Karaļa jaunā filma jeb Svēdeļu tupenis

»

Filma bija ļoti, ļoti laba. Gribētos ka ir garāka, vismaz pāris sērijas. Bet vienalga, lieliska filma

Atbildēt

.... ar sūdainu pimpi pa muti!!!!

Atbildēt

»

Paga, paga, ja kāds meistars nekvalitatīvi mašīnu saremontēs vai flīzes šķērsām pielīmēs, vai grāmatvedis bilanci nepareizi sastādīs, tad arī Tu teiksi "izdari pats labāk nevis citu darbu apdirs"? Izliksies, ka viss ok, slavēsi un dosi kristapus? :D Nejauc mušas ar kotletēm, vēlreiz saku!

Atbildēt

Ļoti vēlējos, bet nesanāca. Filma bez īsta koncepta un mērķa. Ne īsti par kara šausmām, ne īsti par Latvijas vēsturi, ne Grīna ekranizācija. Iespaids, ka gribējuši visu vienā, bet sanācis juceklīgs kokteilis ar holivudas paradumiem- atriebība par māti, jaunēkļa pieaugšana kara apstākļos, meitene, utt. Vēsturisko fonu pat latvietim grūti izprast- kas tur, kāpēc ,kurā brīdī nāk un iet.

Atbildēt

Tik traki jau nav; gabals bij skatāms ar interesi (vienreiz!), tomēr mūzikas likās krietni par daudz esam, bet fināls kā no Vella kalpiem palienēts. Ja romāns un vēl šis tas par streļķiem ir lasīts, trūkstošo var piedomāt ... "для сельской местности сойдет";))

Atbildēt

vispār ir tā bērnišķīgi un infantili vēlēties, lai pēkšņi, bez dažādu posmu iepazīšanas un pārvarēšanas, radītu izcilus mākslas darbus, vai kopumā veidotos nobriedusi sabiedrība. Tas prasa laiku, ļoti ilgu laiku. Pirmās padomju propagandas filmas no 1950-1960-1970 ir reāli smieklīgas un stulbas. Šī filma ir jau krietnu pakāpi augstāk, kā "Ŗīgas sargi".Un arī Ulmaņlaikā tapa labi mākslas darbi, tāpat kā tagad,- ir sliktāki, izdabājot un spiežot uz modernajām tendencēm, un ir labi. Pēdējo filmu ar labu aktieru piedalīšanos var redzēt Netflix""Marija Stjuarte - Skotijas karaliene".Tad, izrādās, Anglijas un viņas galmā 16.gs. daži lordi bija negroīdās rases pārstāvji un galvenais izklaidētājs bija citādi orientētais.Diez gan "ticami", ja?

Atbildēt

»

Tu esi režisors vai varbūt producents? Nu tad uztaisi kaut ko labāku, nevis citu darbu apdirs.

Atbildēt

»

Nejauc mušas ar kotletēm! Recenzijas autors nevis noniecina latviešu tautas smago likteni, strēlniekus un brīvības cīņas, bet gan vēršas pret ārkārtīgi nekvalitatīvu propagandas produktu, kuru ar PR un reklāmas palīdzību centās pataisīt par episku varoņteiku. Cik labi, ka es neizrādījos tas normālais, kas gāja skatīties uz kino, būtu nometis naudu zemē. Nometu zemē tikai laiku, kuru veltīju, skatoties filmu pa TV.

Atbildēt

»

Ja tev alkas pēc padomju propagandas gabaliem, tad tev jāskatās citas filmas krievu valodā.

Atbildēt

Latviešu kino galvenais mērķis ir pierādīt, ka latviešu teātris nav tizluma kalngals.

Atbildēt

Vēl lielāks sūds ir Kairiša "Pilsēta pie upes".

Atbildēt

»

Ko nu dirs. Kura PSRS laiku propogandas filma ir bijusi tāda,kuru tāds kino mākslas gardēdis kā tu, būtu varējis noskatīties līdz galam?

