Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan kapitālistiskās pārvērtības 25 gadus notiek mūsu acu priekšā un uz mūsu rēķina, reti kurš Latvijas iedzīvotājs aizdomājies par kapitālisma būtību.

Mums stāsta, ka kapitālisms jeb tirgus ekonomika ir augstākais civilizācijas sasniegums, kas nodrošina lielāko pārticību un demokrātiju tiem, kas šo sistēmu pieņēmuši. Jā, nabadzība un vardarbība pasaulē vēl nav pilnīgi izskausta, bet tā skar valstis, kurās valda korumpēti, diktatoriski režīmi, kas likuši šķēršļus tirgus “neredzamās rokas” uzvaras gājienam, līdz ar to saviem iedzīvotājiem liedzot to labklājību un demokrātiju, kuru jau sen bauda ASV, Rietumeiropa, Japāna un pārējā “civilizētā pasaule”.

Ja arī Rietumeiropā gadās krīzes un nabadzība kā Grieķijā vai Spānijā, tad tur vainojams tikai šo tautu slinkums, izšķērdīgais dzīvesveids (vēlme dzīvot pāri saviem līdzekļiem) un nevēlēšanās tirgus reformas ieviest līdz galam. Par piemēru slinkajiem grieķiem tiek likta Latvija ar tās „veiksmes stāstu” un latvieši, kurus bijušais SVF funkcionārs nosaucis par pārcilvēkiem, jo viņi pakļāvušies visām tirgus prasībām un tādējādi “pārvarējuši krīzi”.

Kapitālisms noslāņo un aplaupa

Patiesībā tieši Latvijas un pārējo postpadomju republiku īsā vēsture ir uzskatāms demonstrējums reālā kapitālisma darbībai. Jau pirmajā šoka terapijas gadā Latvijas iedzīvotāji tika sadalīti bagātajos un nabagajos, vispārējam saimnieciskajam kopproduktam strauji krītot. Kapitālisma apoloģēti tolaik rakstīja par „uzvarētājiem un zaudētājiem”, pēdējos kauninot par slinkumu un uzņēmības trūkumu.

Uzvarētāju skaits savu maksimumu sasniedza „treknajos gados”, kad Lato Lapsa Latvijā atrada veselu tūkstoti miljonāru. Vai šie miljonāri savu bagātību sakrāja, arot vai strādājot rūpnīcā, vai būvējot kaut ko visai Latvijai nepieciešamu? Nē, viņi tikai spekulēja ar padomju mantojumu, izmantoja savu dienesta stāvokli un krāpa, neko jaunu neradot (bija daži izņēmumi, kuri, ņemot kredītus ārvalstu bankās, bija uzbūvējuši pa kādam pakalpojumu vai tirdzniecības uzņēmumam vai kazino).

Lai Latvijā varētu rasties tūkstoš miljonāru, lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai bija jādzīvo nabadzībā, aptuveni 350 000 bija jāizmirst (ja rēķina pēc tiem dzimstības rādītājiem, kādi Latvijā bija pirms 1990. gada, tad izmiršanas ceļā esam zaudējuši vairāk nekā 650 000 cilvēku), vairāk par 400 000 bija jāatstāj sava dzimtene, un simtiem tūkstošiem bija jānonāk parādu verdzībā.

Tātad kapitālistu bagātība tiek nodrošināta uz citu cilvēku rēķina, pēdējos aplaupot. Kā rāda prakse, arī demokrātija ir pērkama, un to pērk tie, kam ir daudz naudas. Ne jau izputinātie zemnieki vai pilsētu lumpeni pērk un uztur partijas, nosaka partiju prioritātes. Tāpēc pavisam vientiesīgi ir tie Latvijas pilsoņi, kuri arvien iedomājas, ka partijām un to veidotajam parlamentam būtu jāpārstāv tautas intereses. Kas maksā, tas arī pasūta sev nepieciešamos lēmumus. Tirgus principi un demokrātija nav savienojami!

