Kariņa valdība pirms vēlēšanām sola mājsaimniecības apsildīt ar “Latvijas Gāzes” gāzi, kuras tai nemaz nav
Latvijas Gāze10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 28. jūlijā Valsts prezidents ir izsludinājis Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 14. jūlijā pieņemto likumu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidiens 28.07.2022., Nr. 144, oficiālās publikācijas Nr.: 2022/144.5, pieejams: https://vestnesis.lv/op/2022/144.5).
Minētais likums “Grozījumi Enerģētikas likumā” stājas spēkā 2022. gada 11. augustā, savukārt tā 68. punkts nosaka, ka šā likuma (t.i. Enerģētikas likuma) 106. panta ceturtā daļa (kas paredz aizliegumu piegādāt dabasgāzi no Krievijas Federācijas) stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tādējādi AS “Latvijas Gāze” ar likumu tiek aizliegts saņemt dabasgāzi no Krievijas Federācijas pēc 01.01.2023.
AS “Latvijas Gāze” savas saimnieciskās darbības ietvaros veic nepieciešamās darbības, lai turpinātu dabasgāzes pakalpojuma sniegšanu, iegādājoties to no citiem alternatīviem piegādātājiem.
Likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” 107.panta 4.daļas 3.punkts uzdod dabasgāzes publiskajam tirgotājam nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31.augustam mājsaimniecību (saistīto lietotāju) patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laika posmam no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes krātuvē.
AS “Latvijas Gāze” piederošās dabasgāzes apjoms, kas atrodas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uz šī paziņojuma publicēšanas datumu sastāda 0,75Twh. Savukārt, uz 2022.gada 31.augustu AS “Latvijas Gāze” piederošās dabasgāzes apjoms, ņemot vērā jau iepriekš uzņemtās līgumiskās saistības, sastādīs 0,69 TWh.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka ar 2023.gada 1.janvāri dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas, AS “Latvijas Gāze” paziņo, ka uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.panta 4.1 daļu – situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (AS ”Latvijas Gāze”) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS “Latvenergo”.
Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi.
Red.piez. Šo paziņojumu AS "Latvijas Gāze" ir izplatījusi pēc tam, kad vakar vakarā pēc valdības sēdes ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība mājsaimniecību vajadzībām esot rezervējusi AS "Latvijas Gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē un tā pilnībā sedzot Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā. Papildu drošībai valdība esot pieņēmusi lēmumu rezervēt "Latvijas Gāzei" piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā. K. Kariņa valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkures sezonai. K. Kariņš runā par 1,15 teravatstundām gāzes, taču, kā redzams no "Latvijas Gāzes" paziņojuma, tai šāda apjoma nemaz nav, un nav šaubu, ka K. Kariņam un Ekonomikas ministrijai tas ir zināms.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
