Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tiesa, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne tā darbiniece Juta Strīķe nevēlas atklāt, ar kādiem tieši argumentiem tiesa jau vairākkārt pilnībā vai daļēji apmierinājusi viņas prasības saistībā ar KNAB vadības lēmumiem. Šodien Pietiek pilnā apmērā publicē pagājušā gada 4. decembra Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika atcelts KNAB priekšnieka lēmums par viņas pazemināšanu amatā, taču viņas prasītā atlīdzība par morālo kaitējumu tika krietni samazināta. Cita starpā spriedums rāda, ka šajā tiesvedībā arī LR ģenerālprokurors atklāti nostājies Strīķes pusē. Domājams, ka tuvākajās dienās publicēsim vēl vismaz vienu spriedumu saistībā ar Strīķes tiesvedību ar KNAB.

"SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2014. gada 4. decembrī

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa tiesnese M. Griķe, tiesas sēžu sekretāre I. Šiliņa - Duljaņinova

civillietā - Jutas Strīķes prasībā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par darba devēja piemērotā disciplinārsoda - pazemināšana amatā atcelšanu, atšķirīgas attieksmes pārkāpumu un atlīdzības par morālo kaitējumu un darba samaksas starpības piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 31. jūlijā Juta Strīķe kā prasītāja cēlusi prasību tiesā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju kā atbildētāju par darba devēja piemērotā disciplinārsoda - pazemināšana amatā atcelšanu, atšķirīgas attieksmes pārkāpumu un atlīdzības par morālo kaitējumu, to papildinot tiesvedības gaitā par darba samaksas starpības piedziņu.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 91., 92. pantu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 25. panta piekto daļu, Civillikuma 1., 5., 1635. pantu, Darba likuma 7. panta pirmo un otro daļu, 9., 28. pantu, 29. panta astoto un devīto daļu, 30., 39., 40., 41. pantu, 51. panta otro daļu, 90., 94., 95. pantu, 126. panta otro daļu, celti prasījumi:

- atcelt disciplinārsodu - pazemināšana amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kurš Jutai Strīķei tika piemērots ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 11. jūlija rīkojumu Nr.23-2/563 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (korupcijas apkarošanas jautājumos) J. Strīķes disciplinārsodīšanu" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 24. oktobra rīkojumu Nr.23-2/802 "Par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2014. gada 11. jūlija rīkojumā Nr.23-2/563".

-     Piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja par labu Jutai Strīķei algas starpību starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka un galvenā speciālista atalgojumu laika periodā no 2014. gada 21. jūlija līdz 18. novembrim summā EUR 770.11.

-     Atzīt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J. Streļčenoks ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu un radījis Jutai Strīķei nelabvēlīgas sekas.

-     Piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja par labu Jutai Strīķei kompensāciju par morālo kaitējumu EUR 25 000.

-     Noteikt, ka spriedums daļā par disciplinārsoda atcelšanu stājas spēkā nekavējoties.

Prasītāja uzskata, ka disciplinārsods viņai piemērots par to, ka viņa ir pildījusi sava amata pienākumus. Atbildētāja veiktās darbības ir prettiesiskas. Pret viņu ilgstošā laika posmā no atbildētāja puses vērsts mobings un bosings, atšķirīga attieksme un, nepamatoti piemērojot disciplinārsodu, radītas prettiesiskas un nelabvēlīgas sekas. Tiesību aizskāruma novēršanai cēlusi prasību. Atbildētājs nav ļāvis prasītājai pildīt viņas amata pienākumus. Uzskata, ka saukta pie atbildības nepamatoti, par savu amata pienākumu pildīšanu. Faktiski sodīta par veiktajām darbībām, kas atbilst amatam un kompetencei. Atbildētājs pārkāpis Darba likuma 90. panta pirmajā daļā noteikto, ka darba devējs var sodīt darbinieku par darba līgumā vai noteiktās darba kārtības neievērošanu. Tāpat, J. Strīķe nav iepazīstināta ar pārkāpuma būtību, nav sniegtas atbildes, noraidīti lūgumi, nav noskaidrots viņas viedoklis. Atbildētāja - KNAB priekšnieks, piemērojot prasītājai disciplinārsodu, nav norādījis tā pārsūdzības iestādi, kā ari piemērojis iekšējo kārtību, kura ir pretrunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam.

Prasītājas pusē lietā iestājusies un pielaista kā trešā persona Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrība, kuras biedre ir prasītāja, pievienojoties prasītājas viedoklim un izvirzot argumentus par atbildētāja veikto darbību prettiesiskumu.

Atbildētājs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas paskaidrojis, ka prasību uzskata par nepamatotu, lūdz to noraidīt. Norāda, ka prasītāja pārkāpusi amata kompetenci, kas ir ierobežota, jo nav pielaides valsts noslēpumam. Prasītāja nav ievērojusi biroja priekšnieka uzdevumus, atteikusies tos izpildīt. Vizējusi izmeklētājas darbības krimināllietas ietvaros, laikā, kad bija ierobežotas amata funkcijas. Ar nodomu nav sniegusi elektroniski atskaites par dienā paveikto. Par to pamatoti saukta pie disciplināratbildības. Nav pamata uzskatīt, ka tas ir prettiesisks vai pieļauti procesuāli pārkāpumi. Speciālā atļauja birojā saņemta 2014. gada 11. jūlijā, reģistrēta 14. jūlijā. Prasītājai ir izvirzāmas augstākas prasības tiesību un ētikas normu ievērošanā, tādēļ nav pieļaujams, ka viņa tās ignorē. Norāda uz to, ka amatpersona neatbilst ieņemamajam amatam un neizprot tā atbildīgumu. Prasība par morālā kaitējuma atlīdzinājumu pamatota ar apstākļiem, kas nav pierādīti un nav pamatots tā apmērs.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Ilona Jirgena prasību uzturēja pilnā apmērā, paskaidrojot līdzīgi kā prasības pieteikumā.

Trešās personas prasītājas pusē pārstāvis    pievienojās prasītājas argumentiem, prasību atzīstot par pamatotu.

Atbildētāja pilnvarotie pārstāvji Kristīne Dimante un Jānis Roze prasību neatzina, uzturot rakstveida paskaidrojumus izvirzītos pretargumentus.

Tiesa lietas izskatīšanā pieaicinājusi Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, kura uzdevumā prokurore L. Januševska, sniedza atzinumu, ka prasība ir pamatota, bet daļā par atlīdzības par morālā kaitējuma noteikšanu tā apmēra noteikšana ir tiesas kompetencē. Nav nosakāms, ka spriedums izpildāms nekavējoties, jo likums to nenoteic.

Motīvu daļa

Uzklausījusi paskaidrojumus, prokurores atzinumu, novērtējusi iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā, sekojošu apsvērumu dēļ.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta trešās daļas 8. punkts noteic biroja priekšnieka kompetenci apbalvot biroja amatpersonas un darbiniekus, kā ari uzlikt viņiem disciplinārsodus; savukārt 25. panta pirmā daļa noteic, ka par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, biroja mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā ari par biroja ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas vai darbinieka statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē biroja amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības; - otrās daļas 4. punkts noteic, ka biroja amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem; - piektā daļa nosaka, ka biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek 10 dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civillikuma 2. pantu, likums piemērojams visos tiesību jautājumos, uz kuriem attiecas tā teksts vai iztulkojums. Likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami ari pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas (turpat, 4. pantā).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vieta valsts pārvaldē un tā tiesiskais statuss ir īpašs, tas ir likumdevēja reglamentēts ar speciālu likumu - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu, kurš ir tieši piemērojams strīdā un kopā ar izveidoto judikatūru noteic strīda piekritību un pakļautību izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 12. panta pirmo daļu biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.pantu (Biroja amatpersonas, to iecelšana amatā un atbrīvošana no amata), biroja priekšnieks un viņa vietnieki ir tās amatpersonas, kas nodrošina biroja funkciju izpildi un atbild par to; savukārt panta otrā daļa noteikti noteic, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Tātad, ar speciālo likumu likumdevējs definējis, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl speciālais likums nenosaka citādi. Šī atziņa nostiprināta judikatūrā, nosakot strīdu pakļautību vispārējās jurisdikcijas tiesai, jo strīds izriet no privātās, t.i., darba tiesisko attiecību jomas.

Tas nav pretrunā un to neizslēdz arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 10. punkts, kas noteic, - ka pārvaldes amatpersona — amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem, jo ari runā par darba tiesisko attiecību jomu, kas attiecas uz privāto tiesību jomu un ir pakļautas vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 25.pants noteic biroja amatpersonu un darbinieku disciplināratbildību, savukārt tā piektā daļa, cita starpā to, ka lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Secīgi, piemērojama Darba likuma 2. panta pirmā daļa, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējošo likumu spēku attiecībā uz personām, ka Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

Tādējādi, pamatoti prasītāja cēlusi prasību pēc strīda pakļautības (Civilprocesa likuma 23. pants) un piekritības (Civilprocesa likuma 24. pants, 26. pants) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā un atsaukusies uz Darba likuma 90. panta noteikumiem un tas nav pretrunā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma tiesisko regulējumu tā kopumā.