Tirdzniecības trijstūris

Daudzi Latvijā nenoliedz bēdīgo realitāti, taču uzskata, ka mūsu nelaimes izskaidrojamas ar kaut kādām Latvijas īpatnībām, kas mums neļauj izbaudīt kapitālisma labumus. It kā Latvijā ieviestais kapitālisms nebūtu īstais vai pareizais, it kā mūsu politiķi kaut ko dara ne tā, kā vajadzētu, vai neprot darīt, it kā ierēdņi vairāk domā par pašlabumu, ir korumpēti, it kā Krievija, čekisti vai bijušie komunisti mums traucē, met sprunguļus kapitālisma spieķos, maitā politiķus u.tml.

Jūtos spiests jūs apbēdināt. Latvijas kapitālisms ir īstāks par īstu, jo esam likumpaklausīga un bezgala padevīga tauta, tāpēc jau pat augstākie kapitālisma ieviesēji mūs sauc par pārcilvēkiem. Mēs esam pedantiski ievērojuši visus kapitālisma kanonus, cik vien tas iespējams un vēl vairāk, un tieši tāpēc ir tādi rezultāti.

Tieši tāds pats kapitālisms bijis jau kopš savas dzimšanas pirms apmēram 500 gadiem. Varbūt visuzskatāmāk kapitālisma dabu ilustrē „ģeogrāfisko atklājumu” laikmetā ieviestā “brīvās tirdzniecības” sistēma, kuru pētnieki nosaukuši par tirdzniecības trijstūri (Triangular Trade). Tieši tādā veidā sākās Rietumeiropas un vēlāk arī Amerikas parazitēšana. Rietumeiropieši veda uz Āfriku savus izstrādājumus (modernos ieročus, alkoholu, trikotāžu, stikla krellītes), no cilšu virsaišiem iemainīja vergus (vai arī gūstīja tos paši) un veda tos uz Ameriku. Amerikā vergi ieguva izejvielas Rietumeiropas industrijai, kā arī gādāja zeltu tirdzniecībai ar Ķīnu un Indiju. Un šos vērienīgos pasākumus finansēja tā laika bankas.

Vēlāk tika dibinātas speciālas korporācijas, kas nodarbojās tieši ar koloniju apgūšanu, iekarošanu un ekspluatāciju. Korporāciju akcijas kotējās biržās. Šīm korporācijām, kas bija priekšgājējas mūsdienu multinacionālajām korporācijām, piederēja milzīgas flotes un privātas armijas.

Kāpēc uz Ameriku bija jāved tieši Āfrikas vergi? Izrādījās, ka Amerikas indiāņu veselība un raksturs nebija īsti piemērots tiem darbiem, kurus tiem lika darīt Rietumeiropas kolonizatori. Turklāt daudzi indiāņi apmira no eiropiešu atvestajām slimībām (viņiem pret tām nebija imunitātes). Amerikas raktuvēs bija jāiegūst zelts un sudrabs, jāvergo cukurniedru, tabakas vai kokvilnas plantācijās, jāizcērt meži, jāapgūst indiāņiem atņemtā zeme u.tml.

Vēl ilgi pēc „ģeogrāfiskajiem atklājumiem” Rietumeiropas dzīves un tehnoloģiskais līmenis krietni atpalika no Ķīnas un Indijas dzīves līmeņa. Taču Rietumeiropas kapitālisti iemācījās savā rīcībā koncentrēt visu Eiropas kapitālu (arī no Baltijas un Krievijas) un mērķtiecīgi izmantot kolonijās gūtos resursus, kā arī koncentrējās uz nāvējošāku ieroču ražošanu, kamēr Indija bija sadrumstalota un nesaticīga. Izmantojot Indijas sadrumstalotību un savstarpējos ķīviņus, rietumeiropieši iemanījās Indiju sev pakļaut (līdzīgi kā krustneši pakļāva sadrumstaloto un savstarpēji nesaticīgo Latviju). Cīņā par Indijas mantojumu uzvarēja briti, un tieši bagātās Indijas barbariskā izlaupīšana deva resursus industriālajai revolūcijai Lielbritānijā. Un Indijas ceļus noklāja apmirušo indiešu audēju kauli, lai varētu uzplaukt britu tekstilindustrija.

