Kāpēc patiesībā izbeidzās Einara Repšes kārtējais "mūža projekts" - mākslīgā intelekta meklējumi

mākslīgais intelekts nepēja izturēt eirnāru un aizmuka ... tāpat kā īstais intelkts tālēs zilajās ...

Atbildēt

mākslīgais intelekts nepēja izturēt eirnāru un aizmuka ... tāpat kā īstais intelkts tālēs zilajās ...

Atbildēt

»

izskatās, ka vienīgais gudrais puisis ir baltzirgs, kurš atrada naudīgus intelektuāļus) un pārdeva viņiem īpatni ar visiem prjektiem/parādiem un apenēm! un, super, pats notinās...visu cieņu...

Atbildēt

Tas vien, ka Marsietis dabū savu iegribu finansētājus, liecina par viņa harismu un spējām. Žēl tikai, ka viņam viss ātri apnīk un gribas nākamo rotaļlietu. Un vēl: uz viņa rēķina barojas tādas dēles kā Jaunups un Co.

Atbildēt

ziedotāji ir baigi intelektuāli čaļi!

Atbildēt

Lapsa nu tas tāds ļoti tendenzos un apmeloš raksts.Tev vienkārsši nav pieņemami tas, ka Repšes intelekts ir 1OO reizes augstāks par tavējo.

Atbildēt

Šāda tipa iespēja kļūt par politiķi parāda tautas kopējo garīgā veseluma pakāpi... Bet ja 90% skatās Ugunsgrēku?

Atbildēt

13 komentāri. Ārprāts cik liela ir vēlētāju interese par Repši un viņa "blēņām":)) Viņš pat 1% balsu nedabūs ar tik vāju kampaņu.

Atbildēt

Tas paipalu olu orālais uzķērājs pirms Latvijas Bankas perioda vēl nebija tik stulbs. Taču slēpti slims laikam bija gan. Lepnības grēks viņu padarīja par staigājošu anekdoti. Ar to arī viss beigsies...Ja vien citi aptaurēti grēka gabali šo fruktu neiecels atkal Saeimas saulītē. Tad gan viņš kļūtu par parlamentāro ākstu.

Atbildēt

»

Skaidra lieta, bubuci, domājošais galerts no Andromēdas galaktikas telepātiski fiksējis konkurentu un nu mauc no fotonu lielgabala.

Atbildēt

»

Un tas Repše būtu tas, kurš kādam esot KONKURENTS ?!
"Anniņa nav mauka?!... NU PIEDODIET !!! " :))))

Atbildēt

Patika pietiek. fundamentalais secinajums- Un, otrkārt, mūsu varonis vēlreiz skaidri parādās kā cilvēks, kurš ir gatavs strādāt tikai un vienīgi par naudu, - tikko tā ir cauri, tā pazūd arī Einars Repše.
Vai nevarēja pie reizes piesaukt kādu cilvēku ,kas gatavs strādat bez naudas- droši vien kads no pietiek. No intervijas ,ja tā ir patiesa, Repše izklausas diezgan gudrs un diez vai par mazu naudiņu tādās tehnologijas kaut ko var izdarīt. Pietiek. par tam ir dzirdejis tikai putekļu sūcēja līmenī. Varbūt tomer vareja pajautat neieintereseta specialista viedokli

Atbildēt

»

;)

Ir sacīts: "Un nav nekā jauna šajā Dieva pasaulē..."

Atbildēt

»

teicami raksturo situaciju mulku zeme.

Atbildēt

Mīts,ka Latvijā zinātnieki dzīvo ļoti trūcīgi neiztur kritiku. Atliek paskatīties kaut vai dažu vadošo zinātnieku ienākumu deklarācijas VID datu bāzē,lai pārliecinātos, ka viņiem treknie gadi nav beigušies. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz ārstiem.

Atbildēt

heh. Šitie "zinātne ir kas ekskluzīvs" kliedzēji. Lūk bija iespēja ko izdarīt, zinātni savu parādīt un čuššš. Un šoreiz kaut kā īsti nevar rādīt ar pirkstu uz repši. Kad pirmo reizi dzirdēju par šo projektu likās ka izveidots kārtējais krievu naudas atmazgāšanas projekts un šķiet ka nebiju tālu no patiesības.

