Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas agrāk okupētās Krievijas teritorijas. 16. martā fašistiem izdevās gūt, kā tobrīd likās, svarīgu uzvaru. Proti, sīvās cīņās atkarot no Padomju Armijas spēkiem taktiski nozīmīgu virsotni pie Veļikajas upes.

Šī fašistu uzvara tika panākta, pateicoties divām Latvijas leģiona divīzijām. Tieši šī konkrētā sekmīgā latviešu divīziju darbošanās Hitlera labā okupētās Padomju Savienības teritorijā ir izvēlēta par dienu, kurā rīkot gājienu uz Brīvības pieminekli un saukt to par “tautas pretošanās simbolu”.

Kādreiz skaidrojot, kāpēc vispār šajā datumā ir kaut kas jāsvin vai jāpiemin, Nacionālās apvienības politiķi bieži vien izvēlējās taktiku teikt, ka viņi neko nesvin, bet gan tikai piemin leģionāru traģisko likteni, kuri pret savu gribu tika iesaukti svešā armijā.

Pret to, skaidrs, nekas nebūtu iebilstams. Vienīgi tad nav saprotams, kādā šizofrēniķa apziņā ir radusies ideja pieminēt kareivju traģisko likteni dienā, kas sakrīt ar svarīgu uzvaru, ko šie nelaimīgi iesauktie ir guvuši. Traģisko likteni taču labāk būtu bijis svinēt, piemēram, dienā, kad leģions tika likvidēts. Vai otrādāk – pieminēt dienā, kad tas tika izveidots un šis traģiskais liktenis izlemts. Taču kādā sakarā kauju uzvaras dienā? Izskaidrojums ir vienkāršs – traģiskais leģionāru liktenis ir tikai aizbildinājums.

Šogad maskas ir kritušas, un Nacionālās apvienības (NA) līderi vairs neslēpjas un neizlokās. Šogad tiek skaidri teikts, ka runa ir par “Latvijas tautas varoņiem” (Baiba Broka) un ka šī 16. marta fašistiskās Vācijas uzvara pār PSRS armiju ir latviešu tautas pretestības diena.

Par kādu pretestību un kam, NA propagandas materiālos tiek pateikts pilnīgi skaidri – viņi pretojās uzbrūkošajai PSRS armijai, saka Edvīns Šnore.

Jā, viņam tiktāl ir pilnīga taisnība. PSRS kopā ar sabiedrotajiem ASV un Lielbritāniju tiešām uzbruka nacistiem un rezultātā arī sagrāva Trešo reihu. Gan visa Eiropa, gan Amerika un, protams, Krievija katru gadu plaši svin šīs uzvaras pār fašismu gadadienu. Bet Nacionālā apvienība, lūk, svin pretošanos šai uzvarai. Atraduši dienu, kad pretošanās fašisma sagrāvei nesa augļus, un tieši to tad arī pasludina par svinamu – ar valsts simboliem, dievkalpojumiem, karogu alejām, ziediem un vainagiem atzīmējamu dienu.

Nacionālās apvienības propagandas video šeit: https://www.facebook.com/RDzintars/videos/1918315895115675/?pnref=story

Nacionālās apvienības propagandas materiālā leģionāri vairs nav nekādi pret savu gribu svešā armijā iesaukti upuri, bet gan varoņi un, Edvīna Šnoresprāt, pat īsti supervaroņi, kuriem kā jau supervaroņiem piemita paranormālas spējas. Šajā gadījumā spēja paredzēt Eiropas nākotni pēc kara beigām.

Šnore pilnīgā nopietnībā apgalvo, ka leģionāri karoja tāpēc, lai vairāk latviešu paspētu doties bēgļu gaitās un lai vairāk latviešu tādējādi paglābtu sevi no dzīvošanas Padomju Savienībā. Tātad saskaņā ar Šnores teoriju latviešu leģionāri vēl pirms Maltas, Jaltas un Potsdamas jau zināja, kā izskatīsies pēckara Eiropa. Un tāpēc varonīgi karoja fašistu pusē, lai attālinātu fašisma sagrāvi, jo tas esot bijis Latvijas iedzīvotāju interesēs. 

Skaidri tiek pateikts, ka Latvijai būtu bijis labāk, ja fašisms netiktu sagrauts, jo tas pasargātu Latviju no atkārtotas PSRS okupācijas. Un rezultātā loģiski visi, kas atbalstīja fašistus, rīkojās Latvijas interesēs, un ir… ne vairāk, ne mazāk – Latvijas tautas varoņi. To saka nevis kaut kādi margināli ārpus parlamenta ekstrēmisti – nē, valdību veidojošas partijas vadība.

Un tad mēs brīnāmies, ka Latvijai pārmet nacisma atdzimšanu? Ja jau divas SS divīzijas bija latviešu tautas varoņi, tad jādomā, ka šo divīziju augstākie komandieri arī. Un ģenerāļi, protams, un galu galā arī pats Hitlers, kura uzdevumā šīs divīzijas darbojās. Hitlers taču pretojās kā traks uzbrūkošajai PSRS armijai un visām tām briesmām, uz kurām norāda Šnore, un bija šīs pretestības vadītājs. Tad jau tieši viņš ir pelnījis vislielāko godināšanu? Kā var novilkt robežu starp SS divīziju komandieri latvieti un tiem, kuru pavēles viņš izpilda?

