nevar spriest. Jebkurā gadījumā iepriekš minētie pierādījumi par šo vēlēšanu iecirkni nedod pietiekamu pamatu secināt, ka rezultātu ir veidojušas prettiesiskas darbības.

[39] Par vēlēšanu iecirkni „Kruku bibliotēka – klubs” (Nr.753) liecināja iecirkņa komisijas priekšsēdētāja A.L.. Saskaņā ar viņas liecību nekas aizdomīgs vēlēšanu dienā nav novērots, runu par balsu pirkšanu nav, ir dzirdējusi D.Z. individuālo aģitāciju.

Atbilstoši partijas „Saskaņa” iesniegtajai tabulai 753.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 2% vēlētāju (8 balsis no 408), 11.Saeimas vēlēšanās – 2% (7 balsis no 353), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partijai „Vienotība” bija kopīgs saraksts ar politisko partiju „Reformu partija”, politisko partiju „Latgales partija” un Nacionālo apvienību, – 3,5% (9 balsis no 260), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 3% (4 balsis no 132). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 13,6% (40 balsis no 295). No 40 vēlēšanu zīmēm 34 bija grozītas. No šīm 34 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 88,2% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 30 vēlēšanu zīmēs, bet svītrojums veikts vienā vēlēšanu zīmē. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 9 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Arī šajā gadījumā, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, partija „Vienotība” un īpaši D.Z. ir guvis lielu atbalstu 12.Saeimas vēlēšanās. Atbalsts ir vismaz trīskāršojies. Ņemot vērā liecinieces A.L. teikto, apstiprinās D.Z. teiktais par individuālo kampaņu. Vai tas ir bijis iemesls atbalsta pieaugumam, nevar viennozīmīgi pateikt. Augstākajai tiesai nav iespēju izdarīt konkrētus secinājumus citu pierādījumu trūkuma dēļ. Esošie pierādījumi neliecina par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu ar prettiesiskām darbībām.

[40] Par Ružinas bibliotēkas vēlēšanu iecirkni (Nr.754) lietā vienīgais netiešais pierādījums ir partijas „Saskaņa” izveidotā tabula. Atbilstoši šai tabulai 754.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 1,8% vēlētāju (6 balsis no 329), 11.Saeimas vēlēšanās – 0,9% (3 balsis no 318), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, kurās partijai „Vienotība” bija kopīgs saraksts ar politisko partiju „Reformu partija”, politisko partiju „Latgales partija” un Nacionālo apvienību, – 21,6% (62 balsis no 287), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 5,7% (9 balsis no 156). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 11,8% (36 balsis no 304). No 36 vēlēšanu zīmēm 29 bija grozītas. No šīm 29 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 89,7% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 26 vēlēšanu zīmēs, bet svītrojums nav veikts nevienā vēlēšanu zīmē. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 3 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Kā jau atzīts attiecībā uz citiem Silmalas pagasta vēlēšanu iecirkņiem, arī šajā gadījumā partijai „Vienotība” un īpaši D.Z. ir būtiski audzis vēlētāju atbalsts. Nav viennozīmīgi izskaidrojams, vai šis atbalsts ir saistāms ar D.Z. aģitāciju grāmatu svētkos. Augstākajai tiesai trūkst informācijas, lai izdarītu konkrētus secinājumus, kā šāds atbalsts ir veidojies. Iegūtie pierādījumi nav pietiekami, lai atzītu, ka vēlēšanu iznākums šajā iecirknī veidojies prettiesisku darbību rezultātā.

[41] Par Balvu kultūras un atpūtas centra vēlēšanu iecirkni (Nr.319) liecināja P.S., B.S. un V.K.. Šie liecinieki liecināja par autobusu ar cilvēkiem, kas tikuši atvesti no cita vēlēšanu apgabala. P.S. pamatā pārstāstīja sava paziņas teikto, jo pats ieradies vēlāk. Pats esot redzējis atvestos cilvēkus. B.S. izteikts piedāvājums par 10 euro nobalsot par partiju „Vienotība” un ievilkt atzīmi „+”D.Z.. Šo piedāvājumu nav pieņēmis, jo nav bijusi līdzi pase. Arī V.K. piedāvāts nobalsot, pretim saņemot naudu, tomēr viņš jau bija nobalsojis.