 Tirdzniecība ar Ķīnu sākumā kliboja, jo ķīnieši britu preces atzina par sev nevajadzīgām. Tad nu Lielbritānija, citu Rietumu valstu atbalstīta, pret Ķīnu vērsa divus Opija karus, uzspiežot Ķīnai opija tirdzniecību (proti, par Ķīnas precēm eiropieši norēķinājās ar naudu, ko ieguva, pārdodot ķīniešiem opiju), kā arī netaisnīgu tirdzniecības līgumu.

Stāsts par Rietumeiropas un ASV bagātības avotiem ir garš, minēšu vien faktu, ka šai procesā tika pilnīgi iznīcināti pamatiedzīvotāji vairākos kontinentos (Ziemeļamerikā, daļēji Dienvidamerikā, Karību salās, Austrālijā, Jaunzēlandē, Klusā okeāna un Indijas okeāna salās u.c.). Daudzas no tām salām un vietām, kuras tagad iemīlējuši bagātie Rietumu tūristi, vēl pirms dažiem gadsimtiem bija vergu tirdzniecības centri.

ASV Neatkarības karš pret Lielbritāniju, ko mūsdienās dēvē arī par Amerikas revolūciju, tika sākts tāpēc, ka Lielbritānijas karalis mēģināja ierobežot savu Ziemeļamerikas koloniju ekspansiju uz Amerikas indiāņu rēķina, aizliedza indiāņu masveida izkaušanu, kā arī sāka apsvērt vergu tirdzniecības aizliegšanu (ko Lielbritānija tiešām arī izdarīja, vismaz formāli). Visi ASV dibinātāji bija vergturi, aptrakuši rasisti un indiāņu genocīda entuziasti. Tagad viņu pēcteči mums māca dzīvot un diktē savus noteikumus visai pasaulei.

Interesanti, ka koloniju apgūšanā un vergu tirdzniecībā Tobago kolonijā kādu laiku bija iesaistījusies arī Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba laikā. Vēl interesantāk tas, ka mūsdienu kapitālisma apoloģēti Latvijā mudina latviešus ar šo periodu lepoties, tātad mudina mūs identificēties ar mūsu bijušajiem kakla kungiem. Vairākos Latvijas novados uzcelti pieminekļi hercogam Jēkabam. Noklusējot to, ka vācu varmākas hercoga Jēkaba vadībā bija paverdzinājuši mūsu senčus un tos izmantoja arī citu tautu paverdzināšanai.

Šai ziņā vēsture atkārtojas: arī mūsdienās latviešu karavīri iesaistās NATO operācijās, okupējot citas tautas. Tā kā latviešu vairākums šīs amorālās operācijas atbalsta (vai vismaz aktīvi neiebilst), tad latvieši ir zaudējuši morālās tiesības sūroties par 1940. gada okupāciju. Izrādās, okupācija latviešiem nav problēma, ja vien tā ideoloģiski pareizi noformēta.

Kapitālisma kodols parazitē uz kapitālisma perifērijas rēķina

Jūs varbūt iebildīsiet, ka tas, par ko es rakstu, bija sen un vairs nav taisnība. Atkal būšu spiests jūs apbēdināt. Vilks spalvu met, bet ne tikumu.

Daudzas no tām precēm, kuras mēs ar prieku pērkam Rietumu korporācijām piederošajos lielveikalos, ir ražotas t.s. kapitālisma sviedrētavās (angliski sweatshops), kurās darba apstākļi ir vēl briesmīgāki nekā XVIII gadsimta vergu plantācijās Amerikā. Verdzības iekārtā vergs ir vergtura privātīpašums, un vergturis, lai nezaudētu sava īpašuma vērtību, par to rūpējas. Jā, vergus nežēlīgi izdzina darbā, bet, lai saglabātu vergu veselību un darbaspējas, vergturi rūpējās par vergu pajumti, pārtiku un veselību. Faktiski vergiem Amerikā bija darba lopu statuss, bet darba lopus saimnieks taču aprūpē. XXI gadsimta vergi par savu nežēlīgo darbu saņem 10 – 12 centus stundā, un korporācijām nospļauties, kā šie modernie “darba lopi” no šiem centiem izdzīvos, jo aiz vārtiem gaida jauni darba gribētāju tūkstoši (jo tradicionālo saimniekošanas sistēmu Trešās pasaules valstīs korporācijas iznīcinājušas).