Secīgi, strīds ir pakļauts un piekritīgs šai tiesai, arī atsaucoties uz judikatūru (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu SKA-906/2013).

Šajā sakarā tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka KNAB nepieciešams sakārtot iekšējo normatīvo aktu, kas attiecas uz rīkojuma pārsūdzēšanas kārtību, atbilstību kā materiālo tiesību normām, tā judikatūrā nostiprinātajām atziņām (skat. iepriekš), lai persona, uz kuru tas attiecas, nepamatoti netiktu maldināta savās tiesībās un to realizēšanas kārtībā.

Vispārīgs tiesību princips, ka tiesības un pienākumi pildāmi pēc labas ticības (skat. Civillikuma 1. pantā) un godprātīgi.

Tiesas spriešanā nepieciešams vērtēt pierādījumus un uz to pamata izdarīt secinājumus un atbilstoši tam piemērot tiesību avotus un normatīvos aktus (skat. Civilprocesa likuma 190., 193. pantos).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Ņemot vērā atbildētāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un tā amatpersonu īpašo, tai skaitā, tiesisko statusu, tiesas ieskatā, jo sevišķi svarīgi ir nodrošināt amatpersonas kā darbinieka tiesību nodrošināšanu un aizsardzību kā speciālā likuma (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma), tā Darba likuma ietvaros.

Darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir pakļautas privāto tiesību jomai. Tam ir būtiska nozīme lietas apstākļu novērtēšanā un juridiskajā argumentācijā.

Veiktajām darbībām ir jāatbilst ari Darba likuma nosacījumiem. Pretējā gadījumā, darbinieka tiesības tiek nepamatoti aprobežotas. Ņemot vērā biroja priekšnieka īpašo kompetenci un likumdevēja izteikto gribu, tādēļ īpaši svarīgi, ka amatpersona kā darbinieks bauda Darba likuma tiesisko aizsardzību, atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta otrajai daļai, kas noteic, ka starp pusēm nodibinātās darba tiesiskās attiecības ir pakļautas privātai tiesību jomai. Pretējā gadījumā notiktu darbinieka tiesību būtisks aizskārums darba tiesisko attiecību tiesiskuma pārbaudē un nodrošināšanā. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma un Darba likuma viedokļa, nav būtiskas nozīmes, vai uz strīdu ir attiecināmi Valsts pārvaldes likuma noteikumi, tādēļ tie tiesiskās sekas strīdā neietekmē un nemaina.

Tiesai ir pienākums, izskatot pušu strīdu, pārbaudīt, vai no likuma viedokļa ir bijis tiesisks pamats piemērot disciplinārsodu un vai tas ir izdarīts likumā noteiktā kārtībā un termiņā.

Par termiņiem nekādi iebildumi nav celti, tādēļ, atbilstoši Civilprocesa likuma 192. pantam, tiesa to neapspriež.

Par cik likumdevējs neaizliedz tās amatpersonām apvienoties arodbiedrībā, kas faktiski būtu cilvēktiesību pārkāpums, pēc arodbiedrības dibināšanas mērķa, taisnības apsvērumiem un vispārīgiem tiesību principiem, darba devēja un darbinieka strīda gadījumā arodbiedrība būtu pieaicināma konstruktīva dialoga nodrošināšanai.

Satversmes tiesa 2006. gada 11. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2005-24-01 ir atzinusi, ka biroja amatpersonas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, taču uzskatāmas par piederīgām pie valsts dienesta Latvijas Republikas Satversmes l0l. panta izpratnē. Pirmkārt, tas izriet no biroja vietas valsts pārvaldes sistēmā. Otrkārt, tas izriet gan no biroja amatpersonām noteiktajiem amata pienākumiem, gan no ieņemamajam amatam noteiktajiem ierobežojumiem. Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Līdz ar to biroja darbinieki un amatpersonas savas amata pienākumu pilnvaras īsteno publisko tiesību jomā un ir piederīgas (pielīdzināmas) valsts dienestam.

Valsts pārvaldes iekārtas likums strīdā nav piemērojams, jo attiecas uz publisko tiesību jomu un administratīvo procesu. Kā jau noskaidrots iepriekš, šajā strīdā piemērojamas tiesību normas attiecībā uz privāto tiesību jomu, kā to noteikusi administratīvā tiesa ar judikatūru, tādēļ pat ne tiesneša, ne prokurora subjektīvais viedoklis to nevar ietekmēt.

Lietā nav strīda, ka Juta Strīķe ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības biedre, tādēļ pamatoti lietā kā trešā persona ir aicināma arodbiedrība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 78. pantu, par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā; uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šā likuma 80.pantā; trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma.

Arodbiedrība paziņojusi tiesai, ka iestājas prasītājas pusē un prasību atzīst par pamatotu.

Tā kā prasītāja ir KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības biedre un, neapšaubāmi gan tās tiesības, gan pienākumus pret abām pusēm var skart spriedums lietā, tādēļ pamatoti, procesuālās ekonomijas nolūkā, prasītāja arodbiedrību norādījusi kā trešo personu un tā ir pieaicināta lietā. Tāpat, arodbiedrība paziņojusi, ka iestājas prasītājas pusē. Tiesa pievienojas arodbiedrības sniegtajam viedoklim un tiesiskajam pamatojumam, to atzīstot par izsmeļošu un pamatotu, tādēļ to neatkārto procesuālās ekonomijas nolūkā. Aprobežot šīs tiesības nav tiesiska pamata. Pretējus secinājumus izdarīt nav tiesiska pamata.

Aplūkojusi lietā būtiskus procesuālās dabas jautājumus, tiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 192., 92.-97., 193. pantiem, norāda lietā konstatētos faktus.

Ar pārsūdzēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 11. jūlija rīkojumu Nr.23-2/563 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (korupcijas apkarošanas jautājumos) J. Strīķes disciplinārsodīšanu" Juta Strīķe sodīta par to, ka neizpilda tiešā vadītāja-biroja priekšnieka 2014. gada 14. aprīļa rezolūcijā Nr. 640 doto uzdevumu, 2014. gada 14. aprīļa rezolūcijā Nr.645, 2014. gada 16. aprīļa biroja priekšnieka p.i. rezolūcijā un Tieslietu ministrijas 2014. gada 14. aprīļa vēstules Nr. 1 -17/1524 doto uzdevumu un neievēro 2014. gada 14. aprīlī izdoto rīkojumu Nr. 1-1/24 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) funkciju efektīvu izpildi", konstatējot dienesta pilnvaru pārsniegšanu un tas izdarīts ar nodomu, veicot darbības ārpus savas kompetences ietvariem, secinot, ka disciplinārpārkāpumi izdarīti laikā, kad nav dzēsts iepriekš piemērotais disciplinārsods (I sējuma lietas lapa 11-21). Norādīts, ka konstatētas būtiskas sekas, bet konkrēti tādas nav norādītas, līdz ar to tās noteikti nav pārbaudāmas, kā arī nav pierādītas.

Izskatot lietu, tiesa noskaidroja, ka ar nekavējoties izpildāmu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014. gada 10. aprīļa spriedumu lietā Nr. C 27 1196 14/9 par Jutas Strīķes atjaunošanu amatā, tiesa atzinusi par spēkā neesošu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Streļčenoka 2014. gada 7. februāra uzteikumu J.Strīķei un atjaunojusi J.Strīķi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā (I sējums, lietas lapa 157-169).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos kompetence ir noteikta 2005 .gada 22.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.201 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas un biroja nolikumus" 6.2 punktā, līdz ar ko, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 11.panta pirmo daļu, Darba likuma 51.panta pirmo daļu, prasītājai ir jāveic visi amata pienākumi, kas ir izrietoši no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikuma 6. punkta, ja augstākstāvošais normatīvais akts nenosaka citādi.

Vienīgais ierobežojums attiecībā uz prasītāju līdz ar nekavējošu atjaunošanu amatā ir saistīts ar darbu ar valsts noslēpumu līdz speciālās atļaujas saņemšanai, jo saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu" 9. panta pirmo daļu pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kuras ir saņēmušas speciālo atļauju.

2004. gada 10. februārī apstiprināts KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amata apraksts, Juta Strīķe ar to iepazīstināta tai pašā datumā. Amata apraksta 5.16 punkts noteic pienākumu pildīt citus biroja priekšnieka uzdevumus.

2014. gada 4. aprīlī apstiprināts KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amata apraksts, Juta Strīķe ar to iepazīstināta 2014. gada 30. aprilī.

Jutai Strīķei bija saistošs amata apraksts, ņemot vērā KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos kompetenci, kas ir noteikta Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumu Nr.201 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas un biroja nolikumus" 6.2 punktā.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 11. jūlija rīkojumu Nr.23-2/563 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (korupcijas apkarošanas jautājumos) J. Strīķes disciplinārsodīšanu" Juta Strīķe saukta pie disciplināratbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un viņai piemērots disciplinārsods pazemināšana amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 2014. gada 21. jūliju, pārceļot Jutu Strīķi Juridiskā un personālvadības nodaļas galvenā speciālista (iesniegumu jautājumos) amatā (21.saime IIIA līmenis, 9.mēnešalgu grupa) un nosakot mēnešalgu EUR 994 apmērā (I sējums, lietas lapa 11-21).

