Iesaki rakstu: 
Lauku ballēs kādreiz dziedāja finālā dziesmu: "Projām jāiet, projām jāiet..." Ceru, ka Zemkopības ministrijā šis muzikālais motīvs skars ne vienu vien augstu amatpersonu. Analizējot Zemkopības ministrijas izdalītās naudas plūsmas un summas, kas it kā kopumā paredzētas vēsturiskā Latvijas valsts pamata un latviešu pamatnodarbes - lauksaimniecības stutēšanai, kā āža kāja daudzu gadu garumā izlien ekoloģiski uzbudinātu zemes rūķu partija - ZZS ar tās galveno zaļzemnieku a. god. Dūklava kungu priekšā, pakaļā, apakšā, augšā un pa labkreisi no sāna. Pie kam Zemkopības ministrijas un ZZS attiecības raksturo divi senlatviešu teicieni "Dots devējam atdodas" un "Dots pret dotu".
Neba tikai karotīšu cirka ēnas kā Klāsa pelni dedzina spožās reklāmas uz augstceltnes sienām Republikas laukumā 2. Kur vien neskati - viss pēc viena scenārija.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF): J. Biķis - ilggadējs prezidents, K. Klauss - izpilddirektors. LKF saņemtās valsts subsīdijas: 2014. – 30 216,89 EUR, 2015. – 112 876,78EUR. Kristaps Klauss studējis Ventspils augstskolā.
2016. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Klauss bija pieteicis savu kandidatūru (tika uzskatīts par Kučinska un Reiznieces-Ozolas favorītu) uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatu, taču interešu konflikta dēļ bija spiests to atsaukt, jo vienlaikus bija finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ārštata padomnieks.
Publiski tika pausta informācija, ka Ventspils pašvaldība un uzņēmēji, "kas kopīgi definējuši galvenos darbus kokapstrādes attīstības veicināšanai reģionā", vēlas aktīvi attīstīt kokrūpniecības nozari. „Pēc Klausa vārdiem, kokrūpniecībai ir lielas perspektīvas un nozīme tieši Ventspils reģiona izaugsme.” Interesanti - kāpēc tieši Ventspils reģiona izaugsmē, bet ne, piemēram, Dagdas novada?
Iemetam aci citā lauciņā. Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu AKADĒMIJA, kas vispār ir biedrība un, pats par sevi saprotams, nopietna zinātnieku iestāde.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA) ir sabiedriska zinātnieku apvienība (biedrība), kurā uz brīvprātības principiem apvienoti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas inženierzinātņu, meža un koksnes pārstrādes nozares zinātnieki. LLMZA ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā.
Kopš 2006. gada katru gadu tiek parakstīts kopīgs nodomu protokols starp LLMZA, LZA LMZN un LR Zemkopības ministriju.
Laika posmā no 2006. gada LLMZA ir piedalījusies šādu projektu īstenošanā:
2010. – 2011. Novērtēšanas pētījums „Aktīvā nodarbinātības pasākuma „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" rezultātu novērtējums" izstrāde ESF projekta „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai", Nr. 1DP/1. 3. 1. 5. 0. /09/IPIA/NVA/001 ietvaros.
Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LZA LMZN) ir/tiek īstenoti šādi projekti:
1. 2011. – 2013. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde, Nr. 2010/0294/2DP/2. 1. 1. 2. 0/10/APIA/VIAA/009.
2. 2007. – 2008. Zemkopības ministrijas finansēts projekts Forsaita speciālistu tīklu pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana.
3. 2006. Zemkopības ministrijas finansēts projekts „Līdzdalība ES valstu tīklā par lauksaimniecības pētījumu stratēģijas izstrādi ar foresight metodi”.
Valsts subsīdijas: 2014. – 17 268,62 EUR. No biedrības redzamākajiem darboņiem -ziedotājiem - Irina Pilvere, kas 2017. gadā ziedojusi 1000EUR Zaļo un Zemnieku savienībai, un Baiba Rivža, kura vēsā mierā un ar karstu sirdi 2004. -2017. gadā ziedojusi Latvijas Zemnieku savienībai (Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība) un Zaļo un Zemnieku savienībai kopā 15 495,64 EUR.
SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi: Roberts Dilba, valdes priekšsēdētājs. Pēteris Kalniņš, valdes loceklis. Sergejs Zikins, valdes loceklis. Valsts subsīdijas: 2014. – 180 000,00EUR, 2015. - 304 187 44EUR. ELGF un ELFLA: 2014. – 1 971 697,88EUR, 2015. – 7 677 578,79EUR.
Pēteris Kalniņš, kurš bijis ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības, ziedojis 2004.-2017. gadā partijām Latvijas Zemnieku savienība un Zaļo un Zemnieku savienība aptuveni 38 000EUR. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba (2003.-2017.) ziedojis Latvijas Zemnieku savienībai 3920,00EUR. Partijas Latvijas Zemnieku savienība biedrs. 2014. gadā R. Dilba no J. Dūklava saņēma Medaļu "Par centību ". Interesanti būtu uzzināt - par kādu tieši, kur un kam?
2011. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi slēgt līgumu par ministrijas ēkas apsaimniekošanu ar SIA Augstceltne. Ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā vērsusies AS RBSSKALS - viens no iepirkuma dalībniekiem. SIA Augstceltne valdes loceklis Arnis Zīverts no
Garkalnes novada dome. Valsts subsīdijas: 2014. – 36 580,43EUR. ELGF un ELFLA finansējums: 2014. – 11 263,17EUR, 2015. – 106 543, 31EUR. Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība).
Pēc VID pieejamās informācijas, Edgars Treibergs Garkalnes novada domē ieņēmis iepirkumu komisijas priekšsēdētāja amatu. Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze- Krastiņš - novada šefa Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa dēls. Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ziedojis (2002.-2015.) – 60 328,35EUR Latvijas Zemnieku savienībai visos tās nosaukumos. Tā vienkārši paņēmis un noziedojis labiekārtota divistabu dzīvokļa Rīgā vērtību, ko ierindas pilsonis bankai atmaksā 25 kalendāro gadu laikā.
2017. gada 7. janvārī Latvijas Jātnieku federācija sumināja Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidentu Edgaru Treibergu par mūža ieguldījumu jāšanas sporta attīstībā. E. Treibergu sveica LJF prezidents Agris Blaus, Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.
Šoreiz pietiks, lai gan tendences, kopsakarības un lietas skaidrākas par skaidru. Desmitiem gadu garumā ar Republikas laukumu 2 un ekoloģiski uzbudinātiem zemes darba rūķiem ar Ventspils ostas pieskaņu savstarpēji mijušies simtiem ceļu un taciņu ar radiem, zemnieku saimniecībām, viens velns vien zina, kādām biedrībām un apvienībām, ķermenisku izpriecu pirtīm, glauniem vāģiem un izredzēto medību klubiem.
Dzerts un triekts uz nelabā paraušanu. Viss jau būtu štokos, ja ne tāds sīkums, ka par šo grandiozo rautu samaksājuši esam mēs ar Tevi, lasītāj. Un - maksās vēl mūsu bērni un mazbērni.
Sākām ar zaļām un bordo karotītēm, nonācām līdz rukšiem, kuri smeļ ar kausiem! Lai veicas! Priekā!
P. S. 13. Saeimā neievēlētais Augusts Brigmanis atklājis, ka jau saplānojis savu laiku gadu uz priekšu. “Arī ģimenei un mazbērniem par maz laika šajos gados veltīju...” žurnāla “Privātā Dzīve” publikācijā “Ko darīs neievēlētie deputāti” politiķis neslēpj, ka viņam plānu netrūkst.
Bez darbošanās Latvijas Zemnieku savienības nodaļā un, “saprotot, kas īsti noticis”, Brigmanis plāno turpināt aktīvi darboties pats savā zemnieku saimniecībā. “Tagad saimniecībai vairāk laika atliks,” stāsta politiķis. “Arī ģimenei un mazbērniem par maz laika šajos gados veltīju,” atklāj Brigmanis. “Mazbērni dzīvo Anglijā, pie viņiem noteikti jāaizbrauc.”
“Man Anglijā arī ir īpašums, kuru izīrēju. Tas jāapskata. Līdz šim negribēju, lai manā kotedžas tipa mājā mitinātos mājdzīvnieki, bet šai ģimenei atļāvu. Viņi solīja, ka dzīvokli uzturēs kārtībā un kaķītis blēņas nesastrādās, “ uz to labāko cer Brigmanis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
