Iesaki rakstu: 
Vereščagins – mākslinieks batālists, kas gāja bojā līdz ar savas iedvesmas objektu krievu-japāņu karā, skatījis daudz cīņu ar saracēņiem un tās atspoguļojis monumentālās, bet arī īpašās emocionālās gleznās. Kauju varenība neliedza radīt suprakritisko „Kara apoteozi” (1871).
Pusgadu Eiropai gājušas caur jaunās armijas, tās nevar palikt bezdarbībā. Tas alkst karot. Imigrantu pulki, kuriem ir regulāras armijas pazīmes hibrīdkareivju formātā. Savi komandieri, savi derviši (poļitruki). Armijas rodas, lai karotu. Tās nav domātas, lai palīdzētu zaļajiem baroniem palikt vēl resnākiem un dumjām Laimdotām vairot savu dumjību.
Nav brīnums, ka šo imāmu aicināto kustību uz Svēto karu un jauno zemju apgūšanu Eiropā automātiski saista ar katru lielāku vai mazāku terora aktu. Nu pilnīgi atklāti tiek konstatēts, ka sācies trešais pasaules karš. Taču vai skaļi lozungi neaizsedz patiesību?
Rodas vairāki jautājumi un vērojumi:
1) Terora akti notikuši samērā "liesos" Parīzes 10. un 11. kvartālos. Tūristam tie asociējas ar nēģeriem, kas nakšņo telefona būdiņās. Grāmatu tārpiem - ar komisāra Megrē dzīvokli Rišāra Lenuāra bulvārī. Taču tie nav luksusa veikalu vai politisko centrāļu rajoni. Vispār rajons starp Bastīlijas laukumu un Lionas staciju ir degradācijas paraugs. Dažas ielas kā Ledru-Rollin ir totāli pārapdzīvotas. Sent-Antuāna slimnīca šajā Sjēnas pusē (nabagiem), otrā pusē izcilais Pitjē-Salpetjē, modernās neiroloģijas šūpulis.
2) Tātad viss šis pasākums ir messidžs. Bet kāds? Vai to uzzināsim pēc pāris dienām?
3) Varbūt uzbrucējiem šie rajoni labi pazīstami, taču tie nav slēpuši sejas.
4) Nav pārliecinošu pierādījumu sasaistei ar jebkādu organizāciju, nomestās pases ir diezgan apšaubāms apliecinājums. Vienīgais identificētais, kurš nebija uzspridzinājies un tātad sakropļots līdz nepazīšanai, izrādījies francūzis.
5) Īpatna iezīme, ko atstāsta daudzi aculiecinieki – Bataclan uzbrucēji bijuši ārkārtīgi jauni.
6) Visa šī pasākuma loģistiskā realizācija (Francijas policija domā, ka uzbrucēji kafejnīcām devušies tālāk uz Bataclan) pusstundas laikā liecina par ļoti profesionālu plānošanu un kontroli, digitalizācijas iespēju pārvaldību.
7) Izpildītāji bijuši izcili sagatavoti. Pašuzspridzināšanās notikusi ar biorobotu precizitāti.
8) Charlie Hebdo šaušana notika trešdienā. Šoreiz piektdienā - pēc visu lielo pasaules biržu slēgšanas. Vai bija padomāts, lai dažu stundu laikā eiro nezaudētu pusi vērtības?
9) Polija šodien ir paziņojusi, ka nekādus islamistiskos imigrantus neuzņems, un netaisās pildīt EP lēmumus. Vai ES dezintegrācija uzņems drausmīgu ātrumu nākamās nedēļas laikā? Vācija un Austrija slēdz robežas, Slovēnija un Horvātija ir kraha priekšā. Polijai ir būtiska priekšrocība – tā nav atkarīga no Eirozonas tālākas pastāvēšanas. Pēc Pirmā pasaules kara Francija uzdāvināja Polijai bruņojumu kā pateicību par poļu masveida karošanu Francijas pusē. Pateicoties šim bruņojumam, Polija sakāva Padomju Krieviju gan kaujā pie Daugavpils, gan vēl jo svarīgāk - 1920. gada augusta kaujā pie Varšavas, un tikai neredzamā roka apturēja Pilsudski, kurš ar savu regulāro armiju būtu varējis iznīcināt boļševiku valsti īsā laikā. Vai atkal konkurē Vācijas-Krievijas un Francijas-Polijas ass?
10) Svešinieku integrācija ir daudz bīstamāka nekā nodalīšana. Nav iespējams cīnīties pret vēzi, kura metastāzes ir visur. Skaidrs, ka šie integrētie karotāji var atrasties blakus dzīvoklī, blakus mājā, jebkur.
11) Sīrija ietilpa franču mandātā, un Francijai un franču valodai tur bija pozitīvs tēls. Vai radīta jauna paaudze, kas par to neko nezina? Franči visumā ir bijuši cilvēcīgi pret savām kolonijām, salīdzinot ar Beļģijas Kongo vai Spānijas kolonijām. Līdz ar to terora aktu koncentrācija Francijā drīzāk skaidrojama ar Francijas slikto ekonomikas stāvokli Eirozonas iekšienē, kas rada pilnīgu bezcerību imigrantu vidū.
Latvija dažu dienu laikā var nonākt pie ļoti nopietniem lēmumiem. Nav nekādas garantijas par Eiropas Savienības tālāku pastāvēšanu. Tas skan politiski un attālināti, bet eiro nākotne skars katru. Vai Latvija vairāk iegūs, atsakoties uzņemt šīs jaunās armijas, vai cenšoties pielīmēties ES oligarhiem un izsūkt pēdējās eirofondu ubagu dāvanas?
Vai čāčiņas mūsu valdībā spēs atrast pareizo ceļu?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
