Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, nodarbošanās vai izglītības līmeņa. Līdzīgi ir arī ar vakcīnām, tās mūs nešķiro, bet droši pasargā no smagas un arī letālas saslimšanas.

Pamatu pamats - brīvprātīga izvēle

Latvijā no Covid-19 miruši 2379 cilvēki (līdz 2021. gada 1. jūnijam). Ja mēs nebūtu ievērojuši drošības pasākumus, visticamāk, nepamatoti zaudēto cilvēku skaits būtu vēl lielāks. Slēgtās skolas vai apturētā ekonomiskā aktivitāte nav Veselības ministrijas untums. Drošības pasākumi ir pasargājuši veselības un arī dzīvības - gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Vakcinācija Latvijā ir un paliks brīvprātīga. Izvēle nav vienkārša, tai ir daudzas šķautnes. Tā nav viena konkrēta cilvēka izvēle starp vakcinēties vai nevakcinēties. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai atkal rudenī slēgtiem teātriem un muzejiem. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai atkal rudenī attālinātām mācībām un depresijas riskiem pakļautiem bērniem. Tā ir izvēle starp vakcinēties vai Latvijas iespējamu ekonomisko atpalicību Eiropas mērogā.

Par vispusīgiem jautājumiem un atbildēm

Mans un veselības nozares uzdevums ir parūpēties, lai katrs no mums par vakcināciju pieņemtu informētu, nevis dezinformētu lēmumu. Tāpēc novērtēju katru saņemto jautājumu, katru viedokli, katru atklāto vēstuli. Nav nepamatotu, nepareizu vai muļķīgu jautājumu - tādas var būt tikai atbildes.

Es nekritizēšu un nenosodīšu tos, kuri vaicā un vēlas noskaidrot neskaidro. Kādiem jautājumiem un atbildēm vajadzīgs ilgāks laiks, kādiem - īsāks, vienam rodas papildjautājumi, citam pietiek ar pirmo skaidrojumu. Mēs esam bagāti savā dažādībā, jā, arī viedokļu dažādībā par Covid-19 un vakcināciju.

Cienu 150 cilvēkus, kas parakstījuši atklātu vēstuli par vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos. Katram no atklātās vēstules parakstītājiem, arī man, var būt sava individuālā patiesības izpratne un pasaules uztvere. Taču kā ministrs es esmu atbildīgs par sabiedrības veselību Latvijā, tāpēc vadīšos tikai no labākajiem zinātnieku un epidemiologu ieteikumiem.

Blaknes un mīti

Covid-19 vakcīnas pamatoti dēvē par mūsdienu zinātnes lielāko sasniegumu, tajās ielikts neskaitāmu pētnieku daudzu gadu darbs, kurš tagad īsā laikā ļāvis radīt vakcīnas, kas ir iedarbīgas pret šo slimību. Vakcīnām veiktas stingras un starptautiskas drošības un iedarbīguma pārbaudes, to lietošanu joprojām skrupulozi uzrauga. Virkne pasaules valstu par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu ir pārliecinājušās dzīvē. Redzam, ka Izraēlā jau atkal kūsā dzīvība.

Par vakcīnām runājam un runāsim atklāti. Apzinos, ka tas ir vienīgais ceļš, kā iegūt cilvēku uzticību. Jā, Covid-19 vakcīnām līdzīgi kā daudzām citām ir arī nepatīkamas, bet pārejošas blaknes, piemēram, apsārtums injekcijas vietā, temperatūra, drudzis. Plaši izskanējis gan Latvijā, gan pasaulē, ka ārkārtīgi retos gadījumos pēc atsevišķu ražotāju vakcīnām iespējams trombocitopēnijas risks. Šis risks ir zināms, mūsu ārsti zina, kā to atpazīt un ārstēt. Pasaules respektablākās veselības organizācijas, viedākie prāti mums atkal un atkal apliecina, ka svaru kausi nepārprotami nostājas nevis vakcīnu blakņu, bet ieguvumu - pasargātu veselību un dzīvību - pusē.

Covid-19 testu precizitāte

Veicot tik apjomīgu cilvēku testēšanu (visticamāk, apjomīgāko Latvijas vēsturē), pilnībā izslēgt neprecīzus rezultātus nevar. Taču absolūtajā vairumā gadījumu, laboratoriju veiktie polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi (nejaukt ar ātrajiem antigēna eksprestestiem) ir precīzi. Laboratoriju darbs tiek uzraudzīts, tiek veikti regulāri kvalitātes kontroles pasākumi, testēšanas sistēma pie mums darbojas pasaules līmenī. Plaša testēšana ļauj mums efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību. Mēs labāk nekā daudzas citas valstis zinām, kāda ir saslimstības situācija mūsu sabiedrībā.

Tomēr Covid-19 tests no saslimšanas nepasargā (atšķirībā no laika pēc pilna vakcinācijas kursa vai 90 dienas pēc Covid-19 pārslimošanas). Ar tā palīdzību konstatējam, vai konkrētajā testa veikšanas brīdī esam slimi vai veseli. Tomēr jau kādu brīdi vēlāk - ieejot kafejnīcā, hokeja hallē vai koncertā - varam sākt aktīvi izplatīt vīrusu. Diemžēl mums jau ir bijusi skumja pieredze ar jauniem saslimstības uzliesmojumiem pasākumos, kuros piedalījušies tikai testētie. No kļūdām ir jāmācas.

Testēšana arī nav paliekošs risinājums. Lai kontrolētu vīrusa izplatību, tā ir jāveic atkal un atkal. Tie ir arī lieli izdevumi - par valsts līdzekļiem veiktie testi izmaksājuši vairāk nekā 34,5 miljoni eiro. Kopumā kopš pandēmijas sākuma esam veikuši 2,6 miljonus testu. Savukārt jau viena vakcīnas deva sniedz aizsardzību vakcīnas saņēmējam un pasargā arī apkārtējos.

Par drošu satikšanos

Saslimšanas risks, tiekoties tikai vakcinētiem cilvēkiem, ir zems. Nav pamata liegt tikties tiem, kas izvēlējušies pasargāt sevi un citus. Toties pagaidām nav pamata ļaut droši tikties tiem, kas nav vakcinēti. Tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus (un tas varētu būt pavisam drīz), valdība mazinās drošības pasākumus, tomēr jārēķinās, ka saslimšanas riski saglabāsies tik ilgi, kamēr vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju nebūs saņēmuši vakcīnu aizsardzību.

Vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības. Tomēr vakcinēšanās nepieciešamību nosaka veselais saprāts. Tā ir pasaules labāko zinātnieku radīta un valsts nodrošināta bezmaksas iespēja sevi pasargāt. Tās ir bruņas pret vīrusu, kuras ir pieejamas ikvienam. Speciālisti uzsver, ka Covid-19 vakcīnām nav medicīnisku kontrindikāciju. Ja cilvēkam pret kādu no konkrētas vakcīnas sastāvdaļām ir alerģiska reakcija, viņam var piemeklēt cita veida un cita ražotāja vakcīnu. Tātad iespēja pasargāt savu veselību un droši tikties ir dota visiem pieaugušajiem un tagad - arī pusaudžiem.

Novērtē šo rakstu:

10
70

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...