Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kas darās ar "Citadeli"?

Ivars Zariņš*
21.09.2014.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē, šobrīd pārdodot par neizprotami zemu cenu banku Citadele slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem nezināmiem pircējiem, ir nepieņemama.

Savulaik Parex bankas glābšanā tika iztērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā.

Ir tikusi izveidota sekmīgi strādājoša banka Citadele, bankas darbības rezultātu audits apliecina, ka šī gada pirmajā pusgadā banka jau ir nopelnījusi vairāk nekā 14 miljonus eiro, un bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu, tai skaitā naudas līdzekļi 450 miljonu eiro apmērā.

Bet, kā zināms, valdība aiz slēgtām durvīm nolēma piedāvāt Citadeles akcijas ekskluzīvi vienam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings par 113 miljoniem eiro.

Kā to nebija grūti saprast, šādas ekskluzīvas iespējas garantēšana vienam pircējam ir devusi tam ērtu iespēju dominēt un nozīmīgi samazināt jau tā zemo tam piedāvāto cenu.

Rezultātā banka tiek pārdota par cenu, kas neizdevīgākā scenārija gadījumā nespētu nosegt pat bankas centrālā ofisa būvniecības izmaksas!

Valdība mums, visai sabiedrībai, cenšas iestāstīt, ka tas ir labākais iespējamais risinājums.

Iespējams, ka šai valdībai tas tā arī ir!

Tomēr jau no tās skopās un rūpīgi slēptās informācijas, kas kļuvusi sabiedrībai pieejama, rodas vairāki pamatoti jautājumi, kas liek apšaubīt valdības apgalvoto un rada pamatotas bažas, ka viss Citadeles pārdošanas process ir kārtējā valdības bezatbildība vai arī ne pārāk rūpīgi plānota afēra.

Pēc Parex bankas Restrukturizācijas plāna apstiprināšanas notiek Krājbankas krahs, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos vairs nav pieejami banku pakalpojumi, jo sabiedrības nabadzības un zemās saimnieciskās aktivitātes dēļ komercbankas nav ieinteresētas to sniegšanā.

Banku statistikas dati uzskatāmi apliecina - komercbankas turpina izpumpēt naudu no mūsu ekonomikas, uzņēmēji pauž bažas par banku piekopto kredītpolitiku un iespējām attīstīties.

Nav saprotams, kāpēc šādā situācijā valdība tā vietā, lai grieztos pie Eiropas komisijas (EK) ar lūgumu pārskatīt pašas valdības piedāvāto bankas restrukturizācijas plānu un termiņus, tomēr stūrgalvīgi steidzina pati sevi pārdot banku, lai gan augstāk minētie apstākļi būtu pamats, lai saskaņā ar Eiropas kopienas dibināšanas līguma 87. pantu lūgtu savu izstrādāto plānu pārskatīt un varbūt pat izskatītu iespēju veidot no Citadeles bankas valsts Attīstības banku, lai labotu esošo neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, tādējādi vispār atbrīvojoties no valsts atbalsta problemātikas, jo tad tālākā Citadeles darbība nebūtu saistīta ar komercbanku sektoru un nekropļotu tur konkurenci, bet banka tiktu veidota kā spēcīgs finanšu instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Esošais konflikts Ukrainā un augošais saspīlējums attiecībās ar Krieviju, pieaugošās ekonomiskās sankcijas, kuras ietekmē arī finanšu institūciju darbību un stabilitāti, ir papildus faktors - reāls force majeure, kas pastiprina Latvijas nepieciešamību un pamatotību lūgt pārskatīt vēl 2009.gadā pašas Latvijas valdības piedāvāto (nevis EK noteikto, kā to valdība maldinoši pasniedz sabiedrībai) un 2010. gadā EK apstiprināto restrukturizācijas plānu, kura 76. pants paredz valstij piederošo akciju pārdošanas līguma noslēgšanas termiņu līdz šī gada beigām.

Vai tas tika izdarīts? Mēs redzam, ka tieši pretēji – termiņš ir ticis saīsināts!

Šo termiņu EK nevarēja izmainīt pati bez valdības piekrišanas, jo tas jau bija restrukturizācijas plānā apstiprināts.

Kādēļ valdībai vajadzēja izmainīt šo datumu –- saīsināt to par trim mēnešiem? Lai valdībai nu rastos formāls iemesls, kāpēc bankas akcijas tai ir jāpārdod līdz Saeimas vēlēšanām? Ko tagad valdība arī izmanto, lai pamatotu šo darījumu.