Jau pirms krietna laika rakstīju par vergu darba izmantošanu ES. Pēc vairāku arodbiedrību apkopotiem datiem, apmēram 20% Eiropas lauksaimniecības produkcijas tiek iegūta ar piespiedu darbu (skat. manu rakstu „Neoliberālisma jaunākais produkts – vergu tirdzniecība”).

Āfrikas liktenis arī nav mainījies. Ja arī pēc kara formāli atcēla koloniju statusu un bijušajām kolonijām piešķīra formālu neatkarību, tad drīz vien ar vietējo kompradoru atbalstu Āfrikas valstīs (kuru robežas britu ģeopolitiķi novilka ar lineālu uz kartes, ignorējot iekļautos tautu radniecību un reliģiju) tika ieviests neokoloniālisms. Proti, prezidents ir Rietumos skolots nēģeris, ir savs karogs un himna, bet valstī turpina saimniekot tās pašas Rietumu korporācijas, kuras tāpat izlaupa Āfriku, organizē karus un apvērsumus, organizē vergus izejvielu ieguves vietās. Piemēram, retzemju metālus, bez kuriem nedarbotos jūsu mobilie telefoni, datori un modernie televizori, arvien iegūst vergu raktuvēs, kuras apsargā Rietumu korporāciju nolīgtas privātās armijas.

Propagandas iespaidā daudzi arvien maldīgi uzskata, ka Ukraina jau gadu cīnās par savu neatkarību. Tāds uzskats ir ļoti tāls no patiesības. Ukraina 1991. gadā saņēma vairāk neatkarības nekā spēja panest. Ukraina bija visbagātākais un attīstītākais PSRS reģions – padomju zinātnes un tehnoloģijas, rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības centrs. Bet kapitālisms visu šo godību noēda, Ukrainu pārvēršot par panīkušu lumpenteritoriju, ko pārvaldīja saujiņa patoloģisku, sociopātisku un savstarpēji naidīgu oligarhu, kuru salaupītie miljardi noguldīti Vašingtonas un Londonas kontrolētajos ofšoros. 2014. gada Euromaidana patiesais mērķis bija visus Ukrainas resursus atdot Rietumu korporācijām, tātad pilnīgi atteikties no jebkādas suverenitātes. Par to pirms gada bija mans raksts „Kā ASV kolonizē Austrumeiropu. Ukrainas piemērs”. Par Ukrainas zemes kolonizēšanu sāk rakstīt arī starptautiskā prese. Un tieši Donbasa aizstāvji ir īstenie Ukrainas patrioti, kuri negrib, lai viņu zemi un dabas bagātības sagrābtu Rietumu korporācijas, lai viņu ražotnes sagrieztu metāllūžņos.

Tā pati noslāņošanās, kādu pēdējos 25 gados vērojām Latvijā un citās postpadomju valstīs, kapitālisma apstākļos notiek globālā mērogā. Turpinoties globalizācijas eksperimentam, strauji palielinās bezdibenis gan starp bagātām un nabadzīgām valstīm, gan starp bagātajiem un nabagajiem slāņiem katrā no šīm valstīm. Ar to saistījās arī pirms vairākiem gadiem notikušie Occupy protesti pašos Rietumos, bet kapitālisma laupīšanas drednauts turpina savu postošo darbu. Un turpinās, kamēr tautas to neapturēs un no kapitālisma neatteiksies.

Nav korekti salīdzināt, piemēram, Vāciju ar Grieķiju. Vācija ir ES kodols, bet Grieķija kopā ar citām PIIGS valstiņām izspiesta ES perifērijā. Tātad Vācijas bagātība un t.s. PIIGS nabadzība ir vienas monētas divas puses, jo Vācijas bagātība izskaidrojama ar PIIGS valstu nabadzību.

