Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc lasītāju ierosinājuma publicējam iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes sagatavotā Nacionālās drošības likuma grozījumu projekta oficiālo pamatojumu, kā arī pašu grozījumu projektu, kas, kā zināms, dotu iekšlietu ministram pēc saviem ieskatiem aizliegt „nepareizi noskaņotiem” Latvijas iedzīvotājiem izbraukšanu no valsts.

Likumprojekta „Grozījums Nacionālās drošības likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)


I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra protokols Nr.5, 38.§ (TA-2689-DV).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra sēdes protokola Nr.5 38.§ (TA-2689-DV) „Par informatīvo ziņojumu „Par Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot.Nr.18 68.§) „Par militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas ierobežošanas pasākumiem” 4.punktā uzdotā uzdevuma izpildi”” 2.punktā noteikto, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumu Nacionālās drošības likumā (turpmāk – likumprojekts).

Ņemot vērā pašreiz esošo situāciju valstu drošību jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm. Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Ceturtā protokola, kurš nodrošina noteiktas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās pirmajā protokolā, 2. un 3.pantu ikvienam, kurš tiesiski atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā valstī un ikvienam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, kurus nosaka likums un kas ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā valsts drošības un sabiedriskās drošības interesēs, lai aizsargātu sabiedrisko iekārtu, nepieļautu noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības. Tiesības, kas noteiktas 2.panta pirmajā daļā, zināmos apvidos var tikt pakļautas ierobežojumiem, ko nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrības interesēs demokrātiskā sabiedrībā. Turklāt nevienu nedrīkst izraidīt nedz individuāli, nedz kolektīvi no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir, un nevienam nedrīkst liegt tiesības ieceļot tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir. Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45.pants paredz ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi dalībvalstu teritorijā.

Ievērojot minēto, norādām, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, katrā gadījumā (individuāli) rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu. Valstij ir jāpanāk līdzsvars starp konkurējošām personas interesēm un sabiedrības interesēm. Ar minētajām pilnvarām valsts ierobežo tās personas, kuras vēlas iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, tādējādi novēršot, ka šādas personas, kuras, iespējams, ir radikalizējušās (mērķi tiek sasniegti ar vardarbīgām metodēm, pamatojoties uz attiecīgo ideoloģiju), atgriežoties dzimtenē, apdraud sabiedrības intereses un drošību. Radikalizācija ir tādu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbības izmantošanu politisku vai ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Pretterorisma kontekstā ar radikalizāciju saprot tieši radikālās islāma ideoloģijas pieņemšanu, kas var novest pie terorisma kā procesa vai cīņas (džihāda) atbalstīšanas un iesaistes tajā. Īpaša uzmanība pievēršama nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un tām nav pilnīga izpratne par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.

Vērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, kā arī rada apdraudējumu vairākām interešu grupām, piemēram:

1. tiek ievērojami apdraudētas starptautiskā miera intereses;

2. tiek apdraudētas tautu un nāciju mierīgas līdzpastāvēšanas intereses;

3. tiek pastiprināts apdraudējums citu valstu ārējās un iekšējās drošības interesēm;

4. ievērojami tiek apdraudēta cilvēktiesību nodrošināšana – apdraudētas tiek visas būtiskākās personas pamattiesības un pamatbrīvības;

5. apdraudētas tiek arī nacionālās drošības intereses – riski saistāmi gan ar valsts starptautisko reputāciju, gan ar kaujas pieredzi guvušo personu atgriešanos un iespējamu teroristisku darbību veikšanu.

Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, kontroles nepieciešamību pamatojot ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc šādu personu atgriešanās valstī.

Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 255.pantā noteiktajam, procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir uzsākts kriminālprocess, bet gadījumos, kad kriminālprocess nav uzsākts, bet valsts drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.

Savukārt Pilsonības likuma 24.pantā ir uzskaitīti pilsonības atņemšanas nosacījumi. Proti, Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, veikusi darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, publiski aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, publiski aicinājusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, tas konstatēts ar tiesas spriedumu. Minētajos gadījumos pilsonība ir atņemama tikai tad, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi grozījumu Nacionālās drošības likumā, paredzot papildināt likumu ar II.1nodaļu “Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas”, kurā ir noteikta kārtībā, kādā tiek īstenots izceļošanas aizliegums.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Personas, kas pārkāps noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas Republikas.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Valsts pārvaldes administratīvais slogs palielinās, jo iekšlietu ministrs pieņems lēmumu par izceļošanas aizliegumu.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Krimināllikumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā.

2.

Atbildīgā institūcija

Iekšlietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Projekts publicēts Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”, tādējādi dodot iespēju sabiedrībai līdzdarboties tiesību akta izstrādes procesā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekts šo jomu neskar.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, valsts drošības iestādes, Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Saistībā ar projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.

3.

Cita informācija

Nav.

       

Likumprojekts Grozījums Nacionālās drošības likumā 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76.nr.; 2013, 61.nr.; 2014, 105., 114.nr.; 2016, 48.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar II.1nodaļu šādā redakcijā:

“Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas

“18.1 Izceļošanas aizliegums

(1) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir aizliegts izceļot no Latvijas Republikas, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas.

(2) Iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas uz noteiktu laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde ir konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos.

(3) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta otro daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta otrajā daļā minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

18.2 Lēmums pa izceļošanas aizliegumu

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 18.1 panta otrajā daļā minēto nosacījumu esamību nosūta iekšlietu ministram lēmuma par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai.

(2) Lēmumā par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas ir šādas ziņas:

1) iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts (vārds, uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu);

3) atzinuma par šā likuma 18.1 panta otrajā daļā minēto nosacījumu esamību datums un identificējošais numurs;

4) piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

5) termiņš, uz kādu ir noteikts personai aizliegums izceļot;

6) norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(3) Iekšlietu ministrs, nosakot izceļošanas aizlieguma termiņu, kas pārsniedz gadu, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc gada no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība izceļošanas aizlieguma noteikšanai uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt izceļošanas aizliegumu.

(4) Iekšlietu ministrs triju darbdienu laikā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka ir noteikts izceļošanas aizliegums, samazināts izceļošanas aizlieguma termiņš vai ka atcelts izceļošanas aizliegums personu apliecinoša dokumenta atzīšanai par nederīgu un jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.

18.3 Pieteikuma par iekšlietu ministra lēmuma par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas izskatīšana tiesā

(1) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 18.panta otrajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.

(3) Pēc tiesas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personas privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

(4) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā.

(5) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(6) Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tās iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 18.2 panta pirmajā daļā minēto atzinumu.

(7) Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes.

(8) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

(9) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, šo pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(10) Ja pieteicēja pārstāvim nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesa ieceļ par pieteicēja pārstāvi šajā procesa daļā Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja pieteicējs šādai pārstāvībai nepiekrīt, tiesa pārbauda ar valsts noslēpumu saistīto informāciju, nepiedaloties pieteicējam un viņa pārstāvim.

(11) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi.

(12) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nepārbaudīja valsts noslēpumu saturošus pierādījumus.

(13) Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno.

(14) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.

(15) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(16) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(17) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.

(18) Šajā pantā neregulētajos ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus”.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Vīza: Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I.Pētersone - Godmane

Novērtē šo rakstu:

14
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...