Apsverot minēto liecinieku liecības, jāņem vērā arī Drošības policijas materiāli, kuros ir P.S. un vēl vienas personas paskaidrojumi. Tāpat tiesas sēdē tika iesniegta Saeimas deputāta .J.A. vēstule ģenerālprokuroram, kurai pielikumā ir P.S. rakstīti ziņojumi par notikušo. Izvērtējot visus pierādījumus – liecības un rakstveida pierādījumus –, Augstākā tiesa secina, ka personu teiktais pamatā sakrīt par faktu par cilvēkiem, kuri atvesti ar autobusu, un runām par naudas saņemšanu. Tomēr Augstākā tiesa konstatē nesakritību attiecībā uz datumiem, par kuriem šis stāsts tiek stāstīts. Tiesas sēdē P.S. un B.S. liecināja, ka minētais atgadījums noticis ceturtdienā, t.i., 2.oktobrī. J.A. adresētajā vēstulē un pievienotajā ziņojumā P.S. norāda uz 3.oktobri. Arī Drošības policijas materiālos gan P.S., gan cita persona sniedz paskaidrojumus par 3.oktobri. Visbeidzot V.K. tiesas sēdē minēto atgadījumu nepārprotami attiecināja uz īsto vēlēšanu dienu – 4.oktobri.

Kā izriet no liecībām tiesas sēdē un Drošības policijas materiāliem, visas personas ir pazīstamas ar P.S.. Tāpat secināms, ka minētais notikums ir pārrunāts starp šīm personām un ar P.S.. Līdz ar to viņu teiktais nav uztverams kā savstarpēji neatkarīgs vērojums. Tiesa atkārtoti lūdza precizēt datumu, par kuru liecinieki sniedza savas liecības, līdz ar to lieciniekiem bija iespēja vēlreiz apdomāt šo jautājumu. Tā kā konsekventi tika sniegtas vienas un tās pašas atbildes, kas savstarpēji nav saskanīgas, Augstākā tiesa minētos pierādījumus neatzīst par ticamiem. Līdz ar to tie nav izmantojami.

Ja aplūko partijas „Saskaņa” iesniegto tabulu, tad konstatējams, ka 319.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 21,9% vēlētāju (472 balsis no 2155), 11.Saeimas vēlēšanās – 11,5% (252 balsis no 2184), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās – 7% (92 balsis no 1323), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 40,8% (258 balsis no 633). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 12,6% (260 balsis no 2056). No 260 vēlēšanu zīmēm 148 bija grozītas. No šīm 148 grozītajām zīmēm grozījumi attiecībā uz D.Z. izdarīti 32,4% gadījumu. Atzīme „+” izdarīta 48 vēlēšanu zīmēs, bet svītrojumi izdarīti 44 vēlēšanu zīmēs. Partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 55 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis trešo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Kā secināms, vēlēšanu rezultāti neuzrāda būtiskas atšķirības partijas „Vienotība” vēlētāju aktivitātē. Arī D.Z. individuāli nav novērtēts īpaši labvēlīgi.

Pierādījumi par šo vēlēšanu iecirkni neliecina, ka vēlēšanu rezultāts ir ticis ietekmēts prettiesisku darbību rezultātā.

[42] Par vēlēšanu iecirkni „Galēnu pagasta teritoriālās pārvaldes ēka, kultūras nams” (Nr.715) liecināja J.S.. Saskaņā ar viņa liecību liecinieks pats nekādus pārkāpumus nav novērojis, bet norāda uz runām par balsu pirkšanu par labu partijas „Vienotība” deputāta kandidātam D.Z..