Jautājumus rada arī paša šī darījuma īstenošanas shēma – tā vietā, lai gatavotu publisku piedāvājumu un dotu iespēju sacensties plašākam pretendentu lokam, solot augstāko cenu, banka tiek piedāvāta slēgtā, slepenā procesā, lai īstenotu atsevišķam, valdības izvēlētam pircējam izdevīgu pārdošanas procedūru, turklāt tā, lai šim pircējam būtu spēka pozīcija diktēt sev izdevīgus nosacījumus un samazināt cenu vēl vairāk, kas, ņemot vērā bankas aktīvu vērtību un peļņas rādītājus, varētu būt ļoti izdevīga pircējiem, bet nest daudzu miljonu zaudējumus Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem, par kuru naudu šī banka tika izveidota.

Līdzīgi savulaik tika izdarīts ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanu - izveidojot tādu pārdošanas procedūru un nosacījumus, kas bija pieņemami tikai pāris pircējiem, kuri tādejādi varēja uzspiest savus nosacījumus valdībai, kā rezultātā valstij vajadzēja vēl piemaksāt 25 miljonus latu, lai spētu īstenot šo valdības iecerēto pārdošanas procesu.

Šoreiz valdība šādu savu rīcību pamato ar nepieciešamību atdot banku drošās rokās, taču pēdējā brīdī pati piekrīt pārdot banku nevis šim izraudzītajam un pārbaudītajam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings, bet gan nu jau citiem „slepeniem investoriem”...

Kas tad ir noticies – vai fondam pēkšņi ir aptrūkusies nauda vai gribēšana nopirkt banku par sev nokaulētu cenu? Kāpēc pēdējā brīdī ir vajadzīgi „citi investori”? Bet pats fonds šajā darījumā nu paiet malā! Tajā paliek vien fiziska persona, kas ir saistīta ar šo fondu.

Vai tas nozīmē, ka fonds ir noraizējies par savu reputāciju, tāpēc pats izvairās iesaistīties šajā darījumā?

Vai arī šis fonds tika izmantots tikai kā skaists piesegs, lai beigās nodrošinātu iespēju šiem „citiem investoriem” iegādāties bankas akcijas par izdevīgu cenu? Un kas ir šie investori - vai valdība, pieņemot lēmumu pēkšņi pārdot bankas akcijas citiem pircējiem, vispirms ir lūgusi izvērtēt tos mūsu drošības dienestiem un saņemt to kompetento atzinumu? Jo drošība taču tiek pasniegta kā pats galvenais, kāpēc valdība ir izvēlējusies šādu procedūru.

Visdrīzāk, ka šāda izvērtējuma nebija! Jo tik momentāni tas fiziski nebūtu iespējams pat pasaules varenākajiem dienestiem. Tad kāpēc valdība ir piekritusi šādam darījumam, kas ir pretrunā ar darījuma paustajiem principiem?

Ja tomēr šāds izvērtējums ir valdības rīcībā, tad pamatoti rodas jautājums, pa kuru laiku to ir pagūts izdarīt, ja šie „citi investori” parādījās tikai pēdējā brīdī?

Tad jau sanāk, ka šie „investori” jau sen tika slēpti kāda azotē?!

Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem valdībai būtu jāspēj sniegt sabiedrībai skaidras un pārliecinošas atbildes, ja vien tā nav kārtējā valdības bezatbildība un nekompetence vai afēra, kas atkal var nest daudzu miljonu zaudējumus un neiegūtas peļņas Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem - lai novērstu šīs pamatoti radušās bažas, vai notiekošais pārdošanas process ir valsts un Latvijas sabiedrības, nevis kādas finanšu vai politiskās grupas interesēs.

Turklāt, ja arī Citadeles banku ir paredzēts pārdot tāpat kā Liepājas Metalurgu, atliekot apmaksu uz vairākiem gadiem, tad, parēķinot sagaidāmo bankas peļņu, kura nozīmīgi pieaugs pēc bankas pārdošanas, jo bankai tiks noņemti pašreizējie nozīmīgie darbības ierobežojumi, var sanākt tā, ka šie „citi investori” nopirks banku nevis par savu, bet gan par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, kuru nesaņems budžets kā dividendes, bet gan šie „citi investori” uzreiz pēc bankas pārdošanas.

Varbūt tad tiešām situācijā, kad valdība steidz pārdot sekmīgi strādājošu un labi pelnošu banku ar lieliskām izaugsmes perspektīvām par cenu, kas varbūt pat nesegs vienas tās biroju ēkas celtniecības izmaksas, Latvijai labāk būtu šo procesu uzticēt Eiropas Komisijai?

* 11. Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis

Novērtē šo rakstu:

91
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...