Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir taču patīkami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tīru un patiesu sirdsapziņu pierādījis sevi līdzšinējā darbā. Mārcis Auziņš ir izteicies, ka esot uzrunāts Valsts prezidenta amatam, to darījuši kādas koalīcijas partijas pārstāvji, un M.Auziņš esot taujājis viņiem, vai to gribot tikai attiecīgās partijas šī konkrētā viena domu biedru grupa, vai visa partija.

Atbilde esot bijusi, ka to gribot partija.[1] Ja runājam par grupējumiem, kuri ir pamanāmi kādas partijas iekšienē, tad visspilgtāk ar šādu grupēšanos izceļas vienotākā partija Vienotība. Pagaidām visspilgtāk izceļas “Viņķeles” un “Āboltiņas” grupējumi. Atliek vien jautājums, kuras koalīcijas partijas, kurš grupējums vēlas redzēt M.Auziņu par Latvijas Valsts prezidentu?

Bet šādas ideālas prezidenta kandidatūras jau nerodas pēdējā brīdī, attiecīgās personas sevi ir pierādījušas līdzšinējā darbā, kuram tās nodevušās ar visu sirdi un dvēseli. M.Auziņš nav baidījies nospraust patiešām augstus mērķus, protams, ne vienmēr tos var sasniegt, bet tas jau nav galvenais panākumu cilvēku rādītājs.

Apmēram pirms astoņiem gadiem M.Auziņš pieteicās par Latvijas Universitātes rektora kandidātu, pirms tam viņš bija Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs ar spēcīgu Fizikas un matemātikas fakultātes aizmuguri, LU iekšienē un ārienē nereti dēvēta par “fizmatu mafiju”, jo tā ietver ne tikai fakultāti, bet arī daudzus institūtus, kas varu LU pārņēmusi nu jau gadu desmitiem. Starp citu fizmatu mafija veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi apsaimnieko LU īpašumus un ņem milzu kredītus bankās, operējot ar miljoniem.[2]

Lai kļūtu par rektoru, M.Auziņš izvēlējās paust drošus apgalvojumus, ka LU varētu būt šķiet Pasaules reitingu topa pirmajā simtniekā, bet pagaidām līdz kādām tūkstošajām vietām[3] grozās noteikti, vienu brīdi pat uzrāva līdz posmam no 701. līdz 800. vietai.[4] Arī pirms četriem gadiem, kad M.Auziņš vēlējās un viņam izdevās atkārtoti tikt ievēlētam par LU rektoru, doma ambīcijās bija jau mazinājusies un izteikumos kļuva piesardzīgāks, sacīdams, ka LU reitinga vieta varētu tuvināties simts, bet nu jau Eiropas labākajām universitātēm.[5] Lieki piebilst, ka šobrīd LU izredzes nav krietni palielinājušās.

M.Auziņš bieži uzstājies ar vēlmi padarīt LU par zinātnes universitāti, droši vien tāpēc, ka tā bijusi lielākā un ietekmīgākā universitāte Latvijā. Tiešām uzsvars liekams uz “bijusi”. 2007.gadā, kad LU rektora amata varas ķēdi pārņēma M.Auziņš no sava, protams, fizmatu kolēģa I.Lāča, tad LU studentu skaits bija 25 580,[6] pašlaik, kā rāda statistika, tad LU studentu skaits krities līdz 14 020.[7] M.Auziņa rektorēšanas laikā studentu skaits samazinājies apmēram līdz 54,8084440969 procentiem kopš rektorēšanas sākuma. Tas droši vien tāpēc, ka laikam vainīgs ir demogrāfijas faktors un studijas kļuvušas kvalitatīvākas un piesakās tikai motivētākie un labākie studēt gribētāji. Līdz ar šo kvalitātes rādītāju paaugstināšanu droši vien krities ne tikai studentu skaits, bet kritis arī LU kā lielākās universitātes statuss Latvijā. Šobrīd Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir apsteigusi LU varenībā – tajā studē 14 452 studenti,[8] viņus gan laikam neietekmē demogrāfiskais faktors un mazāk motivētākie studenti izvēlas studēt ļoti vieglās inženierzinātnes. Maza, bet kvalitatīva LU droši vien ir pareizs virziens, jo Latvijā pārāk maz mazu augstskolu. Kvalitātes uzlabošana laikam ir par pamatu, kāpēc neatlika cita iespēja, kā nesen palielināt studiju maksu LU.[9]

Kad M.Auziņš kandidēja par rektoru otrreiz, tad LU Studentu padome izvirzīja citu kandidātu - droši vien tikai tāpēc, lai radītu konkurenci un par uzticības zaudēšanu studentu acīs laikam nevar būt runas, tāds pieņēmums ir visai drošs, jo fizmatu studentu viedoklis bieži ir bijis pozitīvs par rektoru un viņa darbību. Vēl var noteikti piekrist, ka Auziņš ir pasaules līmeņa zinātnieks, jo bieži ciemojas Bērklijas Universitātē ASV, laikam tāpēc LU budžetā parasti tiek ieplānoti līdzekļi pastāvīgiem komandējumiem (šķiet ap pusmiljonu eiro), lai uzturētu LU tik ļoti nepieciešamās saites ar Bērkliju.

