Kāpēc Kalnmeiers "ieslēdza atpakaļgaitu"? Arī augstas prokuratūras amatpersonas "piesegušas" KNAB nelikumības
Lato Lapsa30.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms mēneša ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers daudzus šokēja, publiski paziņojot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki esot pārkāpuši likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta veicot operatīvās darbības. Taču pēc šī paziņojuma ģenerālprokurors ir "ieslēdzis atpakaļgaitu", paziņojot, ka tas esot tikai "viedoklis", un Valsts policijai pat nācies sākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, cik nopietni uztverams šis paziņojums.
KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, - arī šādus skarbus, daudziem negaidītus vārdus 17. maijā telekanālā TV3 bilda ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers.
Taču šim "A" nesekoja "B", drīzāk jau otrādi - jau nākamajās dienās izrādījās, ka prokuratūra labāk šos vārdus paņemtu atpakaļ. Ne pats Ē. Kalnmeiers, ne Ģenerālprokuratūras preses pārstāves kategoriski nevēlējās atklāt nevienu konkrētu gadījumu, kas ilustrētu ģenerālprokurora apgalvojumu.
Vēl vairāk - ar katru nākamo dienu Ģenerālprokuratūra aizvien mazāk vēlējās kaut ko šai sakarā paust. Visupirms Pietiek tika paziņots, ka uz jautājumiem par šo tēmu atbildes būšot tikai tad, ja tās tikšot uzdotas oficiāla iesnieguma formā. Savukārt uz oficiālu iesniegumu atbilde pēc būtības bija - ja gadījumā ģenerālprokurors nāk klajā ar sensacionāliem paziņojumiem, tie vienkārši nav jāuztver nopietni.
Prokuratūrai uzdotie jautājumi bija ļoti skaidri un konkrēti: ziņas par tieši cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, ir Ē. Kalnmeiera rīcībā, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Ē. Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm un kādos gadījumos viņš šos gadījumus ir noklusējis.
"Prokuratūras informācijas apritē nav dokumentētas (nedz uzskaitītas, nedz citādi apkopotas) informācijas, kas saturētu atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, līdz ar ko šajā gadījumā nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas. Tas, ka amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt savu viedokli, Jums jau agrāk vairākkārtīgi ir ticis izskaidrots," skan Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora Agņa Pormaļa oficiālā atbilde.
Par iemesliem, kāpēc ģenerālprokurora publiski paustās ziņas, kas radīja iespaidu par notikušiem nopietniem likumpārkāpumiem KNAB darbībā, nepilna mēneša laikā ir pārvērtušās par vērā neņemamu "viedokli", Ģenerālprokuratūra klusē. Taču, kā zināms Pietiek, pilnīgu klusēšanu noturēt neizdosies.
Saņemot iesniegumu ar aicinājumu veikt pārbaudi un tās ietvaros arī nopratināt ģenerālprokuroru, lai cita starpā noskaidrotu, vai Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm, Valsts policijas Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē pašlaik ir sākta resoriskā pārbaude.
Tikmēr Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti no slēgtās tiesas sēdēs izskatāmās bijušā Muitas kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietas rāda - arī augstas prokuratūras amatpersonas iepriekšējos gados tīši vai netīši ir nodarbojušās ar KNAB darbinieku, domājams, bez sankcijas - tātad nelikumīgi - veiktu operatīvo darbību "piesegšanu" un legalizēšanu.
Šie dokumenti ir divi KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas (nu jau prokurora Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā) parakstīti lēmumi par speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanu, kuriem abiem rakstiski ir piekritis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.
Abi dokumenti datēti ar 2011. gada 9. janvāri, un viens no tiem paredz speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, bet otrs - noziedzīgas darbības kontroli attiecībā uz V. Vaškeviču. Turklāt virsprokurors M. Adlers, precizitāti ievērojot, uz abiem dokumentiem ir rakstiski norādījis laiku, kad licis parakstu: uz pirmā dokumenta - pulksten 15.55, uz otrā - 15 minūtes vēlāk, pulksten 16.10. Taču tieši šī vājība uz precizitāti tad arī ir iegāzusi gan KNAB darbiniekus, gan virsprokuroru.
Pirmajā lēmumā - par izmeklēšanas eksperimenta veikšanu - ir norādīts, ka "speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicējs T.Kravalis [Muitas direktors Tālis Kravalis] satiksies ar V.Vaškeviču viņa norādītajā vietā un laikā".
Dokumentā skaidri norādīts: gadījumā, ja šīs tikšanās laikā V.Vaškevičs sniegtu informāciju, kas dos "pamatu konstatēt vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķu posmu", nolemt "nepārtraukt V.Vaškeviča noziedzīgo darbību, bet uzsākt noziedzīgas darbības kontroli".
Šis dokuments, kas atļauj šo speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kā izriet no M. Adlera ieraksta, ir parakstīts pulksten 15.55. Savukārt jau 15 minūtes vēlāk, ja ticēt M. Adlera ierakstam uz otra dokumenta, eksperiments ir paspējis notikt un V. Vaškevičs jau ir T. Kravalim sniedzis KNAB izmeklētāju gaidīto informāciju, tā ka ir bijis pamats atļaut nākamo darbību - noziedzīgas darbības kontroli.
Taču lieta tā, ka vismaz otrais no šiem dokumentiem acīmredzami ir ticis viltots, virsprokuroram M. Adleram piedaloties šajā viltošanā vai arī kļūstot par netīšu KNAB darbinieku nelikumīgu operatīvo darbību piesedzēju un legalizētāju.
Par to liecina fakts, ka, kā izriet no pārskata par speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kas tāpat ir Pietiek rīcībā, patiesībā V. Vaškeviča un T. Kravaļa tikšanās šajā dienā - 2011. gada 9. janvārī ir notikusi tikai pulksten 17.06.
Tātad šī tikšanās ir notikusi tikai gandrīz stundu pēc laika, kad KNAB izmeklētājs R. Kuzma savā lēmumā V. Vaškeviča un R. Kuzmas tikšanos ir minējis kā jau notikušu un virsprokurors M. Adlers to apstiprinājis ar savu parakstu, lai uz šajā it kā notikušajā tikšanās reizē saņemtās informācijas pamata atļautu nākamo speciālo izmeklēšanas darbību.
Kā zināms Pietiek, šajā gadījumā - neraugoties uz to, ka par to pēcāk ir ticis darīts zināms arī prokuratūras vadībai, - viltojuma piesegšana notikusi visos līmeņos, un ne virsprokurors M. Adlers, ne KNAB izmeklētājs R. Kuzma nav saņēmuši pat rājienu.
Pats M. Adlers nekādus skaidrojumus nesniedz, savukārt Ģenerālprokuratūra pašlaik jau tradicionāli klusē arī uz jautājumu - vai gadījumā tieši pārliecinoši atgādinājumi par šo un citiem līdzīgiem gadījumiem nav bijuši tie, kas likuši Ē. Kalnmeiera pirms mēneša paustajām skaļajām ziņām par KNAB nelikumībām nu transformēties par vienkāršu "viedokli", kuru saskaņā ar prokuratūras jauno versiju "amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt".
Šis raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
