Iesaki rakstu: 
"Astoņi krēsli tukši nepaliks - tur sēdēs un algu saņems vai nu tie, kurus Tu ievēlēji, vai tie, kurus ievēlēja citi. Ej un balso par savējiem!" - tā vakar tviterī saistībā ar nedēļas nogalē gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām aicināja kāds man nepazīstams, bet acīmredzami prātīgs un loģisks cilvēks vārdā Māris Millers.
Tiešām loģiski. Pirmkārt, balsot, kā zināms, vajag, jo citādi tavā vietā par saviem savējiem nobalsos citi. Otrkārt, tā neapšaubāmi ir viena prātīga doma, raugoties uz raibo plejādi, kura ir aizrautīgi (un, protams, caurcaurēm nesavtīgi) gatava pārstāvēt mūsu valsts un tās iedzīvotāju intereses visas Eiropas likumdevējinstitūcijā, - atrast šajā varzā kādu, kas izskatītos pēc savējā.
Es tiešām godīgi centos - nevienu partiju un nevienu kandidātu vārdā neminēšu, taču īsi pastāstīšu, kā man gāja. Pareizāk - negāja.
Vispirms atsijāju visus acīmredzamos jokupēterus, pasaku pasaules mistiķus un entuziasma pārpilnus venerologus, kuru uzstāšanās pēdējās nedēļās ir likušas visā nopietnībā bažīties, vai tik zemiskā bālā spiroheta viņiem nav paklusām piezagusies un sagrauzusi īpaši svarīgus valstiskās domas savienojošus neironus.
Ar to jau lielākā daļa sarakstu atkrita bez vārda runas. Savukārt vēl pēc tam, lai cik saskanīgi un centriski es arī ikdienā nebūtu noskaņots, bez vārda runas atsijāju arī tos, par kuriem es pēc valsts valodas referenduma nebalsošu vairs nekad, - jo, lai cik valstiski pareizas domas viņi arī nepaustu, šiem ļaudīm es neticēšu nekad.
Savukārt nedaudzos atlikušos sarakstus atļāvos vērtēt pēc tiem cilvēkiem, kurus šo sarakstu veidotāji uzskatījuši par saviem pašiem, pašiem, pašiem labākajiem un izcilākajiem, - vai nu citādāk būtu tērējuši tādas summas, lai šo ļaužu noģīmji manī raudzītos vai no katra žurnāla atvēruma un mikroautobusa pēcpuses.
Viens, ja ticēt viņam pašam, esot visā pasaulē izcili pieprasīts savā specialitātē, - bet nezin kāpēc tagad šis unikālais speciālists lien darīt kaut ko tādu, ko līdz šim nav darījis un ne tikai nemāk, bet arī nejēdz (jo, ja kaut druscīt jēgtu, vismaz savos reklāmtekstos neputrotu Eiropas programmas ar Eiropas projektiem).
Otrs esot izdarījis teju ne visus pēdējo gadu labos darbus valstī, glābis slimnīcas un pensijas, remdējis ciešanas un centies augšāmcelt mirušos, - bet savai reklāmas kampaņai no neskaidriem avotiem saķeselējis tik daudz naudas, ka gribot negribot rodas jautājums (bez atbildes, protams) - kāpēc gan arī šo milzu naudu šis dāsnulis neiztērē sev tik svarīgajiem līdzcilvēkiem, bet ķiņķelē savām virtuālajām pārvērtībām.
Trešais esot vaiga sviedros Eiropas mērogos cīnījies ar ofšoriem, kamēr viņa kompanjons Latvijas zemniekiem uz priekšdienām esot salasījis apaļu miljardu naudas, - bet nezin kāpēc pat Latvija joprojām ir pilnum pilna ar nezin kam piederošiem milzu uzņēmumiem, savukārt zemnieku saņemtie maksājumi joprojām ir pārliecinoši mazākie Eiropā.
Ceturtais nostiprināšot Latvijas ietekmi Eiropā un pasaulē, - bet, kā izrādās, visā nopietnībā uzskata, ka viņa personiskā nonākšana kādas apšaubāmas reputācijas bankas ne tikai ietekmē, bet faktiski pilnīgā finanšu atkarībā - tas nav nekas slikts, ja vien attiecīgos lēmumus pieņēmis kāds cits un tas noticis nevis vakar, bet pirms dažiem gadiem.
Piektais nadzīgi aizstāvēšot latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu intereses, - bet visu iepriekšējo pilnvaru termiņu šai jomā izcēlies tikai ar gudru vārdu plūsmām - gluži tāpat kā viņa pārstāvētā bezgala principiālā politiskā organizācija ik uz soļa bijusi gatava uz faktiski jebkuriem "kompromisiem".
Un tā tālāk, un tā tālāk. Nezinu, kā būs uz Saeimas vēlēšanām, bet attiecībā uz šīs nedēļas beigās paredzēto pasākumu iespaids tiešām tāds, ka sarakstu veidotāji atlasījuši visus tos nebūt ne malkas cirtējus, kurus viņiem ir paklusa vēlme dabūt tālāk prom no acīm un pašmāju lēmumu pieņemšanas. Ja izdosies ievēlināt - labi, ja ne - skaitīsies caurkrituši, un nevajadzēs ar viņiem īpaši cackāties.
Būs tikai taisnīgi, ja Māris Millers un pārējie, kuri šajā kompānijā atrod "savējos", par viņiem arī nobalso. Es tur diemžēl, lai cik uzmanīgi raudzītos, saskatu tikai tādus "savējos", kas ir vienīgi paši savējo savējie. Tad kāpēc lai es ietu uz šādām vēlēšanām?
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
