Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”
Ivars Zariņš11.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Ļoti jau gribētos ticēt, ka savulaik Saeimas Tautsaimniecības komisijā izcīnītā cīņa par tiesībām Konkurences padomei (KP) veikt operatīvās darbības nu nes savus augļus un visa šī notiekošā rezultātā mēs iegūsim veselīgāku konkurenci un zemākas pakalpojuma cenas būvniecības tirgū, jo sevišķi publiskajam sektoram. Ka notiekošais nav veikli izspēlēts politiskais pasūtījums, kur KP ir tikai kā akls instruments, kuru prasmīgi izmanto, lai ar tā palīdzību pārdalītu būvniecības tirgu kāda interesēs, lai sagaidāmie grandiozie pasūtījumi, piemēram, Rail Baltica, varētu nokļūt pie “pareizā” izpildītāja, kurš pēc visiem šiem notikumiem spēs “pareizi” novērtēt šo viņam doto iespēju.
Neapšaubāmi, kartelis ir kā ļaundabīgs audzējs, un no tā ir jāatbrīvojas. Tam pašlaik ir izveidojusies savdabīgi paradoksāla situācija - šī karteļa sagraušanā visvairāk ieinteresēta ir tieši korumpētā politiskā elite, no kuras ir atkarīgi lielie publiskie pasūtījumi, jo šī karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”, lai iegūtu sev iekārotos pasūtījumus uz sev izdevīgiem notiekumiem - tiem pietiek par to vienoties savā starpā un pēc tam izspēlēt šo sadali.
Skaidrs, ka šāda izveidojusies lietu kārtība kādam ir ļoti “nepatīkama”, un, iespējams, tieši šī neapmierinātība un vēlme ierādīt būvniekiem “pareizo” vietu ir inspirējusi notiekošās darbības, tās pastiprinot ar mediju iesaisti, lai visiem būtu skaidrs, ar ko turpmāk būs jārēķinās un kurus no šīs spēles paredzēts ir izslēgt – ir redzams, ka notiek arī politiskā pārdale.
Nepietiek tikai izmeklēt šo lietu un sodīt vainīgos – jo no tā, ka kāds saņems sodu, izveidojusies tirgus struktūra neizmainīsies, arī uzņēmumu nepaliks vairāk, un to saites nepazudīs. Tāpēc, lai tagad notiekošais nebeigtos tikai ar turpmāka labuma pārdali starp korumpētiem politiķiem un būvniekiem, būtu nepieciešams veikt ne tikai šīs izmeklēšanas darbības, bet arī pasākumus, kas strukturāli izmainītu to, kā ir organizēts mūsu būvniecības tirgus, – piemēram, piedāvājot atbilstošas izmaiņas likumos, jo tieši likumdošanas līmenī jau sakņojās šī karteļa pastāvēšanas iespējas, kas dod būvniecības “ģenerāļiem” iespēju diriģēt būvniecības tirgu.
Savulaik mēģinājumi to izmainīt sastapa draudzīgu varas koalīcijas pretestību. Tāpēc, ja pēc šīm izmeklēšanas darbībām nesekos nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kuras gūs politiķu atbalstu, tad viss notiekošais diemžēl ir tikai, lai ar KP rokām īstenotu šo “labumu” pārdali. Laiks to parādīs drīz. Bet tikmēr mums visiem atliek turēt īkšķus par KP.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