No partijas „Saskaņa” iesniegtās tabulas redzams, ka 715.iecirknī 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 42,7% vēlētāju (146 balsis no 342), 11.Saeimas vēlēšanās – 19,7% (59 balsis no 299), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 61,6% (101 balss no 164). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 51,3% (183 balsis no 357). No 183 vēlēšanu zīmēm 153 bija grozītas. No šīm 153 grozītajām zīmēm attiecībā uz D.Z. 27 zīmēs izdarīta atzīme „+”, bet svītrojumi veikti 48 vēlēšanu zīmēs. Partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 95 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis piekto vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

No iepriekš minētā secināms, ka liecinieks pats naudu nav saņēmis, nav arī redzējis naudas došanu, dzirdējis tikai ļaužu runas. Savukārt rezultāti paši par sevi neuzrāda augstu atbalstu D.Z., tieši pretēji. Līdz ar to šajā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu tiesību pārkāpumi nav konstatējami.

[43] Kaut gan tiesas sēdē partijas „Saskaņa” pārstāvis nenosauca Viļānu novada Viļānu pagasta 759.vēlēšanu iecirkni „Atpūtas un informācijas centrs „Kamenīte””, pieteikumā norādītas personas, kuras varētu liecināt par šo iecirkni. Tāpēc Augstākā tiesa izvērtēs tās rīcībā esošos pierādījumus par šo vēlēšanu iecirkni.

Uz tiesas sēdi pieteikumā minētās personas nebija iespējams izsaukt, tomēr Drošības policijas dokumentos ir materiāli – divu personu paskaidrojumi –, kuri ir izmantojami lietas apstākļu novērtēšanā. Viena no personām ir paskaidrojusi, ka vēlēšanās ir balsojusi par partiju „Vienotība” un izdarījusi atzīmi „+” iepretim D.Z. vārdam, par to saņemot 10 euro. Savukārt otra persona norādījusi, ka, lai gan ir aicināta balsot par partiju „Vienotība” un konkrēti par D.Z., patiesībā D.Z. vārdu ir pārsvītrojusi. Naudu 10 euro ir saņēmusi.

No tiesas sēdē nopratinātajiem lieciniekiem uz šo vēlēšanu iecirkni var attiecināt Viļānu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas L.M. liecību.

Partijas „Saskaņa” iesniegtajā tabulā par 759.vēlēšanu iecirkni norādīts, ka 10.Saeimas vēlēšanās par partiju „Vienotība” nobalsojuši 15,5% vēlētāju (67 balsis no 431), 11.Saeimas vēlēšanās – 10,3% (37 balsis no 358), 2013.gada pašvaldību vēlēšanās – 13% (55 balsis no 422), 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 29,5% (62 balsis no 210). 12.Saeimas vēlēšanās par šo partiju balsojuši 45% (211 balsis no 469). No 211 vēlēšanu zīmēm 173 bija grozītas. No šīm 173 grozītajām zīmēm attiecībā uz D.Z. 107 zīmēs izdarīta atzīme „+”, bet svītrojumi veikti 35 vēlēšanu zīmēs. Nākamajam partijas „Vienotība” deputāta kandidātam, kuram ir visvairāk izdarītas „+” atzīmes, ir 40 šādi ieraksti. Pēc grozījumu apkopošanas D.Z. ieguvis pirmo vietu partijas „Vienotība” deputātu kandidātu sarakstā.

Ņemot vērā personu paskaidrojumus Drošības policijai, var secināt, ka 759.vēlēšanu iecirknī ir notikusi vēlētāju gribas ietekmēšana, samaksājot par to, ka tiek nobalsots par partiju „Vienotība” un konkrēti par D.Z.. Arī salīdzinošā tabula uzrāda lielāku atbalstu šim politiskajam spēkam. Tajā pašā laikā, ja aplūko tieši D.Z. panākumus, lai gan viņš ir saņēmis lielu atbalstu, viņa vārds bieži ticis arī svītrots. Vēlēšanu iecirkņa amatpersona liecībā izteica izbrīnu par vēlēšanu rezultātiem, taču par vēlēšanu norisi nekādus novērojumus neizteica. No visiem 211 vēlētājiem, kuri nobalsojuši par partiju „Vienotība”, divi norādījuši, ka saņēmuši par to naudu.

Augstākā tiesa atzīst, ka ar iegūtajiem pierādījumiem nepietiek, lai secinātu, ka šajā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu iznākumu.