Atbildēt

Ščipčinskis no McCann gan ir varen nadzīgs uz ziedošanu visādām fondiem un biedrībām. It īpaši tiem, kas ar Repšiku un viņa partijas biedriem saistīti. Par to gan laikam viņš un viņa reklāmas aģentūra arī tiek pie mākslīgi pozitīvo auru radīšanas ap visiem tiem siles projektiem.

Atbildēt

"- Bet lielais mērķis bija konkrētu produktu radīt?
- Nē, tāda mērķa nebija. Produkts - tas jau būtu pārāk konkrēti, bet datora sistēmu gan – universālu, apmācošu datora sistēmu. Pašapmācošu – sistēmu, kas noteiktā vidē darbojas. Tas var būt robots, kas staigā pa grīdu, tā var būt interneta vide, kur tiek radīta iespēja automātiski savilkt datus un tādā veidā kļūt gudrākam."
--------------------------
repsis to visu gribēja iegrūst forexā - kārtējā metode, lai piesmietu pasaules finanšu tirgu, kas, protams, neizdevās ... :D

Atbildēt

RAGU UN NAGU UZPIRKŠANA

Arbatovas kantora Cernomorskas nodaļa

Dikdienīgais (latvānietis), ielūkojies kantora telpā, būtu pamanījis, ka letes un plaukti nozuduši, grīda tīri izmazgāta, telpās dzeltenīgi kantora galdi, bet pie sienām karājas parastie iestāžu plakāti par pieņemšanas stundām un rokas sniegšanas kaitīgumu. Jaunradušos iestādi jau šķērsoja barjera, kas atdalīja apmeklētāju telpas, tomēr apmeklētāji vēl nenāca.

Pie maza galdiņa, uz kura dzeltens patvāris pūta garaiņus un žēlabaini sīca par savu patvāra likteni, sēdēja kurjers ar zelta zobu. Slaucīdams tējas krūzītes, viņš īgni dziedāja:

Kas par laikiem tagad tādi,
Kas par laikiem tagad tādi,
Dievam netic vairs nekādi,
Dievam netic vairs nekādi.

Aiz barjeras klaiņāja ruds zellis. Viņš paretam piegāja pie rakstāmmašīnas, uzsita ar resnu, stīvu pirkstu pa taustiņu un skali smējās.

Pašās kantora dzīlēs zem plāksnītes nodaļas priekšnieks, galda lampas apgaismots, sēdēja lielais kombinators biedrs O. Benders.

Ragu un nagu uzpirkšanas kantori atvēra daudzu un dažādu apsvērumu dēļ. "Koreiko lietas izmeklēšana", sacīja Ostaps, "var aprīt daudz laika. Cik dievs viens to zina. Bet, tā kā dieva nav, tad nezina neviens. Šausmīgs stāvoklis. Varbūt gadu, bet varbūt tikai mēnesi. Lai nu šā vai tā, mums nepieciešama legalitate. Mums jāiejūk mundro kalpotāju masā. To visu dos kantoris. Mani jau sen vilina administratīva darbība. Savā dvēselē es esmu birokrāts un nejēga. Mēs uzpirksim kaut ko ļoti smieklīgu, piemēram, tējkarotītes, suņu numuriņus vai pozamentistu ražojumus, vai arīdzan ragus un nagus. Lieliski! Ragi un nagi matu suku un iemutu rūpniecībai. Kas iestādei vainas? Turklāt manā čemodāniņā ir brīnišķas veidlapas, piemērotas katram dzīves gadījumam, un apaļais, tā saucamais mastikas zīmogs."

Nauda, kuru pedantiskais Ostaps uzskatīja par iespējamu ierakstīt ieņēmumos, bija noguldīta bankā uz jaunās iestādes tekošā rēķina. Paņikovskis atkal buntojās un pieprasīja sadalīt naudu un par sodu tika nozīmēts maz atalgotā un viņa brīvību mīlošai dabai pazemojošā kurjera amatā. Balaganovam iedalīja atbildīgo nagu sagādes pilnvarotā posteni ar deviņdesmit divi rubļi lielu algu. Tirgū nopirka vecu rakstāmmašīnu "Adler", kurai trūka burta k, un to vajadzēja atvietot ar burtu g. Tāpēc jau pirmais raksts, ko Ostaps nosūtīja rakstāmlietu veikalam, skanēja šādi:

"Piešgiriet šā dogumenta uzrādītājam gurjeram b. Paņlgovskim I Cernomorsgas gantora vajadzībām ragstāmlietas par 150 rubļiem (simt piecdesmit) un greditu uz Pārvaldes rēgina Arbatovas pilsētā.

