Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā iezīmējas kāda noturīga tendence – uzskatīt, ka tas, ko Latvijai iesaka starptautiskās organizācijas – Pasaules Banka, Pasaules Veselības organizācija, OECD, Eiropas Padome – vai nu viss vai lielākajā daļā ir muļķības, neatbilst Latvijas specifikai un vispār mēs paši zinām labāk.

Nu, piemēram, Pasaules Bankas rekomendācijas attiecībā uz Latvijas nodokļu politiku. Vēl tinte uz tām nav nožuvusi, kad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija paziņo, ka ir kritiski pret šīm rekomendācijām, un tās esot Latvijas situācijai neatbilstošas. Skeptiski ir Vienotības un ZZS politiķi. (NA neinteresē komplicēti valsts pārvaldes jautājumi, viņi par tiem neizsakās.)

Latvijas Bankas prezidents vispār uzskata, ka “ir jābeidz skatīties mutē un nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu, piemēram, Pasaules Bankas un SVF padomos. Mums pašiem ir pietiekama kapacitāte nepieciešamo lēmumu izstrādē un pieņemšanā”.

Kāda mums pašiem kapacitāte, tas ir skaidrs redzams – Latvija cīnās par pēdējo vietu Eiropas Savienībā teju jebkurā iespējamā rādītājā. Atsevišķos veselības aprūpes aspektos, kā zīdaiņu mirstība, esam jau dažu Āfrikas valstu līmenī. Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība, ekonomikas pieauguma tempa kritums – ņemiet, kuru rādītāju vēlaties, visur mums ir vai nu paši sliktākie vai vieni no pašiem sliktākajiem rādītājiem.

Bet nē, vietējie eksperti ar pārliecību un enerģiju pašpasludinās par kompetentākiem nekā viscienījamāko pasaules nozares organizāciju eksperti.

Tieši tāda pati ir situācija ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādātājām rekomendācijām Latvijas veselības sistēmas sakārtošanai. Mūsu mūžīgais veselības sistēmas eksperts Pēteris Apinis nosauc PVO pētījumu par studentu sacerējumu un lamā pēdējiem vārdiem.

Apiņa kungs vismaz pamato savus kritiskos izteikumus ar garu sarakstu faktoloģisku kļūdu, kas paviršam vērotājam tiešām var radīt iespaidu, ka pētījums nav jāņem vērā. Taču Apinis patiesībā nevis norāda uz kļūdām, bet uzskata, ka viņš zina labāk, kā jāveido politika.

Toties Latvijas Banka piedāvā rīkoties nevis vienkārši atšķirīgi, bet pilnīgi pretēji tam, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija. Izņemot veselības ministri, kura vienīgā iesaka turēties pie starptautiskajām rekomendācijām, citi koalīcijas politiķi gan no ZZS, gan Vienotības (NA neinteresē komplicēti valsts pārvaldes jautājumi, viņi par tiem neizsakās) iesaka neievērot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.

Tieši tas pats attiecas ne tikai uz veselības sistēmu un nodokļu politiku, bet arī uz jebkuru citu jomu. Piemēram, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs norāda Latvijai uz nepieciešamību virzīties uz priekšu ar viendzimuma laulību regulējuma ieviešanu, Stambulas konvencijas ratifikāciju un bērnu tiesību ievērošanas uzlabošanu. Par šīm rekomendācijām pat netiek lāga diskutēts, tik ļoti pārāki mēs esam. Un konkrētais komisārs taču vispār nav latvietis, ko tad viņš sadomājis mūs mācīt. Mēs te paši zinām, kā vajag, un nevajag mums neko rekomendēt.

OECD ziņojums par stāvokli Latvijas izglītības sistēmā netika publiski noķengāts, jo tika publiskots īsi pirms Latvijas iestāšanās līguma parakstīšanas, taču pilnībā tiek ignorēts praksē. Šadurska sīkmanīgi viltīgā ideja – nogriezīsim naudu, lai paši saprot, kā jāreformējas, – izgāzās ar skaļu blīkšķi, radot Kučinska valdībai nu jau par firmas zīmi kļuvušo haosu, kad skolotāji, pat jau uzsākot darbu 1.septembrī, varēja vienīgi zīlēt, kurš kādu pārsteigumu saņems reizē ar jauno algu. Lieliska attieksme un realizācija latviskās valsts pārvaldes gudrības stilā.

Ir ļoti lielas aizdomas, ka tāda pati attieksme valda arī aizsardzības sektorā, kur ekspertu rekomendācijas, protams, ir slepenas. Taču jādomā, ka ir kāds pamats tam, kāpēc visas mūsu kaimiņvalstis un visas Baltijas reģiona valstis, reaģējot uz jaunajiem drošības izaicinājumiem, ir vai nu ieviesušas obligāto militāro dienestu pēdējos gados, vai paplašinājušas un attīstījušas jau esošo, kamēr Latvija vienīgā turas pie daudzus jautājumus raisošas stratēģijas, kas paredz mazskaitlīgās un vāji ekipētās zemessardzes izmantošanu kā pilnvērtīgu, teritoriālās aizsardzības funkcijas veicošu, karaspēku.