Noslēdzot Māstrihtas līgumu un ieviešot euro, ES dalībvalstīm tika atņemti visi patstāvīgas attīstības un sava nacionālā tirgus aizsardzības instrumenti. Līdz ar to ES vienu dalībvalstu attīstība kļuva iespējama tikai uz citu dalībvalstu rēķina. Kura dalībvalsts līguma parakstīšanas brīdī bija visstiprākā, tā kļuva vēl stiprāka, bet vājākās kļuva vēl vājākas un tika cita pēc citas samītas. Vācija šajā spēlē izrādījās uzvarētāja, bet pati ES sašķēlās kreditoros un parādniekos.

Ar reliģisku fanātismu turpinot turēties pie euro un pārējiem neoliberālajiem pinekļiem, Vācija Eiropā bez īpašām pūlēm sasniegs tos pašus mērķus, par kuriem savulaik sapņoja Hitlers. Jau tagad ES dalībvalstis sakārtotas hierarhijā, kuras virsotnē ir Vācija, bet pašā apakšā – postpadomju valstis. Tātad euro, kuru ieviesa ar mērķi vienot Eiropu un saistīt rokas Vācijai (lai 1989. gadā apvienotā Vācija nepāraugtu Ceturtajā Reihā), patiesībā Eiropu noslāņoja un sadalīja antagonistiskos, savstarpēji naidīgos grupējumos, kurus Vašingtona tagad mēģina apvienot krusta karā  pret Krieviju.

Tiesa, zināmas korekcijas šajā shēmā var ieviest plānotais ASV – ES brīvās tirdzniecības un investīciju līgums, ja tas tiks parakstīts. Tā vai citādi, ES jau no iesākuma 1991. gadā zaudēja savienības iezīmes, un tai nav nākotnes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas sabiedrība strauji noveco un izmirst (Vācija, Itālija un Japāna ir visvecākās sabiedrības pasaulē, pensionāru sabiedrības), bet lielai daļai jauniešu nav darba, jo melnos un smagos darbus ar prieku paveic Austrumeiropas viesstrādnieki.

Globālais kapitālisms ir vienota sistēma, kuru veido kodols un perifērija. Kodols parazitē uz perifērijas rēķina. Šis modelis darbojas gan globālā, gan valstu, gan pašvaldību mērogā, piemēram, Krāslava pret Rīgu ir perifērija, Rīgas nomale ir Rīgas centra perifērija utt. Lai 10% amerikāņu un rietumeiropiešu varētu salīdzinoši bezrūpīgi dzīvot, 90% pasaules iedzīvotāju tiek pakļauti nepārtrauktai un augošai aplaupīšanai. Latvija, ja vēl neesat pamanījuši, ir kapitālisma perifērijā. Kopā ar citām postpadomju valstīm, kuras faktiski kļuvušas par Rietumu kolonijām.

Tikai lumpenpatriotiem šie kapitālisma “jaukumi” kaut kā nepielec. Tā vietā, lai klusu atzīmētu 25. gadus kopš Latvijas kolonizācijas un plānotu pretkoloniālās atbrīvošanās cīņas, viņi kaut ko vāvuļo par Latvijas neatkarības atjaunošanu pirms 25 gadiem (par kādu “neatkarību” ir runa, kā šī “neatkarība” izpaužas, vai viena impēriskā centra nomaiņu pret citu, daudz traumējošāku, jāsauc par neatkarību?). Un cilvēku upurus, kuru skaits šais gados jau sen pārsniedzis upuru skaitu divos pasaules karos, kopā ņemot, viņi spītīgi izliekas neredzam. Taču tāda ir parastā kolaborantu un kapitālisma kompradoru daba. Vien mulsina, cik Latvijā šādu, Ļeņina vārdiem runājot, noderīgu idiotu ir daudz. Varbūt tiešām pārcilvēki?

Novērtē šo rakstu:

175
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...