Pieligumā: Pez pieliguma."

"Gadījies gan man dieva dots antiņš par pilnvaroto nagu sagādes jautājumos!", dusmojās Ostaps. "Nekādu uzdevumu nevar uzticēt. Nopircis mašīnu ar jods zin kādu akcentu. Tātad es esmu gantora priegšniegs. Pēc tādām izdarībām jūs, Šura, esat īsts lops!"

Bet pat rakstāmmašīna ar dīvaino izrunu nevarēja aptumšot liela kombinatora gaišo prieku. Viņam ļoti patika jaunais darba lauks. Katru stundu viņš ieskrēja kantorī ar jauniem iepirkumiem. Viņš atveda tik sarežģītas kancelejas mašīnas un piederumus, ka kurjers un pilnvarotais aiz brīnumiem mutes vien plātīja. Tur bija caurumotāji, kopēšanas preses, vītņu taburete un dārga bronzas tintnīca ar vairakiem nodalījumiem dažādas krāsas tintēm. Šis ražojums saucās "Ar seju pret laukiem" un maksāja pusotra simta rubļu. Vaiņagu visam uzlika čuguna biļešu kompostieris, kuru Ostaps bija izprasījis pasažieru stacijā. Pēdīgi Ostaps atstiepa žuburotus brieža ragus. Paņikovskis, stenēdams un žēlodamies par savu mazo algu, tos pienagloja virs priekšnieka galda. Viss gāja labi un pat lieliski. Plānveidīgo darbu traucēja tikai automobiļa un tā vadītāja Ādama Kozļēviča prombūtne.

Kantora trešajā pastāvēšanas dienā ieradās pirmais apmeklētājs. Visiem par izbrīnu tas bija pastnieks. Viņš atnesa astoņas paketes un, par šo un to papļāpājis ar kurjeru Paņikovski, aizgāja. Paketēs jau bija trīs pavēstes, kas kantora priekšsēdētāju steidzīgi izsauca uz apspriedēm un sēdēm, pie kam visas trīs pavēstes uzsvēra, ka ierašanās esot obligātā. Pārējie papīri izteica nepazīstamu, bet acīm redzot nasku iestāžu prasības par dažāda veida ziņu, tāmju un sarakstu iesniegšanu daudzos eksemplāros, un tas viss arī jādarot steidzami un obligāti.

"Ko tas nozīmē? kliedza Ostaps. Vēl pirms trim dienām-' es biju brīvs kalnu ērglis, kur gribēju, tur plivināju spārnus, bet tagad, lūdzu, ierašanās obligātā! Izrādās, šajā pilsētā ir milzums ļaužu, kuriem Ostaps Benders nepieciešams kā gaiss. Un, bez tam, kas tad sarakstīsies ar šiem draugiem. Būs jāpiecieš izdevumi un jāpārskata štati. Vajadzīga prasmīga kantoriste. Lai sēž un raksta."

Pēc divi stundām notika jauna nelaime. Atnāca zemnieks ar smagu maisu. "Kas te tos ragus pieņem?", viņš jautāja, izgāzdams uz grīdas savu bagātību. Lielais kombinators šķībi paskatījās uz apmeklētāju un viņa mantu. Tie bija mazi, līki, netīri ragi, un Ostaps uz tiem raudzījas ar riebumu. "Bet vai prece ir laba?", uzmanīgi jautāja nodaļas priekšnieks. "Nu paskaties pats, kas par radziņiem!", iekaisa zemnieks, bāzdams dzeltenu ragu pie lielā kombinatora deguna. "Radziņi pirmā numura. Atbilst kondicijai."

Kondicijas preci nācās nopirkt. Zemnieks ilgi dzēra tēju kopā ar Paņikovski un stāstīja par lauku dzīvi, radot Ostapā pilnīgi saprotamu niknumu par veltīgi pazaudētiem piecpadsmit rubļiem. "Ja Paņikovskis ielaidīs vēl kādu ragu nesēju", sacīja Ostaps, kad apmeklētājs bija aizgājis, "Paņikovskis pie mums vairs nestrādās. Atlaidīšu bez uzteikšanas!"

utt., utjpr.

Atbildēt

Pilnigs murgs tas mardietis

Atbildēt