[44] Ievērojot iepriekš par katru vēlēšanu iecirkni teikto, secināms, ka, aplūkojot pierādījumus par katru iecirkni atsevišķi, nav konstatējams, ka kādā no tiem būtu veiktas prettiesiskas darbības (notikusi balsu pirkšana), kas būtu ietekmējušas vēlēšanu rezultātus attiecībā uz partiju „Vienotība” vai D.Z..

Papildus jau konstatētajam ir jāņem vērā arī D.Z. liecība, Drošības policijas atzinums, kā arī socioloģisko aptauju rezultāti un lietpratēja A.K. paskaidrojumi šajā sakarā. Tikai pēc tam varēs izdarīt galīgos secinājumus.

[45] D.Z. savus panākumus saista ar uzlaboto ceļu stāvokli Latgalē, kā arī ar savu individuālo vēlēšanu kampaņu. Kategoriski noliedz savu un apšauba savu atbalstītāju iesaistīšanos prettiesisku darbību veikšanā, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus.

Vērtējot D.Z. liecību kopsakarā ar pārējo liecinieku liecībām par viņa individuālo kampaņu, Augstākā tiesa negūst šim apgalvojumam apstiprinājumu. Jautājums par D.Z. individuālo kampaņu tika uzdots tiesas sēdē nopratinātajiem lieciniekiem. Tikai A.L. no Silmalas pagasta apstiprināja, ka redzējusi D.Z. aģitāciju grāmatu svētkos, pārējie liecinieki norādīja uz partijas „Vienotība” kopējo reklāmu. Atbilstoši D.Z. teiktajam, viņš vairāk ticies ar reģiona viedokļu līderiem, nevis piedāvājis tikšanos visiem vēlētājiem. Tajā pašā laikā tiesas sēdē neviena konkrēta persona netika ne nosaukta, ne nopratināta. Liecinieks arī nenorādīja, ka individuālā kampaņa attiekusies uz kādiem atsevišķiem novadiem vai pagastiem, vien paskaidroja, ka izbraukājis Latgali „visos virzienos”.

Attiecībā uz uzlaboto ceļu segumu Augstākajai tiesai nav citu pierādījumu, kas apstiprinātu vai noliegtu D.Z. teikto, ka Saeimas vēlēšanās šis bijis būtisks apstāklis tik nozīmīga atbalsta gūšanai.

Novērtējot D.Z. liecību kopumā, Augstākā tiesa negūst pārliecinošu izskaidrojumu D.Z. individuālajiem panākumiem atsevišķos pagastos.

[46] Šādu izskaidrojumu nedod arī pirmsvēlēšanu laikā veiktās socioloģiskās aptaujas. Lietas materiālos ir četru pētījumu dati. Trīs veicis pētījumu centrs SKDS, vienu – datu vākšanas uzņēmums „Norstat”.

2013.gada decembrī pētījumu centrs SKDS veicis socioloģisko aptauju, aptaujājot 839 balsstiesīgos pilsoņus, no tiem 14,9% Latgales vēlēšanu apgabalā. Atbildot uz jautājumu, kā tiek vērtēts politiķis D.Z., respondenti Latgalē norādījuši: pozitīvi – 9,4%, negatīvi – 11,8%, nav dzirdējis par tādu – 41,6%, nezina – 37,2%. Komentējot šo aptauju, A.K. norādīja (sk. šā sprieduma 6.punktu), ka respondentu skaits ir bijis pietiekams, lai varētu spriest par tendencēm. Atzina, ka šie dati neapgāž D.Z. apgalvoto, ka dažos pagastos viņš bijis ļoti populārs.

Vienlaikus uzsvēra, ka, lai pēc pētījuma datiem sasniegtu tos rezultātus, kādus D.Z. ir ieguvis Saeimas vēlēšanās, ir jāiegulda ļoti liels darbs.