Raivja Dzintara uzrunā jaušama arī atklāta un neslēpta neizpratne, ar kādām tiesībām kāds varētu norādīt “savas zemes saimniekiem”, ka tieši Hitlera uzvaru svinēšana nav īpaši laba ideja.

Pirms paust iemeslus, kāpēc tā nav laba ideja tāpat kā fašisms, antisemītisms, homofobija, pedofilija un virkne citu lietu, atgādināšu tikai, ka 2000. gadā Latvijas parlaments svītroja 16. martu no oficiālo piemiņas dienu saraksta. Jo pretējā gadījumā nekāda tālāka tuvināšanās Eiropas Savienībai un NATO nebūtu bijusi iespējama.

Arguments, kāpēc ar amatpersonu klātbūtni 16.martā nevajadzētu neko svinēt vai pieminēt nedz pie Brīvības pieminekļa, nedz Lestenē, nedz kur citur, ir vienkāršs.

Šī diena ir fašistiskās Trešā reiha armijas konkrētas uzvaras gadadiena. To svinēt ir amorāli, un neko tādu neatļaujas neviens nekur pasaulē, jo nav iespējams nodalīt Hitlera panākumus kaujas laukā no Hitlera “panākumiem”, piemēram, ebreju iznīcināšanā. Vieni “panākumi” nepastāv bez otriem. Tas, ka konkrētie leģionāri savā vairumā nebija antisemīti un nepiedalījās ebreju šaušanās, nozīmē tikai to, ka viņi nav kara noziedznieki, nevis to, ka Hitlera uzvaru kaldināšana būtu kaut kas, ar ko pēkšņi vajadzētu lepoties.

Leģionāru liktenis arī nevar būt aizbildinājums. Leģionāru liktenis ir tikpat traģisks kā, piemēram, PSRS armijas sastāvā Afganistānā karojošo latviešu liktenis. Viņi arī tika iesaukti pret savu gribu, svešā armijā, daudzi gāja bojā, daudzi tika ievainoti, daudzu likteņi salauzti. Viņu grūto likteni neviens reizi gadā diemžēl nepiemin. Nacionālās apvienības deputāti nesaka kvēlas runas, neuzņem propagandas video un nebrauc uz kapiem. Kāpēc? Kāda atšķirība starp šīm grupām? Tikai viena – vieni karoja zem dažiem tik simpātiskajiem kāškrustiem.

Ja nebūtu šīs pat vairs īpaši neslēptās NA koķetēšanas ar simpātijām pret fašistiem (pievērsiet uzmanību foniem, kas izmantoti NA propagandas video), vienīgais valstiski pareizais veids, jādomā, būtu aicināt pieminēt visus visās armijās un karos kritušos un karojušos kareivjus kādā vienā dienā. Vislabāk 11.novembrī, kā to rosināja bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Arī ar leģionāriem te nevajadzētu būt problēmai, īpaši tad, ja kāds tic Nacionālās apvienības arī šajā video izplatītajam izgudrojumam, ka leģionāri cīnījās “par Latviju”. Tas ir kā? Vai Nacionālās apvienības pseidovēsturniekiem ir zināms kāds Hitlera plāns, kas Trešā reiha uzvaras gadījumā paredzēja neatkarīgu Latviju? Nē, protams.  Visticamāk, NA paskaidrojums atkal būs atsauce uz supervaroņu un viņu pašu paranormālajām spējām zināt to, ko neviens cits nezina. Bet ko nu par tādiem niekiem kā fakti. NA stāstā tie nav svarīgi.

Lai vai kā, mēs, par laimi, dzīvojam pietiekami brīvā valstī. Un katrs, protams, var svinēt un pieminēt, ko vien vēlas, kādā vien datumā vēlas. Es to atbalstu un nevēlos nevienu privātpersonu mācīt vai aizrādīt, kur nu vēl uzspiest kādu savu redzējumu par vēsturi vai politiku.

Taču man ir tiesības prasīt no valsts amatpersonām, lai tās neapkauno manu valsti. Lai tās nedara savu septiņprocentīgo sīkpartiju dēļ neko tādu, kas apkauno Latviju Eiropā un citur pasaulē, un nemēģina sagrozīt vēsturi tā, ka rodas iespaids, it kā latvieši Otrā pasaules kara laikā būtu bijuši Hitlera sabiedrotie un vēl aizvien svinīgi pieminētu uzvaras, kas kopā gūtas.

Latvija nebija Hitlera sabiedrotā, un Hitlera pretošanās sakāvei nav nedz latviešu tautas pretošanās simbols, kā to apgalvo Raivis Dzintars (attēlā kopā ar Jevgēņiju Osipovu), nedz kaut kas, kam latviešu tauta masveidā būtu palīdzējusi. Līdz ar to latviešu tautai nav pilnīgi nekā, ko svinēt vai pieminēt 16. martā.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

159
109

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...