Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek trešdien ļoti centās noskaidrot - par kādiem tieši nopelniem Latvijas un tās tautas labāk pie Triju Zvaigžņu ordeņa ir ticis kādreizējais satiksmes ministrs un premjers Vilis Krištopans, kurš pirms četriem gadiem, avīzei Vesti Segodņa stāstot par aizbraukšanu no Latvijas "uz visiem laikiem", deklarēja, ka nu viņš var "no malas skatīties, kas notiek Latvijā, un manī nav nekādu emociju", ka "kas mums [Latvijā] ir? Nekas" un ka ""viss, Vili! Tas, kas šeit notiek, tevi vairs neskar!”.

Taču izrādījās, ka ordeņu piešķīrēja - Ordeņu kapitula locekļi Juris Binde, Dace Gardovska, Ēriks Hānbergs, Ainars Pencis, Karina Pētersone, Māris Riekstiņš, Gaidis Andrejs Zeibots vai nu vispār nevēlas izteikties par šo tematu vai arī ir zaudējuši atmiņu vai vispār konkrētā apbalvojamā apspriešanā kaut kā nav piedalījušies. Publicējam pilnus sarunu atšifrējumus ar tiem kapitula locekļiem, kuriem par šo tēmu vispār bija kas sakāms.

Karina Pētersone:

- Tur bija tik daudz iesniegumu, ka es īsti vairs neatceros. Jūs arī varat apskatīties lēmumu. Man nav pieejami arī iesniegumi, uz kuru pamata lēmām. Tajā brīdī, kad lēma par Krištopanu, es tieši biju aizgājusi, tāpēc nevarēšu precīzi pateikt.

- Kas iesniedza pieteikumu?

- Nē, un mēs to parasti nepubliskojam. Arī sēdes argumentus nepubliskojam. Jāpieturas pie lēmuma.

- Un tajā brīdī, kad lēma par Krištopanu, jūs bijāt izgājusi?

- Jā, manuprāt, jo es neatceros diskusiju.

- Pēc jūsu domām, viņš ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni?

- Es strādāju viņa valdībā par kultūras ministri. Tas bija grūts un sarežģīts laiks, tā bija Krievijas krīze, tas bija diezgan ērkšķains ceļš. Un kā jūs atceraties, Triju Zvaigžņu ordeņa lozungs ir „caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, un toreiz kā valdības vadītājs… Katram no valdības vadītājiem ir bijušas savas kļūdas un savi veiksmes brīži, bet kopējā situācijā tas laiks valdībai nebija vienkāršs. Ļoti kritisks un finansiāli ļoti sarežģīts.

- Tas, ka viņš tagad jau vairāk nekā desmit gadus nedzīvo Latvijā un publiski izteicies, ka viņu ar šo valsti nekas nesaista, tas neietekmē lēmumu?

- Es domāju, to jūs varat viņam pajautāt. Es to nevaru komentēt. Es neesmu ar viņu runājusi pēdējā laikā un neesmu arī neko tādu lasījusi.

Juris Binde:

- Ordeņa kapituls nesniedz pamatojumus ne par atteikumiem, ne par piešķiršanu. Pēc likuma mēs to nedrīkstam darīt.

- Un kādi bija tie apsvērumi, kādēļ tieši tagad jāpiešķir un par ko?

- Es varu tikai atkārtot, ka par lēmuma pieņemšanas procedūru nekas netiek komentēts. To mums aizliedz likums.

- Sabiedrībai nav jāzina, par ko?

- Par ko piešķir, tas ir lēmumā publicēts, kā arī tas ir uzdrukāts uz diploma. Tas arī ir viss. Nekāda sīkāka informācija netiek sniegta ne par Krištopanu, ne par kādu citu. To liedz likums.