2014.gada jūnijā pētījumu centrs SKDS veicis socioloģisko aptauju, aptaujājot 836 balsstiesīgos pilsoņus. Pētījumā tika noskaidrota attieksme pret dažādiem politiķiem Saeimas vēlēšanās. Kā redzams, Latgalē no 114 respondentiem par D.Z. atbildējuši: noteikti atbalstītu – 0,9%, lielāka iespēja, ka atbalstītu – 7,6%, neitrāla attieksme – 18,4%, nezina tādu – 36,0%, grūti pateikt – 11,5%, lielāka iespēja, ka neatbalstītu – 8,3%, nekādā ziņā neatbalstītu – 17,3%. No visiem respondentiem Latgalē

19 bija atzinuši, ka balsotu par partiju „Vienotība”. Šie respondenti atzina, ka D.Z. noteikti atbalstītu – 5,6%, lielāka iespēja, ka atbalstītu – 15,7%, neitrāla attieksme – 37,7%, nezina tādu – 9,1%, grūti pateikt – 16,9%, lielāka iespēja, ka neatbalstītu – 4,7%, nekādā ziņā neatbalstītu – 10,3%. Komentējot šos datus, A.K. vērsa uzmanību uz nelielo respondentu skaitu no partijas „Vienotība” vēlētāju vidus (19). Atzina, ka datiem, kas iegūti no tik neliela respondentu skaita, faktiski nav nekādas ticamības.

2014.gada jūnijā pētījumu centrs SKDS sagatavojis pētījumu par politisko partiju reitingu izmaiņu dinamiku no 2013.gada jūlija līdz 2014.gada jūnijam. Visā Latvijā tika aptaujāti 836 balsstiesīgie pilsoņi. Tika uzdots jautājums: „Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu?”. Attiecībā uz partiju „Vienotība” ietvertie dati liecina, ka 2013.gada jūlijā par to bija gatavi balsot 12,1% balsstiesīgo pilsoņu, bet 2014.gada jūnijā tie bija 20,9%.

Partija „Vienotība” tiesas sēdē iesniedza izvilkumus no socioloģiskās aptaujas, kurus norādīja kā datu vākšanas uzņēmuma „Norstat” 2014.gada jūnijā veiktā pētījuma daļu. Saskaņā ar pētījumā minēto tika aptaujāti 500 respondenti, no tiem 79 Latgalē. Tika uzdots jautājums: „Ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, par kuru partiju vai to apvienību Jūs visdrīzāk balsotu?”. Latgalē iegūtā atbilde bija 15,9%. Analizējot šos datus, A.K. izteica pieņēmumu, ka „Norstat” aptaujā jautājums tika uzdots telefonintervijas veidā, savukārt pētījumu centrs SKDS izmantojis tiešās intervijas, kuru laikā iegūtos datus var uzskatīt par ticamākiem.

Izvērtējot iepriekš minēto, Augstākā tiesa secina, ka norādītie dati par partiju „Vienotība” kopumā vispārīgi atbilst Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajiem vēlēšanu rezultātiem. Proti, saskaņā ar oficiālajiem Centrālās vēlēšanu komisijas rezultātiem partija „Vienotība” visā Latvijas teritorijā ieguva 21,87% balsu, savukārt Latgales reģionā – 15,28% (sk. http://sv2014.cvk.lv/index_rez.html).

No 16187 vēlēšanu zīmēm D.Z. ieguvis 4554 atzīmes „+”, bet 2804 gadījumos viņa vārds tika svītrots (sk. http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-4.html). Tādējādi viņš vēlēšanu sarakstā no trešās vietas pacēlās uz pirmo. Samērojot šos faktus ar 2013.gada decembra aptaujas datiem, socioloģiskā aptauja šādu atbalstu D.Z. 2013.gada nogalē neprognozēja. Savukārt 2014.gada dati par individuālo D.Z. novērtējumu nav ņemami vērā mazā respondentu skaita dēļ.

Tajā pašā laikā, kā izriet no A.K. teiktā, 2013.gada aptauja neliecina, ka šādu atbalstu Saeimas vēlēšanās noteikti nebija iespējams iegūt. Līdz ar to vismaz teorētiskā līmenī šāda iespēja ir pieļaujama.