Tikai un vienīgi Latvija Baltijas jūras reģionā uzskata, ka valsti ir iespējams aizsargāt bez obligātajā militārajā dienestā sagatavotiem rezervistu tūkstošiem. Arī šajā jomā mēs tātad esam gudrāki par visiem. Jāpiebilst, ka šāda mūsu gudrība politiķiem ļoti izdevīgā veidā ļauj ieekonomēt ievērojamus līdzekļus un tērēt aizsardzībai būtiski mazāk, nekā to dara kaimiņi. (Un attiecīgi viegli atrast naudu deputātu kvotu ietvaros iecerētajiem bilžu albumiem, siera grāmatām un citām blēņām.)

Mani mulsina visu šo Latvijas ekspertu un politiķu pašvērtējums. Es, atklāti sakot, vairāk uzticos Pasaules Bankai, Pasaules Veselības organizācijai un OECD nekā Vienotībai, ZZS vai Pēterim Apinim. (NA par sarežģītiem valsts attīstības jautājumiem nemēdz izteikties.)

No kurienes šī augstprātība? Kādi tieši Latvijas panākumi vai varbūt šo ekspertu personīgie sasniegumi ļauj ar tādu vieglumu noraidīt un apsaukāt pasaules cienījamāko organizāciju veikumu, kuros, protams, var atrast drukas kļūdas, bet nedz intelektuāli, nedz teorētiski, saprotams, neviens no šiem vietējiem tā sauktajiem ekspertiem nespēj noformulēt nekādu argumentētu iebildumu.

Domāju, tas ir provinciālo ciema gudrinieku fenomens. Ja mēs paprasītu viedokli Zaubes autobusa pieturā ekspertiem, kas sapulcējušies pie alus pudeles, ko viņi domā par Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, varētu sagaidīt tieši tādu pašu vērtējumu, kādu sniedz mūsu titulētie eksperti un politiķi.

Pateicoties mediju degradētajai publisko debašu kvalitātei, Latvijā nepastāv intelektuāla vide, kurā neargumentēti un populistiski viedokļi tiktu atsijāti no tādiem, kuros ir kādas domas klātbūtne. Aizsardzības sektorā vispār valda PSRS laiku komunikācijas principi. Ne tikai nav nekādu diskusiju, bet pat jebkāda kritiska jautājuma uzdošana uzreiz tiek traktēta kā Krievijas inspirēts informatīvs uzbrukums, un arī mediji neuzskata, ka šī joma būtu kādas analīzes vai pētniecības vērta.

Protams, tā arī ir politisko līderu problēma. Spēcīgu, valstiski atbildīgu līderu, kas spētu formulēt valstij nepieciešamo politiku un būtu pietiekami stipri, lai nelocītos kā niedrītes vējā atkarībā no tā, kurš piezvana vai kurš kritiski izsakās.

Visi šie apstākļi kopumā rada vidi, kurā tiek nomuļļāti, nokritizēti un sabotēti jebkādi saprātīgas politikas mēģinājumi. Pret vienām idejām un reformām iebilst kāda uzņēmēju organizācija, pret citām ģimenes ārsti, pret trešajām bļaurīgi nacionālisti. Ceturto nokritizē kāds TV raidījums, un nav neviena līdera, kuram būtu mugurkauls, sava galva uz pleciem, spēks un meistarība īstenot saprātīgu politiku, neskatoties uz dažādajām interesēm un viedokļiem visapkārt.

Papildus sacītajam es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka Latvija lielāko izrāvienu attīstībā līdz šim ir piedzīvojusi tieši tajos gados, kad Latvijas likumdošana tika harmonizēta ar Eiropas Savienību (faktiski izveidota no jauna), lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, eirozonā un NATO.  Tikai precīza starptautisko organizāciju ceļakaršu ievērošana un rekomendāciju izpilde ļāva sasniegt izvirzīto mērķi un iestāties šajās institūcijās.

Ne visas no tālaika rekomendācijām, piemēram par KNAB izveidi, toreizējiem politiķiem un politiskajiem līderiem šķita nepieciešamas un “atbilstošas Latvijas realitātei”, un tomēr tās tika īstenotas, apzinoties, kas ir valsts interesēs. Šodien mēs vērojam pretēju virzību. Mēs it kā esam visgudrākie un nedomājam skatīties mutē ārzemju ekspertiem.

Skaidrs, ne jau viss, kas no ārzemēm, ir labs un ne viss vietējais slikts, taču cik pārspīlētai un augstprātīgi sakāpinātai ir jābūt pašapziņai, lai iedomātos, ka VISS, ko mums rekomendē pasaules vadošie eksperti, ir aplams.

Varbūt pavērtēsim sevi mazliet kritiskāk. Varbūt tomēr mēs neesam pasaules ekonomikas un publiskās pārvaldes čempioni. Varbūt tomēr mums ir vērts pamācīties un ieklausīties tajos, kuriem veicas labāk. Un labāk veicas teju visiem Eiropā, izņemot varbūt Rumāniju un šur tur Bulgāriju.

Mums visiem vajadzētu saprast, ka, neko nemainot, nekas arī nemainīsies. Un mainīt vajag nevis Saeimu vai valdību, mainīt vajag savu domāšanu. Saeima un valdība ir nevis mūsu problēmu cēlonis, bet mūsu spogulis. Mainīsies domāšana, mainīsies arī Saeima un valdība.

Mediju atbildība šajā procesā ir daudz nozīmīgāka nekā politiķu. Un, tā kā mēs katrs mūsdienās varam būt mazliet medijs, mūsu katra atbildība tajā, kāda ir un kāda būs mūsu valsts, attiecīgi ir pieaugusi.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

54
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...