Atbildēt

Ļoti labs, pareizs raksts.
Es "Dvēseļu puteni" neskatījos viena iemesla pēc..."apdedzinājos" ar "Rīgas sargiem"(tā pat, kā autors).
Zināju, ka būs tas pats..lētais, neprofesionālais propogandas produkts.
Jau toreiz, "Rīgas sargu" laikos atļāvos asi kritizēt šo diletantismu..un tiku nesaprasts.
Es nebiju, izrādās, savas zemes patriots!
Izradās, patriotisms ir tad, kad Tu akli, siekalaini slavē katru sū..u, kuru saražo veikli diletanti.
Galvenais ir iesparaust tajā čupā sarkanbaltsarkanu karodziņu..un tad paprovē tik to neatzīt, paprovē tad neiedot prēmiju un nepiešķirt gada balvu.
Gluži tas pats bija ar mākslu(glezniecību) pirmskara Latvijā, kad Ulmanis nāca pie varas un Kuga kļuva par MA vadītāju.
Uzplauka pseidopatriotisma māksla, kur attēlotas bija tautu meitas un dēli..gleznās dajebkurā vietā varēja iegleznot sarkanbalsarkano karodziņu. Un pamēģini tad tādu bildi neizstādīt, pamēģini tad tādai "lažai" neiedot prēmiju. Līdz tam lētumam pat nolaidās atzīti, profesionāli gleznotāji.
Mūsu, tā saucamajai elitei, kas trīsdesmit gadus ir nemākulīgi pārvaldījusi valsti, nav ko galdā likt tautai.
Rezultāts ir graujošs!
Un tāpēc ir vajadzīgs pseido "nācijas tēvs", kas bēgošajiem no savas Dzimtenes latviešiem grib iestāstīt, ka.."..latvieši nekad nav tik labi dzīvojuši..".
Tāpēc ir vajadzīgs pacelt patriotismu ar lētām patrioskām, diletantiskām filmiņām, cerot, ka ierindas letiņam - parastajam mute nepavērsies kaut ko pretī teikt tik jūtīgām mūsu tautas likteņu tēmām.
Vēlreiz paldies autoram par drosmīgo viedokli.
ps
Lai kā mēs ienīstu un nicinātu PSRS laikus un padomju sistēmu..vienu gan droši var apgalvot - padomju propogandiskās filmas tika taisītas augsti profesionalā līmenī..tām varēja noticēt, kaut gan lielākā daļa tur bija meli.
Un pareizi raksta autors saka..vārds "propoganda" nav jāuztver negatīvi..tā ir vajadzīga pat, bet tikai ar piebildi - visaugstākās kvalitātes.

Atbildēt

Man ši recenzija atsauca atmiņā Normundu Naumani. Es domāju, ka viņš atzinīgi novērtētu šo spalvas triepienu.

Atbildēt

Filmas beigās salikti rindā visi lielie meli par 1919 gadu:
1. Latviešu komunistu nemaz nebija - tie nokrita no gaisa un aizlidoja uz mēnesi,
2. Karot pret tiem nemaz nevajadzēja, tāpēc latvju patrioti to nedarīja;
3. Visi vācieši gribēja apēst visus latviešus, tur nu gan plinte jāņem rokā,
4. Igauņu draugi ne laupīja, ne slepkavoja, tik māja ar galvu, kad latvju pusaudži nomētāja cepurēm vācu kiborgus,
5. Latvijas neatkarība bija neatkarība no Vācijas, ar Krieviju tam nav nekāda sakara!

Atbildēt

»

Vajadzēja filmā parādīt arī kādu nēģeri, pederastu un lezbu tad laikam viss būtu OK. Citādi tie latvieši sazin ko sadomājušies. Sviests ir šis muļķīgais raksts ar anonīmo autoru no sorosītu vidus.

Atbildēt

Dižais kritiķis bija par slinku vai par skopu, lai aizietu filmu apskatīties uz kino kā to izdarīja visi normāli cilvēki, bet tagad dirš uz nebēdu par filmas varoņa morālo stāju, nedezertējot no cara armijas 1918.gadā, bet kādu laiku paliekot kopā ar savu pulku lielnieku dienestā un atgriežoties Latvijā tikai pēc sava pulka izformēšanās Krievijā. Bet kāda ir viņa paša morālā stāja, ja viņš tik augstprātīgi apdirš latviešu kino, kura jau tā nav daudz. Tādiem kā šis anonīmais diždirsējs nav spēju saprast latviešu tautas smago likteni. Man vectēva brālis tāpat aizgāja ar strēlniekiem un palika uz visiem laikiem kaut kur Krievijā, bet vectēvs tepat Latvijā tajā laikā piedalījās brīvības cīņās. Tāds bija mūs tautas liktenis. Bet šis kritiķis māk tikai citus augstprātīgi nolikt, bet ja pašam būtu tādā laikā jāiet sava valsts aizstāvēt?

Atbildēt

»

Liekas,esat lasījis vienkāršoto izdevumu "bērniem un jaunatnei"?

Atbildēt

»

Filma gari pārstāstīta,nekas vairāk.Autoram vājš priekšstats par kino kā mākslu.Ap.irst vajag īsi un spēcīgi!

Atbildēt

haters gonna hate

Atbildēt

bet kāpēc anonīmi?

Atbildēt

»

Es piekriitu raksta autoram . Graamatu esmu izlasiijis vismaz piecreiz, filmu nevareeju noskatiities ilgaak par 10 minuuteem . Kaapeec netalantiigiem un negudriem dod diplomu un naudu ?

Atbildēt

skatos tikai tas filmas ,kas nav uznemtas par sorosa naudu,kuras nav rezisejis soross un kuras rezisori un aktieri var pateikt ka nav sorosa stipendiati.

Atbildēt

Dvēseļu putenis nav dokumentāla filma. Tādēļ kritika ir nevietā.

Atbildēt

Traķenē klientiem izsniegti datori Covid radīto skumju kliedēšanai?

Atbildēt

svietC ne filma, zeel, ka kaarteejais nejeegu bars ir veiksmiigi iesnaucis naasiis nodoklju maksataaju naudu un uzrazojis neskataamu drankji

Atbildēt