Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
X
29.10.2014. 21:06»
shto
Un šī raksta mērķis ir
Pateikt, ka vērtība ir tikai džipos un telefonos! Slēpta džipu un I - phone 6 reklāma!
X
29.10.2014. 21:02»
indra
Katram savs, ja patīk un naudas pietiek, lai pērk ko grib
Es arī brīnījos par Rotko gleznu cenu, kamēr ieraudzīju Daugavpilī oriģinālus. Domas mainījās ļoti kardināli. Efektīgi izskatās, radās vēlēšanās vēl apmeklēt Rotko muzeju.
purtgims
27.10.2014. 11:53fantastiskas greznas kaudzes naudas vienotības veči sagrābuši var iepirkties daudzas ...
purtgims
27.10.2014. 11:53»
māksliniece
sniegšu atbildi uz jautājumu - kāpēc? tāpēc, ka izsolēs savācas bars ar bagātiem onkuļiem, kuriem ir svarīgi nopirkt nevis kvalitatīvu mākslu, ko var izdarīt arī par mazāku summu, bet izrādīties vienam otra piekšā. tipisks piemērs ir strunkes glezna, kura pirms laika uzstādīja cenas rekordu - neba nu...
fantastiskas greznas kaudzes naudas vienotības veči sagrābuši var iepirkties daudzas ...
....
25.10.2014. 11:30diezgan daudz neprecizitāšu. piemēram, a priori pieņemt, ka tie, kas var samaksāt 45 t par gleznu, to visu ir godīgi nopelnījuši ar darbu un prātu :)
manuprāt, tur kā reiz nostrādā princips, "kas viegli nāk, viegli iet". Ja tūkstoši krīt no gaisa, vai tos vnk izņem, piemēram, no valsts budžeta vai es fondiem, tad vieglu roku to var ieguldīt gleznās.
kirova rajona komjaunietis
22.10.2014. 14:23latvju pāķi iedomājas sevi par magnātiem/mecenātiem..rbanka viegli uzvārās,jo patiešām zin lietu patieso vērtību..nekā jauna..no frančiem es ģībstu..''diboiks'' vai kā tur.. dibuāā..
lai pamēgina berlīnē vai minhenē dabūt kaut trešdaļu...
Karloss
21.10.2014. 08:36Varbūt summai nav gandrīz nekāda sakara ar gleznu. Šāda pirkuma summa var būt viens no vienkāršākajiem veidiem apiet nodokļus vai iedot kukuli.Tas ir tāpat,kā ar zirgiem: nopērc parastu kumeļu par pāris simtiem, bet pēc kāda gada pārdod to "ieinteresētajai" personai par pāris simtiem tūkstošu.Pilnīgi "tīrs" darījums. Apieti visi darbaspēka nodokļi.
tirgus
20.10.2014. 10:07Arii biezie neko nesajedz no makslas, ne gleznam. Prieks tam viniem ir konsultanti, kas iesaka vai ir verts pirkt vai ne. Un tad makslas tirgus dileri veido kolekcijas atbilstosi maku biezumam, apvardojot bagatos onkulus. Makslas tirgus ir tads pats tirgus kaa humpalu utt, tikai daudz slipetaks - makslas zinasanas un psihologiju prasoss.
Drednauts
20.10.2014. 08:20Labprāt redzētu rakstā pieminēto "naudīgo ciniķu" atzītāko gleznu TOP 10 un tad varētu padiskutēt par viņu pašu , vai nu gaumi , vai iešanu globālā mākslas marketinga pavadā...
Par pulksteņiem piekrītu " :) " . ".Ļoti lielā mērā tie ir statusa reprezentanti.
indra
19.10.2014. 20:12Katram savs, ja patīk un naudas pietiek, lai pērk ko grib.