Dace Gardovska:

- Es varu vispārīgos principus pateikt. Ir ierosinājums, ir informācija, kas ir pieejama, ir novērtēti ieguldījumi dažādās nozarēs, izvērtētas personības, tas ir tāds konsensa lēmums, kur mēs vienojamies, vai kandidatūra ir izvirzītajam apbalvojumam atbilstoša. Mēs jau paši neģenerējam, kam piešķirt. Ne jau mēs no galvas. Protams, ir cilvēki, kas ir labāk sabiedrībā pazīstami, un ir, kas mazāk.

- Vilis Krištopans savulaik bija ļoti pazīstams, tagad viņš vairāk nekā desmit gadus dzīvo citur un ir publiski pateicis, ka par Latviju viņam nekas neinteresē. Tāpēc interesēja pamatojums, kādēļ viņam tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

- Es ieteiktu griezties pie kapitula vadītāja Bindes kunga, un šādos gadījumos, kad tiek piešķirti kādi apbalvojumi, mēs kā kapituls izskatām cilvēka ieguldījumus kopumā, un ir periodi, kad ieguldījumi ir lielāki un mazāki. Mēs nevaram šodien runāt tā, ka mēs varam skatīties tikai par to aktuālo laiku.

- Tieši tāpēc vēlējāmies noskaidrot, kāds ir pamatojums šim lēmumam?

- Es jums ieteiktu griezties pie kapitula vadītāja likumā noteiktā kārtībā, kādu informāciju mēs varam sniegt. Neapšaubāmi, runājot par jebkuru personu, kas Latvijas vēsturē ir noteiktus laikus kalpojuši, izdarījuši noteiktus sasniegumus, veikuši kādas nozīmīgas lietas, tad tiek izvērtēts, nevis vienkārši aizmirst. Mēs nevaram pateikt, ka Krištopana kungs tagad aktīvi darbojas Latvijā, bet mēs nevaram aizmirst, ka viņa devumu ir jāvērtē ne tikai pēdējā gada ietvaros. Nedomāju, ka šajā gadījumā, noskaidrojot tieši par kuru punktu, sēdes ir slēgtas, noskaidrojumam argumentus, un tie principi ir visiem vienādi.

- Kā jūs balsojāt par Krištopanu?

- Tas ir jautājums, kas saskaņā ar saistībām ordeņa kapitula darbā nav izpaužams.

Ainars Pencis:

- Mēs paši neko neizdomājam. Ir iesniegumi un uz šo iesniegumu pamata tiek rūpīgi izvērtēts visi par un pret, un pēc tam notiek balsošana. Mēs paši nevienu neizvēlamies. Mēs izskatām tikai iesniegumus. Un viss.

- Un kāds ir pamatojums?

- Tā ir konfidenciāla informācija, un es domāju, ka arī neviens cits to nekomentēs. Tas ir tīri ētisks apsvērums, jo, ja kādam pasaka, ka viņš ir izvirzīts, bet viņam nepiešķir, es domāju, ka tad viņš ļoti slikti jūtas. Tāpēc arī nekas netiek komentēts. Tie, kam ir piešķirts, to Latvijas Vēstnesī var redzēt. Tas ir, lai saudzētu cilvēku personīgo dzīvi. Vienam būs kaut kas pozitīvs, vienam negatīvs, nekad nebūs tā, ka visi cilvēki būs kristālskaidri un visiem patiks. Vienmēr būs kāds, kuram nepatiks.

- Un kā jūs pats balsojāt?

- Neteikšu. Atturēšos no komentāra. Solīdi ir, ka tas, kuru izvirza, tam nav jāzina. Tā nav kaut kāda Oskara balvas piešķiršana. Un arī Oskara piešķiršanā tiem, kuri ir nominēti, bet kuriem nepiešķir, arī droši vien „kaķi skrāpējas”, kāpēc viņam piešķīra, un ne man. Tāpēc es uzskatu, ka tas nav labi rakāties, kāpēc viņam ir un man nav. Acīmredzot, ir kāds pamats, kāpēc ir.

- Tas ir mūsu valsts augstākais apbalvojums, vai tad sabiedrībai nav tiesības zināt, par kādiem nopelniem?

