Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pāris nedēļas dienu no dienas gaidu, kad vienreiz Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, kādreizējais tieslietu ministrs un nez cik partiju biedrs Jānis Bordāns nāks klajā ar paziņojumu – kādu tieši atbalstu Eiropas Komisijā guvusi viņa valstiska izmisuma pilnā vēstule par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Gaidu, taču skaidri saprotu, ka gaidas ir pilnīgi veltas – atbildi no Eiropas Komisijas Bordāna kungs gan ir saņēmis, taču tā ir tāda, ka godīgajam, drosmīgajam un atklātajam politiķim nav bijis ne mazākās vēlmes ar to iepazīstināt vēlētājus pirms 6. oktobra.

Atgādināšu, ka 14. augustā Jāņa Bordāna, slavenā „hektoru” ekonomista Gata Eglīša un nu jau ne mazāk pazīstamā Konkurences padomes pie rokas pieķertā blēža Sanda Riekstiņa vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) skaļi izziņoja, ka tā esot oficiāli vērsusies pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt vismaz 440 miljonus eiro dārgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Eiropas Komisijai adresētajā vēstulē Bordāna kungs it kā bija uzskaitījis pazīmes, kas liecinot gan par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks, gan par paša projekta radītajām bažām. „It kā” – jo publikai šī vēstule netika parādīta tieši tāpat kā slavenie un mistiski „pazudušie” Jura Juraša banku kontu izdruku dokumenti.

Nu jau labu laiciņu partijas priekšnieks ir saņēmis Eiropas Komisijas atbildi, taču par to ij nedomā iepīkstēties ne viņš pats, ne partijas transporta lietu eksperts Tālis Linkaits (gan ļoti iespējams, ka tādiem kā viņš Bordāna kungs tik svarīgus papīrus neuztic), ne „hektoru” speciālists Eglīša kungs, ne kāds cits it kā godīgās, drosmīgās un atklātās partijas pārstāvis vai eksperts.

Šī kautrā klusēšana ir arī labi saprotama – un ne tikai tāpēc, ka tā sākas ar ievadu, kas liek domāt, ka reālā vēršanās pie Eiropas Komisijas ir notikusi krietni pēc skaļajiem JKP paziņojumiem. Nē, galvenais iemesls ir atbildes vēstules saturs – ja bez aplinkiem, tad Bordāna kungs ir pieklājīgi aizsūtīts atpakaļ uz savu smilšu kasti.

Tātad – vēstule patiešām pastāv un ir pietiekami nopietna: to parakstījusi Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola, kura sausi un lietišķi izklāstījusi Bordāna kungam un viņa domubiedriem, kas īsti notiek ar projektu un kāpēc viņu bažas… nu, teiksim tā, nav īsti nopietni uztveramas.

Droši vien visnepatīkamākā Bordāna kungam un viņa kompanjoniem – ekspertiem ir Sarasolas norāde, ka politiķu bažas par Eiropas Komisijas gala lēmuma varbūtēju pieņemšanu saistībā ar līdzfinansējuma piešķiršanu vēl pirms Saeimas vēlēšanām ir pilnīgi nepamatotas, jo tas gluži vienkārši nav iespējams. Nav – un viss.

Šī norāde ir ietērpta tipiski laipnā un lietišķā Briseles ierēdņu izteiksmes formā – piemēram, Bordāna kungam vienkārši un skaidri tiek aprakstīts, kā tieši notiek šādu projektu izskatīšana un attiecīgu lēmumu pieņemšana:

"Latvijas atbildīgās institūcijas ar JASPERS konsultatīvās institūcijas palīdzību ir sagatavojušas projekta pieteikumu; ar ietekmes pusēm ir apspriesti dažādi šī projekta īstenošanas varianti un pieņemts gala lēmums par tā mērogu. Nākamais solis atbilstoši procedūrai ir neatkarīgu ekspertu (JASPERS IQR nodaļa) veikts kvalitātes izvērtējums, kas patlaban arī norisinās.

ES fondu noteikumi paredz, ka tikai tad, kad lielais projekts ir guvis pozitīvu atzinumu neatkarīgo ekspertu vērtējumā, kuriem jāsniedz skaidrs atzinums par investīciju atbilstību un lielā projekta ekonomisko dzīvotspēju, vadošā institūcija drīkst turpināt lielā projekta izvērtējumu un tai ir jāinformē Komisija par izvēlēto lielo projektu.

Tikai pēc tam, kad šāda informācija ir sniegta, Komisija varēs uzsākt projekta apstiprināšanas procedūru, kas ilgst trīs mēnešus, un šis termiņš nav pagarināms...” Un tā tālāk, un tā tālāk – līdz pat laipnam aicinājumam jautājumus uzdot vietējām institūcijām.

Tas, kas pašlaik ir interesanti, - vai Bordāna kungs ar saviem „ekspertiem” spēs līdz vēlēšanām sakustināt savu radošo domu līdz tādiem augstumiem, lai tomēr mēģinātu šo Eiropas Komisijas vēstuli pasniegt kā kvēlu atbalstu saviem centieniem, Jo vairāk – labi saprotot, ka pārāka aizrautība ar piemelošanu var radīt gluži pretēju efektu. Nu, ko, dzīvosim – redzēsim.

Novērtē šo rakstu:

97
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...