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 24. oktobra rīkojumu Nr.23-2/802 "Par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2014. gada 11. jūlija rīkojumā Nr.23-2/563", grozīti tā 3. un 4. punkti, izsakot tos citā redakcijā: J. Strīķe no 2014. gada 31. oktobra pārcelta Juridiskās nodaļas galvenā speciālista (jurista) amatā (21 .saime IV līmenis, 11 .mēnešalgu grupa), nosakot mēnešalgu EUR 1180 (lietas II sējuma 43-44 lpp.).

Pārsūdzētais rīkojums pamatots ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta trešās daļas 8. punktu, 25. panta pirmo daļu, otrās daļas 4. punktu un piekto daļu.

Disciplinārlieta ierosināta 2014. gada 8. maijā (I sējums, lietas lapa 34), 8. jūlijā iesniegts disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdziens (I sējums, lietas lapa 22, 23-33), tas satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J. Streļčenoks 2014. gada 8. maijā ar dokumentu Nr.819 disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļiem tieši norādījis, to izceļot, par kādiem pārkāpumiem Juta Strīķe saucama pie atbildības - pilnvaru pārsniegšana, nekvalitatīva amata pienākumu izpilde (I sējuma lietas lapa 35-36), ko, ņemot vērā dokumenta saturu un noformējumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem, tiesa vērtē kā netiešu norādījumu došanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2014. gada 15. aprīlī pulksten 15:07 saņēmis Tieslietu ministrijas 2014. gada 14. aprīļa pieprasījumu Nr. 1-17/1524 (I sējuma lietas lapa 53) par atstādinātas zvērinātas notāres [..] iespējām gūt ienākumus, lūdz sniegt atbildi līdz 17. aprīlim. Uzdevums sagatavot atbildi 2014. gada 15. aprīlī dots I. Jurčai, kura to 2014. gada 16. aprīlī nodevusi J. Strīķei (turpat). Sarakste ar rezolūcijām un ziņojumiem notikusi no 2014. gada 16. līdz 17. aprīlim, citastarp, J. Strīķe norādījusi 2014. gada 17. aprīlī pulksten 11:25, ka iesniegums nav saistīts ar krimināltiesiskiem jautājumiem un atbildes projekts var tikt iesniegts tikai pēc VADKN viedokļa saņemšanas (lietas lapa 40). Atbildi Tieslietu ministrijai sagatavojusi un sniegusi 2014. gada 23. aprīlī I. Jurča kā priekšnieka p.i. (lietas lapa 38).

Juta Strīķe ar pārsūdzēto rīkojumu kā valsts amatpersona saukta pie disciplināratbildības par to, ka nav izpildījusi viņai biroja priekšnieka p.i. I. Jurčas 2014. gada 16. aprīlī uzticēto uzdevumu sniegt atbildi uz Tieslietu ministrijas iesniegumu ar izpildes termiņu 2014. gada 17. aprīlis, bet to uzdeva izpildīt amatpersonai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājam, kas nav viņas padotībā. 2014. gada 17. aprīlī atkārtoti dots uzdevums, lūdzot nepārkāpt amata pilnvaru robežas. Juta Strīķe 2014. gada 17. aprīlī norādīja, ka atbildes projekts var tikt sniegts tikai pēc Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas viedokļa saņemšanas. Atbildi sagatavoja biroja priekšnieka p.i. I. Jurča.

Biroja priekšnieks 2014. gada 8. maija ziņojumā Nr.819 norāda, ka iepriekš aprakstītajā gadījumā ir konstatējama amatpersonas pilnvaru pārsniegšana un nekvalitatīva amata pienākumu izpilde.

Tieslietu ministrijas 2014. gada 15. aprīļa vēstulē Nr.1-17/1524 ar norādītu atbildes termiņu 17. aprīli, lūgts biroja viedoklis par valsts amatpersonu amata savienošanas ierobežojumiem, kas atbilst Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas kompetencei (I sējuma lietas lapa 25) un I. Jurčas kā KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas novēršanas jautājumos amata pienākumam (skat. Ministru Kabineta 2005. gada 22. marta noteikumu Nr.201 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikuma" 6.3 punktā).

Secīgi, pārbaudot veikto darbību tiesiskumu, secināms, ka Jutai Strīķei dotais uzdevums neatbilst viņas amata aprakstam un kompetencei. Viņa, lai nodrošinātu dotā uzdevuma nekavējošu un kvalitatīvu izpildi, ņemot vērā Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas kompetenci, uz ko pamatoti norādījusi, ziņojot par to uzdevumu devējai personai, veikusi nepieciešamās darbības. Turklāt, kā pamatoti norāda prasītāja, sākotnēji uzdevums dots I. Jurčai kā biroja priekšnieka vietniecei, atbilstoši viņas kompetencei, bet tālāk vizēts J. Strīķei. Tas, ka atbildi savas kompetences robežās I. Jurča varēja sniegt nekavējoties, izriet no turpmākajām viņas veiktajām darbībām, tai skaitā atbildes sniegšanu biroja vārdā. Faktiski tikusi radīta situācija, kad J. Strīķe saukta pie atbildības nepamatoti. Tiesa uzskata, ka nevar personai pārmest kompetences trūkumu uzdevumā, kurš nav viņas amata kompetence, turklāt tik īsos termiņos. Tas, ka prasītāja kā amatpersona pareizi norāda kompetento personu, kura var sagatavot atbildi, ja kompetentā persona, kurai šis uzdevums dots sākotnēji - I. Jurča to darba pienākumu dēļ veikt nevar, tikai apliecina, ka viņa nevilcinoties, cik ātri vien iespējams, veikusi nepieciešamās darbības, lai atbilde, atbilstoši kompetencei tiktu sniegta, jo uz viņas sākotnējo paziņojumu, pamatotais pretarguments atstāts bez ievērības. Tiesa secina, ka vērtējums dots faktiskiem apstākļiem pēc iekšējo normatīvo aktu burta, ne gara (skat. Biroja Dokumentu izstrādāšanas un aprites kārtību). Tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kad pamatoti varētu noteikt, ka Juta Strīķe, apzināti nepildot biroja priekšnieka uzdevumus, vienlaicīgi nepilda viņai normatīvajos aktos viņai noteiktos pienākumus un uzdevumus biroja mērķa sasniegšanā, tādējādi radot kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm (I sējuma lietas lapa 14), jo noteikti tas nav ticis pierādīts. Turklāt, kā papildus arguments norādāms apstāklis, kam ir nozīme - 2014. gada 14. aprīlis ir pirmdiena, 17. aprīlis - atbilstoši ceturtdiena, pie kam, valstī noteiktā pirmssvētku diena, jo 18. aprīlis ir Lielā Piektdiena, tai sekojoši Pirmās un Otrās Lieldienas, tām sekojošā darba diena 22. aprīlis - otrdiena.

Pamatoti norāda arodbiedrība uz Darba likuma 56., 57. pantu pārkāpumu no darba devēja puses.

Atbildētājam kā darba devējam nav tiesību radīt nelabvēlīgas sekas prasītājai, tai skaitā dot uzdevumus, kas neatbilst amata kompetencei, tas ir pretrunā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu un neatbilst Darba likuma 74. panta otrajai daļai. Secīgi, J. Strīķe rīkojās atbilstoši Darba likuma 81. panta pirmās daļas noteiktajos pienākumos. Līdz ar to rīkojums nav pamatots un par to noteiktais disciplinārsods - mēnešalgas pazemināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot 20% no mēnešalgas, ir piemērots prettiesiski. Nav norādīts, kādu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm tas nodarījis, nav pamata tādam secinājumam.

Uzdodot J. Strīķei sagatavot atbildi Tieslietu ministrijai, kas nav viņas kompetence, dažas dienas pēc atjaunošanas amatā ar tiesas spriedumu, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka atbildētājs kā darba devējs nav ievērojis Darba likuma 9. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu. To apliecina ari piemērotais disciplinārsods, jo J. Strīķe tikusi saukta pie atbildības par faktu, par ko likums disciplināratbildību nenoteic.

Tāpat, Juta Strīķe saukta pie disciplināratbildības par to, ka vizēja izmeklētājas 2014. gada 22. aprīļa ziņojumu Nr. 696 par krimināllietas ietvaros nepieciešamo tulkojumu un 2014. gada 22. aprīļa ziņojumu Nr. 703 par krimināllietas ietvaros sagatavoto lūgumu komandēt uz Daugavpili. Nav šaubu, ka tie ir saistīti ar viņas amata pienākumiem un minētie dokumenti nav valsts noslēpuma objekts, ko pierāda lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi - izmeklētājas ziņojums un prasītājas amata apraksts. Nav ticis pierādīts Biroja priekšnieka 2014. gada 8. maija ziņojumā Nr.819 paustais viedoklis, ka aprakstītajā gadījumā ir konstatējama pilnvaru pārsniegšana.