Vairāk brīnos par Rotko trīs krāsu svītrām uz audekla par x miljoniem vai Maļeviča ūber slaveno melno kvadrātu
Mjā
19.10.2014. 16:40»
patiesība
patiesībā tas ir bizness. tie, kuriem ir īpašumā gleznu kolekcijas, pāsvarā ebreju tautības kolekcionāru apvienībām, ir svarīga cena, nevis tas, kas uzzīmēts uz auduma. Tāpēc, šīs cenas regulārai uzsišanai, tiek rīkotas gleznu izaoles, sākumā savējo starpā, vēlāk arī uz ārpusi, kad cena sasniegusi pieņemamu...
Patiesībā tā ir naudas atmazgāšana
dadzis
19.10.2014. 00:26»
māksliniece
konkrētajā gadījumā jūs rakstiet pilnīgas muļķības. tie kolekcionāri, kas cīnās izsolēs, NAV ebreju tautības. latvju bāleliņi, kam jāmērās krāniņiem vienam otra priekšā
ABLV ir cits skelets skapi....
speciālists
18.10.2014. 23:24Sutas glezna (pēc mazās reprodukcijas) ir "tīra un skaidra", kas arī nosaka tās jēgu un vērtību.
Tā nav parasta "glezniņa" vai "ainaviņa".
Cena varētu būt ap 10K latos?, bet ja augstāk, tad
būtu jāpēta oriģināls klātienē.
Samaksāja par "high grade", jo neviens negrib turēt sūdus - "glezniņas" un "ainaviņas", tas nav prestiži.
Vai saprotiet, ne-lietpratēji?
speciālists
18.10.2014. 23:19Vajag salīdzināt, ko var nopirkt Rietumos par šādu summu.
Piem. var nopirkt Picasso sērijveida darbu, diezgan labu par summu 3x mazāku vai 15. g.s. ilustrētu manuskriptu no Francijas.
Rotko
18.10.2014. 22:08Sen nebiju lasījis tik nekompetentu sacerējumu.
Komentāri, protams, arī adekvāti.
Nesaprotu vienīgi, kas kādam par daļu, ko kāds nopircis un par cik. Ja par to pašu naudu būtu nopirkts kaut kāds prestižs auto, laikam taču viss būtu OK, lai gan pārvietoties taču var arī ar sapuvušu zaporožecu.
Katrs pērk to, ko viņš vēlas un par tik, par cik var nopirkt. Vai tiešām to tik grūti saprast?
Es
18.10.2014. 22:03»
māksliniece
sniegšu atbildi uz jautājumu - kāpēc? tāpēc, ka izsolēs savācas bars ar bagātiem onkuļiem, kuriem ir svarīgi nopirkt nevis kvalitatīvu mākslu, ko var izdarīt arī par mazāku summu, bet izrādīties vienam otra piekšā. tipisks piemērs ir strunkes glezna, kura pirms laika uzstādīja cenas rekordu - neba nu...
zinu: latviskais lopiskums!!!
profs
18.10.2014. 18:31Gleznas cenu nosaka tikai pircejs, cik vins var par to maksat. Neviena glezna nemaksaa 100 tukstosu, pat ne Pikaso. Visam gleznam, VISAM ir dazu simtu ok varbut dazu tukstosu cena un viss. Nenormalas cenas uzskruvee tikai biezie pirceji, tikai. Gleznai pasai par sevi nekad nav tik lielas vertibas. Par to var palasit gramatas. Gleznas cenu nenosaka taas vertiba, gleznas cenu nosaka tikai pircejs. Tapec izbeidziet spriedelet par nez kadu gleznas vertinu, ipasu saturu, magisku feelingu, nu nav nekas tads., Ir tikai biezaa biezais maks. Un lai vini, mulki, maksaa simtus tusktosu, jo viniem nav kur naudu likt, tad lai perk so pasapmanu par tukstosiem.
