Kāpēc „banku uzraugi” uz Latvijas radio atsūta histērisku muļķa jaunuvi
L. Lapsa23.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja kādam nejauši vēl bija palikušas kādas šaubas par to, ko mūsu tā saucamie banku uzraugi patiesībā domā par sabiedrību, kuras vārdā un interesēs viņi it kā dara to, ko paši sauc par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzīšanu, tām noteikti vajadzētu pagaist pēc Latvijas Radio šīrīta intervijas noklausīšanās.
Uz interviju apgaismot šo te sabiedrību, kuras pietiekami lielu daļu Latvijas Krājbankas krahs ir nostādījis, maigi izsakoties, diezgan nepatīkamā situācijā, bija atnākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve: glīta, izpušķota (tiešā un pārnestā nozīmē) un sakopta, spriežot pēc iepriekšējā dienā televīzijā redzētā, un histēriska, nezinoša un nekompetenta, jau spriežot pēc intervijā dzirdētā.
Ko vien viņai pajautāt, Latvijas galvenā un atbildīgākā banku uzrauga pārstāve spēja atbildēt vienu un to pašu – es nezinu, tas vēl nav pasakāms, cerēsim uz labāko, to lai noskaidro izmeklēšana, varētu būt, varētu arī nebūt – un tā tālāk, un tā tālāk.
It kā dīvaini bija pat no mūsu mīļo un jau labi pazīstamo banku uzraugu puses saskatīt tādu nekompetences demonstrējumu (labi, labi, par komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes uzstāšanos televīzijā aizmirsīsim), - lai nu ko, bet melot viņi vismaz kopš Parex laikiem ir mācējuši visnotaļ plūstoši un tekoši.
Bet te – histēriska jaunuve, kura, kā šķita, aizvainojumā par nejaukajiem un „nesaprātīgajiem” jautājumiem (tas jau nekas, ka tie interesē droši vien pilnīgi visu Latvijas sabiedrību) teju teju zaudēs elpu vai vienkārši apraudāsies un kurai skaidra atbilde bija tikai viena – banku uzraugi ne pie kā nav vainīgi, viņi visu ir izdarījuši pie labākās sirdsapziņas, taču ļauni noziedznieki viņus ir nekrietni apčakarējuši...
Kas tad bija šī staigājošā nekompetence? Un tagad ieklausieties un aizdomājieties – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas BIROJA VADĪTĀJA! Latvijas bankas uzraugošā institūcija brīdī, kad svarīgāk kā jelkad ir cilvēkiem detalizēti, skaidri, pārliecinoši un, galvenais, zinoši pastāstīt, kas tad īsti ir noticis un kas gaidāms, uz valsts sabiedrisko radio aizsūta savu biroja vadītāju. Ne kādu no saviem izcili atalgotajiem vadītājiem, ne kādu speciālistu, bet, atvainojiet, ģevušku – mapju pārvietotāju un citu biroja lietu kārtotāju.
Kāpēc tā? Šķiet, iespējamie skaidrojumi var būt tikai divi – viens par otru sliktāks. Pirmais: mūsu cienījamajam banku uzraugu kantorim patiesībā ir pie kājas, ko tur aunu tauta domā, saprot, uztraucas un bažījas, - kantorim ir pašam savas, svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Nu, piemēram, kā kārtējo reizi iztēlot, ka vainīgi notikušajā ir visi pārējie, tik ne pats kantoris.
Un otrais, vēl skumīgākais, - ja reiz banku uzraugi uz Latvijas radio stāstīt par notiekošo sūta savu biroja vadītāju, vai tik tas nav tāpēc, ka viņa varbūt patiešām ir salīdzinoši kompetentākais cilvēks šajā liekēžu varzā. Un tādā gadījumā, protams, par visiem „uzraugu” jau nogulētajiem un vēl noguļamajiem banku krahiem nav ne mazākā pārsteiguma.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