2014. gada 22. aprīlī izmeklēšanas nodaļas izmeklētājas ziņojumu Nr. 696 un Nr. 703) saņēmusi gan J. Strīķe, gan L. Šikore (I sējuma lietas lapa 41, 42). Uz tiem noris sarakste starp I. Jurču un J. Strīķi, kura norāda uz saviem amata pienākumiem un to, ka dokumenti nav valsts noslēpuma objekti. Nav pamata uzskatīt, ka I. Jurčas vizētie Nr.696 K. Āboliņai un Nr. 703 K. Asarei būtu tikuši nodoti rīcībai, tiesai nezināmu apstākļu dēļ. No minētajiem dokumentiem nav saprotama to aprites kārtība iestādē. Šos pierādījumus kopsakarībā ar citiem ar to saistītajiem, tiesa vērtē prasītājas kā mazāk tiesiski aizsargātas personas labā.

Juta Strīķe ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības biedre kopš 2013. gada 10. aprīļa (I sējuma lietas lapa 211).

Biroja izmeklētāja A. Rumjanceva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrībai 2014. gada 16. jūlijā (I sējuma lietas lapa 240) paskaidrojusi, ka ir kriminālprocesa Nr.    virzītāja un, lai nodrošinātu procesuālo

darbību veikšanu šajā kriminālprocesā, 2014. gada 22. aprīlī ar ziņojumiem Nr. 696, Nr.703 lūgusi biroja priekšnieku nodrošināt dokumentu tulkošanu un komandējumu šajā kriminālprocesā. Par šiem ziņojumiem un to vīzēšanas procesu nav sniegusi nekādus paskaidrojumus J. Strīķes disciplinārlietā, kā ari disciplinārlietas komisija nav uzdevusi nekādus jautājumus par to. Papildus norāda, ka ziņojumos iekļautā informācija nav klasificējama kā valsts noslēpums, nedz kā izmeklēšanas noslēpums vai informācija dienesta vajadzībām. J. Strīķe sekmējusi ātrāku minēto jautājumu izlemšanu.

Faktiski, prasītāja veikusi sava amata pienākumus, ņemot vērā noteikto ierobežojumu, kas attiecas uz valsts noslēpuma objektiem (skat. likumā "Par valsts noslēpumu", tai skaitā 2. pantā, Ministru Kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 887 "Valsts noslēpuma objekts").

Pārsūdzētā rīkojuma 5.1.2. un 5.4. punktā secinātais nav tiesiski pamatots, jo neatbilst Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objekts" 2.6.3. apakšpunktam). Nav tikuši pieprasīti paskaidrojumi ne no A. Rumjancevas, ne L. Šikores, kas novedis pie nepareiziem secinājumiem.

Secināms, ka J. Strīķei piemērots disciplinārsods - pazemināšana amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem par to, ka viņa ir pildījusi sava amata pienākumus.

Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" nosaka kārtību, kādā veicama dienesta izmeklēšana, ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas savienības klasificētās informācijas izpaušana vai nozaudēšana, tostarp paredzot obligātu prasību dienesta izmeklēšanas komisijā iekļaut attiecīgās valsts drošības iestādes - Satversmes aizsardzības biroja - pārstāvi, kas nav ticis izdarīts, kas netieši norāda uz to, ka iestādes vadītājs ir apzinājies, ka norādītais pārkāpums nav saistīts ar valsts noslēpuma objektu aprites jomu.

No iestādes vadītāja puses, pamatojoties uz leģitīmu mērķi - aizsargāt valsts noslēpumu, tikušas veiktas darbības ar mērķi izslēgt prasītāju no tiešo amata pienākumu pildīšanas, uzdodot tādus, kas nav viņas amata kompetencē un ar sodu radot nelabvēlīgas sekas, kas tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pieļaujami.

Konstatētais pārkāpums neatbilst tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, piemērotais sods nav pamatots. Darba devējs nav ievērojis Darba likuma 9. panta pirmajā daļa noteikto aizliegumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējs normatīvs akts - Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtība 2. punkts noteic, ka nevienu biroja amatpersonu [..] nevar atzīt par vainīgu ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktā disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un saukt pie disciplināratbildības, iekams viņa vaina nav pierādīta. Visas šaubas vērtē par labu darbiniekam (I sējuma lietas lapa 148).

Ar speciālo likumu likumdevējs definējis, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl speciālais likums nenosaka citādi.

Piemērojama Darba likuma 2. panta pirmā daļa, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējošo likumu spēku attiecībā uz personām, ka Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.

Saskaņā ar Darba likuma 51. panta pirmo daļu darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam; otro daļu - darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu; trešo daļu - darba normas nosaka un groza darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem. Par jaunu darba normu noteikšanu vai arī par esošo darba normu grozīšanu darba devējs paziņo darbiniekam ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno darba normu vai darba normu grozījumu stāšanās spēkā. Pagaidu un vienreizējās normas darba devējs paziņo darbiniekam pirms darba uzsākšanas, bet tās nevar noteikt ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Lietā ir būtiski, ka nav iesniegti pierādījumi, ka prasītāja ir tikusi atjaunota amatā, ka viņai ir nodrošināti atbilstoši darba apstākļi. Atbildētāja tiesai iesniegtais KNAB priekšnieka 2014. gada 14. aprija rīkojums Nr. 1-1/24 to noteikti nepierāda. Prasītājas celtie iebildumi ir pamatoti.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr. 1-1/24 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) funkciju efektīvu izpildi" (I sējuma lietas lapa 170), ar 2014. gada 14. aprīli izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei uzdots papildus tiešajiem amata pienākumiem pildīt biroja priekšnieka vietnieka apkarošanas jautājumos amata pienākumus, kas saistīti ar izmeklēšanas un operatīvā darba organizēšanu birojā, līdz J. Strīķei tiks piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam [..] un atzīts par spēku zaudējušu 2014. gada 7. februāra rīkojums Nr.23-2/202 "Par biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) pienākumu pildīšanu.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 8. maija rīkojumu Nr. 1-1/27 "Par grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2014. gada 14. aprīļa rīkojumā Nr.1-1/24" (I sējuma lietas lapa 171), rīkojumā noteiktais - līdz J. Strīķei tiks piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, aizstāts ar vārdiem "uz laiku līdz turpmākajam rīkojumam".

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 14. aprija rezolūciju Nr.643 (I sējuma lietas lapa 206), lai izpildītu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014. gada 10. aprīļa spriedumu lietā Nr. C 27 1196 14/9 un nodrošinātu biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) operatīvu sasniedzamību, kā ari efektīvu informācijas apriti un komunikāciju, J. Strīķei noteikta darba vieta Brīvības ielā 106, k3, 321 kabinets un noteikta pārvietošanās tikai KNAB teritorijas drošības zonā un administratīvajā zonā līdz turpmākam rīkojumam.

Disciplinārlieta tikusi ierosināta un Juta Strīķe saukta pie disciplināratbildības ari par to, ka Juta Strīķe nav pildījusi biroja priekšnieka 2014. gada 14. aprīļa rezolūcijā Nr.645 doto uzdevumu līdz 2014. gada 16. aprīlim sniegt detalizētu pārskatu ar J. Strīķes veicamajiem pienākumiem, lai novērstu 2014. gada 7. februāri darba izpildes novērtēšanas protokolā norādītās nepilnības kompetencēs un lai nodrošinātu neizpildīto uzdevumu izpildi. Juta Strīķe vairākkārt lūgusi skaidrojumus par rezolūcijas izpildi -2014. gada 14., 17., 23., 24. aprīlī, skaidrojumi sniegti 2014. gada 15., 23., 24., aprilī, līdz 30. aprīlim pārskats nav sniegts (I sējuma lietas lapa 29).

Novērtējusi celtos iebildumus par to, tiesa secina, ka tie ir pamatoti, nav norādīts, kā tieši un konkrēti tie izpildāmi (I sējuma lietas lapa 69). No tā nevar secināt un nevar saukt personu pie atbildības par viņas amata aprakstā noteikto amata pienākumu nepildīšanu.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 14. aprīļa rezolūciju Nr.640 (I sējuma lietas lapa 15, 43) biroja priekšnieks uzdeva J. Strīķei sniegt detalizētu darba uzdevumu atskaiti katras darba dienas beigās, sākot no 2014. gada 11. aprīļa, elektroniskā formātā. Atskaites iesniegtas, sākot ar 2014. gada 22. aprīli (I sējuma lietas lapa 15- 16).

2014. gada 14. aprīlī Juta Strīķe paziņojusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam J. Streļčenokam (I sējuma lietas lapa 239), ka kopš 2014. gada 10. aprīļa viņai nav nodrošināta piekļuve darba kabinetam Nr.214, kabinets Nr. 321 atrodas ārpus apkarošanas bloka, kas būtiski apgrūtina tiešo pienākumu veikšanu, nav izsniegtas tā atslēgas, nav nodrošināti nepieciešamie sakaru līdzekļi, nav pieejama lietvedības sistēma "Lotus Notes", e-pasts, normatīvo aktu sistēma, KNAB darbinieku uzskaites modulis, līdz ar ko tiek traucēta amata aprakstā noteikto pienākumu izpilde un nav pilnvērtīgi iespējama 2014. gada 14. aprīļa rezolūciju Nr. 640,643,645 izpilde.