[47] Atbilstoši Drošības policijas pārstāvja norādītajam (sk. šā sprieduma 5.punktu), par Latgales vēlēšanu apgabalu ir ierosināti četri kriminālprocesi, tomēr tie visi neattiecas uz partiju „Vienotība”. Uz tiesas sēdes brīdi saistībā ar balsošanu D.Z. labā Drošības policijā ne vairāk kā piecas personas bija atzinušas, ka tām ir dotas konkrētas norādes, par to saņemot samaksu. Kā atzina Drošības policijas pārstāvis, var runāt par atsevišķiem gadījumiem, bet ne par masveida balsu pirkšanu.

[48] Augstākā tiesa secina, ka Drošības policijas teiktais apstiprina iepriekš spriedumā izteiktos apsvērumus. Ja aplūko tieši D.Z. panākumus 12.Saeimas vēlēšanās, iegūtajam rezultātam pārliecinošu izskaidrojumu šīs tiesvedības laikā Augstākā tiesa nav saņēmusi. Proti, pierādījumi liecina par aizdomām, šaubām, tomēr pietrūkst tiešu pierādījumu, kas ļautu tiesai ar pietiekamu ticamību atzīt, ka vēlēšanu pārkāpumi ir bijuši vai atsevišķos gadījumos bijuši tik lielā apjomā, ka tie ir mainījuši vēlēšanu iznākumu kādā vēlēšanu iecirknī. Vienlaikus jāatzīst, ka vēlēšanu rezultāti atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, pat ja neļauj konstatēt vēlēšanu rezultātu prettiesiskumu, ir nesaprotami, un Augstākajai tiesai nav iespēju tos pārliecinoši izskaidrot. Iegūtie pierādījumi noteikti būtu pamats tālākai apstākļu noskaidrošanai, tomēr šajā tiesvedības procesā to nav iespējams izdarīt.

Latviešiem ir sakāmvārds „Nav dūmu bez uguns”. Atsevišķos gadījumos šajā lietā ir pierādījies šā sakāmvārda patiesums. Tomēr tiesa nevar balstīt juridiskus secinājumus, tēlaini izsakoties, tikai uz dūmu pamata. Lietā vairākkārt tika norādīts uz cilvēku nevēlēšanos vai bailēm atklāti runāt par šo jautājumu. To minēja gan Drošības policijas pārstāvis, gan partijas „Saskaņa” pārstāvis, gan vairāki liecinieki. Taču bez cilvēku gatavības atklāt tiem zināmo informāciju iznākums ir tāds, ka tiesai šādas informācijas nav. No tiesas nevar gaidīt, ka tā noņems visas šaubas, ja sabiedrība pati klusē.

[49] Saeimas vēlēšanu likums pieļauj turpmāku apstākļu noskaidrošanu. Saskaņā ar šā likuma 52.1panta pirmo daļu Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem lēmumu pārdalīt vai nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem. Kā tiesas sēdē atzina kompetentās iestādes – Centrālās vēlēšanu komisijas – pārstāve, atbilstoši šai normai korekcijas mandātu sadalījumā var tik veiktas ne tikai viena saraksta ietvaros. Ja pēc sprieduma krimināllietā saņemšanas tiks atzīts, ka mandātu sadalījums ir ietekmēts arī starp partijām, tad attiecīgi tiks lemts par mandātu pārdali.

Līdz ar to, ņemot vērā ierosinātos kriminālprocesus, ar šīs lietas izskatīšanu nav beigusies apstākļu noskaidrošana. Ja kriminālprocesā apstiprināsies partijas „Saskaņa” pieteikumā izteiktais apgalvojums, ka 12.Saeimas vēlēšanās ir pieļauti vēlēšanu tiesību pārkāpumi, kas ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātus kādā vēlēšanu iecirknī, pastāv iespēja, ka šīs sekas būs iespējams koriģēt.

[50] Ņemot vērā visu iepriekš spriedumā teikto, Augstākā tiesa atzīst, ka partijas „Saskaņa” pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa 

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.pantu un Saeimas vēlēšanu likuma 51.pantu un 54.panta sesto daļu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Noraidīt politiskās partijas „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2014.gada 22.oktobra lēmuma Nr.116 „Par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem” atcelšanu daļā par vēlēšanu rezultātiem Latgales vēlēšanu apgabalā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 8.decembrī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...