paija
18.10.2014. 18:05Kur tads profāns uaradues un tadu vēl publicē ,atsaucoties uz saviem racionālajiem paziņam kuri skatās uz par 45 tūkstošiem nopirkto Romāna Sutas gleznu un brīnās - kaut kādas mājeles, nekā dvēselē iekrītoša vai atmiņā paliekoša - par ko te maksāt vesela džipa (vai, ja vēlaties, piecdesmit jaunu aifonu) cenu?Varēja taču iegadaties bildi ar lācīšiem un gulbīšiem par 5 ls. Būtu vismaz pašausminājies par daugavpiliešas Rotko gleznas Oranžs, sarkans dzeltens pārdošanu izsolē par 87 milj. dolaru,kura nevienam racionāli domājošam nepATīK un kas tik neiznāk par to naudu. Bet te atradis ko brīnīties par pieklājīgu naudu par latviešu gleznotaju
johambaso
18.10.2014. 12:16Tiem parazītiem nav nemazākās intereses par Latvijas valsts izaugsmi.
māksliniece
18.10.2014. 11:22»
patiesība
patiesībā tas ir bizness. tie, kuriem ir īpašumā gleznu kolekcijas, pāsvarā ebreju tautības kolekcionāru apvienībām, ir svarīga cena, nevis tas, kas uzzīmēts uz auduma. Tāpēc, šīs cenas regulārai uzsišanai, tiek rīkotas gleznu izaoles, sākumā savējo starpā, vēlāk arī uz ārpusi, kad cena sasniegusi pieņemamu...
konkrētajā gadījumā jūs rakstiet pilnīgas muļķības. tie kolekcionāri, kas cīnās izsolēs, NAV ebreju tautības. latvju bāleliņi, kam jāmērās krāniņiem vienam otra priekšā.
ABLV ir pilnīgi cita opera un izsolēs viņi neko nepērk.
patiesība
18.10.2014. 10:42patiesībā tas ir bizness. tie, kuriem ir īpašumā gleznu kolekcijas, pāsvarā ebreju tautības kolekcionāru apvienībām, ir svarīga cena, nevis tas, kas uzzīmēts uz auduma. Tāpēc, šīs cenas regulārai uzsišanai, tiek rīkotas gleznu izaoles, sākumā savējo starpā, vēlāk arī uz ārpusi, kad cena sasniegusi pieņemamu līmeni. Un tad jau ir iespējams pārdot visas konkrētā autora gleznas par fantastisku cenu.
Pēc tam šīs gleznas ir iespējams iemainīt atpakaļ pret mazāk pazīstamām, vai kādā atbilstošā bankā tās izmantot kā kredīta garantiju un atņemt laimīgajam pircējam vispār par velti.
Tā tā sistēma strādā. Pierādījumi?
Elementāri! Kuras divas Latvijas bankas ar šo tirgu nodarbojas? Pareizi, Rietumu un Aizkraukles. Un tagad paskatāmies šo banku īpašnieku sarakstu...
māksliniece
18.10.2014. 09:59sniegšu atbildi uz jautājumu - kāpēc? tāpēc, ka izsolēs savācas bars ar bagātiem onkuļiem, kuriem ir svarīgi nopirkt nevis kvalitatīvu mākslu, ko var izdarīt arī par mazāku summu, bet izrādīties vienam otra piekšā. tipisks piemērs ir strunkes glezna, kura pirms laika uzstādīja cenas rekordu - neba nu tā pieder pie labākajām strunkes bildēm, neba nu maksā tos desmitus tūkstošus. tur vienkārši bija cīņa starp "kolekcionāriem" tīrā veidā, un beigās palika divi solītāji, no ko kuriem uzvarēja tas, kas gribēja pārtrumpot otru - kurš savukārt, bija pārtrumpojis viņu iepriekšējā izsolē. kāda šādai sacensībai jēga, nezinu.
kkk
18.10.2014. 00:45Par naudu nopirkt nevar ne gaumi, ne prātu, ne mākslu. Diez vai tas, kas to dārgo audeklu nopirka, kaut ko jēdz no Sutas vai mākslas.
:)
17.10.2014. 21:33Nezinu kā par gleznām, bet dārgos pulksteņus jau nu gan diezin vai pērk, lai "[novērtētu] fantastisko profesionāļu darbu" vai "šajā pulkstenī iemiesoto tiekšanos uz pilnību", bet gan slavenu zīmolu kā prestiža priekšmetu, apliecinājumu savai turībai un elitārismam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