Biroja iekšējās drošības nodaļas galvenā speciālista 2014. gada 17. aprīļa paziņojums un ar to saistītie elektroniskie ziņojumi pretējo noteikti nepierāda. Tāpat, ari iesniegtā elektroniskā sarakste starp biroja darbiniekiem (I sējuma lietas lapa 101,102,103,104-108), kas vērtējami prasītājas labā ar tajos norādīto informāciju. No tā izriet, ka telpā Nr.321 bijusi konferenču zāle (1.1.102), kas netieši pierāda prasītājas argumentus.

2014. gada 10. aprīlis ir ceturtdiena, 14. aprīlis-pirmdiena, 17. aprīlis - pirmssvētku diena, jo 18. aprīlis ir Lielā Piektdiena, 21. aprīlis - Otrās Lieldienas, kad valstī noteiktas brīvdienas. Secīgi, 22. aprīlis ir nākamā darba diena pēc 17. aprīļa, kas bija ceturtdiena. Juta Strīķe nav izpildījusi rezolūcijā Nr. 640 noteikto trīs dienas. Atbildētājs noteikti nav pierādījis, ka prasītājai bija tehniska iespēja izpildīt rezolūcijā noteikto. Visas saprātīgās šaubas tiek vērtētas prasītājas labā, atbilstoši "Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtības" 2. punkta noteikumiem.

Darba devējs nav nodrošinājis tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu veikt viņam noteikto darbu, līdz ar to nav ievērotas Darba likuma 51. panta otrās daļas prasības. Līdz ar to prasītāja nevar būt vainojama disciplinārpārkāpumā.

Nosakot detalizētu atskaišu sniegšanu J. Strīķei viņai ir liegtas vienlīdzīgas tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, salīdzinot ar citām atbildētāja amatpersonām, kuras ir iestādes priekšnieka pakļautībā. Tādējādi, saskaņā ar Darba likuma 5., 6., 7., 9., 29. panta pirmo un devīto daļu, ir secināms, ka atbildētājs kā darba devējs ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

Juridiskās un personālvadības nodaļas galvenā speciālista (iesniegumu jautājumos) amatā Juta Strīķe pārcelta, citastarp, lai nodrošinātu valsts noslēpuma un NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (I sējuma lietas lapa 21).

Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs 2014. gada 29. jūlijā paziņojis Jutai Strīķei (I sējuma lietas lapa 213), ka 2014. gada 9. jūlijā pieņēmis lēmumu izsniegt viņai pirmās kategorijas speciālo atļauju darbam KNAB priekšnieka vietnieces (korupcijas apkarošanas jautājumos) amatā uz laiku līdz 2019. gada 9. jūlijam, kas nosūtīta atbildētājam 2014. gada 11. jūlijā.

No lietā pušu iesniegtajiem pierādījumiem nav konstatējama prasītājas ar nodomu veikta darbība, kad tikusi pārkāpta pielaide valsts noslēpumam. Tiesa vērtē, ka prasītājai ilgstoši veicot amata pienākumus, tie ir labi zināmi, tai skaitā iespējamās sekas, ja noteiktā un ar speciālo likumu aizsargātā kārtība tiek pārkāpta.

īsā laika posmā - no 2014. gada 14. aprīļa līdz 29. aprīlim biroja priekšnieks devis prasītājai uzdevumus rezolūciju veidā Nr. 640., 643., 645., 677., 712., 723., 770. (I sējuma lietas lapa 31), bet nepamatoti vērtēts, ka ar to Jutas Strīķes rīcībā saskatāma viņas amata aprakstā noteikto amata pienākumu nepildīšana. Tiesa vērtē celtos iebildumus par pamatotiem, kā ari kā tādus, kas pamato prasītājas viedokli par atšķirīgu attieksmi pret viņu, jo pretējais tiesā noteikti nav ticis pierādīts.

2014. gada 10. maijā vēstulē Nr.840 prasītājai pieprasīts sniegt paskaidrojumus par 2014. gada 8. maija rīkojuma Nr.23-2/371 1. punktā un J.Streļčenoka 2014. gada 8. maijā sniegto informāciju vēstulē Nr.819 (I sējuma lietas lapa 81),- Juta Strīķe, atbildot uz to, pieprasījusi likumā noteiktu darbību veikšanu (turpat, lietas lapa 82), nosūtītas dokumentu kopijas, bet tiešs skaidrojums par uzdotajiem jautājumiem nav dots (turpat, lietas lapa 83-84). Tiesa secina, ka prasītāja savu pamatoto viedokli izteikusi 2014. gada 27. maija paziņojumā Nr.943 (turpat, lietas lapa 85-88), ceļot pamatotus iebildumus un izvirzot pamatotas prasības (skat. ari turpmāk).

KNAB 2006. gada 10. marta "Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtība" 18. punkts pieļauj paskaidrojumus sniegt mutvārdos. J. Strīķe par to informējusi komisiju, ka vēlas izmantot šo tiesību (skat. 2014. gada 2. jūlija vēstulē). Mutvārdu paskaidrojumi nav pieņemti, nav sniegts skaidrojums, kādu apsvērumu dēļ šī tiesība ierobežota, kas vērtējams kā prasītājas tiesību aizskārums.

Arodbiedrība kavēta veikt Darba likuma 11. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās tiesības. 2014. gada 9. maijā tā vērsās pie iestādes priekšnieka J. Streļčenoka, lūdzot pret J. Strīķi ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā iekļaut arodbiedrības pārstāvi K. Grigu, bet atbildi uz to saņēma 26. jūnijā. Tiesa uzskata, ka pamatoti ir norādīts uz arodbiedrības un tās biedres J. Strīķes tiesību aizskārumu Darba likuma 11. panta izpratnē, atbildētājs ir liedzis arodbiedrībai izmantot tiesības konsultēties ar darba devēju. Prasītājai liegtas tiesības, kas noteiktas Darba likuma 10. panta pirmajā daļā.

Vērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka uz visām rezolūcijām, paziņojumiem un pieprasījumiem, prasītāja nekavējoties veikusi nepieciešamās darbības, sniedzot atbildes, tās motivējot, neskaidrību gadījumā, par to ziņojot noteikti un lūdzot dot skaidrojumu. Nevar no tā izdarīt secinājumu, ka viņa ar nodomu neveic savus amata pienākumus vai izvairās no to un citu doto uzdevumu veikšanas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013. gada 19. decembra rīkojums Nr.23- 2/810, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ar kuru J. Strīķe saukta pie disciplināratbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu (lietas lapa 131-141) nav stājies likumīgā spēkā, jo ir ticis pārsūdzēts.

Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams darbinieks, kas to izdarījis ar nodomu (tīši) vai aiza neuzmanības, - tā noteic KNAB 2006. gada 10. marta "Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtība" 4. punkts.

Uz noskaidroto apstākļu un iesniegto pierādījumu pamata nav pamata konstatēt ar nodomu, tīši vai aiz neuzmanības izdarītu disciplinārpārkāpumu. Tiesa celtos iebildumus atzīst par pamatotiem. Turklāt, nav nekāda pamata uzskatīt, ka valstij vai kādai personai būtu nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai morāls vai personisks kaitējums.

Piemērotais disciplinārsods nav pamatots un ir atceļams, atzīstot, ka ar to būtiski ir aizskartas prasītājas tiesības un likumīgās intereses. Pretējus secinājumus uz noskaidroto apstākļu un iesniegto pierādījumu to kopumā pamata izdarīt nevar. Faktiski to ir sapratis arī iestādes priekšnieks, jo ar 2014. gada 21. maija rīkojumu Nr.1-1/30 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) amata pienākumu efektīvu izpildi (I sējuma 172) ar šā gada 21. maiju uz laiku līdz turpmākajam rīkojumam noteicis J. Strīķei atbilstoši rīkojumam, veikt sekojošus, noteiktus uzdevumus, kā arī atzīstot par spēku zaudējušu 2014. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr. 1-1/24 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka (korupcijas apkarošanas jautājumos) funkciju efektīvu izpildi".

Secīgi, par cik nav pierādīts un nav pamatots apstrīdētais sākotnējais rīkojums, 2014. gada 24. oktobra rīkojums Nr.23-2/802 izriet no sākotnējā, tādēļ tas nevar radīt tiesiskas sekas un ir atceļams kā prettiesisks.

Sarakste starp prasītāju un biroja vadību, pieņemtās rezolūcijas (I sējuma lietas lapa 173- 209) pierāda prasītājas viedokli par atšķirīgu attieksmi, jo pretējais tiesā noteikti nav ticis pierādīts.

Darba likuma normas noteic aizliegumu pret darbinieku vērst atšķirīgu attieksmi un darba devējam pienākumu pierādīt šāda tiesību aizskāruma neesamību vai viedokļa nepamatotību. Tādu pierādījumu vai pierādāmu apstākļu, kas to izslēgtu, nav.