Tā kā pasaules līmeņa zinātne var sasaistīties tikai ar cilvēkiem, kuri mēdz doties zinātniskos ārzemju braucienos pastrādāt, tad M.Auziņam došānās uz ārzemēm nodarboties ar zinātni nav sveša jau kopš Padomju Savienības laikiem. Padomju Savienībā uz ārzemēm tika laisti tikai tādi gudri zinātnieki, kuriem bija izcilas spējas zinātnē. Tāpēc M.Auziņa kungs ciemojās (nodarbojās ar zinātni - pētniecību) padomju laikā Ķīnā un Kanādā.

Tiešām nav saprotams, kāpēc pasaules līmeņa zinātniekam M.Auziņam drošības policijā nav devuši pielaidi pie valsts noslēpuma 2010.gadā, tolaik izskanēja aizdomas, ka tas varētu būt tādēļ, ka pasaules līmeņa zinātnieks ciemojies padomju laikā ārzemēs.[10] Protams, vēlāk Satversmes aizsardzības birojs izsniedza šo pielaidi, droši vien drošības policija nebija novērtējusi izcilā un pasaules slavenā zinātnieka nozīmi zinātnes attīstībā padomju laikā. Vismaz pašlaik, kad PSRS Valsts drošības komitejas darbības izpēti (VDK komisiju) vēlas uzticēt LU zinātniekiem, tad vismaz skaidrs, ka šādas spekulācijas vairāk nenotiks, jo fizmatu pārvaldītā universitāte šādas nekrietnības vairs nepieļaus.

Kopības sajūta un vienota universitāte laikam bijusi par pamatu fizmatu pārstāvim Auziņam parakstīties kā kopdzīves likumprojekta iniciatoram, lai sāktu parakstu vākšanu un atbalstu likumprojektam.[11] Kopā taču ir lieliski, ja puisis ar puisi varētu kopā dzīvot un nodrošināt viens otram arī sociālās garantijas.

Kopība tomēr Auziņam bijusi svarīga, lai varētu visi draudzīgi dzīvot arī ar kaimiņiem austrumos, ne velti pat padomju laikos tika uz ārzemēm, lai nodarbotos ar augsto zinātni, jo spēja pārvarēt politiskās un citas nianses, galvenais taču augstās matērijas, kurās domā zinātnieks. Nākamajā dienā pēc pašreizējās Saeimas vēlēšanām M.Auziņš paziņoja savā twitterkontā: “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalīcijai, kurā piedalītos Saskaņa. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”[12] Jāņem vērā, ka šis paziņojums bija tieši valdības izveides laikā, varam tikai nojaust, kuras atbildīgas partijas veidotu valdību, ja M.Auziņš kā ļoti labs prezidents nominētu ar visu atbildību premjera amata kandidātus.

Draudzība un labas attiecības ar ārzemju investoriem un LU mecenātiem ir bijušas svarīgas LU rektoram jau sen. 2013.gada septembrī LU notika senāta svinīgā sēde, kurā tika sveikts un uzrunu teica jaunais LU Goda doktors, LU mecenāts, Krievijas miljardieris, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors Pjotrs Avens: “LU Goda doktora nosaukums P.Avenam tiek piešķirts par viņa zinātnisko un praktisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un sadarbībā ar Krieviju, kā arī atbalstu Latvijas Universitātei.”[13] Sadarbība ar Krieviju noteikti ir pats galvenais un pareizais virzības ceļš, lai attīstītos un plauktu Latvija.

Kopība un draudzība, protams, ir svarīga lielajā vienotības un saskaņas pārpildītajā universitātes saimē, kurā fizmatu vadība rāda pareizo Latvijas virzības ceļu, tāpēc M.Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta amata kandidāts.

* iespējams, pseidonīms

[1] LNT raidījums “900 sekundes” 2015.gada 13.aprīlī

[2] NRA.lv raksts 2011.gada 16.maijā “LU īpašumā "Ratnieki" ieguldīti miljoni, atdeve nekāda”

[3] Macroeconomics.lv 2013.gada 4.septembra raksts “Kāpēc pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu”

[4] LA.lv 2014.gada 17.septembra raksts “LU – 800 labāko augstskolu skaitā”

[5] LTV 2014.gada 13.maija raidījums “Viens pret viens”

[6] Latvijas Universitātes darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009.-2015.gadam, apstiprināta 2009.gada 18.septembrī, 4.lpp

[7] LU.lv 2014.gada 15.oktobra raksts “Studējošo skaits pilna un nepilna laika studijās 2014. gada 1. oktobrī”

[8] RTU.lv 2014.gada 1.oktobra raksts “Skaitļi un fakti”

[9] TVNET.lv 2015. gada 22. janvāra raksts “Auziņš: nevar izslēgt, ka studiju maksa Latvijas Universitātē augs”

[10] LTV Panorāma - 2010.gada 26.aprīļa sižets “LU rektoram atsaka pielaidi valsts noslēpumam”

[11] DELFI.lv 2015.gada 23. marta raksts “Sāk parakstu vākšanu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”

[12] M.Auziņa twitter.com ieraksts 2014.gada 5.oktobrī “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalīcijai, kurā piedalītos Saskaņa. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”

[13] LU.lv 2013.gada 28.septembra raksts “Senāta svinīgā sēde par godu Universitātes jubilejai”

Foto no foto.lu.lv

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...