- Es domāju, ka var ieteikt tiem, kuri interesējas, lai paši paskatās vēsturē. Daudzi no viņiem, kas ir savā laikā apbalvoti… Ne jau tāpēc, ka viņš vienu reizi izteicās vienu frāzi, tāpēc viņš uz mūžiem un viņa bērni uz mūžu mūžiem ir norakstāmi. Tas nebūtu īsti godīgi. Varbūt viņam ir arī citi nopelni. Vajag paskatīties vēsturē. Ja viņam ir nopelni Latvijas labā, kāpēc tos neatzīmēt? Tad jau arī sportistiem, ja viņš vienu reizi zaudē, tad viss – cauri, vairāk viņam nav, ko cerēt. Var darīt, ko grib, bet viņš norakstīts. Izvērtēsim visu kopā, nevis vienu atsevišķu momentu. Neviens nav kristāldzidrs, vienmēr katram var atrast kādu traipu. Esmu daudz saskāries ar šiem jautājumiem. Šķiet, ka cilvēks labs, bet tad izrādās, ka ar kaimiņu sakašķējies, tad tur vēl kas. Kamēr par to cilvēku neinteresējas, tikmēr arī publikā tas neparādās. Bet, tiklīdz viņam piešķir ordeni, tad izrādās, ka ar kaimiņu nevarēja zemes strēmeli par pāris metriem sadalīt. Tāpēc es labāk atturos no komentāriem.

- Ņemot vērā, ka viņš jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo ārpus Latvijas un publiski paziņojis, ka viņam šeit nekas neinteresē un viņš nekad Latvijā neatgriezīsies, interesēja pamatojums - par ko tad ir ordenis?

- Paskatieties viņa dzīves vēsturē, varbūt atradīsiet kaut ko pozitīvu arī. Ne tikai negatīvu. Daudzi ir tādi cilvēki, kas Latvijā vispār nekad nav bijuši, piemēram, emigrācijas latvieši. Arī citu valstu amatpersonām piešķir. Tas ir protokols. Ja mūsu cilvēki to nezina, nevajag ar to lepoties. Tāpat arī mūsu amatpersonas saņem ārvalstu apbalvojumus tikai tāpēc, ka ir amatpersonas.

- Tieši tāpēc es vēlējos jautāt, kas tie bija par nopelniem, par kuriem Krištopana kungam piešķir ordeni?

- Es to nekomentēšu. Tā ir konfidenciāla informācija, lai nebūtu nekādi kašķi vai cilvēka nomelnošana. Nekad jau nebūs tā, ka visiem būs labi.

- Es jau nelūdzu jūs nomelnot, tieši pretēji, vēlos uzzināt tos labos darbus, par kuriem pienākas ordenis.

- Tādā gadījumā es pateikšu, ka bija ļoti daudz cilvēku, ko izskatīt, un es konkrēti neatceros par katru cilvēku, kas bija uzskaitīts viņa nopelnos. Tajā momentā, kad konkrētu cilvēku izskata, tad arī analizējam, tad ņemam nākošo un aizmirstas par iepriekšējo. Es varu kļūdīties savos izteikumos. Neņemiet ļaunā, es domāju, ka tas ir tīri cilvēcīgi. Varbūt dzīvosim pozitīvi. Es redzu, ka tie cilvēki, kuriem ir piešķirti šie ordeni, tajā dienā ir laimīgi. Un es priecājos, ka esmu pielicis punktu, lai šis cilvēks kaut vienu dienu dzīvē būtu laimīgs.

- Cilvēkam, kurš ir publiski paziņojis, ka viņš negrib dzīvot stulbeņu zemē un  "Viss, Vili! Tas, kas šeit notiek, tevi vairs neskar!”, arī pienākas ordenis? Tie ir viņa publiski izteikumi.

- Es nezinu. Par konkrētiem cilvēkiem es nerunāšu.

Novērtē šo rakstu:

200
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...