Ministru prezidents 2014. gada 7. janvāra rīkojumā Nr.2 un 2014. gada 21. janvāra rīkojumā Nr.16 ir norādījis uz atkārtotās Jutas Strīķes novērtēšanu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī to, ka nebija tiesību veikt atkārtotu novērtēšanu. Saskaņā ar Darba likuma 6. pantu, nav spēkā darba devēja rīkojuma noteikumi, jo 2014. gada 7. februāri veiktā novērtēšana ir prettiesiska. Nav pamata uzskatīt, ka J. Strīķe būtu rīkojusies prettiesiski, tādēļ viņu sodīt nav pamata. Tas liecina, ka rezolūcijas tiek izdotas otrajā darba dienā pēc J. Strīķes atjaunošanas amatā un disciplinārsods tiek piemērots laikā, kad turpinās tiesvedībā strīdā par atjaunošanu darbā par 2014. gada 7. februāra uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar atkārtotās novērtēšanas prettiesiskumu. Atbildētājs kā darba devējs neievēro Darba likuma 9. panta pirmās daļas noteikto aizliegumu un rada J. Strīķei bez pietiekama tiesiska pamata nelabvēlīgas sekas.

Visi J. Strīķei ar pārsūdzēto rīkojumu noteiktie pārkāpumi nav tiesiski pamatoti, nav noticis disciplinārpārkāpums, nav disciplinārpārkāpuma pazīmes, noteiktais galīgais sods ir prettiesisks.

Pamatoti arodbiedrība norāda uz tiesību aizskārumu, atbilstoši Darba likuma 51. panta trešās daļas noteikumiem, jo ar pārsūdzēto rīkojumu J. Strīķe iepazīstināta 2014. gada 14. jūlijā pulksten 14:00, bet pazemināta amatā ar 2014. gada 21. jūliju, kas atbilstoši kompetencei nav valsts amatpersonas amats (skat. likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"). Atbildētājam bija zināms, ka viņai izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Ir pietiekams pamats uzskatīt, ka atbildētājs nodara prasītājai tīšu kaitējumu, rada nelabvēlīgas sekas un nepamatotu tiesību un tiesisko interešu aizskārumu. Būdama KNAB priekšnieka vietniece J. Stiīķe veica aktīvu darbību Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanā, lai Latvijas iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Atbildētājs kā darba devējs nav pierādījis tiesā, ka prasītāja ir tikusi atjaunota amatā, atbilstoši nekavējoties izpildāmam tiesas nolēmumam, kā ari to, ka viņai bija nodrošināta iespēja pildīt sava amata pienākumus nekavējoties un darba devējs tam ir nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus, kā arī to, ka prasītājai ir bijis atbilstoši iespējams izpildīt darba devēja rīkojumus, par kuru pārkāpumu tikusi saukta pie disciplinārās atbildības. Atbildētājs tiesā nav pierādījis, ka prasītāja būtu pārkāpusi savas dienesta pilnvaras, to darījusi ar nodomu un veikusi darbības ārpus savas kompetences ietvariem, kā arī, ka disciplinārpārkāpumi izdarīti laikā, kad nav dzēsts iepriekš piemērotais disciplinārsods.

Novērtējusi prasītājas amata aprakstu, ar normatīvu aktu noteiktos amata pienākumus, tiesa uz iesniegto pierādījumu pamata nekonstatē tādus amata pienākumu pārkāpumus, kas dotu likumīgu pamatu piemērot disciplinārsodu, ar kādu prasītāja tikusi sodīta ar pārsūdzēto rikojumu. Celtie iebildumi atzīstami par pamatotiem, jo pierādīti ar tiesā iesniegtajiem pierādīj umiem. Izdarīt pretējus secinājumus, atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem, nevar.

Uz iesniegto un novērtēto pierādījumu kopuma pamata, tiesa izdara secinājumus, ka noticis smags prasītājas tiesību aizskārums.

Izspriežot strīdu tiesa tāpat vadās no Civillikuma 5. pantā noteiktā - kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, kas izriet ari no likuma "Par tiesu varu" mērķa.

Pušu sacīkstē, uz lietā iesniegto rakstveida pierādījumu kopuma pamata, ņemot vērā pušu paskaidrojumus, viedokļus, argumentus, apsvērumus, tiesa secina, ka prasītājas un trešās personas viedoklis ir tiesiski un faktiski pamatots, lietā noskaidrotie apstākļi liedz izdarīt pretējus secinājumus.

Strīdā piemērojot vispārējos tiesību principus, tai skaitā Civillikuma 1., 3., 5. pantos nostiprinātos tiesību principus, kā arī darbinieka kā tiesiski mazāk aizsargātas personas īpašo tiesisko statusu, tiesa secina, ka atbildētājam kā darba devējam ir jāpierāda veikto darbību tiesiskums, jo prasītāja neapšaubāmi, attiecībā pret atbildētāju, ir mazāk tiesiski aizsargāta persona.

Novērtējusi iesniegtos pierādījumus to kopumā, savstarpējā secībā, tiesa secina, ka atbildētājs nav pierādījis veikto darbību pamatotību un tiesiskumu. Tiesa to apšauba atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem. Atbildētājs šīs šaubas nav novērsis, tādēļ nevar iestāties tiesiskas sekas.

Civillikuma 1. pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas

ticības.

Judikatūrā un arī tiesību doktrīnā pastāv stabils uzskats, ka laba ticība nav paša subjekta subjektīvs vērtējums, bet gan objektīva kategorija, ko precīzi raksturo termins „godprātīgi". Augstākās tiesas senators, Latvijas ZA īstenais loceklis Kalvis Torgāns, analizējot minēto principu starptautiskā kontekstā un no terminoloģijas viedokļa, norādījis, ka mūsdienu apstākļos precīzāks „pēc labas ticības" vietā būtu bijis apzīmējums „godprātīgi", bet tā kā Latvijas judikatūra tieši tā izprot un traktē šo jēdzienu, tad terminoloģijas nerada sarežģījumus vispārējā tiesību principa piemērošanā nedz vispārējās, nedz speciālajās civiltiesību nozarēs. (Kalvis Torgāns Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Rīga, Tiesu nama aģentūra. 2009. gads 209.-210.lpp.).

Civillikuma 1. pantā izteiktajā tiesību normā ietverts vispārējs tiesību princips.

Saskaņā ar tiesību doktrīnu vispārējie tiesību principi ir patstāvīgi tiesību avoti pat tad, ja tie rakstiskajos tiesību avotos nav vārdiski izteikti: „... vispārējie tiesību principi izceļas no dabiskajām tiesībām, kas pastāv neatkarīgi un pirms likumdevēja, funkcionē tiesiskas valsts apstākļos un kalpo par virspozitīvu leģitimitātes kritēriju rakstītajām tiesību normām, proti, likumdevēja darbībai. Tādējādi likumdevēja darbībai ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem. Tas aizved pie secinājuma, ka vispārējie tiesību principi ir prioritāri jeb prevalē pār likumdevēja radītajiem tiesību aktiem ..." (Daiga Iļjanova. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana, Rīga, Ratio iuris, 2005., 20.-21.lpp., 60.1pp.). Visos gadījumos, kad ir notikusi vispārējo tiesību principu un rakstīto tiesību normu kolīzija, vispārējiem tiesību principiem ir prioritāte pār rakstīto tiesību normu, kas ir pretrunā ar tiem, jo vispārējie tiesību principi izriet no visas tiesiskās sistēmas, tie atspoguļo šīs sistēmas garu un nosaka tās saturu." (Turpat, 118.1pp.).

Latvijas Universitātes profesors un Satversmes tiesas tiesnesis Kaspars Balodis norāda: „Labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. Civillikuma 1. pants palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto un pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā un neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiskā darījuma burta, taču pretēji tā patiesajiem mērķiem. [...] Labas ticības principa pamatā ir atziņa, ka tiesību izlietošanā un pienākumu izpildē katram subjektam ir jāievēro noteiktas ētikas robežas, kuru pārkāpšanas gadījumā viņš nebauda tiesisku aizsardzību." (Kaspars Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga, Zvaigzne ABC, 2007., 141.lpp.).

Latvijas Augstākās tiesas Senāts, kasācijas kārtībā izskatot lietu Nr. SKC-22, norādījis, ka Civillikuma 1. pantā ietvertais labas ticības princips nostiprina vispārējā taisnīguma principu, kas prezumē personas tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanu, novirzot juridiskās nianses otrā plānā. Uz šā argumenta pamata Civillietu departaments atzinis par spēkā neesošu līgumu, ar kuru apzināti radīts kaitējums trešajai personai (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2005. gada 12. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-22, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi. Rīga, Tiesu nama aģentūra, 2006, 165.-169.lpp.).

„Tiesību nepieļaujama izlietošana aizsargājamu interešu neesamības vai nesamērības apstākļos ietver subjektīvo tiesību netaisnprātīgu izlietošanu visdažādākajos veidos ...(.) Tā var būt, piemēram, tiesību bezmērķīga izlietošana, tiesību izlietošana negodīgu mērķu sasniegšanai un pat tiesību izlietošana kaitēšanas nolūkā. Tiesību nepieļaujama izlietošana [...] jebkurā gadījumā nozīmē to, ka tiesību subjektam nav aizsargājamu interešu." (Kaspars Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga, Zvaigzne ABC, 2007,142.143.lpp.).

Par atbildētāja tiesību izmantošanu atbilstoši gan tiesību akta burtam, taču pretēji tā mērķim, liecina pieteikumam pievienotie rakstveida pierādījumi, ko tiesa novērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 96., 97. pantu noteikumiem, - likumdevējs noteicis, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz [..] vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

Apkopojot iepriekš norādītos tiesas secinājumus un argumentus, pušu iesniegtos pierādījumus to kopumā, piemērotos normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, tiesa secina, ka prasība ir pamatota, pušu sacīkstē pierādīta un tiesisku seku sasniegšanai, piemērojot arī vispārējos tiesību principus, apmierināma daļā, atceļot apstrīdēto rīkojumu par disciplinārsoda uzlikšanu un tā grozījumus, piedzenot darba samaksas starpību, atzīstot, ka pārkāpts atšķirigas attieksmes aizliegums un nosakot taisnīgu atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu.

Novērtējusi noskaidrotos apstākļus, kopsakarībā ar piemērojamām tiesību normām un principiem, tiesa secina, ka tiesā ir noteikti konstatēts tāds prasītājas tiesību aizskārums, kas dod tiesības un pamatu prasīt no tiesai noteikt atbilstošu atlīdzību par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

Jutai Strīķei uzliktais disciplinārsods ir gan nepamatots. Nav strīda un saskaņā ar Civilprocesa likuma 104., 96. panta nosacījumiem, konstatējams, ka Juta Strīķe ir amatā aptuveni 10 gadus, ir savas jomas eksperts arī starptautiskā līmenī, ir zināma profesionālajās aprindās, kā birojā, tā ārpus tā, tai skaitā, ar to saistītajās iestādēs. Juta Strīķe ir valsts amatpersona ilgstoši. Pušu strīda rezonanse un atbildētāja kā iestādes vadītāja un viņa pienākumu izpildītājas viedokļi apgalvojuma formā tikuši plaši atspoguļoti masu medijos ilgstošā laika posmā. Secīgi, tas nodara nopietnu un faktiski neatgriezenisku morālu kaitējumu ar sekām un ilgstoši.

Biroja priekšnieka rīkojumus attiecībā pret Jutu Strīķi kā prettiesiskus atcēlis divas reizes Ministru prezidents, kas ir vispārzināms fakts, kas kā tāds, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta noteikumiem nav jāpierāda, turklāt, tas an kļuvis zināms tiesnesei, pildot amata pienākumus, kā ari pierādījumi par to iesniegti lietā. Tāpat, fakts, kas nav jāpierāda ir apstāklis, ka pušu strīdā, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, divu instanču tiesa pārbaudījusi faktus un devusi tiem juridisku novērtējumu prasītājas labā, atzīstot viņas tiesību aizskārumu no atbildētāja puses. Ari tad, ja šie spriedumi nav stājušies likumīgā spēkā, nevar atstāt bez ievērības faktu, ka Latvijas Republikā četri neatkarīgi tiesneši - viens pirmās tiesu instances un trīs otrās tiesu instances, ir devuši tādu novērtējumu, kas norāda uz prasītājas kā darbinieces un valsts amatpersonas nepamatotu tiesību aizskārumu no atbildētāja kā darba devēja, kura tiesībās un pienākumos uz likuma pamata rīkojas iestādes vadītājs, puses.

Šie apstākļi paspilgtina tiesai zināmos un prasītājas norādītos faktus. Tomēr, ari tikai šis tiesību aizskārums, uz kura pamata celta pamatprasība šajā tiesvedībā, noved pie pamatota secinājuma, ka ir noticis tāds prasītājas tiesību aizskārums, kas vērtējams kā smags.

Atbildētājs nav noteikti pierādījis, ka ir nekavējoties atjaunojis prasītāju amatā, kā to pamatoti norādīja atbildētāja pusei Latvijas Republikas ģenerālprokurora šajā lietā norīkotā prokurore L. Januševska. Tiesa šo apsvērumu atzīst par pamatotu, jo ir tikuši novērtēti visi uz to attiecināmie pierādījumi, ko iesniedzis atbildētājs. Neviens no tiem nepierāda pretēju apgalvojumu vai viedokli, lai to atzītu par pamatotu. Neviens iekšējs iestādes rīkojums par to neliecina. Ir ar to saistītas darbības un rīkojumi, bet tas nav noteikts tieši, līdz ar to tam nav nepieciešamo juridisko seku. Visas nepilnības un trūkumus atbildētāja darbībās un bezdarbībā tiesa vērtē prasītājas kā mazāk tiesiski aizsargātās personas labā.

Šīs prasības robežās ar pierādījumiem pietiekami pierādīts morālais kaitējums laikā no 2013. gada nogales - ar Ministru prezidenta rīkojumiem un no nekavējošas atjaunošanas amatā ar tiesas spriedumu un tam sekojošiem apstākļiem līdz par tiesai, kad puses tika mudinātas uz izlīgumu. Viss iepriekš teiktais, kas norāda uz prasītājas tiesību nepamatotu un prettiesisku aizskārumu no atbildētāja puses ilgstošā laika posmā, dod pamatu secināt, ka vairāk kā septiņus mēnešus ilgusi prasītājas emocionāla spriedze, pastāvīgi radīta situācija, kad viņai vajadzēja veikt darbības, lai aizstāvēt savas aizskartās tiesības, kas neapšaubāmi ietekmē kā dzīves kvalitāti, tā darba apstākļus un emocionālo un fizisko stāvokli, kas ir vispārzināmi.

Ir noticis tiesību aizskārums un tas dod pamatu prasīt un noteikt par to atbilstošu atlīdzību, lai kompensētu nodarīto morālo kaitējumu, tāpat arī veikt prevencijas un salīdzināšanas funkciju, kā ari atturēt turpmāk no iespējami prettiesiskas rīcības - darbības vai bezdarbības atbildētāja pusi.

Prasītāja vairāk kā desmit gadus ir valsts amatpersona, profesionāle savā darbības jomā un viņai ar iestādes vadītāja rīkojumiem un rezolūcijām ierobežojumi noteikti nesamērīgi. Nav pierādīts, ka pret citiem darbiniekiem vai salīdzināmām amatpersonām būtu bijuši piemēroti līdzīgi ierobežojumi.

Rīkojumi un rezolūcijas taisīti bez pietiekama faktiska un tiesiska pamata, faktiski formāli, aizsedzoties ar valsts noslēpuma aizsargāšanu un saglabāšanu. Formāli likums ievērots, tomēr, ņemot vērā prasītājas ilgstošo darbību birojā, darbu ar valsts noslēpuma objektiem, gan normatīvo bāzi, kas viņai labi zināma, tā iespējamām sekām, ja tā tiek pārkāpta, mērķtiecību darbā, tiesa secina, ka iemesls izmatots formāli, bez pietiekama mērķa un seguma, radot apstākļus un darba vidi emocionālā spriedzē ilgstoši. Tas liecina par atšķirīgu attieksmi, jo atbildētājs nepierāda, ka tas ir nepieciešami, samērīgi, lietderīgi un, ka vēl pret kādu citu personu rīkojies līdzīgi.

Tas noved pie secinājuma, ka ilgstoši ir noticis prasītājas tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nepamatots aizskārums no atbildētāja puses, atšķirīga attieksme veikta, ko likums aizliedz un noteic atbildību par to.

Atbildētājam ir jāpierāda, ka nav atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums noticis, t.i., ka citiem darbiniekiem vai amatpersonām birojā ir tikusi ierobežota vai tikusi liegta mutvārdu paskaidrojumu sniegšana disciplinārlietā vai prasība sniegt atskaiti katras darba dienas beigās. Iemesls - valsts noslēpuma saglabāšana un aizsardzība ir formāls, jo prasītāja to labi apzinās, kā tā priekšmetus, objektus, robežas un atbildību, ja to pārkāpj, jo ilgstoši ir amatā, nav nekāda pamata uzskatīt, ka ir to pārkāpusi vai neievērojusi.

Paskaidrojumu sniegšana mutvārdos prasītājai nav tikusi nodrošināta atbilstoši, nav iemesla ierobežot šo tiesību. Nav norādīts normatīvs akts, kas pārkāpts. Atbildētājs nepamatoti uzskata, ka paskaidrojumus nesniedz, jo pats nenodrošina to mutvārdos. Ierobežot šo tiesību nav pietiekama pamata - tiesa tādu nekonstatē.

Arodbiedrībai ir juridiski un pamatoti argumenti, iebildumi.

Kā zināms no plašsaziņas līdzekļiem un tiesvedībām, pildot amata pienākumus, konflikts starp pusēm ir ilgstošs, iestādes vadītājs pret prasītāju veic mobingu un bosingu (skat. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pētījumu "Mobings darba vietā") un piemēro atšķirīgu attieksmi, iespējams, saistītu ar savstarpēju, iesaistīto personību psiholoģisku nesaderību. Vispārzināmi, ka no tā cieš kolektīvā darba attiecības, nevajadzīgi un nelietderīgi tiek izmantoti un izlietoti resursi, tai skaitā, cilvēku. Tiesa aicina puses uz konstruktīvu dialogu, pieaicinot arodbiedrību, kā arī iespējami neitrālus, profesionālus padomdevējus, tai skaitā no Ministru prezidenta un ģenerālprokurora puses, lai nodrošinātu kā iestādes normālu darbu, tā valsts intereses. Iekams starp pusēm strīdi tiesā nav tikuši izšķirti arī citās tiesvedības, nav stājies spēkā tiesas nolēmums, kuram ir likuma spēks (Civilprocesa likuma 203. pants, likuma "Par tiesu varu" 16. pants), atbildētājam ir pāragri uzstāties publiskā telpā ar paziņojumiem, kuru pamatotība tikusi likumā noteiktā kārtībā apstrīdēta un atbildētājam par to, neapšaubāmi, bija zināms, līdz ar to iestājas likumā noteiktās sekas par prasītājas tiesību nepamatotu aizskārumu. Tiesa novērtē, ka arodbiedrība iestājas ar zinošu un tiesiski pamatotu viedokli, kurā atbildētājs nepamatoti neieklausās, neņem vērā un turpina veikt prettiesiskas darbības pret prasītāju, kuras pamatoti tiek novērtētas gan kā mobings, gan bosings. Masu medijos ilgstoši izskanējusi atbildētāja dota informācija par prasītāju, kas ir vērtējama kā tendencioza, jo nav pierādīta ar likumīgā spēkā nākušu tiesas nolēmumu.

Nosakot atlīdzības apmēru, tiesa vērtē prasītājas tiesību nepamatotu aizskārumu, aizskāruma smagumu, ilglaicīgumu, sistemātisko dabu, īpaši vērtējot laiku, kopš atjaunota amatā, amatu, rezonansi birojā un valstī, medijos, kā an ārpus valsts, kas paspilgtina, ka nodarīts smags morālais kaitējums. Atlīdzības apmērs noteikts ar likumu un to aprobežot nav pamata. No likuma viedokļa, vienalga, vai aizskārums būtu vērtējams no 2012., 2013., vai 2014. gada laikā, atlīdzību var noteikt tikai likumā noteiktās atlīdzības robežās un to palielināt nav pietiekama tiesiska pamata sekojošu apsvērumu dēļ. Atbildētājs ir valsts iestāde, prasītāja ir tās amatpersona, atbildētāju finansē no valsts budžeta, - faktiski to finansē iedzīvotāji kā nodokļu maksātāji. Ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī, prasītājas amata atlīdzību, valsts ekonomisko stāvokli, kad tai ir parādsaistības ilgstošā laika posmā, iedzīvotāju blīvumu, secināms, ka ari valsts finansiālais stāvoklis ir tāds, kad lielāku atlīdzību nevar noteikt arī uz vispārējo tiesību normu pamata, ja būtu vērtējams noteikti pierādīts tiesību aizskārums par 2012., 2013. gadu kopumā. Prasītāja puse apturēt tiesvedību nav lūgusi. Atbildētāja lūgums, procesuālās ekonomijas nolūkā, kā ari nodrošinot prasītājas tiesību nodrošināšanu iespējami, cik vien ātri iespējams, apturēt tiesvedību, noraidīts, jo tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 3., 5., 8., 9., 10., 92.-97., 104. pantu noteikumiem, secinājusi, ka var izspriest strīdu ar tiem pierādījumiem, kas iesniegti tiesā un iespējami iegūstamie - likumīgā spēkā stājušies tiesu nolēmumi, pēc būtības nevar mainīt tiesas šajā tiesvedībā doto apstākļu, kas būtiski lietas izspriešanai juridisko novērtējumu un iespējamās sekas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu, Civillikuma 5., 1635. pantu, Darba likuma 6., 7., 9. pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem lietās Nr. SKA - 104/2010 (2010. gada 16. februāra spriedums) un

SKA-25/2011 (2011. gada 5. aprīļa spriedums), vērtējot kaitējuma raksturu, tā nodarīšanas apstākļus, citus, iepriekš norādītus apstākļus, kas tiek ņemti vērā un ir būtiski strīdā, noteiktajam atlīdzības apmēram ir jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija un jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības aizskartas. Nosakot atlīdzību tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Iestādes vadītājam faktiskas atbildības nav, tādēļ, ņemot vērā, ka iestādi vada tās vadītājs un rīkojas tās tiesībās un pienākumos, - viņam, lai sniegtu morālu gandarījumu prasītājai ir jāatvainojas rakstiski pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, turklāt ņemot vērā, ka komunikācija starp priekšnieku un prasītāju kā amatpersonu lielākoties vēsturiski notiek komunicējot rakstveidā (skat. pierādījumu kopumu lietā). Pamatoti prasītāja ieskata konflikta subjektīvo pusi, jo objektīvā nav noteikti pierādīta. To pierādīt ir atbildētāja pienākums. Arī šīs tiesvedības robežās ar noteiktiem pierādījumiem konstatētais tiesību aizskārums ir pietiekams morālā kaitējuma kompensēšanai.

Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, jāvadās no Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktā - personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus. Kā ari Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta trešās daļas noteikumi, kurā noteikts, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 4268,62 euro. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7114,36 euro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 28 457,44 euro. Kā nesamērīga, nepamatota un nepierādīta ir noraidāma prasība par morālā kaitējuma atlīdzību EUR 18 000 apmērā.

Tā kā disciplinārsods piemērots nepamatoti un ir atceļams, pamatoti ir piedzenama darba samaksas starpība. Ņemot vērā atbildētāja tiesai iesniegto izziņu - aprēķinu, kam piekritusi prasītājas puse lietas izskatīšanas laikā, celtā prasība apmierināma pēc atbildētāja veiktā aprēķina, kas iesniegts tiesas sēdē, noraidot celto prasījumu par tā starpību EUR 63.21 apmērā.

Tā kā prasītāja, ceļot prasību, ar likumu atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts), tiesa izdevumi, proporcionāli apmierinātajai prasības daļai, piedzenami valsts labā no atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tāpat 33., 34., 39. pantiem. Mantiskais prasījums tiek apmierināts summā EUR 7 706.90, tādēļ proporcionāli tam, atlīdzināmi izdevumi advokāta samaksai prasītājai, atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem.

Prasījums noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms nekavējoties, noraidāms. Civilprocesa likuma 205. panta nosacījumi netiek tulkoti paplašināti, - strīdus ir par piemērotā disciplinārsoda atcelšanu, ar to atjaunojot iepriekšējo tiesisko stāvokli. Par cik spriedums par atjaunošanu amatā noteikts kā izpildāms nekavējoties un no tā prasītājai radušies jauni tiesību aizskārumi, nav ne lietderīgi, ne nepieciešami tulkot likumu paplašināti.

Rezolutīvā daļa

Tiesa nosprieda:

apmierināt daļā Jutas Strīķes prasību pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par darba devēja piemērotā disciplinārsoda - pazemināšana amatā atcelšanu, atšķirīgas attieksmes pārkāpumu un atlīdzības par morālo kaitējumu un darba samaksas starpības piedziņu.

Atcelt disciplinārsodu - pazemināšana amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, kurš Jutai Strīķei tika piemērots ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 11. jūlija rīkojumu Nr.23-2/563 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces (korupcijas apkarošanas jautājumos) J. Strīķes disciplinārsodīšanu" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Streļčenoka 2014. gada 24. oktobra rīkojumu Nr.23-2/802 "Par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2014. gada 11. jūlija rīkojumā Nr.23-2/563".

Piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, reģistrācijas Nr. 90001427791, par labu Jutai Strīķei, personas kods  , algas starpību starp Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka un galvenā speciālista atalgojumu laika periodā no 2014. gada 21. jūlija līdz 20. novembrim summā EUR 706.90 (septiņi simti seši eiro un 90 eiro centi), noteikt termiņu tā labprātīgai izpildei trīs dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Atzīt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J. Streļčenoks ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu un radījis nelabvēlīgas sekas.

Piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, reģistrācijas Nr. 90001427791, par labu Jutai Strīķei, personas kods  , kompensāciju par morālo kaitējumu EUR 7000 (septiņi tūkstoši eiro), kā papildu atlīdzinājumu nosakot iestādes rakstveida atvainošanos, un noteikt termiņu tā labprātīgai izpildei desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noraidīt Jutas Strīķes prasību pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju daļā par atlīdzības par morālo kaitējumu summā EUR 18 000 (astoņpadsmit tūkstoši eiro) un darba samaksas starpības summā EUR 63,21 (sešdesmit trīs eiro un 21 eiro cents) piedziņu, kā ari prasījumu noteikt, ka spriedums daļā par disciplinārsoda atcelšanu stājas spēkā nekavējoties.

Piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, reģistrācijas Nr. 90001427791, par labu Jutai Strīķei, personas kods  tiesāšanās un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 1500 (viens tūkstotis pieci simti eiro).

Piedzīt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, reģistrācijas Nr. 90001427791, par labu Latvijas Republikai tiesas izdevumus EUR 692.25 (seši simti deviņdesmit divi eiro un 25 eiro centi).

Noteikt, ka spriedums daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2014. gada 18. decembra, kad būs sastādīts pilns sprieduma teksts, Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese (paraksts) M. Griķe

Piezīme: Pilns sprieduma teksts būs sastādīts 2014. gada 23. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese (paraksts) M. Griķe

NORAKSTS PAREIZS Rīgā, 2014. gada 22. decembrī."

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...